Apskatīt Lielais Lībijas ūdensvads izejas kodu

[[Attēls:Great_Manmade_River._Libya.jpg|right|300px|thumb|Ūdensvada shēma uz 20 dināru banknotes]]
'''Lielais Lībijas ūdensvads''' jeb '''Dižā mākslīgā upe''' ({{val|ar|}}النهر الصناعي العظيم) ir pēc pulkveža [[Muammars Kadāfi|Kadāfi]] iniciatīvas tapis gigantisks ūdensvadu un sūkņu staciju komplekss [[Lībija|Lībijā]] — vairāk nekā 2000 km garš centrālais ūdensvads, kas kopā ar atzariem pārsniedz vairāk nekā 13 000 km — kas pārklāj lielāko daļu valsts, apgādājot ar 6 500 000 m³ saldūdens dienā visas lielākās apdzīvotās vietas valstī. 2008. gadā Lībijas ūdensvads tika iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā pasaulē lielākā irigācijas būve.<ref>[http://www.guinnessworldrecords.com/2008/default.aspx Guinness World Records 2008 Book]. {{ISBN|978-1-904994-18-3}}</ref>

== Saldūdens atradnes ==
1960. gados, meklējot [[nafta|naftu]], zem [[Sahāra]]s tuksneša ģeologi atrada 4 milzu pazemes baseinus ar saldūdeni — [[Kufra]]s, [[Sirta]]s, [[Murzūka]]s un [[Hamras plato|Hamadas]] <!-- (''the Kufra basin, the Sirt basin, the Morzuk basin and the Hamada basin'')  -->— no kuriem pirmie trīs ir aptuveni {{nobr|35 000 km³}} ietilpībā, bet kopējais saldūdens apjoms līdzvērtīgs ūdens apjomam [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], jeb daudzumam, ko dotu [[Nīla]]s upe, tekot 200 gadus.<ref name="nosaukums-1">[http://www.warandpeace.ru/ru/news/view/56494/ Ливия - вода, а не только нефть. - War and Peace]</ref> Taču [[Lībijas Karaliste]] bija pārāk nabadzīga, valdošās aprindas — pārāk korumpētas un nebija ieinteresētas saldūdens ieguvē, jo [[nafta]]s ieguve piekrastē solīja daudz ātrāku peļņu un prasīja mazākus ieguldījumus.

== Projekts ==
[[Attēls:MMR-6.jpg|right|200px|thumb|Cauruļu transportēšana]]
1970. gadu beigās valsts ekonomika bija ievērojami uzlabojusies, lielākā daļa par naftu un dabasgāzi iegūto līdzekļu nonāca nevis ārvalstu kompāniju rokās, bet valsts kasē, kas ļāva īstenot dažādus sociāli nozīmīgus projektus. 1983. gada 3. oktobrī [[Lībijas Vistautas kongress]] ārkārtas sesijā akceptēja lēmumu uzsākt darbus pie projekta. [[Dienvidkoreja]]s speciālistu vadībā tika veikta inženiertehniskā izpēte, izstrādāts saldūdens ieguves un valsts apūdeņošanas projekts "Dižā mākslīgā upe", kam jānogādā saldūdeni no tuksneša dienvidos uz apdzīvotajiem valsts ziemeļiem.

[[Attēls:ManMadeRiver-4.jpg|left|200px|thumb|Ūdensvada caurule]]
1984. gada 28. augustā valsts vadītājs pulkvedis [[Muammars Kadāfi|Kadāfi]] veica pirmo lāpstas dūrienu zemē, aizsākot būvdarbus. Celtniecības darbu pirmās fāzes gaitā tika veikti zemes darbi, pārvietojot aptuveni {{nobr|155 000 000 m³}} grunts, bet betons tika iztērēts tik daudz, ka ar to pietiktu noklāt šoseju no [[Tripole]]s līdz [[Pekina]]i. Rezultātā tapa gigantisks, vairāk nekā {{nobr|2000 km}} garš centrālais ūdensvads, kurā ūdeni iesūknē no vairāk nekā 1300 dziļurbumiem (vidēji {{nobr|500 m}} dziļumā), kas kopā ar atzariem uz apdzīvotajām vietām ir vairāk kā {{nobr|13 000 km}} garš. Blakus katrai pilsētai izbūvēti rezervuāri {{nobr|4—24 000 000 m³}} tilpumā.

