Apskatīt Liesa izejas kodu

{{Infobox Anatomija 
| Name         = Liesa 
| Latin        = Lien
| GraySubject  = 
| GrayPage     = 
| Image        = Illu spleen.jpg
| Caption      = Liesa
| Image2       = 
| Caption2     = 
| Precursor    = 
| System       = 
| Artery       = 
| Vein         = 
| Nerve        = 
| Lymph        = 
}}

'''Liesa''' ({{val|la|lien}}) ir [[asinsrites orgānu sistēma|asinsrades]] un [[limfātiskā sistēma|limfātiskās sistēmas]] orgāns. Tas ir nepāra [[orgāns]], kas atrodas kreisajā paribē, blakus [[kuņģis|kuņģim]]. Liesai ir trīs pamatuzdevumi: pirmkārt, tā nodrošina organismu ar [[imūnviela|imūnvielām]], kā arī noārda svešķermeņus un mikroorganismus, otrkārt, tā regulē [[asinis|asins]] pieplūdi vai aizplūdi, treškārt, noārda novecojošos [[eritrocīti|eritrocītus]]. Embrionālās attīstības laikā liesā attīstās visi asins ķermenīši.

== Anatomija ==
Cilvēka ķermenī liesa atrodas dziļi vēdera dobumā, kreisās paribes apgabalā, IX līdz XI [[ribas]] līmenī.<ref name="Fedyukovich2003"/><ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/> Attiecībā pret [[mugurkauls|mugurkaulu]] liesas virsējā mala atrodas X—IX krūšu [[Skrimslis|skriemeļa]] līmenī, bet apakšējā virsma — I—II jostas skriemeļa līmenī, taču [[Bērns|bērniem]] tā var atrasties apgabalā no VII—IX krūšu līdz I jostas skriemelim.<ref name="Ivanickiy2008"/> Liesai ir izstiepta, bieži ovāla forma.<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/> Tās masa ir apmēram 150—250 grami,<ref name="Grigorjyan2006"/> garums 10—14 cm un šķērsgriezums 3—4 cm. [[Vīrietis|Vīrietim]] liesa ir lielāka, nekā [[sieviete]]i.<ref name="Fedyukovich2003"/> Dzīves laikā liesas masa mainās: no 20 līdz 29 gadiem liesa samazinās, no 30 līdz 59 gadiem stabilizējas un no 60 gadiem atkal samazinās.<ref name="Ivanickiy2008"/>

No visām malām liesa aptverta ar [[Vēderplēve|vēderplēvi]], kura cieši saaug ar fibrozo slāni un fiksējas ar kuņģa-liesas un diafragmas-liesas saišu palīdzību. Liesa ir sarkanbrūna, mīkstas konsistences.<ref name="Fedyukovich2003"/>

No fibrozā slāņa liesas iekšienē atiet saistaudu šķērssieniņas jeb tā saucamās trabekulas, starp kurām atrodas [[parenhīma]]. Parenhīmu veido baltā un sarkanā pulpa. Baltā pulpa sastāv no liesas [[limfmezgli]]em un [[limfaudi]]em apkārt iekšorgāna artērijām. Sarkano pulpu veido retikulāro audu cilpas, kuras ir aizpildītas ar eritrocītiem, limfocītiem un citiem šūnu elementiem, kā arī ar venozajiem dobumiem (sinusiem).<ref name="Fedyukovich2003"/>

