Apskatīt Krūšu spura izejas kodu

[[Attēls:Krusu peldspura (Etheostoma osburni).png|thumb|310px|Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru.]]
'''Krūšu spuras''' ir [[Zivis|zivju]] pāra [[spuras]], kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz [[galva]]s daļas (aiz [[žaunu vāks|žaunu vāka]] vai [[žaunu spraugas|žaunu spraugām]]). Šīs spuras ir homologas [[Četrkājaiņi|četrkājaiņu]] priekšējām [[Ekstremitāte|ekstremitātēm]], kas evolucionējušas no krūšu spurām. Savukārt, četrkājaiņu ekstremitātes, kas atkal ir pielāgojušās peldēšanai ūdenī (piemēram, [[vaļi]]em), tiek sauktas par [[pleznas|pleznām]].

== Funkcijas ==
Krūšu spuras ir paredzētas dažādām funkcijām. Tā kā zivju [[smaguma centrs]] atrodas augstāk par peldēšanas centru, tās vienmēr atrodas nestabilā stāvoklī, tiecoties apgriezties ar [[Vēders|vēderu]] uz augšu. Krūšu peldspuru darbība ļauj zivij saglabāt normālu ķermeņa stāvokli telpā. Tāpat tās palīdz zivīm manevrēt ūdenī. Airējot ar vienu vai otru krūšu spuru, vai ar abām kopā zivs pagriežas uz vienu vai otru pusi, uz augšu vai uz leju. Izplešot krūšu spuras, zivis spēj nobremzēt. Primitīvajām zivīm bez [[peldpūslis|peldpūšļa]] ([[haizivis]], [[himēras]]) krūšu spuras veido dinamisko cēlējspēku, ar kuru šīs zivis peldot regulē vertikālo pārvietošanos ūdens masā, jo tās ir smagākas par ūdeni un nepārvietojoties nogrimtu ūdenstilpes dibenā. Savukārt, [[planierzivis]] (Exocoetidae) ar palielinātām krūšu spurām spēj pat planēt gaisā.

Daudzas zivis, piemēram [[Antennariidae]] krūšu spuras izmanto staigāšanai pa jūras dibenu. Citas zivis, piemēram [[dūņlēcējas]] (''Periophthalmus''), tās izmanto rāpošanai pa [[Sauszeme|sauszemi]] un pat lai uzrāptos [[Koks|kokos]].

== Morfoloģija ==
[[Attēls:Krusu peldspuras morfologija.png|thumb|340px|[[Daudzspurzivjveidīgās|Daudzspurzivs]] (''Polypterus bichir'') krūšu spuras uzbūve:<br /><small>
1 — lepidotrīhijas (ādas kaulu stari)<br />
2 — radiālijas<br />
3 — bazālijas<br />
4 — lāpstiņa<br />
5 — kleitrums<br />
6 — apakšējais kleitrums<br />
7 — suprakleitrums</small>]]
[[Daivspurzivis|Daivspurzivju]] krūšu spuru iekšējam [[Skelets|skeletam]] ir centrālā ass, pie kuras pievienojas [[radiālijas]] (tās var būt arī reducētas). [[Divējādelpojošās zivis|Divējādelpojošām zivīm]] radiālijas pa pāriem pievienojas pie labi attīstītiem centrālās ass posmiem (biseriālā tipa spuras). Šāds spuru skelets ir [[Austrālijas ragzobe|ragzobēm]] un daudzām fosilām formām. Pārējām mūsdienu divējādelpojošām zivīm radiālijas reducējas un pavedienveidīgā spura saglabā tikai posmotu centrālo asi. [[Otiņspures|Otiņspurēm]] radiālijas pievienojas mazāk izteiktai centrālajai asij tikai no vienas puses (uniseriālā tipa spuras). Daivspurzivju spuru iekšējais skelets paliek no skrimšļa, bet fosilajām formām tajā attīstās pārkaulojumi. Spuras ārējo (distālo) daļu balsta ārējais skelets (kaula stari jeb [[lepidotrīhijas]]).

[[Starspurzivis|Starspurzivju]] apakšklasei pāra spuru iekšējais (proksimālais) skelets ir vienkāršāks. [[Daudzspurzivis|Daudzspurzivīm]] krūšu spuru pamatā atrodas trīs daļēji pārkaulojušies bazālie elementi; tiem pievienojas virkne sīku radiāliju, kurām savukārt pievienojas lepidotrihiju pamatnes. Pārējām starspurzivīm spuru bazālie elementi reducējas. Krūšu spurās dažas pārkaulojušās radiālijas pievienojas pie [[krūšu spuru josla]]s (t.i. plecu joslas), bet lepidotrīhijas — pie radiālijām, dažreiz arī tieši pie krūšu spuru joslas.<ref>N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1990, 190. lpp.</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Mugurkaulnieku morfoloģija]]