Apskatīt Livonijas vietvalži izejas kodu

[[Attēls:POL Inflanty IRP COA.svg|thumb|200px|1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim.]]
'''Livonijas vietvalži''' jeb '''Livonijas administratori''' ({{val|de|Statthalter von Livland}}, {{val|be|намеснік караля у Інфлянтах}}), oficiāli "Viņa majestātes [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] vietvaldis un gubernators Livonijā" bija [[Livonijas hercogiste]]s pārvaldnieki pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1562. gada 5. martā līdz karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāvei 1586. gada 12. decembrī, kad [[Georgs Radvils]] pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus.

No 1566. gada Livonijas vietvaldi sauca par Livonijas hetmani un ģenerāladministratoru. Pēc Livonijas kara beigām 1582. gadā tika izdota Livonijas satversme (''Constitutiones Livoniae''), kas regulēja Livonijas hercogistes valsts iekārtu, paredzot, ka iekšējās lietas izlems [[Livonijas landtāgs]]. Province tika sadalīta trīs prezidijos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas), kurus pārvaldīja prezidenti, kas pakļāvās Livonijas vietvaldim.

== Gothards Ketlers (1562–1566) ==
{{Vairāki attēli
| image1    = Gotthard Kettler.jpg
| width1    = {{#expr: (153 * 320 / 304) round 0}}
| caption1  = Gothards Ketlers, Polijas karaliskās majestātes vietvaldis un gubernators Livonijā.

| image2    = Mikołaj Radziwiłł Czarny.JPG
| width2    = {{#expr: (117 * 337 / 297) round 0}}
| caption2  = Nikolajs Radivils, Rīgas arhibīskapijas administrators.
}}
1557. gadā [[Livonijas ordenis]] [[Livonijas Konfederācija]]s vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]] par savstarpēju palīdzību karā pret [[Krievijas cariste|Krieviju]]. 1558. gadā, sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]] ordeņa mestra koadjūtors [[Gothards Ketlers]] devās uz [[Viļņa|Viļņu]], kur veda sarunas par protekcijas līguma noslēgšanu ar Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. 31. augustā tika noslēgts padošanās līgums, kurā ordenis ieķīlāja Lietuvai [[Bauska]]s, [[Rēzekne]]s, [[Ludza]]s, [[Daugavpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] cietokšņus. 
1560. gadā Krievijas caristes karaspēks sakāva ordeņa karaspēku [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsis|Cēsu]] un [[Pērnava]]s cietokšņus.

1561. gadā pēdējais Livonijas ordeņa meistars Ketlers [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu (Viļņas ūniju), bet Gothards Ketlers kļuva par Livonijas vietvaldi un gubernatoru.
1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa meistars un pavēlnieki ratificēja Viļņas ūniju. Kā atlīdzību par savu uzticību G. Ketlers un viņa pēcnācēji saņēma mantojumā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemi un Zemgali]], kuru pārvaldīja kā [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiša]] un Polijas karaļa vasaļi. Oficiāli viņš [[1562]]. gada [[5. marts|5. martā]] [[Rīga]]s pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Lietuvas kancleram [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajam Radvilam Melnajam]], pretī saņemot Kurzemes hercoga kroni.

No 1562. gada G. Ketlers sevi titulēja kā: "No Dieva žēlastības mēs, Gothards, Kurzemes un Zemgales kungs Livonijā, Polijas karaliskās majestātes vietvaldis un gubernators Livonijā" ({{val|de|von gottes gnaden wir Gothartt in Lieffland zu Curlandt und Semigalien Herr der königlichenn majestedt zu Poln über Liefflandt stadthalter und gubernator}}). Par savu rezidenci hercogs izvēlējās [[Rīgas pils|Rīgas pili]], pēc tam [[Sēlpils pils|Sēlpili]].

== Nikolajs Radvils (1563—1565) ==
1562. gada janvārī Lietuvas kanclers [[Nikolajs Radvils Melnais]] ieradās [[Rīgas pils|Rīgas pilī]], lai organizētu Livonijas ordeņa likvidāciju. Livonijas ordeņa pēdējais mestrs [[Gothards Ketlers]] 1562. gada 5. martā Rīgas pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Nikolajam Radvilam, pretī saņemot Kurzemes un Zemgales hercoga kroni.

Pēc arhibīskapa [[Brandenburgas Vilhelms|Vilhelma]] nāves 1563. gadā sākās Lietuvas cīņa ar Zviedriju, kas beidzās ar Lietuvas uzvaru un [[Nikolajs Radvils Melnais|N. Radvila]] kļūšanu par [[Rīgas arhibīskapija]]s administratoru.

