Apskatīt Majori izejas kodu

{{cita nozīme|[[Jūrmala]]s pilsētas daļu|dzelzceļa staciju|Majori (stacija)}}
{{Pilsētas daļas infokaste
|nosaukums          = Majori
|attels             = [[Attēls:Majori.26.VII.2018 (42885784595).jpg|250px]] 
|paraksts           = 
|karte              = [[Attēls:Majori location map.png|250px]]
|paraksts2          = Majoru novietojums Jūrmalā
|pilseta            = [[Attēls:Flag of Jurmala.svg|24px|border]] [[Jūrmala]] 
|vest_nos           = Majoru muiža (''Majorenhof'')
|priekspilseta      =  <!-- priekšpilsēta vai rajons -->
|apaksrajoni        = <!-- ja pilsētas daļa iedalās sīkāk -->
|platiba            = 2,5km<sup>2</sup>
|iedzivotaju_skaits = 3913 ([[2008. gads|2008]])<ref>[http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums]</ref>
|augstums           = 3 m
|iever_celtnes      = 
|udenstilpnes       = [[Lielupe (upe)|Lielupe]]
|parki              = 
|autobuss           = [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]] [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]]
|trolejbuss         = 
|tramvajs           = 
|mikroautobuss      = [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1.]] [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]]
|cits               = Vilciens ([[Majori (stacija)|Majoru stacija]])
|pasta_indekss      = LV-2015
|areja_saite        = 
}}

'''Majori''' ir [[Jūrmala]]s centrālā daļa, 24 km no Rīgas. Izveidojusies kā rīdzinieku un ārzemju tūristu izklaides vieta ar promenādēm, viesnīcām un restorāniem.
Majoru apbūve starp [[Jūras iela (Jūrmala)|Jūras]] un [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas]] ielām sniedz spilgtu priekšstatu par Jūrmalas arhitektūras stilistiku.

== Nosaukums ==
Majoru nosaukums radies no Majoru muižas (''Majorenhof''). Tā rašanos skaidro ar to, ka 17. gadsimtā viens no muižas īpašniekiem [[fon Firksi|Firksiem]] pēc dienesta pakāpes bijis majors vai arī nosaukums darināts no vārda "majorāts" (muiža, kuru nedalītu mantoja dzimtas vecākais vai dzimtas vecākais dēls).

== Majoru pludmale ==
Majoru pludmales teritorija bija pirmā Jūrmalā, kas 1999. gadā saņēma Eiropas Zilo karogu un standarta sertifikātu, kas apliecina atbilstību galvenajiem ekoloģiskajiem kritērijiem: tīrs ūdens pludmalē; pludmales piekrastes kvalitāte; vides izglītība, kas paredz, izglītojošu pasākumu organizēšanu; drošība, gādājot par glābšanas dienesta darbību un boju izveidošanu jūrā. Majoru kāpu zonā atrodas vairākas celtnes, kas saglabājušās no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma.

== Vēsture ==

Majoru zemes atrodas senā Vildenes ciema teritorijā, kuru drīz pēc [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] likvidēšanas 1566. gadā savā īpašumā ieguva [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercoga]] maršals [[Georgs fon Firkss]], un līdz [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārajai reformai]] Majori bija baronu [[Firksu dzimta]]s īpašums. Līdz 19 gs. sākumam Majoros nebija muižas ēkas, minēts tikai krogs (''Majoren Krug'') ar apkārtējām zemnieku mājām.

Attīstoties interesei par Jūrmalu kā atpūtas vietu, Firksu majorāta zemes samērā agri tika sadalītas apbūves gabalos vasarnīcu celtniecībai. Apbūve ietiecas kāpās līdz pat jūras krastam.
Kopš dzelzceļa atklāšanas 1877. gadā Majori veidojās kā viens no dzīvākajiem centriem ar tirdzniecības un izpriecu vietām. Majoru galvenajā ielā - Jomas ielā - atradās Horna koncertdārzs.