Liesai ir divas virsmas: izliektā jeb diafragmālā (''facies diaphragmatica'') un ieliektā jeb viscerālā (''facies visceralis'').<ref name="Ivanickiy2008"/> Uz liesas ieliektās virsmas atrodas liesas vārti (''hilum lienis''), to garums ir 5—6 cm un 2—3 cm diametrā,<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/> kuros novietojas [[asinsvadi]] un [[nervi]].<ref name="Fedyukovich2003"/> Ar ieliekto virsmu liesa saskaras ar [[Kuņģis|kuņģi]], kreiso [[Virsnieres|virsnieri]], kreiso [[Nieres|nieri]], [[Aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] asti un [[lokzarna]]s kreiso izliekumu.<ref name="Ivanickiy2008"/> Liesai ir divi poli: mugurējais pols (''extremitas posterior''), kas ir apaļīgs un virzīts uz mugurkaula pusi (bet attālumā 4—6 cm no tā),<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/> un priekšējais pols (''extremitas anterior''), kas ir asāks un virzīts uz ribām.<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/> Ir divas malas: augšējā (''margo superior'') un apakšējā (''margo inferior'').<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/> Liesas iekšējā virsmā pie apakšējā pola ir neliels iespiedums, kas izveidojas no [[šķērszarna]]s piekļaušanās pie liesas (''facies colica'').<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/>

=== Apasiņošana ===
[[Attēls:Gray533.png|thumb|250px|Liesas asinsvadi]]
Galvenais liesas asins avots ir [[liesas artērija]] (''arteria lienalis'') — vēdera stumbra vislielākais atzarojums. [[Artērija]] novietojas pašā sākumā aiz aizkuņģa dziedzera ķermeņa, tālāk iet gar tā augšējo malu un dziedzera ķermeni un astes robežā pāriet uz dziedzera priekšējo virsmu, kur ieiet aizkuņģa dziedzera un liesas saitē (''ligamentum pancreaticolienale''). Liesas artērija savā garumā dod dažus atzarojumus uz aizkuņģa dziedzeri (''rami pancreatici''), kuņģi un lielo taukplēvi.<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/> Galvenais artērijas stumbrs liesas vārtos biežāk sadalās divos zaros: augšējā un apakšējā. Augšējais liesas artērijas zars virzīts uz augšējo (mugurējo) liesas pusi, apakšējais — uz apakšējo (priekšējo) pusi.<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/>

Venozās asinis atplūst no liesas caur [[liesas vēna|liesas vēnu]] (''vena lienalis''), kura diametrā ir 1,5—2 reizes lielāka par artēriju.<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/> Liesas [[vēna]] iet pa mugurējo aizkuņģa dziedzera ķermeņa virsmu zemāk par artēriju un aiz dziedzera galviņas saplūst ar augšējo apzarņa vēnu (''vena mesenterica superior''), formējot vārtu vēnu. Liesas vēnā ieplūst īsās kuņģa vēnas (''venae gastricae breves''), kreisā kuņģa un taukplēves vēna (''vena gastroepiploica sinistra''), aizkuņģa dziedzera ķermeņa un astes vēnas (''venae pancreaticae''), kā arī apakšējā apzarņa vēna (''vena mesenterica inferior'').<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/>

=== Inervācija ===
Liesa ir [[Inervācija|inervēta]] ar kreisās puses vēdera pinuma (''plexus coeliacus'') zariem, kaut gan inervācijā piedalās arī kreisais virsnieres un kreisais diafragmālais pinumi. Šo pinumu zaru daudzums veido liesas pinumu (''plexus lienalis''), kas novietojas liesas artērijas ceļā.<ref name="KirpatovskiySmirnov2003"/>

== Funkcijas ==
Liesa izpilda daudz dažādu funkciju: asinsrades, asinssabrukšanas, svarīgo imūnreakciju (kā barjera pret [[Patogēns|patogēnu]]) funkcijas, veicina regulācijas ietekmi uz hemopoēzi, tā ir asins depo, kā arī regulē cirkulējošās asins tilpumu.<ref name="Grigorjyan2006"/><ref name="Shoshyna2008"/><ref name="Yarilin2010"/>

