Apskatīt Lietuvas Prezidenta pils izejas kodu

{{Ēkas infokaste
| name                = Lietuvas Prezidenta pils
| native_name         = ''Lietuvos Respublikos prezidentūra''
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| map                 = Lietuva#Eiropa
| status              = 
| image               = Presidential_Palace_in_Vilnius_2019.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = [[Lietuvas prezidents]]
| location            = [[Viļņa]], {{LTU}}
| latd  = 54.683056 | latNS  = N
| longd = 25.286111 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 14. gadsimts
| completion_date     = 1834. gads
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              =
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = [[Vasilijs Stasovs]]
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
| references          = 
}}

'''Lietuvas Prezidenta pils''' ({{val-lt|Lietuvos Respublikos prezidentūra}}) atrodas [[Viļņas vecpilsēta|Viļņas vecpilsētā]] un ir oficiālā [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidenta]] darba vieta un eventuālā [[oficiālā rezidence]]. Pils pirmsākumi ir 14. gadsimtā un vēstures gaitā tā vairākkārt pārbūvēta, pārbūvi uzraudzījuši ievērojami arhitekti kā [[Laurīns Gucevičs]] un [[Vasilijs Stasovs]]. 1997. gadā pils kļuva par Lietuvas prezidenta oficiālo mītni.

== Vēsture ==
[[Attēls:Vilnia, Masalski. Вільня, Масальскі (P. Benoist, 1850) (2).jpg|thumb|left|Prezidenta pils 1850. gadā]]
[[Attēls:Wilno - Pałac prezydencki.jpg|thumb|Pils pagalms]] [[Attēls:The Presidential Palace in Lithuania.jpg|thumb|Pils pagalms oficiālajā [[Džordžs V. Bušs|Džordža Buša]] pieņemšanā]]
[[Attēls:2009 m. Respublikos Prezidento inauguracija.jpg|thumb|Lietuvas prezidenta karoga pacelšanas ceremonija prezidenta inaugurācijas laikā]]
Pils vēsture sniedzas līdz 14. gadsimtam, kad [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Jagailis]] izdeva rīkojumu, ziedojot pilsētas zemi [[Viļņas arhidiecēze]]i, šī iemesla dēļ to reizēm sauc par bīskapa pili.<ref>[http://www.catholic-hierarchy.org/diocese/dviln.html Archdiocese of Vilnius]</ref> Pils celtniecība notika 14. gadsimta beigās un to uzraudzīja [[Viļņas bīskaps]] [[Andžejs Jastšembecs]] un laika gaitā ēka tika palielināta un pārbuvēta. [[Renesanse]]s laikā pils atkal tika renovēta un tika paplašināti pieguļošie parki un dārzi.

Iestājoties 18. gadsimtam, pils vēsturē notika vairāki nozīmīgi notikumi: pilī dzīvoja pēdējais Viļņas bīskaps, [[Lietuva|Lietuvu]] anektēja [[Krievijas Impērija]] un ēku sabojāja divi lieli ugunsgrēki 1737. un 1748. gadā. 1750. gadā to rekonstruēja arhitekta [[Laurīns Gucevičs|Laurīna Guceviča]] vadībā. Pēc rekonstrukcijas pils tika izmantota kā [[imperators|imperatoru]], [[monarhs|karaļu]] un augstmaņu rezidence. 1796. gadā pilī dzīvoja [[cars]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]]. 19. gadsimta laikā pils kalpoja kā Krievijas Imērijas gubernatoru rezidence, to skaitā šeit dzīvoja [[Mihails Muravjovs-Viļenskis]].<ref>Adam B. Ulam. Prophets and Conspirators in Prerevolutionary Russia. Transaction Publishers, 1998. p.8</ref> 1804. gadā to apmeklēja arī nākamais [[Francijas karalis]] [[Luijs XVIII]].

1812. gadā gan [[Krievijas impērija]]s ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]], gan Francijas imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] izmantoja pili kā savu rezidenci. Laikā, kad notika Napoleona [[1812. gada karš|iebrukums Krievijā,]] viņš no pils organizēja militāras operācijas un Lietuvas armiju, to skaitā piecus kājnieku pulkus, četrus kavalērijas pulkus un Viļņas nacionālo gvardi. Viņš pieņēma Lietuvas augstmaņus, no jauna norīkotos administrācijas pārstāvjus un arī citas amatpersonas. Pēc Napoleona sakāves 1812. gadā pili izmantoja ceremoniāliem procesiem; šeit tobrīd ģenerālim [[Mihails Kutuzovs|Mihailam Kutuzovam]] piešķīra Krievijas augstāko militāro apbalvojumu — [[Svētā Jura ordenis|Svētā Jura ordeni]]. No 1824. līdz 1834. gadam pili [[ampīrs|ampīra]] stilā rekonstruēja ievērojamais [[Sanktpēterburga]]s arhitekts [[Vasilijs Stasovs]], pārbūvi uzraudzīja [[Karols Podčašinskis]]. Stasova rekonstrukcija ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Pēc tam, kad Lietuva 1918. gadā atguva neatkarību, pilī atradās Ārlietu ministrija un Lietuvas ziņu aģentūra [[ELTA]], līdz 1920. gadā pilsēta [[Poļu-lietuviešu karš|tika iekļauta Polijā]]. 1930. gados to restaurēja [[Stefans Narembskis]].<ref name="Bajer">{{cite journal|author = Magdalena Bajer|date = January 2000|title = Narębscy|journal = Forum Akademickie|volume = |issue = 1/2000|pages = |issn = 1233-0930|url = http://forumakad.pl/archiwum/2000/01/artykuly/19-rody_uczone.htm|accessdate = 2007-10-11|language = pl|archiveurl = https://web.archive.org/web/20160303180344/http://forumakad.pl/archiwum/2000/01/artykuly/19-rody_uczone.htm|archivedate = 2016-03-03}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pils kalpoja kā Padomju virsnieku nams, 20. gadsimta astoņdesmitajos gados šeit atradās Lietuvas PSR Mākslinieku nams.

Pēc neatkarības atgūšanas tā lēnām tika pielāgota prezidenta vajadzībām un kopš 1997. gada tā kalpo kā oficiālā Lietuvas prezidenta mītne. Virs pils tiek pacelts karogs ar prezidenta ģerboni laikā, kad prezidents ir pilī vai pilsētā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.president.lt/files/Prezidentas_EN_preview.pdf Lietuvas Republikas prezidenta institūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090327030903/http://www.president.lt/files/Prezidentas_EN_preview.pdf |date={{dat|2009|03|27||bez}} }}
* [http://www.delfi.lt/news/daily/lithuania/article.php?id=12724458 Prezidentūra atvėrė duris paprastiems mirtingiesiems] {{lt ikona}}

[[Kategorija:Viļņa]]
[[Kategorija:Pilis Lietuvā]]