Apskatīt Jānis Akermanis izejas kodu

{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Akermanis
| vārds_orig = 
| attēls = Jānis Akermanis pirms 1917.jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = Kara lidotāja uniformā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1897
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 24
| dz_vieta = [[Rundāles pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1972
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 8
| m_vieta = {{vieta|ASV|Mineapole}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvietis]]
| nodarbošanās = [[aviokonstruktors]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}
'''Jānis Rūdolfs Akermanis''' (dzimis {{dat|1897|4|24}}, miris {{dat|1972|1|8}})<ref name="lat">{{LAT e|1|119}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] lidotājs, aviokonstruktors, pedagogs, sabiedriskais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]] kalēja Dāvja Akermaņa un viņa sievas Elizabetes ģimenē. 1915. gadā beidza mācības [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]] un sāka studēt [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā Institūta]] Mehānikas fakultātē. Kara dēļ RPI evakuēja uz [[Ivanova|Ivanovovozņesensku]], 1916. gadā viņš brīvprātīgi pieteicās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] un tapa nosūtīts uz Ķeizariskā tehniskā institūta Aeronautikas skolu [[Maskava|Maskavā]].<ref name="lat" /> Aviācijas teorijas studijas vadīja profesors [[Nikolajs Žukovskis]]. Pēc kursu beigšanas 1916. gada decembrī viņš ieguva virsnieka pakāpi un ar Žukovska rekomendāciju tika nosūtīts uz [[Francijas Trešā republika|Franciju]] mācību turpināšanai, kur Avordā un Kozo apguva pilnu pilota iznīcinātāja apmācības kursu (1916—1917). 1917. gada vasaras beigās apakšvirsnieks Akermanis kā eksperts tika nosūtīts uz [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]] lidmašīnu iegādei un transportēšanai uz Krieviju. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Akermani ieskaitīja franču izlūku iznīcinātāju eskadriļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieki-jubilari/items/12.html|title=Jānis Akermanis|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}}}</ref>

1918. gadā pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas un Krievijas izstāšanās no kara Akermanis [[emigrācija|emigrēja]] uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="lat" /> Sākotnēji viņš strādāja [[Ford Motor Company|''Ford'']] autobūves rūpnīcā [[Detroita|Detroitā]] un paralēli mācījās koledžā. 1925. gadā absolvēja [[Mičiganas Universitāte]]s aviācijas nodaļu kā bakalaurs, 2 gadus vēlāk kā maģistrs.<ref name="lat" /> Līdz 1928. gadam strādāja inženiera amatā uzņēmumā ''Stout-Ford All Metal Aircraft Corporation''.<ref name="lat" /> 1928. gadā neilgu brīdi bija uzņēmuma ''Hamilton Metalplane Corporation''galvenais inženieris, no 1929. gada — atbildīgais inženieris uzņēmumā ''Mohawk Aircraft Corporation''.<ref name="lat" />

1928. gadā kļuva par [[Minesotas Universitāte]]s profesoru (līdz 1961. gadam) un nodibināja ASV pirmo aviācijas tehnikas katedru, kas vēlāk tika pārveidota par aviācijas tehnikas fakultāti. No 1931. līdz 1959. gadam bija Aeronautikas fakultātes [[Dekāns (fakultātes vadītājs)|dekāns]].<ref name="lat" /> Nodibinājis ASV Ziemeļrietumu aviācijas klubu studentiem. 1931. gadā ''Madras Rotor Power Company'' konsultants, kur strādāja pie [[Fletnera rotors|Fletnera rotora]] projekta. 1934. gadā kļuva par [[Minesota|Minesotas]] aeronautikas komisāru. No 1934. gada strādāja par kompānijas ''Mohawk'' galveno konstruktoru un direktoru.

