Apskatīt Monocīti izejas kodu

[[File:Monocytes, a type of white blood cell (Giemsa stained).jpg|thumb|300px|right|Monocīti]]
'''Monocīti''' ir viens no [[Leikocīti|leikocītu]] jeb balto asins šūnu veidiem. Monocīti ir lielākie leikocīti.<ref name=":0">Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. {{ISBN|9984-770-42-7}}.</ref> Tie pieder pie nespecifiskās [[Imūnsistēma|imūnās sistēmas]] daļas visiem mugurkaulniekiem, ieskaitot zīdītājus (arī cilvēkus), putnus, rāpuļus un zivis. Monocītiem ir amēbveida forma un to [[citoplazma]] ir bagāta ar dažādām granulām. To [[kodols]] ir pupveida un nesegmentēts, tādēļ monocītus pieskaita pie mononukleārajiem leikocītiem. Monocīti veido 2-10% no visiem leikocītiem cilvēka ķermenī. To galvenā funkcija ir imunitātes nodrošināšana. Saņemot [[iekaisums|iekaisuma]] signālmolekulas, tie virzās uz iekaisuma perēkli (8-12h) un diferencējas lielākoties par [[makrofāgi]]em un dendrītiskajām šūnām. Puse no monocītiem atrodas [[liesa|liesā]].

== Uzbūve ==
Monocītu diametrs ir 18-20&nbsp;µm. Kodola forma visbiežāk ir pupveida. Kodols satur, galvenokārt, eihromatīnu tāpēc monocītu kodols ir gaišāks par pārējo leikocītu kodolu, un vienā kodola pusē parasti ir dziļš iespiedums, kurā ir [[Goldži komplekss]] ar lielu transportpūslīšu daudzumu un [[centriola]]s. Citoplazmā ir daudz brīvo [[Ribosoma|ribosomu]] un [[lizosoma|lizosomu]]. Histoloģiskajos preperātos ar hematoksilīnu un eozīnu monocītiem ir bazofila citoplazma.<ref name=":0" />

== Funkcija ==
Uztverot dažādas signālmolekulas, piemēram, leikotriēnu B4,<ref>Sozzani, S; Zhou, D; Locati, M; Bernasconi, S; Luini, W; Mantovani, A; O'Flaherty, J. T. (1996). "Stimulating properties of 5-oxo-eicosanoids for human monocytes: Synergism with monocyte chemotactic protein-1 and -3". ''Journal of immunology (Baltimore, Md. : 1950)'' '''157''' (10): 4664–71. {{PMID|8906847}}. </ref> monocīti virzās cauri kapilāru sienai uz iekaisuma perēkli, kur pārvēršas par aktīviem makrofāgiem. Šī pārveršanās arī ir vienīgā monocītu funkcija. Asinīs monocīti pavada ne vairāk kā 3 dienas.

Monocīti var pārversties vairākos makrofāgu paveidos:

1)      [[makrofāgi]] – pārsvarā atrodas saistaudos

2)      [[osteoklasti]] – atrodas kaulaudos, veidojās saplūstos vairākiem Mo. Tie piedalās kaula augšanas un noārdīšanas procesos.

3)      [[Kupfera šūnas]] – atrodas aknās.

4)      [[Mikrogliocīti]] – atrodas centrālajā nervu sistēmā

5)      [[Langerhansa šūnas]] - atrodas ādā un elpceļos.

Visas šīs šūnas apvieno monocītu-makrofāgu sistēmā.<ref name=":0" />

=== Makrofāgi ===
Monocītiem pārveršoties par makrofāgiem, palielinās šūnu izmērs, lizosomu, graudainā [[Endoplazmatiskais tīkls|endoplazmatiskā tīkla]] un Goldži kompleksa izmēri, kā arī uz plazmolemmas parādas daudz receptoru. No kuriem svarīgākie ir MHC-I un MHC-II.

Makrofāgi savukārt pēc tam var aktivēties, uztverot mikrobu un audu sabrukšanas vielas. Aktīviem makrofāgiem ir daudz lizosomu, pie plazmolemmas ārējās virsmas ir imūnglobulīnu receptori, kuri piesaista antigēnus, kas nosegti ar opsonīniem.

Makrofāgu funkcijas ir [[fagocitoze]], bioloģiski aktīvo vielu sekrēcija un antigēnu prezentēšana [[limfocīti]]em, lai tādējādi vēlāk veidotu antivielas un imūnreakcija sastopoties atkārtoti ar [[antigēns|antigēnu]] notiktu straujāk.<ref>Ross, Michael. Histology a text and atlas (5th ed.). Wojciech Pawlina. p. 617</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{asinis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Asinsrites orgānu sistēma]]