Apskatīt Latvijas Televīzija izejas kodu

{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = Latvijas Televīzija
|logo               = Latvijas Televīzija.svg
|logo izmērs        = 
|paraksts           = Latvijas Televīzijas logo.
|formāts            = Sabiedriskā televīzija
|valsts             = {{karogs|Latvija}}
|valoda             = [[Latviešu valoda|latviešu]] <small>(LTV1 un LTV7)</small><br />[[Krievu valoda|krievu]] <small>(LTV7)</small>
|adrese             = Zaķusalas krastmala 3, [[Rīga]], LV-1509
|dibināta           = 1954
|raida-kopš         = {{dat|1954|11|6|Ģ|bez}}
|sauklis            = Vienmēr ar jums!
|īpašnieks          = [[Latvijas Valsts]]
|ģenerāldirektors   = Ivars Priede
|redzam-cilvēki     =Ilze Dobele, Laura Vonda, Jānis Geste, Ilze Vēbere, Guntis Bojārs, Anda Boša, Gints Amoliņš, Ina Strazdiņa, Gundars Rēders, Karīna Rubene, Sigurds Siliņš, Gusts Kikusts, Inga Šņore, Matīss Arnicāns 
|popular-raidījumi  = 
* "[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]"
* "[[Aizliegtais paņēmiens]]"
* "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]"
* "[[1:1|Viens pret vienu]]" (1:1)
* "[[De Facto]]"
|apraide            = [[Latvija]], [[Mākslīgais pavadonis|Satelīts]]
|kanāli             = 
* [[LTV1]]
* [[LTV7]]
|tirgus-daļa        = 
* [[LTV1]] 12,3%
* [[LTV7]] 3,8 % <small>(2022. gads)</small><ref>[https://www.kantar.lv/konsolidetas-tv-skatitakais-kanals-2022-gada-ltv1/], kantar.lv, {{dat|2023|1|10|SK}}</ref>
|mājas-lapa       = http://www.ltv.lv/ www.ltv.lv
|terr serv 1      = ''[[Tet|Tet TV]]''<br />Virszemes TV
|terr chan 1      = Bezmaksas paka<ref>[http://www.lattelecom.lv/majai/virszemes_tv_new/tehniska_informacija/ Virszemes televīzijas tehniskā platforma / Uztveršanas kanāli un frekvences] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111101235632/http://www.lattelecom.lv/majai/virszemes_tv_new/tehniska_informacija |date={{dat|2011|11|01||bez}} }}, lattelecom.lv</ref><br />Rīgas apr. reģions 530 / 28
|sat serv 1       = ''[[Astra 4A]]''
|sat chan 1       = 
* [[LTV1]] 11,958
* [[LTV7]] 11,843
|cable serv 1     = Pieejams visās Latvijas kabeļu sistēmās
|online serv 1    = replay.lsm.lv
|online chan 1    = {{URL|http://replay.lsm.lv/lv/}}
|attēla formāts=1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])}}
'''Latvijas Televīzija''' ('''LTV''') ir [[Latvija]]s valstij piederoša [[televīzija Latvijā]], kas raida kopš {{Dat|1954|11|6|Ģ|bez}}. Kopš 2021. gada Latvijas Televīzija pilnībā tiek finansēta no valsts līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sabiedriskie-mediji-pamet-reklamas-tirgu-ko-tas-nozime.a387116/|title=Sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu. Ko tas nozīmē|last=Rozenberga|first=Māra|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-01-20|date=2020-12-30|language=lv}}</ref> Iepriekš 40% budžeta veidoja ieņēmumi no [[reklāma]]s. Tās darbību kontrolē [[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Sabiedrisko elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padome]] (SEPLP). LTV ir divi kanāli: [[LTV1]] un [[LTV7]] (agrāk LTV2). Abi Latvijas televīzijas kanāli tiek raidīti caur ''[[Astra 4A]]'' [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoni]], kā daļa no ''[[Viasat]]'' (tagad ''Home3'') ''SES SIRIUS'' maksas paketes.

1974. gadā tika uzsākta krāsu pārraide, sākotnēji [[SECAM]], bet no 1998. gada [[PAL]] sistēmā. Kopš 1986. gada LTV raida no studiju kompleksa [[Zaķusala|Zaķusalā]]. 1993. gadā, Latvija, līdz ar to arī LTV, kļuva par [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsti.

