Apskatīt Muskuļi izejas kodu

{{Papildu atsauces+}}

{{Anatomijas vienības infokaste
| Name        = Muskuļi
| ImageMap    = 
| MapCaption  = 
| Image       = Skeletal muscle.jpg
| Caption     = Skeleta muskuļa uzbūve
| Width       = 
| Image2      = 
| Caption2    = 
| Latin       = muscularis skeletalis
| Greek       =
| Precursor   = 
| System      = 
| Artery      = 
| Vein        = 
| Nerve       = 
| Lymph       = 
| MeshName    = 
| MeshNumber  = 
<!-- Piezīme: TA un FMA vērtības ir ņemts no Vikidatiem -->
| Code        = 
| Dorlands    = 
| DorlandsID  = 
}}

'''Muskuļi''' (no {{val|la|musculus}} — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa [[audi]]. Muskuļus veido muskuļšūnas, kuru sastāvā ir sarauties spējīgas šķiedras, kas kustas cita gar citu, mainot šūnas izmēru. Muskuļi tiek iedalīti kā [[skeleta muskuļi|skeleta]], [[sirds muskuļi|sirds]] un [[gludie muskuļi]], to funkcijas ir radīt spēku un izraisīt kustību. Muskuļi var izraisīt vai nu organisma pārvietošanos ([[lokomocija|lokomociju]]) vai arī [[iekšējie orgāni|iekšējo orgānu]] kustības. [[Sirds muskuļi|Sirds muskuļu]] un [[gludie muskuļi|gludo muskuļu]] saraušanās notiek bez apzinātas piepūles un ir nepieciešami izdzīvošanai, piemēram, [[sirds]] kontrakcija un peristaltikas kustības, kas dzen ēdienu caur [[gremošanas orgānu sistēma|gremošanas orgānu sistēmu]]. Apzinātas [[skeleta muskuļi|skeleta muskuļu]] kontrakcijas tiek izmantotas, lai pārvietotu ķermeni, tās var tikt kontrolētas, piemēram, acs kustības, vai ar augšstilba muskuļa palīdzību izraisītās [[apakšstilbs|apakšstilba]] kustības. Ir 2 veidu apzinātās muskuļšķiedras: lēnās šķiedras un ātrās šķiedras. Lēnās šķiedras kontrahējas ilgāku laika periodu, bet ar mazāku spēku, ātrās šķidras kontrahējas ātri un spēcīgi, bet ļoti ātri nogurst.

== Veidi ==
[[Attēls:Muskuļaudu veidi.jpg|right|thumb|400px|Muskuļaudu veidi]]
Ir 3 veidu muskuļaudi:
* [[Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra]] — to veido visi muskuļi, kas ar [[cīpsla|cīpslu]] palīdzību ir saistīti pie [[skelets|skeleta]], pakļauta cilvēka gribai. Katrs muskulis ir atsevišķs orgāns un nodrošina [[skelets|skeleta]] kustības. Uzbūves pamatelements ir muskuļu šķiedras, kas veidojušās, saplūstot daudzām šūnām. Katru šķiedru sedz apvalks — sarkolemma (čaula), kuras iekšējā kārta ir plazmolemma, bet ārējā kārta ir bazālā membrāna. Zem plazmolemmas novietoti kodoli. Citoplazmu sauc par sarkoplazmu. Muskuļu šķiedras saraušanās elementi jeb miofibrillas veido galveno šķiedras masu.

* [[Šķērssvītrotā sirds muskulatūra]] — atrodamas [[sirds|sirdī]], nav pakļautas cilvēka gribai. Uzbūves ziņā līdzinās skeleta šķērssvītrotajām muskuļa šūnām, to pamatvienība ir šūnas, ko sauc par kardiomiocītiem, un endokrīnās šūnas jeb endokrīnie kardiomiocīti. Šūnas savā starpā ir cieši saistītas un veido tīklu jeb sincītiju.

* [[Gludā muskulatūra]] — atrodama iekšējo [[orgāni|orgānu]] sieniņās, tā nav pakļauta cilvēka gribai. To pamatvienība ir [[šūna]]. Salīdzinājumā ar skeleta muskulatūru, gludā muskulatūra spēj veikt ļoti lielas amplitūdas kontrakcijas. Skeleta muskuļiem saraujoties, tie saīsinās ne vairāk kā par 25—30% no to sākotnējā garuma, turpretī gludā muskulatūra, ja tā ir bijusi spēcīgi iestiepta, saraujoties var saīsināties pat četras reizes. Lielajai kontrakciju amplitūdai ir svarīga fizioloģiskā nozīme [[kuņģis|kuņģa]], [[urīnpūslis|urīnpūšļa]] un citu dobo orgānu darbībā. Gludās muskulatūras šūnās aktivācijas un inaktivācijas procesi noris četras līdz desmit reizes lēnāk nekā skeleta muskulatūras šķiedrās. Tāpēc atsevišķo kontrakciju ilgums ir lielāks.

[[Skeleta muskuļi]] tiek iedalīti šādos apakštipos:
* I tipa, lēnas oksidatīvās, "sarkanās" muskuļšķiedras. Tajās ir ļoti daudz [[kapilāri|kapilāru]], [[mitohondrijs|mitohondriju]] un mioglobīna ([[hemoglobīns|hemoglobīna]] forma, kas atrodas muskuļos), kas tiem piešķir tipiski sarkano krāsu. Tie var pārnest vairāk [[skābeklis|skābekļa]] un nodrošina aerobo aktivitāti.
* II tipa, ātrās šķiedras ir 3 veidu:
** IIa tipa aerobās, sarkanas šķiedras — bagātas ar mitohondrijiem un kapilāriem.
** IIx tipa šķiedras (pazīstamas arī kā IId tipa), tajās ir mazāk mitohondriju un mioglobīna. Šīs ir pašas ātrākās cilvēka muskuļšķiedras. Var kontrahēties lielākā spēkā daudz ātrāk kā oksidatīvie muskuļi, taču mazāk izturīgas. Iztur ļoti īsas, anaerobas aktivitātes, līdz muskuļi kļūst sāpīgi.
** IIb tipa anaerobās, glikolītiskās, "baltās" muskuļšķiedras, kurās ir vismazāk mitohondriju un mioglobīna.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://priede.bf.lu.lv/grozs/DzivniekuFiziologijas/Cilveka%20anatomija/Kauli%20un%20muskuli/2.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305081316/http://priede.bf.lu.lv/grozs/DzivniekuFiziologijas/Cilveka%20anatomija/Kauli%20un%20muskuli/2.pdf# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref>

== Funkcijas ==
* Kustību funkcija
* Balsta funkcija
* Aizsargfunkcija
* [[Elpošana]]s funkcija
* Balss veidošanas funkcija
* Ķermeņa [[termoregulācija]]s funkcija
* Citu orgānu darbības veicināšanas funkcija

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Anatomija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Muskuļi| ]]