Apskatīt Klasicisms izejas kodu

[[Attēls:Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 04.JPG|thumb|235px|Akadēmiskā klasicisma stilā celtā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] ēka Rīgā ([[Ludvigs Bonštets]], 1860-1863)]]

'''Klasicisms''' ir [[māksla]]s stils un [[estētika]]s virziens, kas valdīja [[Eiropa|Eiropā]] no [[17. gadsimts|17.]] līdz [[19. gadsimts|19. gadsimtam]] gan [[literatūra|literatūrā]], gan [[teātris|teātra mākslā]], gan [[tēlotāja māksla|tēlotāja mākslā]], gan [[arhitektūra|arhitektūrā]] un [[mūzika|mūzikā]], atdarinot [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] mākslu un estētiku.

Klasicismu var iedalīt četros periodos:
* liriskajā klasicismā, kas 17. gadsimtā izveidojās [[Itālija|Itālijā]], bet uzplauka un attīstījās Francijā, balstoties uz Senās Grieķijas vēlīno klasiku;
* [[neoklasicisms|neoklasicismā]] jeb revolucionārajā klasicismā, kas rodas [[Francija|Francijā]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās [[Franču revolūcija]]s ietekmē, šajā laikā galvenais uzsvars ir uz sabiedrības lomu un nozīmību, par izejas punktu šim periodam kalpo [[Romas Republika]]s māksla;
* [[ampīrs|ampīrā]], kas rodas 19. gadsimta sākumā [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] valdīšanas laikā, un par mākslas iedvesmas avotu kļūst [[Romas impērija]]s māksla;
* akadēmiskajā klasicismā, kas radās 19. gadsimta vidū un var uzskatīt par klasicisma pagrimuma periodu.<ref name="ai">{{tīmekļa atsauce | url= http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/klasic/teksts.htm | title= teksts<!-- Bota izveidots nosaukums --> | access-date= {{dat|2009|06|15||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091001174033/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/klasic/teksts.htm | archivedate= {{dat|2009|10|01||bez}} }}</ref>

Lai arī klasicisms ir balstīts antīkās kultūras atdarināšanā, daži no šiem periodiem bija formālāki un ārišķīgāki, bet daži patiesi atspoguļoja klasiskos ideālus kā [[racionālisms]] 17. gadsimtā un [[Apgaismības laikmets]] 18. gadsimta beigās.
"Izglītot un padarīt tikumus pievilcīgus" — ap 1760. gadu saka franču filozofs un mākslas kritiķis [[Denī Didro]]. Klasicisms izpaužas formas vienkāršībā, skaidrībā, loģikā un augstos estētiskos kritērijos. Klasicisms atzīst skaistuma pozitīvo ietekmi. Var teikt, ka klasicisms ir cilvēka meklējumi mainīgajā pasaulē atrast stingru pamatu.<ref name="lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=1861 | title= LPMA - Ziņa<!-- Bota izveidots nosaukums --> | access-date= {{dat|2009|06|15||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20150505035945/http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=1861 | archivedate= {{dat|2015|05|05||bez}} }}</ref> 
    
== Izveidošanās ==
[[Attēls:Molière - Nicolas Mignard (1658).jpg|thumb|170px|[[Moljērs]] klasikā tērpā, [[1658]]]]
Klasicisms kā jēdziens pirmo reizi parādījās [[Renesanse]]s laikā, kad sabruka [[Austrumromas impērija|Bizantija]] un attīstījās tirdzniecība ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Šie procesi veicināja interesi par Eiropas senatni, saknēm un identificēšanos ar antīkajām vērtībām. [[itāļi|Itāļu]] renesanse iepazīstināja Eiropu ar Antīkās pasaules kultūras idejām, ietverot izpratni par [[matemātika|matemātiku]] un [[empīrisms|empīrismu]] [[māksla|mākslā]], [[filozofija|filozofijā]] un literatūrā. Renesanses laikā īpašības vārdu "klasisks" sāka izmantot, runājot par darbiem, kas sevī iemieso nemirstīgas vērtības.<ref name="lv"/> Par tādiem atzina Senās Romas un Senās Grieķijas mākslas pieminekļus.

