Apskatīt Kauja par Jelgavu (1944) izejas kodu

{{Citas nozīmes|1944. gada kaujai par Jelgavai|Jelgavas atbrīvošana (1919)|kauja par Jelgavu}}
{{Kauja infobox
|kauja=Kauja par Jelgavu (1944)<br>daļa no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā]]
|attēls=19440816 soviet soldiers attack jelgava.jpg
|paraksts=
|konfl=[[Otrais pasaules karš]]|laiks=1944. gada 30. jūlijs—7. augusts|vieta= Jelgava|iznāk=Sarkanās armijas uzvara
|puse1=[[Padomju Savienība|PSRS]]|puse2=[[Trešais reihs]]|karavad1=ģenerālleitnants Viktors Obuhovs
|karavad2= pulkvežleitnants [[Indriķis Jurko]], ģenerālmajors Debesī
|spēki1= 1. Baltijas frontes 3. gvardes mehanizētais korpuss, 3. gaisa armija
|spēki2= [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]]
|zaud1= |zaud2= }}
{{Otrā pasaules kara Austrumu fronte}}

'''1944. gada kauja par Jelgavu''' bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Vērmahts|Vērmahta]] kaujas [[Jelgava]]s pilsētā no [[1944]]. gada 30. jūlija līdz 7. augustam, [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas 1944. gada vasaras uzbrukuma]] ietvaros.
Vērmahta vadība Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Augustā Vācijas armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās kauju zonā, tikai pēc Rīgas ieņemšanas karadarbība pārvietojās uz rietumiem [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]].

== Stāvoklis pirms kaujas sākuma ==
Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija uzbrukuma operācijā "Bagrations" Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva Vērmahta [[karaspēka grupa "Vidus"|karaspēka grupu "Vidus"]].
24. jūlija pievakare notika pirmais padomju aviācijas uzlidojums Jelgavai, kam vairāk bija biedējošs raksturs. Cieta tikai dažas ēkas Nikolaja (Vienības) baznīcas apkaimē, dažas bumbas, kas bija mērķētas uz apgabala komisāra [[Valters fon Mēdems|Valtera fon Mēdema]] rezidenci Jelgavas pilī, nokrita pils parkā un pagalmā.<ref name="Neiburgs">{{Laikraksta atsauce |title=Kāvi pār Jelgavu. Zemgales metropoles bojāeja 1944. gada 28.–31. jūlijā |author=Uldis Neiburgs |date=2015. gada 5. septembris |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |url=https://www.la.lv/kavi-par-jelgavuzemgales-metropoles-bojaeja-1944-gada-28-31-julija |accessdate=2019. gada 29. martā}}</ref>

27. jūlijā Sarkanā armija ieņēma [[Šauļi|Šauļus]] un frontes pavēlnieks armijas ģenerālis [[Ovaness Bagramjans]] deva uzdevumu virzīties uz ziemeļiem un iziet pie [[Baltijas jūra]]s, lai ielenktu vācu karaspēka grupu "Ziemeļi".

== Kaujas gaita ==
[[Attēls:15 papildinajumu brigade Jelgava.png|thumb|300px|[[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde]] Jelgavas pilī aizsardzības kauju laikā 1944. gada jūlija beigās.]]
[[Attēls:Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām. 2000-09-02 - panoramio.jpg|thumb|300px|Piemineklis 1944. gada Jelgavas kaujām.]]
27. jūlija pēcpusdienā PSRS 3. gaisa armija (''3-я воздушная армия'') veica trīs uzlidojumus [[Jelgavas dzelzceļa stacija]]i. Uz sliedēm stāvēja četri vilcieni ar Latgales un Vidzemes bēgļiem, divi pasažieru vilcieni, bet preču stacijā atradās vairāki munīcijas vilcieni. Uzlidojumā pilnībā tika sagrauta stacijas ēka, izpostīti sliežu ceļi, aizdegās ēkas stacijas apkaimē, arī stacijas tuvumā esošā degvielas noliktava.

28. jūlijā 62 padomju bumbvedēji un 56 iznīcinātāji iznīcināja [[Jelgavas aerodroms|Jelgavas aerodromu]]. Vācu zenītlielgabalu baterija nogāza vienu padomju bumbvedēju un divus iznīcinātājus.
28. jūlija naktī 3. gvardes mehanizētais korpuss (''3-й гвардейский механизированный корпус'') ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]] un strauji devās Jelgavas virzienā, tomēr tanku virzīšanās tika apturēta. 28. jūlija vakarā Jelgavu sāka apšaudīt ar reaktīvajiem mīnmetējiem (sauktiem par „katjušām”). Kaujas norisē pirmo reizi iesaistījās 18 vācu triecienlidmašīnas, kas bombardēja padomju spēku pozīcijas Jelgavas nomalēs.
29. jūlijā, neskatoties uz milzīgo spēku pārsvaru, 3. gvardes mehanizētajam korpusam izdevās ieņemt un nostiprināties vienīgi pilsētas nomalēs.

