Apskatīt Ligatūra izejas kodu

[[Attēls:Garamond type ft-ligature.jpg|thumb|200px|right|<tt>f-t</tt> tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā [[Garamond]] fontā.]]
'''Ligatūra''' (no {{val|la|ligarī}} — ‘apvienots’) [[rakstība|rakstos]] un [[tipografika|tipografikā]] ir divu vai vairāku [[burts|burtu]] apvienojums vienā [[simbols|simbolā]]. Ligatūras parasti apvieno divus vienu otram sekojošus burtus ar vienojošu komponentu. Ligatūras ir daļa no lielākas [[glifs|glifu]] apakšklases, kuru sauc par "kontekstuālajām formām"; tie ir gadījumi, kad burta specifiskā [[forma]] ir atkarīga no blakus esošajiem burtiem vai [[rinda]]s beigām.

== Vēsture ==
[[Attēls:SlovoOPolkuIgoreve.png|thumb|200px|right|[[Kirilica|Kiriliskās]] ligatūras senkrievu stila izdevumā.]]
Tipogrāfisko ligatūru pirmssākumi meklējami vienkāršā burtu apvienošanā [[manuskripts|manuskriptos]]. Jau pats senākais zināmais uzraksts, [[Šumeru ķīļraksts]], saturēja daudzus burtu kombinēšanas gadījumus. Rakstību attīstības gaitā daudzkārt šādas ligatūras ir attīstījušās par patstāvīgiem burtiem ar savu nozīmi. Ievērojamākie ligatūru pielietošanas gadījumi vērojami vēsturiskajos teksto, kā [[Brahmiskais raksts|brahmiskajās]] [[abugida|abugidās]] vai senvācu "savītās [[rūnu raksts|rūnas]]".

[[Viduslaiki|Viduslaikos]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]] rakstošie [[rakstvedis|rakstveži]] veidoja [[rakstu abreviatūras]], lai ekonomētu vietu un paaugstinātu rakstīšanas ātrumu. Piemēram, [[gotiskais raksts|gotiskajā rakstā]] burti ar pa labi vērstu noapaļojumu ('''b''', '''o''' un '''p''') un burti ar pa kreisi vērstu noapaļojumu ('''c''', '''e''', '''o''' un '''q''') tika rakstīti novietojot noapaļojumus vienu virs otra. Lai nevajadzētu rakstīt pilnus burtus, rakstveži ieviesa arī speciālas zīmes, ko sauc par "[[rakstu abreviatūras|rakstu abreviatūrām]]". 14.gs. manuskripti saturēja simtiem šādu abreviatūru.

Jāatzīmē, ka [[rokraksts|rokrakstos]] ligatūrā divi vai vairāki burti tiek apvienoti tādā veidā, kā tos parasti neraksta vienu aiz otra. Simboli tiek izvietoti viens virs otra vai viens otra iekšpusē. Tipogrāfijā par ligatūru sauc simbolu kopu, kas tiek drukāta kā viens vesels, kaut arī simboliem nav obligāti jābūt apvienotiem.

Kad 1450.g. tika ieviesta iespiešana ar atsevišķu burtu palīdzību, starp burtu formām bija daudz ligatūru. To skaits sāka strauji samazināties ar [[bezserifa šrifts|bezserifa]] [[šrifts|šriftu]] ieviešanu 20.gs. 50. gados un relatīvi lētās [[fotosalikums|fotosalikuma]] tehnoloģijas ieviešanu 70. gados, kad vairs nebija nepieciešamas [[burtlicis|burtliču]] iemaņas ne arī speciālas apmācības tekstu salikšanai. Viena no pirmajām datorprogrammām, kas sāka attīstīt datorizēto tekstu salikšanu, bija Donalda Knuta (''Donald Knuth'') programma ''TeX''. Šo tendenci tālāk attīstīja [[datorizdevniecība]]s [[revolūcija]] pēc 1985.g. Agrīnajās datorprogrammās (izņemot ''TeX'') nebija iespēju burtu sekvences aizvietot ar ligatūrām un tādēļ lielākajā daļā jauno digitālo fontu ligatūras netika iekļautas. Tā kā lielākā daļa agrīno personālo datoru tika izstrādāti un bija paredzēti lietošanai [[angļu valoda|angļu]] valodā, kas ligatūras labākajā gadījumā atzina par papildinājumu standarta [[ortogrāfija]]i, ligatūras netika uzskatītas par vajadzīgām.

Sakarā ar mūsdienu augošo atbalstu citām valodām un alfabētiem, kā arī strauji attīstošos datorsalikšanas tehnoloģiju (kā ''[[OpenType]]'' standarts), ligatūras lēnām atgriežas lietošanā.

