Apskatīt Krievi izejas kodu

{{Citas nozīmes|tautu|Krievs (nozīmju atdalīšana)|Krievs}}
{{Tautas infokaste
| attēls = {{image array|perrow=5|width=60|height=70
| image1  = Alexander_Newski.jpg| caption1 = [[Aleksandrs Ņevskis]]
| image2  = Ivan_III_of_Russia.jpg| caption2 = [[Ivans III]]
| image3  = Peter der-Grosse 1838.jpg| caption3 = [[Pēteris I]]
| image4  = M.V. Lomonosov by L.Miropolskiy after G.C.Prenner (1787, RAN).jpg| caption4 = [[Mihails Lomonosovs]]
| image5  = Suvorov Alex V.jpg| caption5 = [[Aleksandrs Suvorovs]]
| image6  = Lobachevsky 03 crop.jpg| caption6 = [[Nikolajs Lobačevskis]]
| image7  = Portrait of Alexander Pushkin (Orest Kiprensky, 1827).PNG| caption7 = [[Aleksandrs Puškins]]
| image8 = Mikhail lermontov.jpg| caption8 = [[Mihails Ļermontovs]]
| image9 = Turgenev by Repin.jpg| caption9 = [[Ivans Turgeņevs]]
| image100 = Vasily Perov - Портрет Ф.М.Достоевского - Google Art Project.jpg| caption100 = [[Fjodors Dostojevskis]]
| image110 = L.N.Tolstoy Prokudin-Gorsky.jpg| caption110 = [[Ļevs Tolstojs]]
| image120 = Porträt des Komponisten Pjotr I. Tschaikowski (1840-1893).jpg| caption120 = [[Pēteris Čaikovskis]]
| image130  = REPIN_portret_REPIN.jpg| caption130 = [[Iļja Repins]]
| image140 = Ivan Pavlov nobel.jpg| caption140 = [[Ivans Pavlovs]]
| image150 = DIMendeleevCab.jpg| caption150 = [[Dmitrijs Mendeļejevs]]
| image160 = Anton Chekhov with bow-tie sepia image.jpg| caption160 = [[Antons Čehovs]]
| image170 = Tsar Nicholas II -1898.jpg| caption170 = [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]]
| image175 = RasputinPhoto.jpg| caption175 = [[Grigorijs Rasputins]]
| image180 = Bundesarchiv Bild 183-18073-0003, Konstantin Sergejewitsch Stanislawski.jpg| caption180 = [[Konstantīns Staņislavskis]]
| image190 = Feodor Chaliapin signed.jpg| caption190 = [[Fjodors Šaļapins]]
| image200 = Zhukov1916.jpg| caption200 = [[Georgijs Žukovs]]
| image230 = Gagarin in Sweden.jpg | caption230 = [[Jurijs Gagarins]]
| image240 = Vladimir Vysotsky.jpg| caption240 = [[Vladimirs Visockis]]
| image245 = RIAN archive 850809 General Secretary of the CPSU CC M. Gorbachev (crop).jpg| caption245 = [[Mihails Gorbačovs]]
| image250 = Mikhail Nikolayevich Zadornov.jpg| caption250 = [[Mihails Zadornovs]]
}}
| tauta = Krievi
| skaits = ~120 milj.
| vieta = {{RUS}} (105 milj.)<br>{{UKR}} (8,3 milj.)<br>{{USA}} (3,1 milj.)<br>{{KAZ}} (2,9 milj.)<br>{{ISR}} (1,1 milj.)<br>{{BLR}} (0,7 milj.)<br>{{UZB}} (0,6 milj.)<br>{{LVA}} (0,46 milj.)<br>{{KGZ}} (0,3 milj.)<br>{{EST}} (0,3 milj.)<br>{{TKM}} (0,3 milj.)<br>{{MDA}} (0,2 milj.)<br>{{LTU}} (0,14 milj.)<br>{{ARG}} (0,2 milj.)<br>{{ITA}} (0,2 milj.)<br>{{DEU}} (0,2 milj.)<br>{{AZE}}  (0,14 milj.)<br>{{BRA}} (0,11 milj.)
| valoda = [[krievu valoda|krievu]]
| reliģija = [[pareizticība]], [[vecticība]] (mazākums)
| grupas = 
| radi = [[baltkrievi]], [[ukraiņi]], [[rusīni]], kā arī citas [[slāvi|slāvu]] tautas
}}
'''Krievi''' (pašnosaukums — ''русские''), agrāk arī '''lielkrievi''' (''великороссы'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/lielkrievi|title=lielkrievi {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-02-19}}</ref> un '''moskoviti''' (''московиты'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/moskoviti:1|title=Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-02-19}}</ref> ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] tauta [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], skaitliski lielākā [[Slāvi|slāvu]] tauta. Krievi runā [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupas [[krievu valoda|krievu valodā]], kurā ir 3 pamatdialekti — ziemeļu, Maskavas, dienvidu, — un virkne vietējo izlokšņu. Izplatītākā reliģija ir [[pareizticība]], izplatīta ir arī [[vecticība]].