=== Sarkanās armijas uzbrukums ===
30. jūlija agrā rīta stundā sākās pilsētas „ģenerālšturmēšana”, vēršot galveno triecienu pret dzelzceļa staciju. Tomēr Sarkanā armija nespēja ieņemt ne dzelzceļa staciju, ne arī nokļūt pilsētas centrālajā daļā. Vērmahta aviācijas 35 lidmašīnu lielā „Nakts kaujas grupa 12” (''Nachtschlachtgruppe 12 [NGS-12]'') veica 300 kaujas lidojumus pret padomju spēkiem, nometot vairāk nekā 50 tonnu bumbu.

31. jūlija rītā padomju karaspēks atjaunoja uzbrukumu, kaujās iesaistījās padomju aviācija un reaktīvie mīnmetēji, tika ieņemta Lielupes kreisā krasta daļa. 31. jūlija vakarā padomju radio ziņoja par Mītavas (Jelgavas) ieņemšanu.

Naktī uz 1. augustu Vērmahta vienības pa Driksas un Lielupes tiltiem atkāpās uz Lielupes labo krastu, tad abus tiltus uzspridzināja. Padomju spēki, izmantojot nesaspridzināto dzelzceļa tiltu, pārgāja Lielupes labajā krastā un ieņēma [[Jelgavas cukurfabrika]]s teritoriju, tad Pasta salu un Jelgavas pili, taču bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Lielupes kreiso krastu.

2. augustā vācu smagā artilērija sašāva Sarkanās armijas ieņemto Jelgavas pili.
Sarkanā armija ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas gar Lielupes kreiso krastu no Bauskas līdz [[Kalnciems|Kalnciemam]].

=== Vērmahta pretuzbrukums ===
[[Attēls:Op Bagration 22 jun 1944 - 29 aug 1944-hu.svg|thumb|Kaujas par Jelgavu kā daļa no Sarkanās armijas operācijas "Bagrations".]]
Naktī no 4. uz 5. augustu sākās Vērmahta pretuzbrukums. Pēc pamatīgas artilērijas uguns tika forsēta Lielupe un Driksa, nostiprinoties nelielā placdarmā Linu vērptuves rajonā. Pa jaunuzcelto pontonu tiltu pārnāca vācu galvenie spēki, kas atkaroja pilsētas centrālo daļu.

Pēc divu dienu kaujām, kur abas puses izmantoja artilēriju un mīnmetējus, pilsēta tika pilnīgi nopostīta.
7. augustā padomju spēki atkal ieņēma visu Lielupes kreiso krastu.<ref name="Neiburgs"/>

== Sagrautā Jelgava ==
1945. gada vasarā un rudenī [[Padomju Savienība|PSRS]] kinematogrāfisti pilsētā uzņēma filmu „[[Lielais lūzums]]” (''[[w:ru:Великий перелом (фильм)|Великий перелом]]''). Kaujas ainas ar plašiem postījumiem uzņemtas nejaukšanai paredzētā kvartālā ap [[Lielā iela (Jelgava)|Lielo]] un [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielu]], tostarp Lielajā ielā 12 esošās četrstāvu [[Latvijas Kredītbanka]]s filiāles nama mūros, ko filmēšanas laikā pakāpeniski saspridzināja. Filmā atpazīstamas arī vēlāk nojauktās [[Kurzemes Savstarpējās kredītbiedrības nams|Kurzemes Savstarpējās kredītbiedrības nama]] un [[Jelgavas Latviešu biedrības nams|Jelgavas Latviešu biedrības nama]] drupas, vēlāk nojauktais [[Jelgavas autoosta]]s kantoris un biļešu kase Pastā ielā 1, ēka Pasta ielā 3, vēlāk nojauktā [[Herteļa aptieka]] Pasta ielā 13, Tautas nams [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|Krišjāņa Barona ielā]] 10, Jasmaņa patversmes ēka Krišjāņa Barona ielā 8 un Vecticībnieku lūgšanu nama torņa smaile [[Viestura iela (Jelgava)|Viestura ielā]] 8, bet viena no filmas epizodēm uzņemta kādā no [[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas ielas]] namu pagalmiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Seno Jelgavu "Staļingradā" meklējot |author=Edgars Umbraško |date= |publisher=[[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]] |url=http://jvmm.lv/index.php/lasitava/seno-jelgavu-stalingrada-meklejot |access-date=2023. gada 1. janvārī}}</ref>

<gallery>
Jelgavas Latviešu biedrības ēka pēc 1944. gada.jpg|[[Jelgavas Latviešu biedrības nams]] [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā]] 
Sagrautā Jelgavas pils pēc 1944.jpg.jpg|Sagrautā [[Jelgavas pils]] 
Sagrautā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca pēc 1944.jpg|Sagrautā [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]
Sagrautā Jelgava pēc 1944.webp|Skats uz sagrauto pilsētu no [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Annas baznīcas]] torņa (tālumā pa kreisi Katoļu, vidū Jāņa, pa labi Nikolaja baznīcas torņi) 
Sarkanās armijas sagrautā Jelgava 1944.jpg|Sagrautā Jelgava
1944. gada augustā sagrautā Jelgava.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no rietumiem)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar dzelzceļu.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (skats uz dzelzceļa tiltu)
1944. gada augustā sagrautā Jelgava ar pilssalas celtnēm.jpg|Jelgavas aerofotogrāfija (no dienvidiem, Pilssala)
</gallery>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Jānis Blīvis. Jelgavas aizstāvēšana 1944. gada vasarā.


{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:1944. gads]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Jelgavas vēsture]]