Ziņu raidījumus, projektus un diskusijas veido Latvijas Televīzijas struktūrvienība — [[LTV Ziņu dienests]].

== Vēsture ==
=== Pirmsākumi ===

1951. gada janvārī no [[Maskava]]s TV centra uz Rīgu atveda firmas ''DuMont'' TV raidītāju, kas bija iegādāts [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet tajā nevarēja izmantot vietējā ražojuma raidlampas un raidītājs bija jāpārkonstruē. Raidītāja rekonstrukciju uzdeva [[Ulbrokas radioraidstacija]]s inženierim Georgam Lurjē, kas divu gadu laikā kopā ar inženieru un tehniķu grupu veica raidītāja pārbūvi.
Rīgas televīzijas centra izveidošanai piešķīra bijušo [[Igaunija|Igauņu]] biedrības nama ēku Linarda Laicena ielā 62 (tagadējā [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]), kurā ilgāku laiku darbojās [[Jelgavas drāmas teātris]], ko 1953. gada septembrī izformēja. Ēku daļēji pārbūvēja un piemēroja televīzijas vajadzībām — izbūvēja studijas un citas tehnikai nepieciešamas telpas. Sākotnēji, kamēr nebija uzbūvēts televīzijas tornis, [[antena]] tika uzmontēta uz blakus esošās pašas augstākās ēkas jumta. Lai paātrinātu darbus, 1954. gada februārī palielināja darbinieku skaitu un izveidoja divas brigādes. Rūpnīcā [[VEF]] īsā laikā izgatavoja video un skaņas raidītāju frekvenču atdalīšanas filtrus, [[Radiotehnika|Rīgas Radiorūpnīca]] palīdzēja galvanizēšanā.

Televīzijas torni uzbūvēja turpat Nometņu ielā 62 un pieņēma ekspluatācijā vienlaikus ar Rīgas Telecentra televīzijas studiju kompleksu 1955. gada aprīlī. Āgenskalna televīzijas torņa augstums ir 110 metri. Rīgas telecentra TV studijas aparatūru un iekārtas izgatavoja Ļeņingradas rūpnīcā, no kurienes tās uz Rīgu sāka piegādāt 1954. gada augustā. Septembrī tika uzsākta iekārtu montāža un pārbaude.

Pirmā izmēģinājuma televīzijas pārraide Latvijā notika {{dat|1954|11|6||bez}}. Stundu pirms plānotās pirmās eksperimentālās elektroniskās TV pārraides, ekrānos parādījās testobjekts (testtabula) aparātu regulēšanai, bet 19:00 ekrānos parādījās titri par eksperimentālo pārraidi un radiofona diktori, kuri pieteica [[Rīgas Kinostudija]]s 1947. gada mākslas filmu "[[Mājup ar uzvaru]]". Pirmos vārdus paziņoja diktori Aina Grīviņa un Jurijs Kočetkovs: ''"Sākam Rīgas televīzijas eksperimentālās pārraides. Šodien jūs redzēsiet filmu "Mājup ar uzvaru""''.<ref>[http://www.lvrtc.lv/?id=36 Televīzijas vēsture Latvijā<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dažādos avotos ir minēts fakts, ka pirmo televīzijas pārraidi [[Rīga|Rīgā]] varēja redzēt tikai 20 televizoru īpašnieki, kuri izmantoja pirmos padomju televizorus "KVN", kuru ekrāna izmērs bija 18&nbsp;cm pa diagonāli. Šis fakts, visdrīzāk, ir iesakņojies mīts, jo tā laika presē ir informācija, ka līdz pirmās pārraides dienai rīdziniekiem pārdoti 800 televizori. Citos avotos minēti 120 televizori. {{dat|1954|11|7||bez}} notika otrā televīzijas pārraide. Skatītājiem demonstrēja [[Kijivas kinostudija]]s filmu "[[Tālais jūras brauciens]]" (''В дальнем плавании'', 1945). Nākamā televīzijas pārraide notika tikai 20. novembrī.

