Apskatīt Jēzus Kristus izejas kodu

{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jēzus Kristus
|     vārds_orig = Ἰησοῦς
|         attēls = StJohnsAshfield StainedGlass GoodShepherd-frame crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 5.—2. gadā p.m.ē.
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Bētleme]], [[Jūdejas province|Jūdeja]], [[Romas impērija]], mūsdienās [[Izraēla]]
|      m_dat_alt = 30.—33. gadā
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = [[Jeruzaleme]], [[Jūdejas province|Jūdeja]], [[Romas impērija]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[ebrejs]]
|   nodarbošanās = [[kristietības līderis]], [[sludinātājs]], [[dziednieks]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = [[Jaunava Marija|Marija]] un [[Svētais Jāzeps|Jāzeps]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
|       piezīmes = 
}}
{{Kristietība}}
'''Jēzus Kristus''' (dzimis  [[5 p.m.ē.|5.]]—[[2 p.m.ē.|2.]] gadā p.m.ē., miris [[30]].—[[33]]. gadā),<ref>Daži vēsturnieki un Bībeles pētnieki, piemēram, D. A. Kārsons (''D. A. Carson''), Daglass Dž. Mū (''Douglas J. Moo'') un Leons Moriss (''Leon Morris''), Jēzus dzimšanas un miršanas laiku ir iekļāvuši dotajos intervālos. ''An Introduction to the New Testament.'' Grand Rapids, MI: Zondervan Publishing House, 1992, 54, 56</ref><ref>Michael Grant, ''Jesus: An Historian's Review of the Gospels'', Scribner's, 1977, p. 71; John P. Meier, ''A Marginal Jew'', Doubleday, 1991—, vol. 1:214; E. P. Sanders, ''The Historical Figure of Jesus'', Penguin Books, 1993, pp. 10—11, un Ben Witherington III, "Primary Sources," ''Christian History'' 17 (1998) No. 3:12—20.</ref> zināms arī kā '''Jēzus no Nācaretes''', '''Jēzus Nācarietis''', '''Pestītājs,'''  '''Dieva Dēls''', arī '''Cilvēka Dēls''' ir centrālā figūra [[kristietība|kristietībā]], un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā [[Dievs|Dieva]] dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu. Kristieši viņu uzskata arī par [[Mesija|Mesiju]], kuru pareģojusi [[Vecā Derība]]; [[jūdaisms|jūdaismā]] tas tiek noliegts. [[Islāms|Islāmā]] Jēzus tiek uzskatīts par [[pravietis|pravieti]]. Dažās [[reliģija|reliģijās]] viņš tiek godāts arī citādi, piemēram, [[hinduisms|hinduismā]] — par [[avatārs|avatāru]].<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Jesus | title= Jesus | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-08 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110103111020/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Jesus | archivedate= 2011-01-03 }}</ref>

Nozīmīgākie informācijas avoti par Jēzus dzīvi un viņa mācību ir četri [[evaņģēlijs|kanoniskie evaņģēliji]], īpaši [[sinoptiskie evaņģēliji]],<ref name = "ActJIntro">Funk, Robert W. and the Jesus Seminar. ''The acts of Jesus: the search for the authentic deeds of Jesus.'' HarperSanFrancisco. 1998. Introduction, pp. 1—40</ref> lai gan daži pētnieki uzskata, ka citi teksti (piemēram, [[Toma evaņģēlijs]]) arī ir tikpat nozīmīgi Jēzus dzīves izpētē kā kanoniskie evaņģēliji.<ref>Amy-Jill Levine, ''The Oxford History of the Biblical World'', New York, Oxford University Press, 1999, p. 371, Chapter 10: Visions of Kingdoms: From Pompey to the First Jewish Revolt (63 BCE — 70 CE), M. Coogan et al. (eds.)</ref> Daudzi vēstures un Bībeles pētnieki tic, ka daļa seno tekstu par Jēzu ir izmantojami viņa dzīves rekonstruēšanai.<ref name = "5GIntro">Funk, Robert W., Roy W. Hoover, and the Jesus Seminar. ''The five gospels.'' HarperSanFrancisco. 1993. "Introduction," p. 1—30.</ref><ref name="Harris HJ">Harris, Stephen L., Understanding the Bible. Palo Alto: Mayfield. 1985. "The Historical Jesus" pp. 255—260</ref><ref name="EJ">Crossan, John Dominic. The essential Jesus. Edison: Castle Books. 1998.</ref><ref>Thomas L. Thompson ''The Messiah Myth: The Near Eastern Roots of Jesus and David '' (Jonathan Cape, Publisher, 2006); Michael Martin, ''The Case Against Christianity'' (Philadelphia: Temple University Press, 1991), 36—72; John Mackinnon Robertson</ref>

