Apskatīt Lūznavas muiža izejas kodu

[[Attēls:Lūznavas muižas atklāšana.jpeg|thumb|280px|Muižas pirmā stāva un pagraba atklāšana pēc renovācijas 2015. gada 25. aprīlī.]]
'''Lūznavas muiža''', arī '''Dlužņevas muiža''' ({{val|pl|Dłużniewo}}, {{val|ltg|Dlužņovys muiža}}), agrāk '''Laizēnu muiža''' ({{val|pl|Lajziny}}), atrodas [[Lūznava]]s ciemā, apmēram 22 km attālumā no [[Rēzekne]]s.
Muižas kungu māja ir romantizēta [[jūgendstils|jūgendstilā]] celta ēka, ko mēdz dēvēt arī par ''Jauno pili''. Tai piešķirts [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknes novadā#Lūznavas pagasts|Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss]].<ref name="VKPAI">[http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/5820/ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305135650/http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/5820/# |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} mājaslapa.</ref><ref name="Par mums" /> Muiža celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem, muižas ēkā pēc renovācijas atjaunota lūgšanu telpa jeb [[kapela]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Laizānu Valsts kurlmēmo skola muižas pilī (1923).jpg|thumb|200px|Lūznavas muižas pilī iekārtotā Laizānu Valsts kurlmēmo skola (1923).]]
1870. gadā agrāko Laizēnu muižu (''Lajziny'') no brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors [[Staņislavs Kerbedzis]] ({{val|lt|Stanislovas Kerbedis}}, {{val|pl|Stanisław Kierbedź}}, 1810—1899), kas bija vadījis [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] būvniecību.
Sākumā muižas īpašnieks mitinājies no [[Zosna]]s pārvestajā un dzīvojamās mājas vajadzībām pārbūvētajā koka baznīcas ēkā (ciema iedzīvotāji to saukuši par "balto māju"). Viņa laikā uzsāka jaunas baznīcas būvniecību, bet celtniecības gaitā plāni mainījās un tapa klēts (tagad noliktavas ēka). Tad sekoja zirgu staļļa būve.

Pensionētais ģenerālis uz savu muižu parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca ziemas pavadīt pie meitas Polijā un Itālijā. Laikā, kad muižā nebija S. Kerbedža, tās saimniecību vadīja pārvaldnieks I. Ksendzepoļskis. Bez Lūznavas muižas viņam piederēja arī [[Riebiņu muiža]].
Pēc ģenerāļa nāves par muižas īpašnieci kļuva viņa meita [[Jevgēnija Kerbedža]] (1855—1946), kas īstenoja sava tēva ieceres un laikā no 1905. — 1911. gadam pabeidza muižas pils ("sarkanās mājas") būvniecības darbus, kas aizkavējās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dēļ.

Ēkā bijusi "baltā zāle", kurā visas mīkstās mēbeles, sienas un griesti bijuši baltā krāsā, un "sarkanā zāle" jeb viesību zāle. Gandrīz visās telpās bijusi parketa grīda un sarkankoka mēbeles. Galvenās kāpnes greznojusi liela palma. Kerbedža kundze aizrāvās ar glezniecību un "sarkanajā mājā" ierīkoja darbnīcu. Ielūgto mākslinieku vajadzībām iekārtoja speciālu gleznotavu parka teritorijā un atpūtas ēku [[Rāznas ezers|Rāznas ezera]] krastā (tagad atrodas Latgales novada rehabilitācijas centrs "Rāzna").<ref name="LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.luznavapv.lv/?lang=lv&p=2&module=1,1,5 |title=LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA |access-date={{dat|2016|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141722/http://www.luznavapv.lv/?lang=lv&p=2&module=1,1,5 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref>
Pēc viņas aicinājuma uz Lūznavas muižu strādāt un atpūsties braukuši mākslinieki, gleznotāji un literāti. Šeit esot viesojies arī lietuviešu komponists un gleznotājs [[Mikalojs Konstantīns Čurļonis]], poļu tēlniece Jūlija Stabrovska un gleznotājs Kazimirs Stabrovskis.

Muižas interjers cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad no 1915. gada muižas mājā izvietojās [[Krievijas Impērija]]s armijas štābs, pēc [[Oktobra revolūcija]]s no 1917. līdz 1919. gadam padomju varas iestādes.

Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zeme tika sadalīta 54 vienībās 770 ha kopplatībā,<ref>{{LKV|XII.|25 542}}</ref> bet pilī no 1922. līdz 1944. gadam atradās Laizānu (Latgales) Valsts kurlmēmo skola.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/notikums/2559 Atklāta Laizānu kurlmēmo skolas jaunā mācību ēka] [[Jaunākās Ziņas]], Rīts, 1937. gada 13. novembrī</ref>

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā agrākajā muižas pilī pārmaiņus tika ierīkots padomju un vācu armijas štābs.
Pēc kara uz šejieni pārcēla Rēzeknes lauksaimniecības tehnikumu, 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes izveidoja Maltas sovhoztehnikumu, ko 1990. gadā pārdēvēja par Valsts Lūznavas lauksaimniecības tehnikumu.<ref name="LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA"/> Ēkai 1977. gadā piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

No 1993. gada agrākajā muižas pilī izvietojās Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz šejieni pārcēla Lūznavas pamatskolu, no 2009. gada daļēji pamestajā ēkā darbojās Lūznavas pagasta bibliotēka.

