Apskatīt Neitronijs izejas kodu

'''Neitronijs''' ir īpašs [[viela]]s veids, kas sastāv tikai no [[neitrons|neitroniem]]. Šis termins bieži sastopams [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] literatūrā, bet [[zinātne|zinātnē]] to lieto samērā reti. Fantastikā tiek izmantots arī nosaukums '''neitroniums''' (no {{val-en|neutronium}}), tomēr, tāpat kā pieņemts [[ķīmiskais elements|elementu]] nosaukumiem, kas angļu valodā beidzas ar ''-ium'', latviešu valodā lietot izskaņu ''-ijs'', tā arī šo vielu pareizāk saukt par neitroniju. Dažos darbos līdzīgu materiālu sauc par '''neitrīdu''' vai '''neitriumu'''.

Populārzinātniskā un fantastiskā literatūrā neitronijs ir ārkārtīgi blīva viela, no kā, iespējams, sastāv [[neitronu zvaigzne|neitronu zvaigžņu]] kodoli. Tā kā no zinātnes viedokļa šis termins nav stingri definēts, turklāt joprojām nav īstas skaidrības, no kā sastāv neitronu zvaigžņu iekšiene (tā varētu būt deģenerēta "neitronu gāze", [[dīvainā matērija]], kvarku matērija vai to sajaukums), zinātniskās publikācijās to parasti neizmanto.

Neitronijs kā superizturīgu bruņu materiāls pieminēts seriālā "[[Zvaigžņu ceļš]]", franšīzē "[[Zvaigžņu Vārti]]", spēlēs ''[[Warhammer 40,000]]'' un ''[[Master of Orion]]'', kā arī citur.

== Vēsture ==
Terminu ieteicis vācu ķīmiķis Andreass fon Antropovs (''Andreas von Antropoff'') 1926. gadā, pirms vēl bija atklāts neitrons. Viņš par neitroniju nosauca hipotētisku elementu ar [[atomskaitlis|atomskaitli]] 0, kam vajadzētu atrasties pašā [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskās sistēmas]] sākumā un, iespējams, piederēt pie [[cēlgāzes|cēlgāzēm]].<ref name='Antropoff 1926'>{{publikācijas atsauce|title=Eine neue Form des periodischen Systems der Elementen.|journal=Z. Angew. Chem.|year=1926|first=A.|last=von Antropoff|coauthors=|volume=39|issue=23|pages=722–725|doi= 10.1002/ange.19260392303|accessdate=2007-12-12}} {{vāciski}}</ref><ref name='Stewart 2007'>{{publikācijas atsauce|title=A century on from Dmitrii Mendeleev: tables and spirals, noble gases and Nobel prizes|journal=Foundations of Chemistry|month=Oktober | year=2007|first=Philip J.|last=Stewart|coauthors=|volume=9|issue=3|pages=235–245|doi= 10.1007/s10698-007-9038-x|format=|accessdate=2007-12-12 }} {{angliski}}</ref>

== Neitronija "izotopi" ==
Mūsdienās pazīstams tikai viens neitronija "[[izotops]]" — [[brīvais neitrons]] ar [[pussabrukšanas periods|pussabrukšanas periodu]] 614 sekundes. [[Kodolfizika|Kodolfizikā]] tiek apskatīta hipotētiska no diviem neitroniem sastāvoša daļiņa — [[dineitrons]].<ref>''Kazimierz Bodek''. A Method for Unambiguous Detection of a Hypothetical Bound Two-Neutron System // Few-Body Systems. December 2013. — {{DOI|10.1007/s00601-013-0747-5}} {{angliski}}</ref> 2016. gadā japāņu zinātnieki paziņoja par iespējamu [[tetraneitrons|tetraneitrona]] atklāšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://lenta.ru/news/2016/02/04/tetraneutron/ |title=Японцы открыли тетранейтрон |publisher=[[Lenta.ru]] |date=04.02.2016}}{{krieviski}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title = Physicists find signs of four-neutron nucleus|url = https://www.sciencenews.org/article/physicists-find-signs-four-neutron-nucleus|website = Science News|access-date = 2016-02-08}}  {{angliski}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|title = Four neutrons together momentarily|url = http://www.nature.com/nature/journal/vaop/ncurrent/full/nature17884.html|doi=10.1038/nature17884|access-date = 2016-04-06|volume=532|journal=Nature|pages=448–449|bibcode=2016Natur.532..448B}} {{angliski}}</ref> Pastāv arī iespēja, ka īslaicīgi eksistē daļiņa no 8 neitroniem — [[oktaneitrons]].<ref>''G. Rosen''  [http://www.m-hikari.com/astp/astp2014/astp21-24-2014/rosenASTP21-24-2014.pdf Are Dark Matter WIMP’s of Mass 8.6 GeV Octoneutrons?]  {{angliski}}</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kodolfizika]]
[[Kategorija:Neeksistējošas vai hipotētiskas vielas un materiāli]]
[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]]