1920. gada 2. martā Latvijas valdība Majorus iekļāva jaunizveidotajā Rīgas Jūrmalas pilsētā. 
Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada sākumā Majori bija Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvdaļa. No 1959. gada 11. novembra Majori atrodas atjaunotajā Jūrmalas pilsētā.

=== Majoru muiža ===
19. gadsimta beigās muižas pārvaldnieka ēka raksturota kā vienkārša koka ēka, kuru apdraud ieskalošana Lielupē, tāpēc to pārcēla tālāk no upes krasta. Ap 1910. gadu [[Ernsts Firkss]] uzbūvēja jaunu Majoru muižas kungu māju pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta.

Iekštelpās vēl ir saglabājusies interjera mākslinieciskā apdare daudz jūgendstila tradīcijās veidotu detaļu — koka kāpnes ar virpotiem balustriem un kokgriezuma kolonnām, kamīns ar spoguli, durvju metāla apkalumi u.c. Firksu dzimta Majoru muižas kungu māju pārsvarā izmantoja kā medību pili un vasarnīcu. Muižu pārvaldīja barona ieceltie nomnieki — pārvaldnieki vai pilnvarnieki. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] Majoru muižas kungu māja iekārtoja Valsts ierēdņu sanatoriju, kopš 1924. gada muižas ēkā atradās [[Majoru bērnu nams]].

=== Jomas iela ===
[[Attēls:Jomas ielas posms pie krustojuma ar Jauno ielu pirms 1940.jpg|thumb|280px|Jomas ielas posms pie krustojuma ar Jauno ielu pirms 1940.]]
[[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas iela]] ir viena no centrālajām un vecākajām Jūrmalas pilsētas ielām, kas savā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un pārvērtības. Jomas ielas nosaukums, saistīts ar jomām — paralēlām ieplakām smilšu kāpās, kas radušās vēja darbības rezultātā vietās, kur atkāpusies jūra. Ceļa joma ir jomas ielas vieta, vidējā joma — [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes iela]], bet Rīgas iela ir bijusi malas joma. Kopš 1987. gada Jomas iela ir gājēju iela, nosaukums ir saglabājies nemainīgs līdz mūsdienām, kaut arī 1899. gadā ielu īslaicīgi pārdēvēja par Puškina ielu. Toreizējais muižas īpašnieks par to sūdzējās līdz pat Krievijas senātam, kas sūdzību uzklausīja, un tā ielai palika tās vecais nosaukums. 2003. gadā Jomas iela tika atjaunota.

=== Horna koncertdārzs ===
[[Attēls:Horna dārzs ap 1870.jpg|thumb|280px|Horna dārzs (dibināts 1870. gadā)]]
19. gadsimta beigās par Majoru un visas Jūrmalas dzīvāko un trokšņaināko vietu kļuva Jomas iela Majoros. Tieši Jomas ielā tika atvērts pirmais veikals, tirgus un aptieka Majoros. Jomas un Omnibusa ielas stūrī, Horns 1870. gadā uzcēla pirmo viesnīcu Majoros un ierīkoja koncertdārzu. Tajā pašā gadā Horna hotelī notika pirmais koncerts. No šī laika starp Hornu un Dubultu kūrmāju ritēja sīva sacensība par publikas pievilināšanu. Sliktajā laikā bijis vērts klausīties koncertus Dubultos, kur zālei labāka akustika, bet jaukā laikā — Majoros, kur estrādē labāka atbalss. Viens no slavenākajiem koncertiem Horna koncertdārzā bija pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts 1905. gada vasarā.
1910. gada vasaras sezonā orķestri diriģēja [[Gžegožs Fitelbergs]], kas 12. septembrī pirmo reizi atskaņoja [[Karols Šimanovskis|Karola Šimanovska]] 2. simfoniju.
Horna koncertdārzs ar apkārtējām ēkām nodega 1913. gada lielajā ugunsgrēkā, tā teritorijā pašlaik atrodas kultūras nams un dārzā atkal skan mūzika.
Majoru kultūras nama prioritāte ir muzikālu pasākumu un mākslas izstāžu organizēšana. Namā atrodas arī džeza klubs.