Kopskaits pasaulē ir ap 120 miljoniem, no kuriem [[Krievija|Krievijas Federācijā]] dzīvo aptuveni 105 miljonu krievu. Lielākās [[krievu diaspora]]s kopienas dzīvo [[Ukraina|Ukrainā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. Pēc valodas, sadzīves kultūras un vēstures īpatnībām iedalās mazākās [[Subetniskā grupa|subetniskās grupās]], piemēram, [[gorjuni]] (''горюны''), [[kazaki]] (''казаки''), [[kamčadali]] (''камчадалы''), [[pomori]] (''поморы'') u.c.

[[Latvijas krievi]] kopā ar [[Igaunijas krievi|Igaunijas]] un [[Lietuvas krievi]]em veido [[Baltija]]s [[Krievu diaspora|krievu diasporu]] ar savdabīgu identitāti un valodas īpatnībām, Latvijā turklāt papildus izdalāma [[vecticībnieki|vecticībnieku]] kopiena.

== Nosaukums latviešu valodā ==
[[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] nosaukums "krievi" cēlies no senslāvu cilts [[kriviči]]em, kuri apdzīvoja apvidu uz austrumiem — dienvidaustrumiem no mūsdienu Latvijas (mūsdienu [[Polocka]]s apvidus).

== Etnoģenēze ==
[[Attēls:Великороссияне разных губерний 1862 01.jpg|thumb|250px|left|Lielkrievu tautastērpi no dažādām Krievijas guberņām (1862. gada zīmējums)]]
No [[Senslāvi|senslāvu]] [[Cilts|ciltīm]] vislielākā loma krievu sākotnējā [[etnoģenēze|etnoģenēzē]] bija [[kriviči]]em, [[Ilmeņa slovēņi]]em un [[vjatiči]]em, mazākā mērā — [[severjani]]em un [[radimiči]]em (migrācija un starpetniskie sakari viduslaikos bija ļoti lēni un niecīgi). Kā tauta sāka veidoties 17. gadsimtā līdz ar centralizētas [[valsts]] — [[Krievijas cariste]]s, — nostiprināšanos un izplešanos, pakļaujot pārējās senkrievu zemes un apvienojot tajās dzīvojošo slāvu un [[Somugri|somugru]] elementu vienā valsts varai pakļautā sociālā veselumā, vieniem likumiem un valsts paražām, nivelējot etniskās un etnogrāfiskās atšķirības.

Pēc [[Zelta Orda]]s sabrukuma, sākās pastāvīga migrācija uz austrumiem, apmetoties vispirms [[Volga]]s upes baseina melnzemes [[Stepe|stepē]], [[Urāli|Pieurālos]], pēc tam migrējot tālāk uz [[Sibīrija|Sibīriju]] (19. gadsimta sākumā krievu migrācijas vilnis sasniedza [[Aļaskas pussala|Aļaskas pussalu]]).

19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] krievu skaits mehāniski palielinājās, [[pārkrievošana|pārkrievojot]] daudzās impērijā dzīvojošajās [[mazākumtautība]]s un etniskās grupas.

== Skaits ==
Vēsturiski krievi bija lielākā etniskā grupa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Gadsimtiem ilgi krievi, kā arī citas caram pakļautas tautas dzīvoja zem [[dzimtbūšana]]s, kas tika atcelta 1861. gadā. Viņi kļuva par vienu no [[Oktobra revolūcija|boļševiku revolūcijas]] virzītājspēkiem un palīdzēja izveidot [[Komunisms|komunistisko režīmu]] valstī.

Pašlaik kopējais krievu skaits pasaulē ir aptuveni 120 miljoni (pēc dažādām aplēsēm līdz 150 miljoniem), no kuriem 111 miljoni (2010. gadā) jeb aptuveni 77,8 % iedzīvotāju dzīvoja [[Krievija|Krievijā]] (2002. gadā — 116 miljoni jeb 79,8 %).

Krievi veido lielāko daļu Krievijas Federācijas iedzīvotāju, kā arī ievērojamu iedzīvotāju daļu [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīs]]: [[Ukraina|Ukrainā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Moldova|Moldovā]] (ieskaitot [[Piedņestra|Piedņestru]]) un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]. Lielas diasporas ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Vācija|Vācijā]].

== Krievi Latvijā ==
{{Pamatraksts|Latvijas krievi}}
Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta, kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa [[Daugava|Daugavu]] lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no [[Polocka]]s un [[Vitebska]]s, lai rudenī dotos atpakaļ.

Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc [[1667]]. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s.

Pēc Baltijas zemju pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie krievu zemnieki un katoļticīgie baltkrievi. 
Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad pēc [[vācbaltieši|Latvijas vāciešu]] izceļošanas un [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] iznīcināšanas krievi kļuva par izteikti lielāko [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautību]].

Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir Latvijā skaitliski lielākā mazākumtautība: pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2012|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2018. gada 1. janvāra Centrālās statistikas pārvaldes datiem 312 057 (64,0%) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], bet 141 232 (29,0%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]]; krievu kopskaitu lēsa kā 487 250.<ref>http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG110.px/table/tableViewLayout1/?rxid=d8284c56-0641-451c-8b70-b6297b58f464</ref> Lielākā daļa krievu Latvijā dzīvo pilsētās, izņemot [[Latgale|Latgali]], kur daudzi krievi dzīvo arī laukos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия]
* [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России]

{{tauta-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āzijas tautas]]
[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Krievi| ]]
[[Kategorija:Krievijas cilvēki| ]]
[[Kategorija:Slāvu tautas]]
[[Kategorija:Latvijas tautas]]
[[Kategorija:Igaunijas tautas]]