1935. gadā apmeklēja Latviju, konsultēja [[VEF]] rūpnīcu par jaunās lidmašīnas JDA-10M izstrādi, apmeklēja arī Maskavu, kur viņam piedāvāja kļūt par jauna aeronautikas izpētes centra vadītāju, taču viņš atteicās. 1937. gadā rūpnīca VEF sāka darbu pie Akermaņa konstruētās divmotoru lidmašīnas [[VEF JDA-10M]] būves. 1936. gada 24. jūnijā palaists viņa izgatavots gaisa balons [[Stratosfēra|stratosfēras]] pētījumiem, kurš pēc stundas atradies jau 16km augstumā. 1938. gadā pēc Akermaņa rasējumiem VEF uzbūvēja nelielu vēja tuneli. 1939. gadā viesojās Latvijā, iepazinās ar JDA-10M izmēģinājumiem, tikās ar armijas vadību, lai konsultētu par kara aviāciju.

1940. gadā kļuva par padomnieku lidojumu pētniecības daļā uzņēmumā ''[[Boeing]]''.<ref name="lat" /> 1942. gadā dibināja uzņēmumu ''Dtrada Equipment Corporation'', kas nodarbojās ar lidmašīnu instrumentu un pilotu tērpu konstruēšanu un ražošanu. No 1942. līdz 1945. gadam bija ASV Nacionālās aizsardzības padomes loceklis,<ref name="lat" /> 1944. — 1945. gados bija ASV Gaisa spēku speciālais padomnieks Eiropā. Vadīja Rozmauntas aeronautikas laboratoriju (1946—1962). Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņš kļuva par ASV Nacionālās aeronautikas padomes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Janis-Akermanis?tab=getProfileGalleryTab|title=Jānis Akermanis|publisher=Vieglassmiltis.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304222354/http://www.vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Janis-Akermanis?tab=getProfileGalleryTab|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref>

Visu 1971. gadu pavadīja [[Tobāgo]], lai vāktu liecības par šo kādreizējo [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] koloniju. Sniedza arī visāda veida palīdzību tautiešiem, kuriem bija izdevies izbēgt no PSRS uz „brīvo pasauli”.

== Darbi ==
Akermanis bija pirmās vienlaidmetāla satiksmes lidmašīnas ASV autors, pirmās ASV divmotoru lidmašīnas, kas lido ar vienu motoru, autors, kā arī vairāku citu projektu autors.<ref name="lat" /> Viņš izstrādāja lidmašīnu spārnu konstrukcijas vairākām ''Boeing'' lidmašīnām.<ref name="lat" />

Akermanis ir vairāk nekā 20 zinātnisku rakstu autors, ir 12 [[patents|patenti]].<ref name="lat" />

1979. gadā viņa vārdā tika nosaukta Minesotas Universitātes katedra, tāpat nodibināts fonds.<ref name="lat" /> [[Smitsona institūts|Smitsona muzejā]] Vašingtonā, kur tikuši kolekcionēti visi ievērojamākie ASV izgudrojumi, atrodas viņa konstruētā ''X-14880'' lidmašīna.<ref name="lat" />

=== Bibliogrāfija ===
* Akerman J. D., Barlow H. W., Salisbury H. W. "Problems in Airplane Structural Analysis". — Minneapolis, 1938. 
* Akerman J. D. "Who is who in aviation". — Ziff-Davis Pub. Co., New York 1943.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Literatūra ==
* Edvīns Brūvelis „Latvijas Aviācijas vēsture”. — Jumava, Rīga 2003. {{ISBN|9984055809}}
* Михеев Вадим Ростиславович «Иван Давович Акерман (1897-1972) и Михаил Ваттер (1899-1976) - забытые ученики Н.Е. Жуковского» — Наука, Москва 2003. {{ISBN|5020330469}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161207193458/https://www.aem.umn.edu/info/history/akerman.shtml Aerospace Engineering and Mechanics]
* [http://www.aviation-history.com/garber/vg-bldg/akerman_tailless-1_f.html Aviation history]
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Akermanis, Janis Rudolfs}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1972. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas lidmašīnu konstruktori]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]]