Renesanses klasicisms attīstījās par virzienu mākslā, ko 16. un 17. gadsimtā sāka saukt par "klasisku" - tāds, kam ir tradicionāli uzbūves principi; tāds, kas saistīts ar Senās Grieķijas vai Romas tradīcijām; tāds, kas līdzinās seno grieķu vai romiešu skaistuma ideālam, radās jēdziens "klasisks skaistums". 17. gadsimta 30. - 50. gados bija daudz izglītotu cilvēku, kas nodarbojās ar klasisko valodu studijām, lielā cieņā bija [[teātris]], [[balets]], [[opera]] un [[literatūra]]s studijas. Francija izveidojās par vienu no stabilākajām [[monarhija|monarhijām]] Eiropā, "valsts - tas esmu es" teica tās karalis [[Luijs XIV]]. Sāka veidoties [[manufaktūra]]s, tika iegūti aizvien jauni koloniālie īpašumi, filozofijā valdīja racionālisms, kura izcilākais pārstāvis bija [[Renē Dekarts]]. Valdīja idejiskais uzskats, ka personība ir pakļauta sabiedrībai; un par vērtību kļuva normatīva, matemātiska estētika. Literatūrā liela uzmanība tika pievērsta valodas izkopšanai, izceļot un kā piemērus līdzās antīkajai literatūrai minot [[Dante Aligjēri|Danti]], [[Petrarka|Petrarku]] un [[Viljams Šekspīrs|Šekspīru]], literatūras talantīgākie pārstāvji bija [[Korneijs]], [[Rasins]], [[Moljērs]], [[Lafontēns]]; teātra mākslā tika ieviesti stingri kanoni un hierarhija, "augstie" žanri kā [[oda]], [[traģēdija]], [[eposs]] un "zemie" žanri [[komēdija]], [[satīra]] un [[fabula]]. [[glezniecība|Glezniecībā]] nostiprinājās retrospektīvs un kanonizējošs stils, kā spilgtas personības klasicisma glezniecībā var minēt [[Pusēns|Nikolā Pusēnu]], [[Klods Lorēns|Klodu Lorēnu]]. Luija XIV karaļnams kļuva par šī perioda centru, sevi salīdzinot ar dievu namu [[Olimpa kalns|Olimpu]]. [[Versaļa|Versaļā]] tika atbalstīta [[Pusēns|Pusēna]] māksla, jo tajā tika saskatīta ideāla mākslinieciskā valoda karaļa Luija XIV absolūtās varas atspoguļojumam.

[[Arhitektūra|Arhitektūrā]] un glezniecībā 17. gadsimtā klasicisms mijiedarbojās ar baroku, nenonākot īpašās savstarpējās pretrunās.<ref name="ai"/> Klasicisma glezniecība valdīja tikai Luija XIV galmā, pastāvēja uzskats, ka klasicisma atturīgais, bet heroiskais stils vislabāk spēj atspoguļot "karaļa-saules" varenību un spozmi. Ārpus galma kā galvenais glezniecības stils vēl arvien bija [[baroks]].

[[Attēls:The dance to the music of time c. 1640.jpg|thumbnail|Deja laika mūzikas pavadībā, [[Pusēns]], [[1636]]]]
Par valdošo stilu glezniecībā klasicisms kļuva tikai 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, gleznās tika attēloti vēsturiski, mitoloģiski vai alegoriski sižeti, kā arī bībeles tēmas. Par pozitīvu tendenci var minēt sabiedriski nozīmīgu notikumu attēlošanu. Liela vērība tika piegriezta kompozīcijai un [[zīmējums|zīmējumam]], portreta glezniecība tika uzskatīta par mazsvarīgu. Sadzīves žanrs un [[klusā daba]] kā stils neeksistēja vispār, ainava pastāvēja tikai kā heroiskā ainava. [[Glezna]]s kompozīcija bija statiska, figurāla un stingri sadalīta plānos. Priekšplānam bija jābūt [[brūnā krāsa|brūnam]], dibenplānam gaiši [[zils|zilam]], toties vidusplānam - [[zaļš|zaļam]]. Raksturīgs bija lineārs zīmējums.

