Apskatīt Merovingu dinastija izejas kodu

'''Merovingu dinastija''' ir franku [[Monarhs|ķēniņu]] dinastija, kas 5.-8. gadsimtā valdīja [[Francija]]s teritorijā. Nosaukums cēlies no tās dibinātāja, kādas nelielas, bet kareivīgas ģermāņu cilts vadoņa — Meroveha ''(Merovech)'' vārda. Taču [[ģermāņi|ģermāņu]] cilšu apvienošanās un jaunu zemju iekarošanas sākums saistāms galvenokārt ar divu slavenu franku ķēniņu vārdiem — [[Hilderiks]] (''Childeric'') (miris 482. gadā) un [[Hlodvigs]] (''Clovis'') (466-511). [[franki|Franku]] teritoriju paplašināšanu tās iekarojot, uzsāka Hilderiks. Viņš franku karaļvalstij pievienoja Romas provinci — [[Belģija|Beļģiju]] (''Belgica II''). Savukārt Hlodvigs I to paplašināja pievienojot reģionu ap [[Parīze|Parīzi]], kā arī Alemaniju un Akvitāniju.

Hlodvigs I, lielā mērā savas sievas — [[Burgundija]]s princeses Klotildes ietekmēts, 496. gadā pieņēma [[katoļticība|katoļticību]]. Tādēļ viņš savā [[politika|politikā]] baudīja arī [[Kristīgā baznīca|baznīca]]s atbalstu. Hlodvigs I bija arī pirmais no franku ķēniņiem, kurš par savas valsts galvaspilsētu 508. gadā izvēlējās Parīzi. Līdz ar to Hlodvigs I izveidoja [[Eiropa]]s [[monarhija]]s pirmos pamata elementus, tai skaitā laicīgās varas ciešu sasaisti ar baznīcu.

Hlodvigs I ieviesa arī būtiskus nākamo gadsimtu [[feodālisms|feodālās]] sistēmas elementus, saglabājot atsevišķus romiešu saimnieciskās politikas atribūtus. Tā, pamatā vēl turpināja pastāvēt [[Romas impērija]]s [[Nodoklis|nodokļu]] sistēma, it īpaši [[tirdzniecība]]s un [[muita]]s nodevas. Taču jau Hlodviga I laikā arvien svarīgāku nozīmi nekā nodokļi ieguva karaļa īpašumi, it sevišķi zeme, kuru izmantoja lai apbalvotu uzticamus karaļa atbalstītājus un līdzgaitniekus.

Merovingi valdīja franku valstī līdz pat 8. gadsimtam. Taču jau pēc Hlodviga I nāves atklājās pirmās nopietnās feodālās sistēmas problēmas, kas bija saistītas ar mantojuma lietām. Mirstot, Hlodvigs I franku valsti sadalīja starp četriem saviem dēliem. Ar to aizsākās gandrīz divus gadsimtus ilgs, gandrīz nepārtrauktas asiņainas cīņas periods starp dažādiem Merovingu dzimtas atzariem par varu, kad valsti te apvienoja, te no jauna sadalīta. Šo cīņu rezultātā ne tikai pakāpeniski izplēnēja franku varenība un karaļnama bagātības, ap 600. gadu tika sagrautas arī vērtīgākās romiešu laika valsts organizācijas atribūtu pēdējās paliekas — nodokļu sistēma, starptautiskā tirdzniecība, tika izpostītas pilsētas un to galvenais labklājības pamats — specializētas [[manufaktūra]]s. Sabrukusi bija arī [[nauda]]s sistēma — monētu kalšana un to apgrozības kontrole. Šajā laikā Eiropā samazinājās arī iedzīvotāju skaits, saruka [[lauksaimniecība]].

Tikai veiksme, izdevīga ģeogrāfija un vēsturisko apstākļu sakritība šo nežēlīgo cīņu laikā frankus pasargāja no pakļaušanas citām tautām. Tā, [[goti]] un [[langobardi]] bija pārāk aizņemti cīņās ar savu ienaidnieku [[Austrumromas impērija|Bizantiju]]. Arī Britu salās daudzas sīkās valstis bija iegrimušas gandrīz nepārtrauktos savstarpējos karos un nekādā ziņā nevarēja radīt nopietnus draudus frankiem. Tikai 8. gadsimta vidū frankiem parādījās daudz nopietnāki pretinieki - normaņi ([[vikingi]]), [[Avāri (senie)|avāri]] un [[arābi]].

== Skatīt arī ==
* [[Francijas monarhi]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Merovingu dinastija| ]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Franki]]