[[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] vadība iecerēja izmantot muižu kā saieta namu, kā arī semināru, mākslas izstāžu un citu svinīgu pasākumu rīkošanai.<ref name="27.04.2015 rezekne.lv raksts" /> No 2011. līdz 2014. gadam arhitektes Ināras Caunītes vadībā notika Lūznavas muižas pils restaurācija, pilnībā atjaunotā ēka tika atklāta 2015. gadā. Kopējās izmaksas sasniedza 1 297 395,70 [[eiro]], no tiem Eiropas Savienības finansējums bija 463 721,83 eiro.<ref>[http://www.diena.lv/kd/maksla/luznavas-muiza-rezeknes-novada-jugendstila-perle-14121997 Lūznavas muiža — Rēzeknes novada jūgendstila pērle] Undīne Adamaite, [[Diena]], 2015. gada 7. decembrī</ref>

== Parks ==
[[Attēls:Lūznavas muižas parks.jpg|thumb|290px|Atjaunotais parka celiņš]]
Muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 2,6 ha 7 dīķu sistēmu, kuru S. Kerbedza laikā audzēja zivis.<ref name="Par mums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.luznava.lv/|title=Par mums - luznava.lv|access-date={{dat|2015|07|06||bez}}|archive-date={{dat|2011|10|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111008002314/http://www.luznava.lv/}}</ref> Parkā atrodas Madonnas statuja, kurā attēlota Svētā Marija, ko veidojis kāds nezināms itāļu izcelsmes mākslinieks. Latvijas okupācijas laikā to sakropļoja, 1950. gadu sākumā ar traktoru nogrūda no pjedestāla un iegrūda dīķī, 1991. gadā statuju atjaunoja.<ref name="Par mums" /><ref name="latvia.travel.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/luznavas-muizas-apbuve-ar-parku |title=Raksts latvia.travel.lv mājaslapā |access-date={{dat|2015|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151115003817/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/luznavas-muizas-apbuve-ar-parku |archivedate={{dat|2015|11|15||bez}} }}</ref>

Mūsdienās parkā ir renovēts ~1 km garš tūristu pastaigu celiņš, kas atjaunots pateicoties [[Eiropas Savienība|ES]] finansējumam. Celiņš ir noklāts ar sīkām [[šķembas|šķembām]] un celiņu apgaismo lampas.<ref name=turismagids1>{{tīmekļa atsauce|title=Skatu torņi, dabas takas un pat pontonu laipa - atklāti jauni tūrisma objekti Latgalē|url=http://turismagids.delfi.lv/latvija/skatu-torni-dabas-takas-un-pat-pontonu-laipa-atklati-jauni-turisma-objekti-latgale.d?id=46813097|website=turismagids.delfi.lv|accessdate={{dat|2015|12|8||bez}}}}</ref> Parkā atrodas vides objekts-instalācija "Ābele" un gaismas objekts "Sikspārnis". Parkā sastopamas liela koku sugu daudzveidība. Tajā aug čūskegles, riekstkoki, skābarži, Sibīrijas lapegles un ciedri. Muižā mīt garausainais sikspārnis, pigmejsikspārnis, dīķu naktssikspārnis un Natūza sikspārnis, kuru vasarā var novērot, izmantojot ultraskaņas detektorus.

== Renovētās muižas atklāšana ==
Atjaunotās Lūznavas muižas kapelas iesvētīšana notika 2015. gada 8. februārī, pārējo muižas daļu apskatei atklāja 2015. gada 25. aprīlī, [[Latgales podnieku dienas|Latgales podnieku dienu]] laikā.<ref name="27.04.2015 rezekne.lv raksts">{{Tīmekļa atsauce |url=http://rezeknesnovads.lv/kulturas-perle-latgale-luznavas-muiza-atguvusi-savu-spozumu/ |title=Raksts Rēzeknes novada mājaslapā |access-date={{dat|2015|07|06||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210419030117/http://rezeknesnovads.lv/kulturas-perle-latgale-luznavas-muiza-atguvusi-savu-spozumu/ }}</ref>

== Muiža mūsdienās ==
2020. gados muiža tiek izmantota dažādu pasākumu rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.luznavasmuiza.lv/jaunumi/params/post/1586106/zinibu-diena-aicina-uz-senu-stundin%60-luznava|title=Zinību dienā aicina uz “Sēņu stundiņ` Lūznavā”|website=www.luznavasmuiza.lv|access-date=2024-09-20|language=lv}}</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Lūznava Manor|Lūznavas muiža}}
* [http://www.daba.gov.lv/upload/File/AEP/AEP_Razna_10_pie_vertigas_ainavas.pdf Lūznavas muižas attēli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305011017/http://www.daba.gov.lv/upload/File/AEP/AEP_Razna_10_pie_vertigas_ainavas.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}
* [http://www.youtube.com/watch?v=aRSaDhgNSCk ''Panorāmas'' reportāža par būvnieku maiņu rekonstrukcijas laikā]
* [http://www.youtube.com/watch?v=bHAQbWXwjj0 Videoklips par Lūznavas muižās tēmu]

{{Latvija-aizmetnis}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Lūznavas muiža| ]]