== Neoklasicisms ==
{{pamatraksts|neoklasicisms}}
[[Attēls:Jacques-Louis David, Le Serment des Horaces.jpg|thumbnail|Horācija zvērests, [[Žaks Luijs Davids]], [[1784]]]]
[[Franču revolūcija|Lielā Franču revolūcija]] bija laiks, kad tās līdzdalībnieki mēģināja no jauna ietērpties aizgājušajās un par klasiskām dēvētajās „dzīves formās”. Šī revolūcija visas norises mēģināja ietērpt kostīmos, orientējoties pēc [[galli|gallu]] dvēselei piemītošās pietātes pret latīņu formu (pret grieķiskajām formām cieņa bija daudz mazāka). Tā laika apziņā „romieši” un „republikāņi” bija identi jēdzieni. Visur tika izvietotas „brīvības varoņu” [[Bruts|Bruta]], [[Seneka Jaunākais|Senekas]], [[Katons|Katona]] un citu varoņu [[skulptūra]]s. Lafajetu sauca par ''Scipio Americanus''. [[Jakobīņi]] savos valstiskajos un saimnieciskajos pasākumos nemitīgi atsaucās uz [[Senā Roma|Romu]] un [[Sparta|Spartu]], viņu pazīme bija „frīgiešu mice” (le bonnet rouge) — antīkas formas, sarkana vilnas aube. [[Francijas republika]]s oficiālais apzīmējums bija „R.F.”, kas bija darināts pēc romiešu „S.P.Q.R.” (senatus poulus que Romanus).

== Arhitektūra ==
[[Attēls:Classicism door in Olomouc.jpg|thumbnail|170px|Klasicisma durvis [[Olomouca|Olomoucā]] [[Čehija|Čehijas Republikā]]]]
Par galveno iezīmi klasicisma arhitektūrā kļūst antīko forma un proporciju atdarināšana. Antīkais [[templis]] kļuva par etalonu harmonijai, vienkāršībai, formu skaidrībai un monumentālismam. Klasicisma laika ēkām ir raksturīgs regulārs plānojums, simetrija un skaidra ārējā forma bez liekām, dekoratīvām detaļām.

Klasicisma arhitektūras principi tika noformēti [[renesanse]]s laika beigās talantīgā [[Venēcija]]s meistara [[Andrea Palladio|Palladio]] un viņa sekotāja [[Skamoci]] ēkās. Grieķu tempļu skaistums tika absolutizēts un šos principus sāka izmantot arī privāto villu būvniecībā. Paladio arhitektūras principi pārsviedās uz [[Anglija|Angliju]], un tiem angļu arhitekti sekoja līdz pat 18. gadsimta vidum. Tikmēr Eiropas kontinentā arhitektūrā valdīja [[Itālija|Itālijā]] dzimušais [[baroks]], kas izvirta [[rokoko]] smalkumos. Rokoko, kas pamatā orientējās uz interjeru un dekoratīvām detaļām, nespēja atbilstoši pasūtījuma svarīgumam atrisināt lielo arhitektūras formu monumentalitāti, līdz ar to klasicisma idejas ienāca arī pārējā Eiropā. [[Francija|Francijā]] jau [[Ludvigs XV|Ludviga XV]] laikā (18. gadsimta pirmā puse) uzbūvē pirmās sabiedriskās ēkas klasicisma stilā, bet 18. gadsimta beigās [[Ludvigs XVI|Ludviga XVI]] laikā klasicisms kļūst par galveno arhitektūras valodu būvniecībā.

19. gadsimta sākumā [[Anglija]]s neoklasicisms, [[Vācija]]s klasicisms un [[Somija]]s [[ampīrs]] piederēja pie virziena, kas uz ilgiem laikiem palika pēdējais kopējais [[arhitektūra]]s un interjera [[stils]] Eiropā.<ref name="kl"/>

== Literatūra ==
[[Attēls:Voltaire.jpg|thumbnail|170px|Voltēra portrets.]]
Klasicisms literatūrā, par kanonu izvirzot antīko literatūru un īpaši iespaidojoties no [[Aristotelis|Aristoteļa]] un [[Horācijs|Horācija]] uzskatiem par dramaturģiju un dzeju, uzsvēra formas stingrību, sekošanu paraugam, racionalitāti, objektivitāti, augstu darbu morālo saturu un vērtību, kā arī literatūras audzinošo funkciju.<ref>[http://www.atlants.lv/referats/klasicisms-literatura/849641/ Klasicisms literatūrā<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Par [[klasicisma literatūra]]s pamatlicēju uzskata [[franči|franču]] [[rakstnieks|rakstnieku]] [[Fransua Malerbs|Fransua Malerbu]] (1555 - 1628), kas veica [[franču valoda]]s reformu un izstrādāja dzejas poētiskos kanonus. Dramaturģijas vadošie rakstnieki bija [[traģēdija|traģēdiju]] autori [[Korneijs]] un [[Rasins]], šo autoru lugās galvenais konflikts risinājās starp pienākumu pret sabiedrību un personīgajām kaislībām. Arī "zemie" žanri kļuva augstvērtīgi literatūras darbi, kā [[Lafontēns|Lafontēna]] [[fabula]]s, [[Bualo]] satīra un [[Moljērs|Moljēra]] [[komēdija]]s.