Regulāri raidījumi sākās {{dat|1954|11|20||bez}}.<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=9395319&categoryID=170 LTV vērienīgi svinēs 50 gadu jubileju], apollo.lv, {{dat|2004|10|26|SK}}</ref> Televīzijas centram tajā laikā vēl nebija atļaujas veidot televīzijas pārraides, bet gan tikai tehniski nodrošināt to veidošanu un pārraidīšanu. {{dat|1955|3|31||bez}} PSRS Kultūras ministrija, pamatojoties uz PSRS Ministru padomes rīkojumu, izdeva pavēli par Rīgas Televīzijas studijas dibināšanu. Par tās direktoru iecēla Kazimiru Jalinski. Kopš tā laika par televīzijas programmu saturu rūpējās Rīgas Televīzijas studija (tagad Latvijas televīzija), bet ar programmas pārraidīšanas tehnisko nodrošināšanu atbildēja Republikāniskais radiocentrs (tagad [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs]]).

1966. gadā iegādājās pirmos divus melnbaltos videomagnetofonus ''Kadr 1'', kas bija [[Novosibirska|Novosibirskā]] izgatavotas ASV uzņēmuma ''Ampex'' videomagnetofonu kopijas. Tie darbojās ar divu collu (50,8 milimetri) platām lentēm. Vienā spolē bija ietīti 2200 metri, kuros varēja ierakstīt 90 minūšu garu ierakstu. Visi ieraksti notika vienlaikus uz divām lentēm, jo demonstrēšanas laikā vidēji 5 līdz 6 reizes stundā lente aizlipināja galviņu. Šī tehnoloģija ļāva iepriekš ierakstīt gatavus raidījumus un pārraidīt tos vēlamajā laikā, tomēr ierakstus montēt nebija iespējams un ja ieraksta laikā gadījās kāds misēklis, viss bija jāsāk no sākuma. 1972. gadā Latvijas televīzijai parādījās pirmie videomagnetofoni ''Kadr 3'', kuriem bija divas būtiskas priekšrocības: pirmkārt, varēja ierakstīt pārraides pa fragmentiem un montēt, otrkārt, varēja ierakstīt arī krāsu televīzijas signālu.<ref>"Cilvēki TV viļņos '54—'04", {{ISBN|9984-19-624-0}}, 2004. gads, 40. lpp</ref>

=== Panorāma ===
[[Attēls:LTV1 Panorāma screenshot.png|thumb|200px|[[LTV1]] raidījums Panorāma. 2009. gads]]
{{pamatraksts|Panorāma (raidījums)}}

{{dat|1958|3|19||bez}} plkst. 21.28 ēterā izgāja pirmais vakara ziņu raidījums, kura diktors bija Valdis Čukurs. Tajā laikā ziņu nosaukums bija "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" jeb vienkārši "Pēdējās ziņas", kuras sākumā netika pārraidītas noteiktā laikā, bet gan laika posmā no 21:30 līdz 23:00. Vēlāk ziņu izlaidums tika nosaukts par "Latvijas televīzijas studiju ziņas", bet kopš 1963. gada "[[Panorāma (raidījums)|Televīzijas Panorāma]]" jeb vienkārši "TV Panorāma". "TV Panorāma" izveidotājs — Leons Rudzišs.

=== Krāsu televīzija ===
[[1960. gadi|Sešdesmitajos gados]] daudzu citu valstu televīziju vadošie speciālisti strādāja pie krāsu televīzijas pārraides standartu izveidošanas un ieviešanas dzīvē. [[Francija]] un [[Padomju Savienība]] vienojās par to, ka savās valstīs tiks ieviests [[SECAM]] ({{val|fr|Séquentiel couleur à mémoire}}) krāsu televīzijas signāla standarts. Tas tika ieviests arī Latvijas televīzijā. [[Rīga|Rīgā]] regulāras krāsu televīzijas pārraides tika uzsāktas 1968. gadā, retranslējot Maskavas Centrālās televīzijas raidījumus. Lai krāsu televīzijas ieviešanu varētu sākt arī Latvijas televīzija, tās aparatūra tika modernizēta. Šai modernizācijai nepieciešamā papildus aparatūra tika izstrādāta un izgatavota uzņēmuma laboratorijā. Krāsu televīzijas ieviešanas gaitā tikai viens, pats vecākais raidītājs, kurš atradās Rīgā, tika nomainīts pilnībā. Darbs tika pabeigts {{dat|1974|1|28||bez}}, kad ēterā izgāja pirmā krāsu televīzijas pārraide [[Latvija|Latvijā]] — no telekinoprojekcijas tika pārraidīta "Telefilmas — Rīga" producētā filma "Dzintariņš". Tomēr tajā laikā televizoru parks bija diezgan trūcīgs. Pārdošanā bija tikai vienas markas televizors ''Raduga 5'', kas svēra aptuveni 60 kilogramus un maksāja 850 rubļus.