[[Premotālias periods|Prenotālā periodā]] auglim liesa ir viena no galveniem asinsrades orgāniem. Tā, sākot no 4. [[grūtniecība]]s mēneša, kopā ar izveidojušamies [[Aknas|aknām]] un [[Sarkanas kaulu smadzenes|sarkanajām kaulu smadzenēm]], ražo [[Eritrocīti|eritrocītus]], [[Limfocīti|limfocītus]] un [[mieloīdās šūnas]].<ref name="Bergamne.etal1987"/> Pēc laika pēc piedzimšanas liesai paliek spēja ražot limfocītus ([[T-limfocīti|T-šūnu]] un [[B-limfocīti|B-šūnu]]),<ref name="Fedyukovich2003"/> monocītus un plazmatiskās šūnas.<ref name="Grigorjyan2006"/>

Liesā notiek novecojošo [[Eritrocīti|eritrocītu]] un [[Trombocīti|trombocītu]] sabrukšana, kura notiek fagocitozes ceļā ar asinsvadu [[Endotēlijs|endotēlija]] palīdzību.<ref name="Grigorjyan2006"/>

=== Imūnā funkcija ===
Liesa, līdz ar limfmezgliem, [[gļotāda|gļotādu]] un ar [[Āda|ādu]] saistītiem limfaudiem, ir sekundārais (perifēriskais) [[Limfoidālie orgāni|limfoidālais orgāns]]. Liesas pamatu veido sarkanā pulpa, kura veicina eritrocītu [[Homeostāze|homeostāzi]]. Sarkanā pulpa iedalās sinusoīdos, kuri ietver visus asins elementus, un sūkļu veidojumos, kuri ir bagāti ar [[makrofāgi]]em, [[Limfocīts|limfocītiem]] un plazmatiskām šūnām.<ref name="Yarilin2010"/>

Sarkanajā pulpā migrē [[dabīgās galētājšūnas]], kuru gandrīz nav baltajā pulpā. No T-šūnām un B-šūnām sarkanajā pulpā prevalē [[efektorās šūnas]] un [[atmiņas B-šūnas]]. Tādēļ sarkanajā pulpā migrē dažas plazmatiskās šūnas un tā piedalās parasti adaptīvā humorālas imūnatbildes (antivielu veidošana) efektorā fāzē.<ref name="Yarilin2010"/> Liesas imūnšūnas atbild uz aģentiem, kuri pieplūst ar asinsriti.<ref name="Kovaljchuk.etal2011"/>

Sarkanā pulpa satur ielāsmojumus — graudveida ķermenīšus, kuri izveido balto pulpu, aptvertu ar malas jeb marginālo sinusu. Tieši baltā pulpa izpilda sekundārā limfoidālā orgāna funkcijas.<ref name="Yarilin2010"/> Baltās pulpas uzbūve ļoti līdzīga limfmezgla uzbūvei. Baltās pulpas audi formē [[arteriola]]s. Pie baltās pulpas tieši pieskaras paraarteriālā uzmava, kur lokalizējas T-šūnas, tas nozīmē, ka uzmava kalpo par tīmusatkarīgu zonu — parakortikālo limfmezglu zonu analogu.<ref name="Yarilin2010"/><ref name="Kovaljchuk.etal2011"/> Baltajai un sarkanajai pulpām ir savas pavisam atšķirīgas imūnstarpnieciskas īpašības.<ref name="Kovaljchuk.etal2011"/>

== Liesas slimības ==
{{pamatraksts|liesas slimības}}
Liesai var attīstīties dažādi funkcionālie traucējumi. Liesas dēļ var rasties smagas [[anēmija]]s forma [[hemolītiskā anēmija|hemolītiskās anēmijas]] gadījumā. Normāli [[Embrijs|embriju]] liesa veido visas asins [[šūna]]s, bet pieaugušiem liesa veido tikai limfocītus, monocītus un plazmatiskās šūnas, bet patoloģijā pieaugušam liesa spēj ražot arī [[Granulocīti|granulocītus]] un eritrocītus. Sakarā ar ietekmi uz [[Hemopoēze|hemopoēzi]], liesas patoloģijas dēļ var rasties [[leikopēnija]], [[trombocitopēnija]] vai [[pancitopēnija]].<ref name="Grigorjyan2006"/>

