Apskatīt Japāņu jūra izejas kodu

{{Jūras infokaste
|jūra=Japāņu jūra
|attēls=Sea of Japan Map en.png
|attēls_izm    = 300
 |vietaskarte  = Klusais okeāns
|relief              = jā
 |latd = 40 |latm =  |lats =  |latNS = N
 |longd = 135 |longm =  |longs =  |longEW = E
 |paraksta_izvietojums = right
 |alt_karte    = 
| okeāns       = Klusais okeāns
|platība       = 978 000
|garums=
|platums=
|tilpums       = 1 630 000
|Max_dziļums   = 3742
|Vid_dziļums   = 1752
|valstis       = {{KOR}}<br />{{PRK}}<br />{{JPN}}<br />{{RUS}}
|pilsētas      = [[Kitakjusju]]<br />[[Pusana]]<br />[[Vladivostoka]]
}}
'''Japāņu jūra''' ({{val|ko|조선동해}}, ''Joseon Donghae, Chosŏn Tonghae''; {{val|ja|日本海}}, ''Nihonkai''; {{val|ru|Японское море}}) ir [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] piederīga [[malas jūra]] starp [[Japāna]]s salām un [[Āzija|Āziju]]. Japāņu jūra ir labi norobežota no pārējām jūrām, tajā tikpat kā nav [[plūdmaiņas|plūdmaiņu]]. Vidējais dziļums ir 1752 m, ūdens tilpums — 1 630 000 km³, krasta līnijas garums — 7600 km.

Kaut gan starptautiski šo jūru dēvē par «Japānas jūru» vai «Japāņu jūru», abas [[Korejas pussala]]s valstis pret šo nosaukumu iebilst. [[Dienvidkoreja]] vēlas, lai tā tiktu saukta par ''Austrumu jūru'', bet [[Ziemeļkoreja]] — par ''Korejas Austrumu jūru''; šajā sakarā starp šīm valstīm notiek karstas debates.

Jūru iedala trīs galvenajos baseinos: Jamato baseins atrodas dienvidaustrumos, Japānas baseins — ziemeļos un Cusimas baseins — dienvidrietumos. Japānas baseins ir dziļākais, Cusimas baseins — seklākais. Austrumu piekrastē [[kontinentālais šelfs]] ir samērā plats, bet rietumu piekrastē, jo sevišķi pie Korejas — šaurs, ap 30 km plats.

Caur Korejas šaurumu ieplūst siltā Cusimas straume, [[Kurosio straume]]s atzars. Japāņu jūrā tā plūst gar Japānas krastiem, savukārt gar pretējo krastu uz dienvidiem plūst aukstā Limānas straume.

Pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmetā]], kad jūras līmenis bija zemāks, Japānas jūra bija norobežota, tā bija [[ezers]].

== Robežas ==
Ziemeļos atrodas [[Tatāru šaurums]] un [[Sahalīna]], ziemeļrietumos [[Laperūza šaurums]] starp Sahalīnu un [[Hokaido]]. Austrumos — [[Hokaido]], [[Honsju]] salas un [[Cugaru šaurums]] starp tām. Dienvidos — [[Kanmonas šaurums]], [[Kjusju]] sala un [[Korejas šaurums]] ar [[Cusimas salas|Cusimas salām]]. Austrumos — [[Korejas pussala]] un Krievijai piederošais [[Piejūras novads]].

== Saimnieciskā nozīme ==
Jūras ziemeļu un dienvidaustrumu daļa ir bagāta ar zivīm. Jūrā atrodas arī derīgie izrakteņi, tai skaitā [[magnetīts|magnetīta]] smiltis. Domājams, ka šeit ir arī [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s atradnes. Attīstoties [[Austrumāzija]]s ekonomikai, pieaug arī Japānas jūras kā satiksmes ceļa nozīme.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Klusā okeāna jūras}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jūras]]
[[Kategorija:Japānas jūras]]
[[Kategorija:Krievijas jūras]]
[[Kategorija:Japāņu jūra| ]]
[[Kategorija:Piejūras novads]]
[[Kategorija:Sahalīnas apgabals]]
[[Kategorija:Ziemeļkorejas jūras]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas jūras]]