{{dat|1974|11|7||bez}} tika pārraidīta pirmā ārpusstudijas krāsu pārraide no Daugavmalas ar PTS ''Lotos''. Tas bija nozīmīgs solis, jo pirmo reizi kādu notikumu varēja pārraidīt tiešraidē un krāsās. Turklāt ''Lotos'' pārvietojamās televīzijas stacijas kamerām pirmo reizi bija objektīvi ar maināmu fokusa attālumu.<ref>"Cilvēki TV viļņos '54—'04", {{ISBN|9984-19-624-0}}, 2004. gads, 41. lpp</ref> 1976. gadā "A" studijā sāka darboties krāsu TV aparatūra. Tas ļāva svētku pārraides, teātra uzvedumus un citus nopietnākus raidījumus gatavot krāsainus, tomēr ziņu raidījumi tika pārraidīti melnbalti.

=== Diktori ===
{{Div col|cols=3}}
* Aina Grīviņa (radio diktore)
* Jurijs Kočetkovs (radio diktors)
* Irina Remess
* Laimdota Rone (1955-1990)
* Valdis Čukurs (1954-)
* Gerda Sinkeviča (Riekstiņa) (1956-1957, 1959-1992)
* Rihards Kalvāns (1.05.1962-decembris? 1962, tālāk Latvijas Radio)
* Uldis Deisons (1963-1991, pēc tam radio)
* Viktors Grundulis
* Zaiga Vīnerte (1968-1992)
* Edmunds Sējāns
* Uldis Štokmanis (1972-1992)
* Vēsma Krāģe (kopš 1975)
* Juris Lapiņš (kopš 1975)
* Anta Rugāte (1974-1993)
* Gunta Lejiņa (1978-1992)
* Velta Sēle
* Maija Eglīte (1985-)
* Mārtiņš Hofmanis (kopš 1983)
* Igors Polkovņikovs (kopš 1983)
* Agita Lapsa
* Jānis Geste (Panorāma/Dienas ziņas/Nakts ziņas)
* Ilze Dobele (Panorāma/Dienas ziņas)
* Ilze Vēbere (Dienas ziņas)
* Danuta Justa (Nakts ziņas)
* Sigurds Siliņš (Rīta Panorāma)
* Gusts Kikusts (Rīta Panorāma)
* Linda Abu Meri (Rīta Panorāma)
* Karīna Rubene (Rīta Panorāma)
* Ina Strazdiņa (Pasaules panorāma)
* Toms Pastors (Pasaules panorāma)
* Inga Šņore (De Facto)
* Matīss Arnicāns (De Facto){{Div col end}}

=== Jaunais televīzijas komplekss ===
[[Attēls:Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg|thumb|200px|[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas televīzijas augstceltne]] [[Zaķusala|Zaķusalā]], 2005. gads]]
[[Attēls:LTV building.jpg|thumb|200px|[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas televīzijas augstceltne]] [[Zaķusala|Zaķusalā]], 2022. gads]]
{{pamatraksts|Rīgas radio un televīzijas tornis|Latvijas Televīzijas augstceltne}}

1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no [[Maskava]]s Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni — gan [[Bābelītis|Bābelītes ezera]] apkaimē, gan Baložkalnā, gan [[Ulbroka|Ulbrokā]], tomēr par piemērotāko vietu jaunas Rīgas radio un televīzijas stacija būvniecībai tika izvēlēta [[Zaķusala]].

Torņa projektēšanai tika piesaistīts jauns [[Gruzija|gruzīnu]] arhitekts Nikuradze.

Torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā un pabeigta 1986. gadā, kad no torņa sākās televīzijas un radio translācija, tomēr pilnībā celtniecības darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā. Jaunā televīzijas torņa augstums ir 368 metri un tas ir ne tikai augstākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un trešais augstākais [[Eiropa|Eiropā]]. Viss jaunais televīzijas studijas komplekss Zaķusalā tika atklāts {{dat|1986|11|6||bez}}.<ref>[http://www.ltv.lv/lv/ltv/fakti/der_zinat/ Der zināt]</ref>

=== 1990—2009: PAL, Eirovīzija, olimpiskās spēles un KHL ===
Augusta puča laikā 1991. gada 19—21. augustā ap plkst. 19.00 pēc diktores Veltas Puriņas paziņojuma Latvijas Televīzija pārtrauc raidīt sakarā ar Zaķusalas televīzijas kompleksa ieņemšanu. Pēc [[Latvija]]s valsts neatkarības atjaunošanas, {{dat|1993|1|1|L|bez}}, Latvijas televīzija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībnieci. {{dat|1998|2|2||bez}} Latvijas Televīzija kopā ar [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]], [[31. kanāls|31. kanālu]] (tagad [[TV3 Latvija|TV3]]) un "TV Rīga" (vēlāk [[TV5 Latvija|TV5]]) pārgāja uz jaunu krāsu kodēšanas standartu [[PAL]] ({{val|en|Phase Alternating Line}}).

2001. gada 11. septembrī, pēc teroraktiem Ņujorkā un Vašingtonā Latvijas Televīzija pārraidīja īpašu Panorāmas speciālizlaidumu moderatoru Kristas Vāveres un Dīva Reiznieka vadībā. 2000. gadā Latvijas televīzija pirmoreiz piedalījās starptautiskajā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. Pirmajā gadā grupa [[Prāta Vētra]] ieguva augsto 3. vietu, bet pēc [[Marija Naumova|Marie N]] uzvaras starptautiskajā [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Tallina|Tallinā]] Latvijas televīzija kļuva par starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju Latvijā. 2001. gadā tika uzsākta vēsturiskās sāgas "[[Likteņa līdumnieki]]" filmēšana. Līdz pat šim brīdim šī videofilma ir visu laiku populārākais seriāls Latvijā. Sešu gadu laikā kopumā tika uzņemtas 56 sērijas.<ref>[http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=317555:lliktea-ldumniekiemr-desmit-gadu&Itemid=201 «Likteņa līdumniekiem» desmit gadu], la.lv, {{dat|2011|6|4|SK}}</ref>

2003. gadā tika definētas divas līdzvērtīgas, koncepcijā dažādas Latvijas televīzijas programmas: [[LTV1]] un [[LTV7]]. {{dat|2006|10|9||bez}} pirmoreiz ēterā tika demonstrēta seriāla "[[Neprāta cena]]" 1. sērija (vēlāk — TV3 seriāls "[[UgunsGrēks]]"), bet tā paša gada 28. un 29. novembrī notika [[2006. gada NATO samits|NATO samits]] Rīgā: Latvijas televīzija sevi apliecināja starptautiski reprezentablā kvalitātē, nodrošinot tiešraides visā pasaulē.

2008. gada jūlijā LTV kļuva par [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] televīziju — visu koncertu tiešraides bija iespējams skatīties ne tikai televīzijas tiešraidē, bet arī internetā. Augustā notika pasaules gada nozīmīgākais notikums sportā — [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskās spēles Pekinā]]. Diennakts tiešraižu režīmā olimpiādi atspoguļoja LTV7.<ref>[http://sports.delfi.lv/archive/ltv7-visu-diennakti-transles-pekinas-olimpiskas-speles.d?id=21444424 LTV7 visu diennakti translēs Pekinas olimpiskās spēles]{{Novecojusi saite}}, sports.delfi.lv, {{dat|2008|7|22|SK}}</ref> {{dat|2009|6|22||bez}} LTV sāka jaunu tradīciju: pirmizrādes "[[Skroderdienas Silmačos]]" tiešraide no [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]].<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/theatre/nacionala-teatra-skroderdienas-silmacos-bus-skatamas-ltv1-tiesraide.d?id=25257965 Nacionālā teātra 'Skroderdienas Silmačos' būs skatāmas LTV1 tiešraidē], kultura.delfi.lv, {{dat|2009|6|18|SK}}</ref>

2009.—2010. gada sezonā LTV7 [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] ietvaros (KHL) tiešraidē translēja visas [[Rīgas "Dinamo"]] hokeja komandas spēles, oficiāli kļūstot par labāko Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēles pārraidošo televīzijas kompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Savukārt 2010. gada februārī LTV7 diennakts režīmā atspoguļoja Kanādas pilsētā Vankūverā rīkotās ziemas olimpiskās spēles. Tiešraides bija skatāmas gan LTV7 ēterā, gan internetā.<ref>[http://www.ltv.lv/lv/ltv/fakti/der_zinat/ Latvijas Televīzija / Fakti / Der zināt], ltv.lv</ref>