== Latīņu alfabēts ==
=== Stilistiskās ligatūras ===
[[Attēls:Berliner Strassenschilder.jpg|right|thumb|260px|"ß" burts "ſz" ligatūras formā ielu rādītājā [[Berlīne|Berlīnē]] ("Petersburger Straße"). Uzraksts labajā pusē ("Bersarinplatz") beidzas ar ligatūru "tz".]]
Daudzas ligatūras kombinē '''f''' ar sekojošajiem burtiem. Ievērojamākie piemēri ir '''ﬁ''' (vai '''fi''', rakstīts ar diviem normāliem burtiem). Punkts virs '''i''' daudzos gadījumos saplūst ar '''f''' burta augšējo āķi, kad šie burti vārdā seko viens aiz otra, tādēļ šāda sekvence tiek apvienota atsevišķā ligatūrā, kur punkts tiek absorbēts '''f''' burtā. Citas ligatūras, kurās ir iesaistīts '''f''', ir '''fj''', '''fl''', '''ff''', '''ffi''', '''ffl''' un specifiskā [[slovāku valoda]]s ligatūra '''fľ'''. Retāk tiek lietotas ligatūras sekvencēm '''fa''', '''fe''', '''fo''', '''fr''', '''fs''', '''ft''', '''fb''', '''fh''', '''fu''', '''fy''' vai '''f''' ar sekojošo [[pieturzīme|punktu]] vai pārnesuma zīmi.

[[Attēls:Ligature drawing.svg|left|Two common ligatures: fi and fl]]
Dažos fontos ir iekļauta arī ligatūra '''fff''' (Džonatana Heflera (''Jonathan Hoefler'') fontā ''[[Requiem Italic]]'' ir arī '''fffl''' [[vācu valoda]]s salikteņiem ''Sauerstoffflasche'', ''Schifffahrt'' u.c.).

'''tz''' ligatūra kā palieka no vācu gotiskā raksta ''[[Fraktur]]'' fontu saimes ir joprojām redzama Vācijas ielu un laukumu nosaukumos ar vārdu ''"Platz"''.

Dažkārt tiek lietotas stilistiskās ligatūras burtu sekvencēm '''st''', '''ch''', '''ct''' un '''Qu''' (piem. fontā ''[[Linux Libertine]]'').
{{clear|left}}

=== Vācu ß ===
{{Pamatraksts|ß}}
[[Vācu valoda]]s ligatūra '''''esszett''''', [[ß]], attīstījusies no ligatūras "garais s virs apaļā s", vai, kā [[Fraktūra|fraktūrā]], "garais s un z". Kaut arī "garais s" '''ſ''' ir pazudis no vācu ortogrāfijas, ß joprojām tiek uzskatīta par ligatūru, lielo burtu rakstībā un alfabētiskajos sarakstos tiek aizvietots ar ''SS'' (vai ''ss'').

=== No ligatūrām atvasinātie burti ===
<!-- {{further|[[Latīņu alfabēta burtu saraksts]]}} -->
[[Attēls:Caslon Pro Ligatures.svg|thumb|230px|[[Caslon|Adobe Caslon Pro]] fonta ligatūras.]]
Tā kā burts '''[[W]]''' ('''w''') tika pievienots [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētam]] tikai 13.gs., [[fonēma]], kuru šis burts apzīmē, ir tikusi rakstīta dažādos veidos. [[Senangļu valoda|Senangļu valodā]] tika lietots [[rūnu raksts|rūniskais]] burts ''[[Wynn]]'' ({{Unicode|Ƿ}}). Burts ''W'' ir izveidots apvienojot divus burtus '''[[V]]''' vai '''[[U]]'''. Tā kā tas ir relatīvi jauns latīņu alfabēta burts, tikai dažās Eiropas valodās ([[Angļu valoda|angļu]], [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Poļu valoda|poļu]], [[velsiešu valoda|velsiešu]], [[maltiešu valoda|maltiešu]]) to izmanto vietējās cilmes vārdos.

Burts '''[[Æ]]''' ('''æ''') [[Dāņu valoda|dāņu]], [[Norvēģu valoda|norvēģu]], [[Islandiešu valoda|islandiešu]] un [[Senangļu valoda|senangļu]] valodās netiek uzskatīts par ligatūru. Tas ir patstāvīgs [[patskanis|patskaņa]] burts ar savu vietu alfabētā. Mūsdienu angļu ortogrāfijā '''Æ''' netiek uzskatīts par atsevišķu burtu, bet kā viens no rakstības variantiem, kā piemēram ''"encyclopædia" / "encyclopaedia" / "encyclopedia"''.

'''Æ''' ir cēlies no [[viduslaiku latīņu valoda]]s, kur tā bija papildu ligatūra dažos vārdos, kā piemēram ''"Æneas"''. Šī ligatūra joprojām ir sastopama angļu un [[franču valoda|franču]] valodā drukātos tekstos, bet pēdējā laikā ir tendence lietot atsevišķus '''A''' un '''E'''. Līdzīgi franču valodā tiek lietotas ligatūras '''[[Œ]]''' un '''œ''', kas vajadzības gadījumā var tikt aizstātas ar atsevišķajiem burtiem.