[[Grieķu valoda|Grieķiski]] Jēzus Kristus vārds tiek pierakstīts kā ''Ἰησοῦς'', kas ir [[ebreji|ebreju]] personvārda ישוע "Ješua" grieķu forma, savukārt "kristus" (Χριστός) nozīmē "iesvaidītais" — epitets, kas norāda uz Jēzus dievišķo dabu.

== Jēzus Jaunajā Derībā ==
Jēzus Kristus dzīve ir aprakstīta četros kanoniskajos [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]], kas  iekļauti [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]], kas ir svētā grāmata visām [[kristietība|kristiešu]] konfesijām. Evaņģēliju teksts ir nozīmīgākais informācijas avots par Jēzu Kristu, un dažādos kristietības atzaros tas ir pamats vairākām interpretācijām. Lai gan Jaunajā Derībā ir atrodami vēsturiski elementi, galvenokārt tā pauž kristiešu kopienas ticību periodā, kurā šie teksti ir sarakstīti, un redzējumu, kāds tas bija Jēzus Kristus dzīves laikā.

=== Piedzimšana un bērnība ===
[[Attēls:Raffael 050.jpg|thumb|170px|[[Rafaēls|Rafaēla]] glezna, kurā attēlota Svētā ģimene: [[Svētais Jāzeps|Jāzeps]], [[Jaunava Marija|Marija]] un Jēzus, kā arī [[Elizabete (Bībeles personāžs)|Elizabete]] ar [[Svētais Jānis Kristītājs|Jāni Kristītāju]], kurš saskaņā ar [[Lūkas evaņģēlijs|Lūka evaņģēliju]] bija Jēzus radinieks]]
Stāsti par Jēzus Kristus dzimšanu un zīdaiņa vecumu ir atrodami vienīgi [[Mateja evaņģēlijs|Mateja]] (Mat. 1:18—2:23) un [[Lūkas evaņģēlijs|Lūkas evaņģēlijā]] (Lk. 1:5—2:52).<ref name="Mateja 1.nodaļa">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/matejaevangelijs/Matejaevangelija01.htm | title= Mateja evaņģēlijs. 1. nodaļa | publisher= Latvijas Bībeles biedrība | accessdate= 2010-01-09 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091106071635/http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/matejaevangelijs/Matejaevangelija01.htm | archivedate= 2009-11-06 }}</ref><ref name="Mateja 2.nodaļa">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/matejaevangelijs/Matejaevangelija02.htm | title= Mateja evaņģēlijs. 2. nodaļa | publisher= Latvijas Bībeles biedrība | accessdate= 2010-01-09 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20081026022437/http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/matejaevangelijs/Matejaevangelija02.htm | archivedate= 2008-10-26 }}</ref><ref name="Lūkas 1.nodaļa">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/lukasaevangelijs/Lukasevang01.htm | title= Lūkas evaņģēlijs 1. nodaļa | publisher= Latvijas Bībeles biedrība | accessdate= 2010-01-09 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20100106083132/http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/lukasaevangelijs/Lukasevang01.htm | archivedate= 2010-01-06 }}</ref><ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/lukasaevangelijs/Lukasevang02.htm | title= Lūkas evaņģēlijs 2. nodaļa | publisher= Latvijas Bībeles biedrība | accessdate= 2010-01-09 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20081026023253/http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/lukasaevangelijs/Lukasevang02.htm | archivedate= 2008-10-26 }}</ref> [[Marka evaņģēlijs|Marka]] un [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēlijā]] nekas nav rakstīts par šo Jēzus Kristus dzīves posmu. Mateja un Lūkas evaņģēlijā sniegtā informācija par Jēzus dzīves sākumu atšķiras:
* Saskaņā ar Mateja evaņģēliju Jēzus vecāki [[Jaunava Marija|Marija]] un [[Svētais Jāzeps|Jāzeps]] dzīvoja [[Bētleme|Bētlemē]]. Marija negaidīti kļuva par [[grūtniece|grūtnieci]], bet viņas vīrs Jāzeps nolēma viņu pamest. Pēc šī lēmuma Jāzepam sapnī parādījās [[eņģelis]], kas viņam paziņoja, ka Marija gaida bērnu no [[Svētais Gars|Svētā Gara]], un pravietoja, ka viņa dēls būs [[Mesija]] (Mat. 1:19—1:21),<ref name="Mateja 1.nodaļa" /> kuru [[ebreji]] gaidīja pēc pravieša [[Jesaja]]s vārdiem ([[Jesaja grāmata]] 7:14). To uzzināja [[Jūdeja]]s ķēniņš [[Hērods Lielais]] un nosūtīja [[Austrumu gudrie|Austrumu gudros]] uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]], lai tie apskata jaundzimušo jūdu valdnieku, jo Hērods bija nolēmis viņu nogalināt. Gudrie, vadoties pēc zvaigznes, nonāca Bētlemē un uzmeklēja bērnu. Savukārt Jāzepam atkārtoti sapnī parādījās eņģelis, brīdinot viņu par to, ka valdnieks Hērods vēlas nogalināt Jēzu (Mat. 2:13).<ref name="Mateja 2.nodaļa" /> Tāpēc ģimene aizbēga uz [[Senā Ēģipte|Ēģipti]] un uzturējās tur tik ilgi, līdz nomira Hērods. Pēc Hēroda nāves Jāzepam sapnī trešo reizi parādījās eņģelis un paziņoja, ka tie, kuri bija tīkojuši Jēzus nāvi, ir miruši un viņiem ir jāatgriežas (Mat. 2:19—2:23).<ref name="Mateja 2.nodaļa" /> Jāzeps paklausīja eņģelim un devās atpakaļ uz dzimto pusi, taču neatgriezās Bētlemē, bet gan apmetās [[Nācarete|Nācaretē]], [[Galileja|Galilejā]].<ref name="Mateja 2.nodaļa" />
* Saskaņā ar Lūkas evaņģēliju Jāzeps un Marija dzīvoja [[Galileja]]s pilsētā [[Nācarete|Nācaretē]]. Stāsts par Jēzu Kristu šajā evaņģēlijā ir saistīts ar [[Svētais Jānis Kristītājs|Jāni Kristītāju]], respektīvi, Lūkas evaņģēlijā ir norādīts, ka Jēzus māte [[Jaunava Marija|Marija]] un Jāņa Kristītāja māte [[Elizabete (Bībeles personāžs)|Elizabete]] bija radinieces. Šajā evaņģēlijā Marijai par Jēzus piedzimšanu sapnī paziņoja eņģelis [[Gabriēls]] (Lk. 1:26—1:38).<ref name="Lūkas 1.nodaļa" /> Romas imperators [[Oktaviāns]] bija licis veikt [[tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]], kur katram iedzīvotājam bija jāreģistrē sava dzimšanas vieta, tādēļ Jāzeps ar Mariju devās uz [[Bētleme|Bētlemi]]. Tieši šajā laikā piedzima Jēzus Kristus.