=== 2010—pašlaik: Ciparu televīzija, 16:9, HD ===
{{dat|2007|9|20||bez}} testa režīmā no [[Rīgas radio un televīzijas tornis|Zaķusalas televīzijas torņa]] sāka raidīt virszemes [[Ciparu televīzija|ciparu virszemes televīzija]]s signāls, bet 2. oktobrī ciparu virszemes televīzijas pārraidīšana [[DVB-T|DVB—T]] standartā [[Rīga|Rīgā]] sākās nepārtrauktā režīmā. Signāla darbības rādiuss bija aptuveni 100 kilometru un tika pārraidīts [[testa signāls]]. {{dat|2009|10|20||bez}} Latvijas Televīzijas un uzņēmums ''[[Tet|Lattelecom]]'' parakstīja vienošanos, ka no {{dat|2010|3|1|Ģ|bez}} kanāls [[LTV7]] pārtrauks analogo pārraidi un pilnībā pāries uz ciparu televīzijas apraidi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=612146 LTV7 analogajā apraidē nebūs jau no 1. marta], tvnet.lv, {{dat|2009|10|20|SK}}</ref>

{{dat|2010|3|1||bez}} LTV7 pārtrauca analogo apraidi, un turpmāk to varēja uztvert tikai ciparu apraidē.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/ltv7-nakamgad-var-nebut-pieejams-lielai-dalai-iedzivotaju papildināta - LTV7 pārtrauks analogo apraidi], diena.lv, {{dat|2009|10|14|SK}}</ref> 1. aprīlī [[LTV1]] pārtrauca analogo televīzijas apraidi Rīgā un 70&nbsp;km rādiusā ap to, bet 1. jūnijā LTV1 pārtrauca analogo televīzijas apraidi visā [[Latvija|Latvijā]] un tādējādi Latvijas televīzija pilnībā pārgāja uz ciparu apraidi.<ref>[http://www.ltv.lv/lv/zinas/2552/ Ciparu televīzijas zemes apraides ieviešana Latvijā: Informācija Latvijas iedzīvotājiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100223184010/http://www.ltv.lv/lv/zinas/2552 |date={{dat|2010|02|23||bez}} }}, ltv.lv</ref> Latvijā tika pilnībā atslēgta analogā apraide.<ref>[https://www.tvnet.lv/5746128/analoga-apraide-visa-latvija-tiks-atslegta-1-junija-plkst-1-nakti Analogā apraide visā Latvijā tiks atslēgta 1. jūnijā plkst.1 naktī], tvnet.lv, {{dat|2010|5|24|SK}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-atslegta-analoga-tv-apraide.d?id=32232985 Latvijā atslēgta analogā TV apraide], delfi.lv, {{dat|2010|6|1|SK}}</ref>

No {{dat|2011|2|1|Ģ|bez}} Latvijas Televīzijas 7. kanāls sāka reģionālo TV programmu pārraidi. Reģionālo TV programmas bija skatāmas tikai virszemes apraidē. Apraides tīkls ir sadalīts 8 apraides zonās — Ziemeļkurzemes zonā raida Kurzemes Televīzija (Ventspils) sadarbībā ar Talsu, Skrundas un Aizputes vietējām televīzijām, Dienvidkurzemes zonā — TV Kurzeme (Liepāja), Rīgas apraides reģionā — TV Jūrmala, Ogres Televīzija un Jelgavas Televīzija, Vidzemes zonā — Vidzemes Televīzija, Latgales zonā — Latgales reģionālā televīzija, savukārt Viesītes zonā — Vidusdaugavas Televīzija.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/364260-ltv7_sak_parraidit_regionalo_televiziju LTV7 sāk pārraidīt reģionālo televīziju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110301024743/http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/364260-ltv7_sak_parraidit_regionalo_televiziju |date={{dat|2011|03|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2011|2|1|SK}}</ref>