Reti gadās liesas anomālijas, kuras var izpausties ar iedzimtu liesas neesamību, mikrosplēniju, dalīto liesu un dažreiz var būt iedzimtas papildu liesas un [[cista]]s.<ref name="Grigorjyan2006"/> Liesa var būt mehāniski bojāta un šie bojājumi var būt atvērtie un aizvērtie. Atvērts bojājums bieži vien ir šautās brūces, duroši-griezošās traumas dēļ, taču aizvērtais mehāniskais bojājums var rasties pēc trula sitiena vai nokrišanas gadījumā.<ref name="Kuzin.etal2002"/>

== Liesa dzīvniekiem ==
Dažiem dzīvniekiem liesa vēl izpilda hemopoēzes (asins veidošanas) funkciju.<ref name="Yarilin2010"/>

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name="Fedyukovich2003">Федюкович Н. И. ''Анатомия и физиология человека''. Учебное пособие. Изд. 2-е. — Ростов н/Д: «Феникс», 2003. — 416 с. {{ISBN|5-222-03190-Х}}</ref>

<ref name="KirpatovskiySmirnov2003">Кирпатовский И. Д., Смирнова Э. Д. ''Клиническая анатомия. В 2 книгах. Кн. 1: Голова, шея, торс''. Учебное пособие. — М.: Медицинское информационное агенство, 2003. — 421 с.: ил. {{ISBN|5-89481-124-4}}</ref>

<ref name="Ivanickiy2008">Иваницкий М. Ф. ''Анатомия человека (с основами динамической и спортивной морфологии)'': учебное пособие для институтов физической культуры. - Изд. 7-е. / Под ред. Б. А. Никитюка, А. А. Гладышевой, Ф. В. Судзюловского. - М.:Олимпия, 2008. — 624 с, ил. {{ISBN|978-5-903639-06-9}}</ref>

<ref name="Grigorjyan2006">Григорян Р. А. ''Абдоминальная хирургия'': В 2 т. - М.:ООО "Медицинское информационное агенство", 2006. - Том 2. - 672 с. {{ISBN|5-89481-350-6}}</ref>

<ref name="Shoshyna2008">Шошина И. И. ''Физиология''. Конспект лекций. Красноярск:ИПК СФУ, 2008. - 351 с. {{ISBN|978-5-7638-1253-4}}</ref>

<ref name="Yarilin2010">Ярилин А. А. ''Иммунология'': учебник / - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2010. - 752 с.: ил. {{ISBN|978-5-9704-1319-7}}</ref>

<ref name="Bergamne.etal1987">Bergmane A., Andrejeva A., Orleāna M. ''Normālā dzemdniecība''. - Rīga:Zvaigzne, 1987.</ref>

<ref name="Kovaljchuk.etal2011">Ковальчук Л. В., Ганковская Л. В., Мешкова Р. Я. ''Клиническая иммунология и аллергология с основами общей иммунологии'': учебник. - М.:ГЭОТАР-Медиа, 2011. - 640 с.: ил. {{ISBN|978-5-9704-1974-8}}</ref>

<ref name="Kuzin.etal2002">Кузин М. И., Шкроб О. С., Кузин Н. М. и др. ''Хирургические болезни'': учебник / Под ред. М. И. Кузина. — 3 - е изд., перераб. и доп. - М.: Медицина, 2002. - 784 с: ил. - {{ISBN|5-225-00920-4}}</ref>
}}

== Ārējās saites ==
{{refbegin}}
* {{lv ikona}} [http://www.neslimo.lv/pme/?name=liesa Liesa] Populārā medicīnas enciklopēdija
{{refend}}
{{Commons category|Spleen|liesa}}

{{Anatomija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Asinsrites orgānu sistēma]]
[[Kategorija:Orgāni]]