== Jānis Hodkevičs (1566–1578) ==
[[Attēls:Jan Chadkievič. Ян Хадкевіч (XIX).jpg|thumb|150px|Jānis Hodkevičs, Livonijas hetmanis un ģenerāladministrators.]]
Pēc [[Vidzemes bruņniecība|Rīgas arhibīskapijas bruņniecības]] padošanās akta parakstīšanas ("Sigismunda Augusta privilēģija") 1566. gadā Livonijas Pārdaugavas daļa tika nosaukta par "Livonijas hercogisti".
Pēc N. Radvila nāves 1566. gadā  [[Sigismunds II Augusts]] par Livonijas hetmani un ģenerāladministratoru iecēla Žemaitijas ģenerālstārastu [[Jānis Hodkevičs|Jāni Hodkeviču]].<ref>''Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.</ref> 
Pēc tam, kad 1566. gada beigās [[Lietuvas Seims|Lietuvas Seimā]] [[Grodņa|Grodņā]] tika noslēgta [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]],<ref>''Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.</ref> 10. decembrī viņš [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāgā]] [[Cēsis|Cēsīs]] vienojās ar provinces kārtām par šīs ūnijas ratificēšanu. 1566. gada 26. decembrī Livonijas hercogistei piešķīra jaunu ģerboni: sarkanā laukā uz labo pusi ejošs ar zeltu kronēts sudraba [[grifs]] ar zobenu labajā ķetnā, kam uz krūtīm monogramma "SA" (Sigismunds Augusts). Šis ģerbonis kļuva par pamatu [[Hodkeviču dzimta]]s ģerbonim. Par J. Hodkeviča rezidenci kļuva agrākā Livonijas ordeņa maršalu [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pils]].

1569. gadā Ļubļinā tika parakstīta reālūnija starp Poliju un Lietuvu un izveidota [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], kurai atteicās pievienoties [[Rīgas brīvpilsēta]]. Šajos apstākļos daļa Pārdaugavas Livonijas augstmaņu sāka atbalstīt domu pāriet Krievijas protekcijā. Vidzemes muižnieki Taube un Krūze Maskavā izkārtoja, ka Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais|Ivans IV]] (Jānis Briesmīgais) piedāvāja Kurzemes un Sāmsalas bīskapam [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] kļūt par Livonijas karali. Magnuss šo piedāvājumu pieņēma un 1570.-1579. gadā lietoja titulu ''Magnus, Divine Gratia Rex Livoniae Dominus Esthoniae et Littia'' (Magnuss, Livonijas ķēniņš, igauņu un latviešu zemju kungs). Tādējādi krievu varā esošajā Livonijas teritorijā nodibinājās [[Livonijas karaliste]].

== Georgs Radvils (1578–1586) ==
[[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|thumb|150px|Georgs Radivils, Livonijas hercogistes administrators, kardināla tērpā.]]
Pēc panākumiem [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Stefans Batorijs]] 1578. gadā  par [[Livonijas hercogiste]]s administratoru iecēla [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]], tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā.

1582. gadā tika izdota [[Livonijas satversme]] (''Constitutiones Livoniae''), kas regulēja hercogistes valsts iekārtu, paredzot, ka iekšējās lietas izlems [[Livonijas landtāgs]]. Province tika sadalīta trīs prezidijos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas), kurus pārvaldīja prezidenti, kas pakļāvās gubernatoram. Līvu un latviešu apdzīvotās teritorijas uz ziemeļiem no [[Gauja]]s tika iekļautas Pērnavas prezidijā. 
1583. gadā tika atjaunota katoliska [[Livonijas bīskapija]] ar centru Cēsīs, jo Rīga aktīvi pretojās pretreformācijai. Pēc pēdējā [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] nāves 1583. gadā G. Radvils lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]). 
Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemierus]] (1584-1589).

1583. un 1584.-1586. gada [[muiža|muižu]] revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca [[Vidzemes landtāgs|Livonijas seimeli]] (''provincialis conventus''), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps [[Vilhelms Brandenburgs]] vai administrators [[Jānis Hodkevičs]].<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.</ref>
1586. gada 14. jūlijā Georgu Radvilu svinīgi iesvētīja par [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]]. Pēc karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 1586. gada 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus.

1598. gadā Livonijas prezidiji tika pārdēvēti par vaivadijām, atbilstoši provinču nosaukumiem visā kopvalstī. Par pirmo [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadu]] iecēla [[Jirgens fon Fārensbahs|Jirgenu fon Fārensbahu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]