Nevardarbīga pretošanās

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mahatma Gandijs jaunībā — nevardarbīgas pretošanās simbols

Nevardarbīga pretošanās ir dažādas metodes kā tauta vai cilvēku grupa var miermīlīgā ceļā pārņemt varu vai panākt sev vēlamus valdības lēmumus. Viens no idejas autoriem ir Mahatma Gandijs, kurš panāca Indijas atbrīvošanu no Lielbritānijas okupācijas.

Latvijā par nevardarbīgo pretošanos padomju okupācijai uzskatāma Dziesmotā revolūcija (1986—1991) un 1991. janvāra Barikāžu laiks.[1]

Nevardarbīgās pretošanās varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piketi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boikoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Naudas boikotēšana — naturālās preču apmaiņas noorganizēšana
  • Lielveikalu boikotēšana, piemērs Dienvidāfrikā, kad 3 mēnešus melnādainie neko nepirka lielveikalos, kamēr baltādainie biznesmeņi paši sāka pieprasīt, lai valdība uzlabo melnādaino tiesības
  • Boikotēt oligarhu ražotos produktus
  • Boikotē valsts monopolu uz resursiem un tirdzniecību

Bloķēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bankas vai valsts iestādes filiāles nobloķēšana
  • Transporta satiksmes bloķēšana
  • Iestādes sakaru bloķēšana
  • Ceļa satiksmes bloķēšana daudziem cilvēkiem škērsojot gājēju pāreju

Pārpildīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vienlaicīga kādas interneta vietnes apmeklējums
  • Elektrības vienlaicīga ieslēgšana, elektrības ekonomija
  • Lielveikalu pārpildīšana neko nepērkot stāv rindā

Referenduma ierosināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Par tautas vēlētu prezidentu
  • Likvidēt valsts uzņēmumu valdes vai valdes ieceļ no nevalstiskām organizācijām
  • Iesaldēt visas algas un tarifus uz vai no noteikta laika posma

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dita Arāja. «Nevardarbīgas pretošanās paraugs». Apollo, 2006. gada 13. janvāris. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.