Turpinot tehnoloģisko modernizāciju, kas veidos pamatus, būvējot jauno Latvijas sabiedrisko mediju, sākot ar {{dat|2012|7|26|A|bez}} un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpisko spēļu]] translācijas uzsākšanu, LTV7 pārgāja uz platekrāna jeb 16:9 formāta attēlu.<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/ltv7-maina-attela-malu-attieciibu-uz-169.a12962/ LTV7 maina attēla malu attiecību uz 16:9] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120721161809/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/ltv7-maina-attela-malu-attieciibu-uz-169.a12962/ |date={{dat|2012|07|21||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|7|18|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/430445-ltv7_saks_raidit_attela_formata_169 LTV7 sāks raidīt attēla formātā 16:9] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120806063353/http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/430445-ltv7_saks_raidit_attela_formata_169 |date={{dat|2012|08|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|26|SK}}</ref> LTV1 uz 16:9 formātu pārgāja {{dat|2013|1|15||bez}}.<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/tehnologjijas/ltv1-maina-attela-malu-attieciibu-uz-169.a18234/ LTV1 maina attēla malu attiecību uz 16:9], ltv.lv, {{dat|2013|1|11|SK}}</ref> {{dat|2012|12|23||bez}}, tiešraidē no [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] pārraidot [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] baletu "[[Riekstkodis]]", pirmo reizi tika nodrošināta televīzijas signāla translācija HD kvalitātē ''Lattelecom'' interaktīvajā televīzijā.<ref>[https://sejas.tvnet.lv/5527915/baleta-riekstkodis-tiesraide-hd-kvalitate-ltv Baleta «Riekstkodis» tiešraide HD kvalitātē skatāma LTV], sejas.tvnet.lv, {{dat|2012|12|17|SK}}</ref> No {{dat|2013|6|1|Ģ|bez}} LTV1 un LTV7 kanāli pārgāja uz 24 stundu raidlaiku. Šāds lēmums tika pieņemts, lai padarītu LTV piedāvājumu dinamiskāku un pieejamu dažādām sabiedrības grupām. LTV nakts stundās uzsāka raidīt gan populārāko raidījumu atkārtojumus, gan plašā LTV arhīva materiālus.<ref>[http://www.irir.lv/2013/5/29/no-1-junija-ltv-paries-uz-24-stundu-raidlaiku No 1. jūnija LTV pāries uz 24 stundu raidlaiku], ir.lv, {{dat|2013|5|29|SK}}</ref>

Vairākus gadus gan valsts politikas, gan mediju vidē tika pārspriesta ideja par sabiedrisko mediju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta un to aiziešanu no reklāmas tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/profesionali-ar-papildu-finansejumu-sabiedriskie-mediji-varetu-pamest-reklamas-tirgu.a110412/|title=Profesionāļi: Ar papildu finansējumu sabiedriskie mediji varētu pamest reklāmas tirgu|last=|first=|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-01-20|date=2014-12-10|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja steidzamības kārtā skatītos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus par reklāmas tirgus pamešanu, un 2020. gada septembrī [[Kariņa Ministru kabinets|Ministru kabinets]] nobalsoja par 8,3 miljonu € piešķiršanu šim nolūkam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atbalsta-83-miljonus-eiro-sabiedrisko-mediju-izejai-no-reklamas-tirgus-2021-gada.a372853/|title=Valdība atbalsta 8,3 miljonus eiro sabiedrisko mediju izejai no reklāmas tirgus 2021. gadā|last=|first=|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-01-21|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 2021. gada 1. janvārī LTV un Latvijas Radio tika pārtraukta reklāmu raidīšana, no reklāmas tirgus izgāja arī sabiedrisko mediju portāls [[lsm.lv]].

Pēc jaunā Programmu izlaides kompleksa iegādes un uzstādīšanas, kas sākās 2018. gadā, [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 19. maijā LTV kanālu, Lsm.lv un RePlay.lv saturs sāka pakāpenisku pāreju uz raidīšanu [[Augstas izšķirtspējas televīzija|augstā izšķirtspējā (1080i HDTV)]] ar mērķi to pabeigt līdz gada beigām. No LTV neatkarīgu tehnisku iemeslu dēļ bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem TV kanāli būs pieejami 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/informacija-medijiem/raksts/237722/latvijas-televizija-pariet-uz-apraidi-hd-izskirtspeja-sacis-stradat-jaunais-programmu-izlaides-komplekss|title=Latvijas Televīzija pāriet uz apraidi HD izšķirtspējā – sācis strādāt jaunais Programmu izlaides komplekss|website=Latvijas Televīzija|access-date=2021-09-04|date=2021-05-19|language=lv}}</ref> 30. augustā augstā izšķirtspējā no jaunas studijas un jaunā grafiskajā noformējumā sāka raidīt LTV Ziņu dienesta raidījumi ([[Panorāma (raidījums)|Panorāma]] u.c.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-latvijas-televizijas-jauna-zinu-studija.a418976/|title=Atklāta Latvijas Televīzijas jaunā Ziņu studija|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-09-04|date=2021-08-30|language=lv}}</ref>