Bualo kļuva slavens visā Eiropā ar savu dzejā rakstīto traktātu par klasicisma rakstniecības teoriju "Poētiskā māksla". Viņa ietekmē Lielbritānijā attīstījās tādi dzejnieki kā [[Džons Draidens]] un [[Aleksandrs Poups]], kas izveidoja angļu dzejas teorētisko bāzi. Kā klasicisma autorus Anglijā vēl varētu pieminēt [[Adisons|Adisonu]] un [[Svifts|Sviftu]].

18. gadsimta klasicisma literatūru dziļi ietekmē [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] idejas. Filozofa [[Voltērs|Voltēra]] daiļrade vēršas pret reliģisko fanātismu, absolūtisma spaidiem, slavinot personīgo brīvību. Par daiļrades mērķi klasicismā kļūst izmainīt pasauli, padarot to labāku, un cenšoties formēt arī sabiedriskās attiecības pēc klasicisma principiem. [[Krievija|Krievijā]] 18. gadsimtā kā ievērojamu klasicisma autoru varētu minēt [[Lomonosovs|M. Lomonosovu]], kas veica [[krievi|krievu]] dzejas reformu, adaptējot franču literatūras teoriju [[krievu valoda]]i.

Francijā lasītāju izklaidei 19. gadsimta sākumā izveidojas dienasgrāmatu tipa sentimentālu [[romāns|romānu]] rakstniecība. Viens no pirmajiem šāda veida romāniem ir "Valērija",<ref>http://books.google.lv/books?id=bcVH8dsdaAMC&pg=PA32&lpg=PA32&dq=Madam+de+Krudener+Valerie&source=bl&ots=reIk-j1UuV&sig=pLzhcgEfdsqn5mQC4UJzw1_oS8k&hl=lv&ei=Eio6Ssi0Ktmc_AbcwZSoCw&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=2#PPA32,M1</ref> kura autore ir Rīgā dzimusī baronese [[Barbara fon Krīdenere]], kas bija [[Krievijas Impērija]]s slepenpadomnieka [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls|Oto Hermaņa fon Fītinghofa]] meita.

== Mūzika ==
{{pamatraksts|klasicisms (mūzika)}}
Mūzikā klasicisma attīstībā var atzīmēt divus posmus: 17. gadsimta klasicisms, kas izauga no renesanses tradīcijām un attīstījās daļēji pretstatā un daļēji mijiedarbībā ar baroka mākslu; 18. gadsimta klasicisms, kas pauda franču apgaismības idejas.

Bieži [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] mūzikā par klasicismu uzskata tikai tā otro posmu, bet pirmo attiecina uz baroku, tomēr 17. gadsimta klasicisms bija mūzikā valdošā baroka antitēze. Spilgtākais klasicisma pārstāvis 17. gadsimtā bija [[Lulli|Dž. B. Lulli]]. Viņa operas radās tieši [[Korneijs|P. Korneija]] un [[Rasins|Ž. Rasina]] traģēdiju ietekmē. Operu sižeti bija cieši saistīti ar antīko mitoloģiju: cēls heroisms un spēcīgas, cildenas cilvēku kaislības. Lulli liriskajai traģēdijai piemita vienots, izturēts raksturs, stingra uzbūves loģika. Taču Lulli daiļradei piemita arī baroka iezīmes, kas izpaudās operu krāšņajos iestudējumos ar daudziem deju numuriem un procesijām. Līdzīga klasicisma un baroka elementu sintēze raksturīga arī itāļu nopietnās [[opera]]s (opera seria) žanram, kas izveidojas [[Neapole]]s operas skolā, īstenjoties dramaturģiskajai reformai. Heroiskā opera ieguva žanrisku un konstruktīvu vienotību, reglamentējot mūzikas formu tipus un dramaturģiskās funkcijas. Tomēr [[itāļi|itāļu]] opera seria, gan Lulli tradīciju turpinātāju daiļrade liecināja par klasicisma pagrimumu.<ref>[http://www.referats.lv/index.php?action=show_referat&itemid=2416 Klasicisma laiks mūzikā // Mūzika<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref>