Saskaņā ar Mateja evaņģēlijā uzskaitīto [[ģenealoģija|ģenealoģiju]] Jēzus saknes ir atrodamas līdz [[Ābrams|Ābramam]], bet Lūkas evaņģēlijā šīs saknes stiepjas līdz pat [[Ādams|Ādamam]], pirmajam cilvēkam, kurš pieminēts [[Pirmā Mozus grāmata|Pirmajā Mozus grāmatā]] (Mat. 1:2—16; Lk. 3:23—38).<ref name="Mateja 1.nodaļa" /><ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/lukasaevangelijs/Lukasevang03.htm | title= Lūkas evaņģēlijs 3. nodaļa | publisher= Latvijas Bībeles biedrība | accessdate= 2010-01-12 | archive-date= 2010-08-06 | archive-url= https://web.archive.org/web/20100806072113/http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/lukasaevangelijs/Lukasevang03.htm }}</ref> Abos radurakstos Jēzus ir senebreju valdnieka [[Dāvids (Bībeles personāžs)|Dāvida]] pēctecis. Lielākā atšķirība ir tā, ka Mateja evaņģēlijā Jēzus ir ķēniņa [[Zālamans|Zālamana]] pēcnācējs. Jēzum ir bijuši arī brāļi un māsas, kuru vārdi nav zināmi, bet ir tikai ziņas, ka tādi esot bijuši.

=== Kristīšana un kārdinājums ===
[[Attēls:Piero della Francesca 045.jpg|thumb|170px|[[Pjēro della Frančeska|Pjēro dellas Frančeskas]] (''Piero della Francesca'') glezna "Kristus kristīšana"]]
Jēzu Kristu [[Jordāna]]s upē kristīja pravietis [[Svētais Jānis Kristītājs|Jānis Kristītājs]] (pēc Lūkas evaņģēlija viņš bija Jēzus brālēns). Kristību laikā [[Svētais Gars]] kā [[baložu dzimta|balodis]] nolaidās pie Jēzus, un Dievs nosauca Jēzu Kristu par savu dēlu.

Saskaņā ar [[sinoptiskie evaņģēliji|sinoptiskajiem evaņģēlijiem]] pēc kristībām Svētais Gars Jēzu Kristu aizveda uz [[tuksnesis|tuksnesi]], kur viņš [[gavēšana|gavēja]] četrdesmit dienas. Pēc tam [[velns]] mēģināja Jēzu Kristu ievest kārdinājumā. Vienīgi [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēlijā]] nav minēts šāds fakts. Visbeidzot, kad Jēzus bija pārvarējis kārdinājumu, viņš devās uz [[Galileja|Galileju]] un apmetās [[Kapernauma|Kapernaumā]], kur sāka sludināt Dieva vārdu.

=== Sabiedriskā dzīve ===
Kopā ar saviem sekotājiem Jēzus apmeklēja gan [[Galileja]]s, gan [[Jūdeja]]s reģionu, kur sludināja evaņģēliju un veica dažādus [[brīnums|brīnumus]]. Jēzus teiktie vārdi un veiktie darbi kanoniskajos evaņģēlijos atšķiras. Evaņģēlijos nav teikts, cik ilgi Jēzus sludināja Dieva vārdu, lai gan [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēlijā]] ir minēts, ka Jēzus trīs reizes [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] svinēja [[ebreju Lieldienas]] (Pashu). No tā var secināt, ka trīs gadus Jēzus Kristus staigāja no vienas vietas uz citu un sludināja Dievu. Citos evaņģēlijos ir minēti tikai vieni Pashas svētki, kuru laikā Jēzus tika [[Jēzus krustā sišana|piesists krustā]].