=== Emīlijas Rācenes Peldu iestādes ēka ===
[[Attēls:Emīlijas Rācenes peldu iestāde 2.jpg|thumb|280px|Bijusī Emīlijas Rācenes peldu iestādes ēka]]
Agrākā Emīlijas Rācenes Peldu iestādes ēka celta no 1911. līdz 1916. gadam. Tai ir izvērsta telpiskā kompozīcija ar diviem simetriskiem, savstarpēji perpendikulāriem spārniem, kas akcentēti ar poligonālu stūra torņa izbūvi. 
Katru dienu visa gada garumā peldu iestāde līdz pat Otrajam pasaules karam piedāvāja dažādas vannas: silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta vannas. Pēc Otrā pasaules kara ēku atsavināja un tajā iekārtoja Jūrmalas kūrorta poliklīniku, kas bija viena no vislabāk iekārtotajām ārstniecības iestādēm pilsētā. Kapitālremonta laikā 1982. gadā mainīti apjoma logi, vienkāršots ieejas mezgls, likvidēta dekoru sistēma. 
Pēc 1997. gada veiktās restaurācijas laikā (arhitekts A. Vilnītis) pēc arhīva materiālu izpētes ēkai tika atdots sākotnējais izskats, atjaunoti dekora elementi un galvenā ieeja, ievietoti koka logi.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18483/ Emilijas Rācen Peldu iestāde Majoros] no www.zudusilatvija.lv</ref>
Šobrīd tā ir privātmāja.

=== Jūras paviljons ===
Tirgoņu ielas galā atrodas plaša, pret pludmali vērsta terase, kas celta historisma arhitektūras tradīcijās. Kopā ar terasi, kuras sienā jūras pusē izveidotas smailoka ailas, [[Jūras paviljons]] (arhitekts [[Arturs Medlingers]]) ir viens no izteiksmīgākajiem pludmales arhitektūras objektiem. Uz Jūras paviljona terases ir pabijis arī [[Zviedrijas karalis]] [[Gustavs V]] savas viesošanās laikā Latvijā [[1929. gads|1929.]] gada vasarā. 
Blakus paviljonam, Tirgoņu ielas otrajā pusē ir viens no tūristiem iecienītākajiem fotografēšanās objektiem — tēlnieka Jāņa Bārdas veidotā bronzas skulptūra "[[Bruņurupucis]]". Skulptūra simbolizē mūža ilgumu.
<gallery>
Attēls:Majoru pludmale.jpg|Majoru pludmale ar Jūras paviljonu (20. gadsimta sākumā)
Attēls:Majoru muižas kungu māja (valsts ierēdņu sanatorija 1920).jpeg|Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920)
Attēls:Jomas iela pirms Pirmā pasaules kara.jpg|Jomas iela (pirms Pirmā pasaules kara)
Jomas ielas posms pie krustojuma ar Jauno ielu pirms 1940.jpg|Kafejnīca "Marseļa" Jomas ielā pie krustojuma ar Jauno ielu (pirms 1940)
Majoru kuģu piestātne pie Lielupes pēc 1900.png|Majoru kuģu piestātne pie Lielupes (pēc 1900)
Jēkaba Putniņa viesnīca Rīgas ielā Majoros.jpg|Jēkaba Putniņa viesnīca "Lielupes paviljons" Rīgas ielā pie Majoru piestātnes (pēc 1900)
</gallery>

== Iedzīvotāji ==

=== Ievērojamas personības ===

* [[Bruno Bērziņš]] (1909—1985) — latviešu biologs, ornitologs, entomologs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Majori}}
* [https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/jurmala/majori/ Vebkameras skats uz Majoru pludmali Jūrmalā (WebCam)], balticlivecam.com

{{Jūrmalas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Majori| ]]