18. gadsimta klasicisma mūziku raksturo pasaulslaveni vārdi - [[Jozefs Haidns]], [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] un [[Ludvigs van Bēthovens]]. Apgaismības domātāji uzskatīja, ka opera ir tas žanrs, kas spēj atjaunot mākslu vienotību, tāpat kā tas bija antīkajā teātrī. Instrumentālajā mūzikā izvirzījās jēdziens - muzikāla tēma, kas bija noteikta mākslinieciska tēla paudēja. Vadošais attīstības princips bija divu vai vairāku tēlu kombinācija vienotā mākslinieciskā attīstība. Par klasicisma instrumentālās mūzikas pamatformu kļuva [[sonāte]], kuras uzbūve atbilda iepriekšminētajām prasībam. Sonātes forma savukārt tika iekļauta izvērstos, cikliskos sacerējumos - simfonijās ({{val|gr|symphonia}}, kas nozīmē saskaņa), u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/klasicisms.html |title=Klasicisms<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090530080806/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/klasicisms.html |archivedate={{dat|2009|05|30||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090530080806/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/klasicisms.html |date={{dat|2009|05|30||bez}} }}</ref>

== Klasicisms Latvijā ==
[[Attēls:Museum History Riga Navigation D.jpg|thumb|250px|Rīgas pilsētas bibliotēkas Kolonu zāle.]]
[[Attēls:Katlakalna baznīca pie Rīgas 2000-03-05.jpg|thumb|250px|Katlakalna baznīca.]]
[[Attēls:Stadtschloss Varakļāni (Lettland).jpg|thumb|250px|Varakļānu muižas pils.]]
Latvijā klasicisms sāka attīstīties 18. gadsimta otrajā pusē, kad pamazām no modes izgāja [[baroks]] un [[rokoko]]. Galvenie mākslas centri tolaik bija [[Rīga]] un [[Jelgava]]. Rīgas celtniecībā parādās arī vēlā klasicisma izpausme — [[ampīrs]]. 
Arī [[Latvija|Latvijā]] pēc baroka un rokoko ēras iestājās visu līdzsvarojošais klasicisms. Latvijā klasicisms ienāca no [[Krievija]]s un [[Vācija]]s. Rīgā par spilgtu klasicisma piemēru uzskatāma [[Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēzus baznīca]] — viena no Latvijas dižākajām koka celtnēm. Klasicisma formās ieturēta [[Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca]], [[Katlakalna baznīca]], kā arī dzīvojamās ēkas, piemēram, Zirgu ielā 14 un 28, Kalēju ielā 3. Rīgā.<ref name="kl">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/arhitekturas-stili-un-to-iezimes-puslapis6.html |title=Arhitektūras stili un to iezīmes - Lapa 6<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090407053301/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/arhitekturas-stili-un-to-iezimes-puslapis6.html |archivedate={{dat|2009|04|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090407053301/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/arhitekturas-stili-un-to-iezimes-puslapis6.html |date={{dat|2009|04|07||bez}} }}</ref> Pie Latvijas klasicisma labākajiem arhitektūras paraugiem būtu jātzīmē arī 19. gadsimta sākuma anonīmā autora nelielā, koka [[Ērmaņu muiža]] [[Alūksne]]s rajonā. Rīgas ievērojamākais būvmeistars [[Kristofs Hāberlands]] bija racionālas vienkāršības, atturīgu dekoru un skaidru formu ieviesējs gan sabiedrisko, gan dzīvojamo namu arhitektūrā. Izcili klasicisma paraugi ir arī slavenā arhitekta [[Berlics|Johana Georga Ādama Berlica]] projektētās klasicisma pilis [[Mežotne|Mežotnē]], [[Durbe|Durbē]] un [[Kazdangas pils|Kazdangā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kultura.lv/lv/heritage/38/ |title=LATVIJAS KULTŪRAS PORTĀLS - Mūzika, māksla, teātris, deja, kino, literatūra, koncerti, izrādes, izstādes, pasākumi, aktualitātes, kultūras personības un projekti<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081107060257/http://www.kultura.lv/lv/heritage/38/ |archivedate={{dat|2008|11|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081107060257/http://www.kultura.lv/lv/heritage/38/ |date={{dat|2008|11|07||bez}} }}</ref> [[Johans Daniels Felsko]] klasicisma stilā uzbūvēja Rīgas Rātsnamu, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika sagrauts un [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā tā fasādes fragments tika iekļauts jaunās [[Rīgas dome]]s ēkā.