== Jēzus kā vēsturiska persona ==
Atšķirībā no vairuma citām vēsturiskām personām nav atrasti [[arheoloģija|arheoloģiski]] pierādījumi, kas ļautu pārliecināties, ka Jēzus no Nācaretes patiešām būtu eksistējis. Galvenais izskaidrojums, kāpēc nav atrastas arheoloģiskas liecības, ir tas, ka Jēzus savas dzīves laikā nesasniedza neko īpaši ievērojamu, kā, piemēram, tā laika politiskie līderi, bet gan bija vienkāršs ceļojošs sludinātājs.<ref>{{en ikona}} "''Is it reasonable to expect such artifacts or inscriptions? After all, the man Jesus was not a prominent governmental leader. He was essentially an itinerant preacher, with few possessions, and eventually suffered the death of a common outlaw. Would the Romans have recorded His life or death with an inscription or statue? Certainly not.''", John D. Morris: ''Has Archaeological Evidence for Jesus Been Discovered?''</ref> Tomēr, balstoties vienīgi uz arheoloģisko liecību trūkumu, nevar apgalvot, ka Jēzus Kristus nav bijis. Liturģiskajos avotos, kuros ir rakstīts par Jēzu, daudzas aprakstītās vietas, personas un notikumi ir arheoloģiski apstiprināti.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.mtio.com/articles/aissar29.htm | title= History, Archaeology and Jesus | publisher= Paul L. Maier | accessdate= 2010-01-14 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080509085728/http://www.mtio.com/articles/aissar29.htm | archivedate= 2008-05-09 }}</ref> Atšķirībā no jautājuma par [[Dieva eksistence|Dieva eksistenci]] ļoti maz cilvēku ir apšaubījuši Jēzus Kristus eksistenci.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.gotquestions.org/Latviesu/Jezus-Kristus.html | title= Kas ir Jēzus Kristus? | publisher= Got Questions?org | accessdate= 2010-01-14 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20100615214239/http://gotquestions.org/Latviesu/Jezus-Kristus.html | archivedate= 2010-06-15 }}</ref>

[[Attēls:P52 recto.jpg|thumb|170px|[[Papiruss P52]] — vecākais zināmais [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] manuskripts, kas satur īsu fragmentu no [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēlija]]]]
No otras puses, Jēzus, tāpat kā daudzi citi antīkās pasaules reliģiskie līderi un filozofi, neveica pierakstus, vismaz kanoniskajos avotos par to nekas nav teikts. Visus vēsturiskos avotus par Jēzu Kristu ir sarakstījuši citi autori. Senākais dokuments, kurš nepārprotami attiecas uz Jēzu, ir [[papiruss P52]]. Tas satur fragmentu no [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēlija]], un tiek lēsts, ka tas ir rakstīts ap [[125]]. gadu jeb aptuveni gadsimtu pēc Jēzus nāves.

Lai gan liecības par Jēzus dzīvi sarakstītas daudz vēlāk par viņa nāvi, [[filoloģija|filoloģiskajos]] pētījumos ir izdevies atjaunot notikumu hronoloģiju ar lielu ticamības pakāpi. Tā rezultātā ir secināts, ka pirmie teksti par Jēzu ([[Pāvila vēstules]]) tika uzrakstīti aptuveni divdesmit gadus pēc Jēzus nāves, savukārt gandrīz visa informācija par viņa dzīvi ir rodama Jēzus mācekļu pierakstītajos kanoniskajos evaņģēlijos, kuri sarakstīti laika posmā no mūsu ēras 65. līdz 80. gadam,{{fact}} un ir iekļauti kristiešu [[Bībele]]s [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]]. Vēl par Jēzus dzīvi Zemes virsū vēsta tā sauktie "[[apokrifi]]" ({{val|el|ἀπόκρῠφος}} — "slēpts"), kas ir aptuveni 50 teksti, kurus it kā sarakstījuši citi Jēzus mācekļi un laikabiedri, taču tie nav iekļauti Jaunajā Derībā. Piemēram, neatzītais "[[Jēkaba pirmevaņģēlijs]]" (ko it kā sarakstījis Jēzus brālis par viņa bērnības gadiem), "[[(pseido)Mateja evaņģēlijs jeb stāsts par svētās Marijas izcelsmi un Pestītāja bērnību]]", kā arī citi vienā laikā ar atzītajiem evaņģēlijiem sarakstītie apokrifi:
* "[[Evaņģēlijs par Marijas dzimšanu]]"
* "[[Galdnieka Jāzepa grāmata]]"
* apustuļa Toma "[[Bērnības evaņģēlijs]]" (gnostiķu svētie raksti)
* arābu "[[Bērnības evaņģēlijs]]"
* "[[Nikodēma evaņģēlijs]]"
* "[[Apellesa evaņģēlijs]]"
* "[[Didahē]]" (12 apustuļu mācība)
* "[[Ebreju evaņģēlijs]]"
* "[[Pētera evaņģēlijs]]"
* "[[Jūdas evaņģēlijs]]"
* "[[Filipa evaņģēlijs]]"
* vēl ir apokrifiskie apustuļu darbi, apustuļu vēstules, apokalipses.