1989. gada 26. augustā sākās darbu otrā fāze un 1996. gadā ūdensvads sasniedza Tripoli, nogādājot pilsētā ik dienu 1 milj m³ saldūdens.

2001. gadā tika pabeigta projekta trešā fāze — atzaru izbūve, - aptverot visas valsts lielākās pilsētas.

Nākamās divas fāzes paredzēja rietumu atzara izbūvi uz Tobruku un Sirti, noslēdzot ūdensvadu loku. Visu projektu tika paredzēts pabeigt 2040. gadā, taču sakarā ar [[2011. gada Lībijas pilsoņu karš|pilsoņu karu Lībijā]], projekts apturēts un to apkalpojošais personāls pa lielai daļai izklīdis.

== Papildu ieguvumi ==
[[Attēls:Libyan_pivot_irrigation_460142568_02e969004a_o.jpg|right|200px|thumb|Apūdeņotie lauki tuksnesī]]
Viena kubikmetra saldūdens cena Lībijā ir 35 ASV centi, savukārt iepirkt saldūdeni valsts bija spiesta par 3,75 USD.

[[Marsalbrēga]]s pilsētā tika uzcelta Āfrikā lielākā dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīca, lai nevajadzētu caurules u.c. mezglus iepirkt ārvalstīs, kas nodrošināja ar darbu un infrastruktūru visu provinci.

Lauksaimniecībā izmantotās zemes platības, pateicoties iespējamajai irigācijai, tika palielinātas par aptuveni {{nobr|160 000 ha}}, kas valstī, kur tikai 4% teritorijas izmantojama lauksaimniecībai, ir visai nozīmīgi.

== Politiskais fons ==
Lielu interesi par Lībijas saldūdens ieguvi kopš 1990. gadiem izrāda transnacionālās ūdens privatizācijas korporācijas: ''Suez'' (117.4 milj. USD peļņa gadā), ''Veolia Environnement'' (''Vivendi'', 108.2 milj.), ''RWE'' (69.5 milj.), ''Aguas de Barcelona'' (35.2 milj.); ''SAUR'' (33.5 milj.), ''United Utilities'' (22.1 milj.), risinot sarunas ar Lībijas valdību par līdzdalību projekta attīstībā. Arī kaimiņvalstis — [[Ēģipte]], [[Maroka]]{{fact}} — ir vitāli ieinteresētas saldūdens saņemšanā no Lībijas, kas šos ūdens krājumus padara pat vērtīgākus par [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s iegulām. Lībijas valdība savās nostādnēs ievērojami pārspīlēja citu valstu intereses Lībijas resursu izmantošanā. Tā 2010. gada 1. septembrī M. Kadāfi, uzstājoties ar publisku runu kārtējā jaunā atzara atklāšanā, paziņoja: «Pēc šī sasnieguma ASV draudi Lībijas neatkarībai divkāršosies (..) ASV rīcība tiks attaisnota pavisam ar ko citu, taču reālais iemesls būs vecais — vēlme turēt Lībijas tautu koloniālā atkarībā».<ref name="nosaukums-1" />

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.gmmra.org/en/ GMRA Project Official Website]
* [http://www.water-technology.net/projects/gmr/ GMR (Great Man-made River) Water Supply Project]
* [http://news.nationalgeographic.com/news/2010/05/100505-fossil-water-radioactive-science-environment/ Brian Handwerk. Underground "Fossil Water" Running Out. // National Geographic News. May 6, 2010]
* [http://members.tripod.com/%7eamerican_almanac/libya.htm Marcia Merry. Libya Turns On The Great Man-Made River // The Executive Intelligence Review, September, 1991]

[[Kategorija:Lībija]]