Apskatīt Migrēna izejas kodu

{{Medicīniskais brīdinājums}}
'''Migrēna''' ({{val|gr|ἡμικρανία}}, ''hēmikrania'' — ‘sāpes galvas vai sejas vienā pusē’) ir neiroloģiska [[slimība]], atkārtoti uznākošas lēkmjveida sāpes vienā [[galva]]s pusē (retāk — abās galvas pusēs). Parasti migrēna ilgst no 2 līdz 72 stundām. Migrēnas simptomi ir [[vemšana]], [[nelabums]], paaugstināts jutīgums pret gaismu, skaņām vai smaržām.

Parasti sāpes pastiprinās ar fiziskās aktivitātes pastiprināšanos. Apmēram trešdaļai cilvēku kopā ar migrēnu parādās arī [[aura (simptoms)|aura]] — pārejoši redzes, jušanas, runas traucējumi, kas var liecināt, ka tuvākajā laikā var sākt parādīties galvassāpes. Dažkārt aura var notikt ar pēc tai sekojošām mazām galvassāpēm vai bez tām.

Sākotnējā ārstēšanā tiek rekomendēts izmantot dažādus [[sāpes remdinošs līdzeklis|sāpes remdinošus līdzekļus]], kā [[Ibuprofēns|ibuprofēnu]] un [[Paracetamols|paracetamolu]] galvassāpēm, kā arī pretvemšanas zāles pret sliktu dūšu. Jācenšas izvairīties no migrēnas stāvokļa izraisīšanas.

Apmēram 15% cilvēku kādā dzīves posmā cieš no migrēnas.

Akupunktūrai ir maza ietekme uz migrēnas biežuma samazināšanos, salīdzinot ar viltus akupunktūru, kad adatas ir novietotas nejauši vai neiekļūst ādā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Acupuncture for the prevention of episodic migraine
|url=https://thejournalofheadacheandpain.biomedcentral.com/articles/10.1007/s10194-011-0296-6|accessdate=2022. gada 9. jūnijs|website=biomedcentral.com}}</ref> Fizioterapija, [[Masāža|masāža]] un relaksācija, kā arī hiroprakse var būt tikpat efektīvas migrēnas profilaksē kā propranolols vai topiramāts; tomēr pētījumā bija dažas problēmas ar metodoloģiju.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Complementary and integrative medicine in the management of headache
|url=https://www.bmj.com/content/357/bmj.j1805|accessdate=2022. gada 9. jūnijs|website=www.bmj.com}}</ref>
Tomēr citā pārskatā tika noskaidrots, ka pierādījumi par labu manipulācijām ar mugurkaulu ir neapmierinoši un nepietiekami, lai uzskatītu to izmantošanu par atbalstāmu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Сhiropractic therapy for headaches and migraines|url=https://www.verywellhealth.com/chiropractic-therapy-for-migraine-headache-4116849|accessdate=2022. gada 9. jūnijs|website=verywellhealth.com}}</ref> Tika noskaidrots arī tas, ka medicīnisko kaņepju lietošana palīdz būtiski mazināt migrēnas simptomus.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=A new study proves effectiveness of marijuana in treatment of migraines once again|url=https://amsterdammarijuanaseeds.com/blog/marijuana-treatment-of-migraines|accessdate=2022. gada 9. jūnijs|website=amsterdammarijuanaseeds.com}}{{Novecojusi saite}}</ref>
Sākotnējie dati liecina par labu tādu [[Stress|stresa]] mazināšanas metožu izmantošanai, kā kognitīvā uzvedības terapija, bioloģiskā atgriezeniskā saite un relaksācijas metodes.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Stress and migraine|url=https://americanmigrainefoundation.org/resource-library/stress-migraine/|accessdate=2022. gada 9. jūnijs|website=americanmigrainefoundation.org}}</ref> Regulāri [[fizisks vingrinājums|fiziskie vingrinājumi]] var samazināt galvassāpju biežumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Does exercise help or worsen migraines?
|url=https://www.news-medical.net/health/Does-Exercise-Help-or-Worsen-Migraines.aspx|accessdate=2022. gada 9. jūnijs|website=news-medical.net}}</ref> Ir izstrādātas vairākas psiholoģiskas pieejas, lai novērstu vai samazinātu migrēnas biežumu pieaugušajiem, tostarp izglītojošas pieejas, relaksācijas metodes, palīdzība pārvarēšanas stratēģiju izstrādē, stratēģijas, lai mainītu to, kā cilvēks domā par migrēnu, kā arī stratēģijas migrēnas simptomu mazināšanai. Medicīniskie dati, kas apstiprina šāda veida psiholoģisko pieeju efektivitāti, ir ļoti ierobežoti.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Psychological therapies for the prevention of migraine in adults
|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6603250/|accessdate=2022. gada 9. jūnijs|website=ncbi.nlm.nih.gov}}</ref>

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.neslimo.lv/pme/?name=migrena Populārā medicīnas enciklopēdija]

{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]]