Ir tikai divi vēsturiski rakstu avoti, kuri ir tuvu Jēzus dzīves laikam un kuros pieminēts Jēzus Kristus. Tie ir mūsu ēras 90. gados [[Jozefs Flāvijs|Jozefa Flāvija]] sarakstitā hronika "[[Jūdu senatne]]", un [[Tacits|Kornēlija Tacita]] ap 115. g. sarakstītais darbs "[[Annales]]". Flāvijs tikai piemin, ka "tajā laikā dzīvoja kāds gudrs vīrs, vārdā Jēzus", savukārt Tacits min, ka [[Nerons]] [[Lielais Romas ugunsgrēks|Romas ugunsgrēkos]] vainojis "tos, kurus dēvē par kristiešiem".

== Loma ==
Saskaņā ar [[Pirmais Nīkajas koncils|Nīkajas koncila]] doktrīnu Jēzus ir daļa no Dieva ([[Trīsvienība]], kuru veido trīs aspekti: Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars) — Dievs Dēls, kurš nācis zemes virsū kā īsts cilvēks (piedzimis [[Jaunava Marija|jaunavai]] no Svētā Gara), lai mācītu un pēc tam mirtu mokās, sists krustā, izpērkot pasaules un cilvēku grēkus. Savukārt ''monofizīti'' atzīst tikai un vienīgi Jēzus zemes dzīves dievišķo dabu, noliedzot cilvēcisko faktoru (zemes ķermeņa fizioloģisko dabu).

Kristietībā uzskata, ka Jēzus Kristus ir [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] pieminētais [[Mesija]], turpretī [[Jēzus islāmā]] ir tikai viens no nozīmīgākajiem [[islāma pravieši|praviešiem]], taču netiek uzskatīts par Dieva dēlu. [[Jūdaisms|Jūdaisti]] Jēzu neuzskata ne par Mesiju, ne Dieva dēlu.

== Jēzus jūdaismā ==
[[Ebreji]] tradicionāli Jēzu ir uzskatījuši par vislielāko no [[Viltus mesija|viltus mesijām]]. Lai arī jūdaismā Jēzum nav nekādas nozīmes, daudz svarīgāka un traģiskāka ir bijusi kristiešu attieksme pret ebrejiem gadsimtu laikā. Jūdaisms nekad nav akceptējis nevienu no it kā piepildītajiem pareģojumiem, kas īstenojušies Jēzus dzīvē un darbībā. Jūdaismā arī par elkdievību tiek uzskatīta jebkāda cilvēka pielūgsme, jo eksistē tikai viens Dievs.

== Jēzus mākslā ==
{{pamatraksts|Jēzus Kristus ikonogrāfija}}
Jēzus Kristus [[māksla|mākslā]] tradicionāli tiek attēlots kā cietējs: viņš bieži ir redzams piesists krustā un ar ērkšķu vainagu galvā. Biežs motīvs ir arī ''[[pietà]]'' — Jaunava Marija ar mirušo Jēzu klēpī. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Jēzus tika attēlots kā cēls bruņinieks vai godībā (''Majestas Domini''), savukārt krustā sišanas motīvs attīstījies [[renesanse]]s posmā.

[[Saule]] simbolizē Jēzu Kristu kā taisnīguma un patiesības nesēju.

