Apskatīt Kauja par Rīgas jūras līci (1915) izejas kodu

{{Militāras sadursmes infokaste
|image       = Slava cuirasse russe.jpg
|image_size  = 300px
|caption     = Krievu karakuģis ''Slava'', ap 1915. gadu
|conflict    = Kauja par Rīgas jūras līci (1915)
|partof      = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]
|date        = 1915. gada 8-20. augusts
|place       = [[Rīgas līcis]], [[Baltijas jūra]]
|result      = [[Antante]]s uzvara
|combatant2  = {{flaga|German Empire}} [[Vācu impērija]]
|combatant1  = {{flaga|Russian Empire}} [[Krievijas Impērija]] <br> {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]
|commander2  = [[Attēls:War Ensign of Germany 1903-1918.svg|border|25px]] [[Erhards Šmits]]
|commander1  = {{flaga|Russian Empire|naval}} Vasīlijs Kaņins
|strength2   = 4 karakuģi <br> 3 Līnijkuģi <br> 1 Bruņu kreiseris <br> 5 vieglie kreiseri <br> 56 torpēdlaivas <br> 14 mīnu meklētāji kuģi
|strength1   = 1 karakuģis <br> 1 Bruņu kreiseris <br> 16 eskadras mīnu kuģi <br> 4 lielgaballaivas <br> 1 mīnukuģis <br> 6 zemūdenes
|casualties2 = 65 nogalināti vai ievainoti <br> 1 torpēdlaiva nogremdēta <br> 2 mīnu meklētāji nogremdēti <br> 1 vieglais kreiseris bojāts
|casualties1 = 150 nogalināti, ievainoti un sagūstīti <br> 2 lielgaballaivas nogremdētas <br> 1 karakuģis bojāts <br> 1 eskadras mīnu kuģis bojāts
|campaignbox = 
}}

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 134-B0458, Pissen, Torpedoboot nach Minentreffer.jpg|thumb|300px|1915. gada 17. augustā [[Irbes šaurums|Irbes šaurumā]] pie [[Lūžņa]]s nogremdētais vācu torpēdu kuģis ''V 99'']]
[[Attēls:GulfofFinlanddefence1917.jpg|thumb|300px|Pirmā pasaules kara laikā Rīgas jūras līča un Somu jūras līča aizsardzībai izveidotie mīnu lauki un krasta baterijas (1939. gada zīmējums)]]
'''1915. gada kauja Rīgas jūras līcī''' notika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada augustā, [[Kurzemes ofensīva]]s laikā, kad pēc [[Kurzemes guberņa]]s iekarošanas [[Vācijas Impērija]]s jūras kara flotes virspavēlnieks Heinrihs fon Hoencollerns (''Hohenzollern'') deva pavēli iegūt kontroli pār [[Rīgas līcis|Rīgas jūras līci]]. Pēc jūras kaujas pie [[Pērnava]]s vācu kara flotes pavēlniecība bija spiesta atteikties no šiem plāniem līdz 1917. gadam, kad līdztekus [[Rīgas operācija]]i vācu flote veica operāciju "Albiona", kurā iekaroja [[Igaunijas salas]].

== Kaujas mērķi ==
Vācu flotei izvirzīja četrus uzdevumus: 1) iznīcināt krievu flotes daļas, kas apsargāja ziemeļu ieeju līcī pie Monas ([[Muhu]]) salas; 2) izveidot mīnu aizsprostu starp Muhu salu un kontinentu; 3) sabombardēt [[Daugavgrīva]]s cietokšņa nocietinājumus; 4) noslēgt [[Pērnava]]s ostu, kas kalpoja kā britu zemūdeņu osta.

== Norise ==
Jūras kaujas pirmā daļa notika no 1915. gada 6. līdz 9. augustam, kad vācu karakuģi cauri mīnētajam [[Irbes šaurums|Irbes šaurumam]] ielauzās Rīgas jūras līcī, bet pēc jūras kaujām bija spiestu atgriezties atpakaļ Baltijas jūrā.
 
No 16. līdz 20. augustam notika kaujas Irbes šaurumā, uz ziemeļiem no [[Roņu sala]]s un [[Rietumigaunijas arhipelāgs|Rietumigaunijas (Monzunda) arhipelāgā]], kas beidzās ar kauju pie Pērnavas ostas 1915. gada 20. augustā.

Pērnavas kauja sakās 20. augusta rītā, kad vācu tvaikoņi pietuvojās Pērnavas molam. Taču, baidoties no vācu desanta, krievi jau bija aizsprostojuši ieeju ostā — starp moliem bija nogremdēti trīs burinieki un fabrikas “Waldhof” prāmis. Atbildot uz krievu uzsākto apšaudi, vācu karakuģi savu uguni vērsa pret pilsētu un 40 minūšu laikā Pērnavas osta bija bloķēta. Vācieši atkāpās jūrā, pa ceļam nogremdējot sešus vietējo [[Kihnu]] salas iedzīvotāju burukuģus. Komandants Rodzjanko, nobijies no vāciešu desanta iespējamības, lika uzspridzināt fabriku “Waldhof”, elektrostaciju, pienotavu, petrolejas noliktavas, kā arī nogremdēt jūrā palikušos kuģus. Pārējos Rīgas līča ieņemšanas uzdevumus vācu flotei izpildīt neizdevās.