Līdz mūsdienām Latvijā ir saglabājušās daudzas klasicisma celtnes:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/petijumi/arhitekturas_stili_latvija.pdf |title=Jānis Krastiņš. Arhitektūras stili Latvijā |access-date={{dat|2017|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190922141102/https://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/petijumi/arhitekturas_stili_latvija.pdf }}</ref> 
* [[Rīgas Rātsnams]] (1750-1765),
* [[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca]] (1781-1785) Citadeles ielā 7
* [[Suntažu baznīca]] (1780–1782)
* [[Alūksnes baznīca]] (1781–1788)
* [[Katlakalna baznīca]] (1792)
* [[Carnikavas muiža]]s pils
* [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas pilsētas bibliotēka]] Kolonnu zālē (1778) agrākajā Doma klosterī
* Holandera nami Šķūņu ielā 17/19 (1787)
* Hāberlanda nams Teātra ielā 6 (1785)
* Dzīvojamā ēka Vecpilsētas ielā 6 (1787)
* Dzīvojamā ēka Smilšu ielā 5 Rīga (1794)
* Dzīvojamā ēka Pils ielā 6 (1795)
* Dzīvojamā ēka Audēju ielā 8 (1790)
* Dzīvojamā ēka Grēcinieku ielā 1 (1784)
* [[Rīgas Ķeizariskais licejs]] Pils laukumā 2 (1785–1787)
* [[Apriķu muiža]]s kungu nams (1745)
* [[Valtenberģu muiža]]s pils Mazsalacā (1780)
* [[Ozolmuiža (Brīvzemnieku pagasts)|Ozolmuiža]]s pils (1792)
* [[Varakļānu muiža]]s pils (1783–1789)
* [[Pastendes muiža]]s kungu nams (ap 1780-1800)
* [[Tiņģeres muiža]]s kungu nams (1800–1804)

Gan Rīgā, gan Latvijas muižu arhitektūrā vēl 18. gadsimta vidū spožu, ar lielās arhitektūras mēraukla mērāmu, parādību bija pavisam maz (ja neskaita hercoga [[Bīrons|Bīrona]] pilis). Vidzemes muižas gadsimta pirmajā pusē cēla tikai ļoti vienkāršas koka kunga mājas, kas nereti neko daudz neatšķīrās no zemnieku mājām. Pat tad, kad aizliegums savu spēku jau bija zaudējis, šī tradīcija saglabājās un viena no vērienīgākajām 18. gadsimta vidus kungu mājām Vidzemē bija Ungurmuižā bija celtā guļbaļķu ēka, kuras māksliniecisko vērtību rādīja galvenokārt pedantiski izgleznotie interjeri.<ref name="Ozolmuižas vēstures arhīvs">Ozolmuižas vēstures arhīvs</ref>

Tikai 18. gadsimta pēdējā ceturksnī Vidzemes muižas sāka parādīties pirmās mūra kungu mājas, bet  arī tas bija izmēros nelielas un arhitektoniski vienkāršas, iemiesojot galvenokārt celtnes funkcionālās vērtības.
Gadsimta beigās, kad Rīgā sāk būvēt daudzus namus, namnieku klasicisma stilā, un līdztekus daudzas liela mēroga būves krievu klasicisma garā veica tā dēvētie kroņa arhitekti, arī Vidzemes muižās parādījās  pirmie šī stila iedvesmotie kungu nami.<ref name="Ozolmuižas vēstures arhīvs"/>

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* http://www.tournet.lv/page.php?id=2236
* http://www.ibiblio.org/wm/paint/glo/classicism/
* http://www.classical.net/music/rep/defs/class.php
* https://web.archive.org/web/20090203135255/http://etchings.com/erin/files/poussin.html
* http://www.archimon.nl/history/waterstaat.html
* https://web.archive.org/web/20090330234956/http://www.liis.lv/paslit/Literatura/31-32/31-32teksts.html
{{Mākslas virzieni}}

[[Kategorija:Klasicisms| ]]