Lai gan Jēzus dzimis reģionā, kuru pamatā apdzīvoja brūnādaini cilvēki ar semītisku sejas tipu, tālaika kristietībā valdošā antisemītisma dēļ uz eiropiešiem orientētās un misionāru kolonijās izplatītās svētbildēs un gleznās viņš bieži tika parādīts kā gaišādains un zilacains eiropietis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://theconversation.com/the-long-history-of-how-jesus-came-to-resemble-a-white-european-142130|title=The long history of how Jesus came to resemble a white European|last=House|first=Anna Swartwood|website=The Conversation|access-date=2021-04-02|language=en}}</ref> savukārt svētbildēs, kas bija orientētas uz citu rasu cilvēkiem, viņa ādas krāsa un sejas vaibsti bieži tika pielāgoti tiem.

=== Jēzus literatūrā ===
Kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigām daudzi [[rakstnieks|rakstnieki]] ir uzrakstījuši darbus, kuros ir devuši savu interpretāciju par Jēzus dzīvi. Starp izcilākajiem darbiem, kur ir apskatīts šis jautājums, ir šādi:
* [[Fjodors Dostojevskis]]: "[[Brāļi Karamazovi]]" (1880)
* [[Mihails Bulgakovs]]: "[[Meistars un Margarita]]" (rakstīts 1928—1940; publicēts 1967)
* [[Roberts Greivss]]: "[[Karalis Jēzus]]" (1947)
* [[Nikoss Kazandzakis]]: "[[Grieķu ciešanas]]" (1948)
* [[Fultons Ourslers]]: ''[[The Greatest Story Ever Told]]'' (1949)
* [[Entonijs Bērdžess]]: "[[Cilvēks no Nācaretes]]" (1979)
* [[Žuze Saramagu]]: ''[[O Evangelho Segundo Jesus Cristo]]'' (1991)
* [[Normens Meilers]]: ''[[The Gospel According to the Son]]'' (1997)

=== Jēzus kinofilmās ===
Jēzus dzīve saskaņā ar [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] stāstiem un parasti no [[kristietība|kristiešu]] viedokļa bieži ir bijusi par pamatu [[kinofilma|kinofilmu]] sižetiem. Patiesībā Jēzus Kristus ir viens no visvairāk apspēlētākajiem kinotēliem. Starp slavenākajām filmām par Jēzu Kristu ir [[Mārtins Skorsēze|Mārtina Skorsēzes]] filma "[[Pēdējais Kristus kārdinājums]]" (''The Last Temptation of Christ'', 1988) un [[Mels Gibsons|Mela Gibsona]] filma "[[Kristus ciešanas]]" (2004).

== Skatīt arī ==
* [[Jēzus islāmā]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Jesus Christ|Jēzus Kristus}}
{{refbegin}}
; Reliģiskie pārskati
* {{en ikona}} [http://www.latinvulgate.com/christverse.aspx Complete Sayings of Jesus Christ] ''In Parallel Latin & English — The Complete Christ Sayings''

; Vēsturiskie un skeptiskie pārskati
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110103111020/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Jesus "Jesus".] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008. 8. Jan. 2010
* {{en ikona}} ''[http://www.pbs.org/wgbh/pages/frontline/shows/religion/ From Jesus to Christ: The First Christians]'' — ''Frontline'' documentary about Jesus' life and the early Church.
* {{en ikona}} [http://www.religiousstudies.uncc.edu/JDTABOR/indexb.html The Jewish Roman World of Jesus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100817164055/http://www.religiousstudies.uncc.edu/JDTABOR/indexb.html |date={{dat|2010|08|17||bez}} }}
* {{en ikona}} [http://www.jesusneverexisted.com Jesus Never Existed]
{{refend}}

{{apustuļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:0. gados p.m.ē. dzimušie]]
[[Kategorija:30. gados mirušie]]
[[Kategorija:Islāma pravieši]]
[[Kategorija:Kristietība]]
[[Kategorija:Reliģiskie līderi]]
[[Kategorija:Ebreji]]
[[Kategorija:Bībeles personāži]]