Šajā operācijā krievu flote zaudēja 2 lielgaballaivas, 2 tvaikoņus, 9 nelielus buriniekus, 1 prāmi un 1 hidroplānu. Nopietnus bojājumus cieta bruņukuģis “Slava” (''Слава''). Vācieši zaudēja 2 ''jūras medniekus'' un 3 tralerus. Nopietni bojāts bija līnijkreiseris “Moltke”, vieglais kreiseris “Thetis”, ''jūras mednieks'' "S-144" un traleris "T-77". Vieglāki bojājumi bija līnijkreiserim “Von der Tann”, vieglajam kreiserim “Augsburg” un ''jūras medniekam'' "V—183".

== Spēki ==

=== Vācijas Impērijas kara flotes kuģi ===
Baltijas jūras kara flote:
* 4. eskadras (''IV. Geschwader'') kuģi — ''Braunschweig'', ''Elsass'', ''Wittelsbach'', ''Wettin'', ''Mecklenburg'', ''Schwaben'', ''Zähringen''
* izlūkkuģi (''Aufklärungsstreikräfte'') — ''Roon'', ''Prinz Heinrich'', ''Augsburg'', ''Bremen'', ''Lübeck'', ''Thetis'', V 99'', ''V 100''
* nodrošināšanas grupa (''Sicherungsverbänd'') — 8. un 10. torpēdkuģu flotile ar 22 kuģiem, 2. mīnukuģu divizions ar 14 mīnu meklētāju kuģiem
* zemūdenes — ''U 9'', ''U 26'', ''UC 4''
* mīnu kuģis (''Hilfsminenleger'') ''Deutschland''

Atlantijas okeāna kara flote:
* 1. eskadras (''I. Geschwader'') kuģi — ''Nassau'', ''Rheinland'', ''Westfalen'', ''Posen'', ''Ostfriesland'', ''Thüringen'', ''Oldenburg'', ''Helgoland''
* 1. un 2. izlūkkuģu grupa (''I. und II. Aufklärungsgruppe'') — ''Seydlitz'', ''Moltke'', ''Vonn der Tann'', ''Graudenz'', ''Regensburg'', ''Stralsund'', ''Pillau''
* torpēdkuģis ''Kolberg'' un četras torpēdlaivu flotiles I. (4 kuģi), III. (10 kuģi), V. (8 kuģi), IX. (10 kuģi)
* mīnukuģu divizions (13 kuģi)

=== Krievijas Impērijas kara flotes kuģi ===
* eskadras bruņukuģis ''Slava'' («Слава»)
* kreiseri — ''Bajan'' («Баян»), ''Gromoboi'' («Громобой»)
* ekskadras mīnukuģi (''эсминци'') — ''Novik, Ohotnik, ģenerālis Kondratenko, Sibīrijas strēlnieks, Amurec, Usurijec, Buhāras emīrs, Finn, Dobrovoļec, Ukraina, Voiskovoi, Strašnij, Donas kazaks''
* mīnukuģis Amūra («Амур»)
* lielgaballaivas (''Канонерские лодки'') — «Грозящий», «Сивуч», «Храбрый»
* zemūdenes ''Gepards, Makrele, Minoga, Drakons''
* lidmašīnu bāzes kuģis ''Oitica''

=== Britu impērijas kara flotes kuģi ===
* zemūdenes ''E 1, E 9''

== Kaujās iesaistītie karakuģi ==

=== Vācu karakuģi ===
<gallery>
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-31, Linienschiff der Braunschweig-Klasse.jpg|''Braunšveiga''
Attēls:German battleship Elsass off Kiel on 13 March 1929.jpg|''Elzasa''
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-16, Linienschiff "SMS Wittelsbach".jpg|''Vitelsbahs''
Attēls:SMS Wettin.jpg|''Vetina''
Attēls:Mecklenburg.jpg|''Meklenburga''
Attēls:SMS Schwaben.jpg|''Švābija''
Attēls:USS Ostfriesland.jpg|''Austrumfrīzija''
Attēls:SMS Nassau.jpg|''Nasava''
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-23, Linienschiff "SMS Rheinland".jpg|''Reinzeme''
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-09, Linienschiff "SMS Helgoland".jpg|''Helgolande''
Attēls:SMS Posen-usna1.jpg|''Pozene''
Attēls:SMS Moltke.jpg|''Moltke''

Attēls:SMS von der Tann LOC 16927u.jpg|''Fon der Tanns''
</gallery>

=== Krievu karakuģi ===
<gallery>
Attēls:Slava1910sKronstadt.jpg|līnijkuģis ''Slava''
Attēls:Bayan1915-1917.jpg|kreiseris ''Bajāns'' (Баян)
Attēls:Gromoboi.jpg|kreiseris ''Pērkons'' (Громобой)
Attēls:Novik(EM)1.jpg|eskadras mīnukuģis ''Noviks'' (Новик)
Attēls:Amur1906-1941.jpg|mīnu licējs ''Amūra''
Attēls:Khrabryy1894-1922.jpg|lielgabalkuģis ''Drosmīgais'' (Храбрый)
Attēls:Amurets1905-1947.jpg|eskadras mīnukuģis ''Amūrietis'' (Амурец)
</gallery>

=== Britu zemūdenes ===
<gallery>
Attēls:Submarine-e1.jpg|E klases zemūdene ''HMS E1''
</gallery>

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas| ]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Jūras kaujas]]