2023. gadā{{nepieciešama atsauce}} tika plānota Latvijas Televīzijas apvienošanās ar [[Latvijas Radio]] no 2024. gada 1. janvāra, kļūstot par [[Latvijas Sabiedriskais medijs|Latvijas Sabiedrisko mediju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32048-saeima-konceptuali-atbalsta-grozijumus-apvienota-sabiedriska-medija-izveidei|title=Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus apvienota sabiedriskā medija izveidei|website=saeima.lv|access-date=2022-03-17|date=2021-03-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.03.2023-apvienota-sabiedriska-medija-finansejuma-modeli-cer-apstiprinat-lidz-janiem.a501299/|title=Apvienota sabiedriskā medija finansējuma modeli cer apstiprināt līdz Jāņiem|website=lsm.lv|access-date=2022-03-17|date=2021-03-17|language=lv}}</ref> Attiecīgo likumprojekta grozījumu virzība Saeimā tika apturēta 27. martā, valdībai novērtējot tos kā sasteigtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-koalicija-vienojas-nesteigties-ar-sabiedrisko-mediju-apvienosanu.a502573/|title=Koalīcija vienojas nesteigties ar sabiedrisko mediju apvienošanu|website=lsm.lv|access-date=2022-03-27|date=2021-03-27|language=lv}}</ref> Un tas notiks 2025. gada 1. janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=18 January 2024|title=Pieliek punktu 11 gadu ilgām diskusijām – Latvijas Radio un Latvijas Televīziju apvienos |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.01.2024-pieliek-punktu-11-gadu-ilgam-diskusijam-latvijas-radio-un-latvijas-televiziju-apvienos.a539268/|access-date=13 February 2024|website=[[Lsm.lv]]|language=lv}}</ref>

== Latvijas televīzijas programma ==
<div class="reflist4" style="height: 400px; overflow: auto; padding: 3px" >
=== 1950—1960. gadi ===
{{LTV pro 1950 1960}}

=== 1970—1980. gadi ===
{{LTV pro 1970 1980}}

=== 1990. gadi ===
{{LTV pro 1990 2000}}

=== 2000. gadi ===
{{LTV pro 2000 2010}}
</div>

== Logo ==
=== LTV1 ===
<gallery>
Attēls:LTV1 Logo 1991 - 1995.png|1991.–1997.
Attēls:LTV1_logo_1997.png|1997.–2000.
Attēls:LTV1 Logo 2000 - 2002.png|2000.–2002.
Attēls:Latvijas Televīzija 1 2003-2006.png|2003.–2006.
Attēls:LTV1 logo.svg|2006.–2013.
Attēls:LTV1 logo 2013.svg|2013.—2017.
Attēls:LTV1 logo 2017.png|2017.—2022.
Attēls:LTV1 (2022).svg|kopš 2022. gada 11. novembra
</gallery>

=== LTV2/LTV7 ===
<gallery>
Attēls:LTV2 Logo 1991 - 1995.png|1991–1997
Attēls:LTV2_logo_1997.png|1997–2000
Attēls:LTV2 Logo 2000 - 2002.png|2000–2002
Attēls:LTV7 logo 2003-2006.jpg|2003–2006
Attēls:LTV7 Logo 2006 - 2012.png|2006–2012
Attēls:LTV7 Logo.png|2012–2021
Attēls:LTV7 Logo 2021.svg|kopš 2021. gada 18. novembra
</gallery>

== Skatīt arī ==
* [[Rīgas radio un televīzijas tornis]]
* [[Latvijas Televīzijas augstceltne]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ltv.lv Latvijas televīzijas oficiālā mājaslapa]

{{autoritatīvā vadība}}

{{Televīzijas kanāli Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:Latvijas Televīzija| ]]