=== No ligatūrām atvasinātie simboli ===
[[Attēls:etlig.svg|160px|thumbnail|"Et" ligatūra [[Insular Minuscule]] fontā.]]
Visbiežāk izmantotā ligatūra ir simbols '''&'''. Sākotnēji tā bija burtu '''E''' un '''t''' ligatūra [[latīņu valoda]]s vārdam ''"un"''. Kā ''et'' tas tiek joprojām rakstīts [[franču valoda|franču valodā]] un šādā nozīmē lietots angļu un daudzās citās valodās. Simbols '''&''' atkarībā no fonta tiek lietots dažādās formās. Sakarā ar šī simbola biežo pielietojumu, tas vairs netiek uzskatīts par ligatūru, bet gan par [[logogramma|logogrammu]].

Tāpat kā daudzas citas ligatūras, dažādos laikos šis simbols ticis uzskatīts par burtu (piem. agrīnajā modernajā angļu valodā). Angliski tas tiek izrunāts nevis ''et'', bet gan ''and''. Līdzīgi tam, dolāra zīme '''[[dolāra simbols|$]]''', iespējams, ir cēlusies kā ligatūras vārdam ''"pesos"'', bet šodien tā jau ir logogramma.

=== Ligatūras izmantojošās latīņu alfabētā rakstošās valodas ===
* [[Dāņu valoda]]
* [[Fēru valoda|Fēriešu valoda]]
* [[Franču valoda]]
* [[Islandiešu valoda]]
* [[Norvēģu valoda]]
* [[Vācu valoda]]
* [[Zviedru valoda]]
{{Clear}}

== Nelatīniskie alfabēti ==
[[Attēls:JanaSanskritSans ddhrya.svg|200px|thumb|[[Devanāgarī]] ''{{IAST|ddhrya}}'' ligatūra (द् + ध् + र् + य = द्ध्र्य) [https://web.archive.org/web/20110716160603/http://tdil.mit.gov.in/download/janasanskrit.htm JanaSanskritSans] fontā.]]
Ligatūras tiek lietotas ne tikai latīniskajos alfabētos.

=== Kirilicas ligatūras ===
Ligatūras diezgan plaši pielietotas [[kirilica|kiriliskajos]] alfabētos.
* [[Krievu valoda|Krievu]], [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] un citu kirilicā rakstošo valodu mūsdienu alfabētā burti '''Ю''', '''Я''' veidojušies kā ligatūras no simboliem '''I''' + '''O''' un '''I''' + '''A''' attiecīgi.
* [[Krievu valoda|Krievu]] alfabēta burts '''Ы''' veidojies kā pozicionāla saikne no burtiem '''Ъ''' un '''I'''.
* [[Serbu valoda|Serbu]] un [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] alfabētu burti '''Љ''' un '''Њ''' veidojušies no burtu '''Л''' un '''Н''' savienošanas ar mīkstinājuma zīmi '''Ь'''.
* Kiriliskajos alfabētos vēl sastopami citi no ligatūrām radušies vai darināti burti: '''Ђ''', '''Ћ''', '''Ӈ''', '''Ҧ''', '''Ҵ'''.

=== Arābu rakstības ligatūras ===
[[Arābu alfabēts|Arābu]] rakstībās izveidotas vairākas speciālas ligatūras:
* Visbiežāk satopamās ir burtu ''lām'' un ''ʼalif'' formas. Izolētā forma '''{{ara|ﻻ}}''' un fināles forma '''{{ara|ﻼ}}'''.
* Vārdam ''Allāhs'' ir izveidota speciāla ligatūra '''{{ara| ﷲ}}'''.

=== Indijas rakstības ===
[[Indija]]s rakstībās diezgan plaši tiek pielietotas ligatūras līdzskaņu klāsteru attēlošanai. Ligatūru pielietošana var variēties atkarībā no valodas. Piemēram, [[devanāgarī]] rakstībā ligatūras biežāk tiek izmantotas rakstot [[Sanskrits|sanskritā]], nekā rakstot [[hindi]] valodā.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071013023539/http://rosendorf.us/blogdorf/archive/2005/12/21/1302.aspx Blogdorf on ligatures]
* [https://web.archive.org/web/20080213062714/http://ilovetypography.com/2007/09/09/decline-and-fall-of-the-ligature/ Decline and Fall of the Ligature: I Love Typography]
* [http://www.typography.com/catalog/requiem/italicligs.html Hoefler & Frere-Jones ''Requiem'' font]
* [http://www.emigre.com/EF.php?fid=142 Emigre: Mrs Eaves ligatures] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080120003820/http://www.emigre.com/EF.php?fid=142 |date={{dat|2008|01|20||bez}} }}

[[Kategorija:Tipogrāfija]]
[[Kategorija:Kaligrāfija]]
[[Kategorija:Burti]]