Apskatīt OpenSSH izejas kodu

{{Programmatūras infokaste
| name = OpenSSH
| logo = [[Attēls:Openssh.gif|190px]]
| screenshot = [[Attēls:Ssh.png|200px]]
| caption = Don't tell anyone that I'm free.
| developer = [[OpenBSD]]
| latest_release_version = 9.8
| latest_release_date = 2024. gada 1. jūlijs
| operating_system = Multiplatformu
| genre = Attālināta piekļuve
| license = BSD
| website = https://www.openssh.com
}}

'''OpenSSH''' jeb '''Open Secure Shell''' ir komplekss servera un lietojumprogrammu risinājums, kas nodrošina korespondences, datu apmaiņas un klienta—servera sesiju kriptēšanu datortīklos, implementējot un attīstot brīvu [[SSH]] protokola versiju. Gandrīz viss projekta [http://www.openbsd.org/cgi-bin/cvsweb/src/usr.bin/ssh/LICENCE?rev=HEAD kods ir BSD licencēts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130207114550/http://www.openbsd.org/cgi-bin/cvsweb/src/usr.bin/ssh/LICENCE?rev=HEAD |date={{dat|2013|02|07||bez}} }}. Pirmkods, kas nav BSD licencēts neuzliek, un nedrīkst uzlikt, vairāk ierobežojumu (tātad projekts neiekļauj kodu, kas ir licencēts ar [[GPL]]) kā pati BSD licence. OpenSSH tika radīts kā no patentiem brīva, un bez maksas pieejama alternatīva [[Secure Shell]] īpašumprogrammatūrai. Šobrīd OpenSSH ir populārākā SSH implementācija, aizņemot [http://openssh.com/usage/ssh-stats.html aptuveni 88%] (2005. gada statistika) tirgus daļas. Projektu vada [[Teo de Rots]] no [[Kalgari]], [[Alberta]]s provinces, [[Kanāda|Kanādā]].

== Vēsture ==
OpenSSH projektu uzsāka [[OpenBSD]] izstrādātāju komanda kā brīvu alternatīvu oriģinālajai [[Tatu Ylönen]] [[SSH]] programmatūras versijai, kuras licence joprojām ir komerciāla. OpenSSH izstrādātāji uzskata, ka tā ir daudz drošāka par oriģinālu, pateicoties viņu ieradumam radīt ''tīru'' un auditētu pirmkodu un faktam, ka, tā, kā projekta vārds norāda, ir [[BSD]] licencēta. Un, lai gan pirmkods no oriģinālā SSH projekta tagad ir pieejams, tā licence nosaka zināmus ierobežojumus to izplatot un lietojot, kas OpenSSH daudzu brīvprogrammu izstrādātāju vidū padara par favorītu.

OpenSSH pirmo reizi parādījās OpenBSD 2.6 versijā. OpenSSH 4.3 versija iznāca 2006. gada februārī{{ref|release}}.

=== Reģistrēta preču zīme ===
2001. gada februārī, [[SSH Communications Security]] priekšsēdētājs un galvenais izstrādātājs, Tatu Ylönen OpenSSH izstrādātāju e-pasta sarakstes forumā [http://marc.theaimsgroup.com/?l=openssh-unix-dev '''openssh-unix-dev@mindrot.org''']{{Novecojusi saite}} paziņoja, ka pēc sarunas ar galvenajiem OpenSSH izstrādātājiem, Markusu Friedelu, Teo de Rotu, un [[Nils Provos|Nilu Provosu]], kompānijai būs jāizmanto savas tiesības uz SSH un Secure Shell preču zīmju neaizskaramību{{ref|tatumail}}. Turklāt, Tatū arī lūdza mainīt atsauces uz izmantojamo protokolu no SSH uz SecSh vai secsh, lai aizsargātu produkta preču zīmi un atpazīstamību. OpenSSH projektam, Tatū vārdiem, draudēja tiesāšanās, taču Teo de Rots atklāti paziņoja, ka projekta vārdu mainīt negrasās.

Tolaik termini "SSH", "Secure Shell" un "ssh" tika lietoti protokola darbagrupas dokumentos, kas piedāvāja protokolu padarīt par atvērtu un vienotu standartu, tāpēc tika uzskatīts, ka tādejādi Tatū jau ir atteicies no SSH kā reģistrētas preču zīmes, lai tā nodēvētu pašu protokolu. Tā notika tāpēc, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] savienoto valstu reģistrētu preču zīmju aizsardzības likums nosaka, ka preču zīmes, kas izmantojamas reklāmā, var tikt lietotas vienīgi kā īpašvārdi, ne kā sugas vārdi. Nepareiza preču zīmes pielietošana, vai atļauja citiem to lietot nepareizi, padara to par vispārēju un juridiski neizsargātu terminu, kā tas, piemēram, notika ar [[Kleenex]] vai [[Aspirīns|Aspirīnu]]{{ref|mark}}.

Tāpat, palika neatbildēts jautājums, vai vārds "ssh" vispār varēja tikt uzskatīts par preču zīmi, vai arī tas vienkārši tika lietots kā [[SSH Communications Security]] logo, kas turklāt, vārdu attēlojot, lietoja mazos burtus.
Daudzi Interneta apskatnieki, to tā arī traktē, un pēc [http://en.wikipedia.org/wiki/USPTO USPTO] reģistrēto preču zīmju datu bāzē veiktā pētījuma, var secināt, ka arī fakts, ka kompānijas preču zīmes juridiskā aizstāvība vēršoties pret tādu brīvu produkta alternatīvu kā OpenSSH, kas sākta tikai sešus gadus pēc kompānijas dibināšanas, nerada šaubas par to, ka SSH, kā plaši izplatīta protokola apzīmējums lietots likumīgi{{ref|newsforge}}.

Gan OpenSSH izstrādātāji, gan pats Ylönens bija [[IETF]] protokola standarta izstrādes darba grupas dalībnieki. [[IETF]], pēc vairākām tikšanās reizēm, oficiāli noraidīja Ylönena prasību (kas tika pamatota ar bažām, ka tas radītu nevajadzīgu reģistrētu preču zīmju konflikta precedentu pret IETF) par protokola nosaukuma maiņu. Darba grupa vēlreiz uzsvēra, ka gan Secure Shell, gan SSH termini jau tobrīd tika lietoti, lai apzīmētu populāru protokolu, ne kādas firmas komercproduktu{{ref|denied}}.

== Izstrāde ==
OpenSSH izstrāde noris izmantojot OpenBSD projekta infrastruktūru, ko ik gadu finansē no OpenBSD savāktajiem ziedojumiem un ieņēmumiem par pārdotajiem diskiem un citiem aksesuāriem (t—krekli, uzlīmes u. tml.). Gandrīz visi OpenSSH izstrādātāji ir arī OpenBSD operētājsistēmas programmētāji. Abu projektu izvirzītie mērķi un prioritātes ir identiskas — izstrādāt iespējami drošāku pirmkodu. OpenSSH izstrādes process, lai gan atvērts un visiem pieejams, tomēr var tikt uzskatīts par samērā konservatīvu, kas skaidrojams ar SSH protokola nozīmīgo lomu visu pasaules datortīklu infrastūrā. Tādejādi, lai arī licence neparedz legālas konsekvences atklāto kļūdu vai ievainojamību rezultātā, uz OpenSSH izstrādātāju pleciem gulstas liela atbildība. Vēljovairāk tāpēc, ka OpenSSH implementācija ir kļuvusi par teju vai ''de facto'' standartu, izmantojot to attālinātai serveru administrēšanai, drošai autorizācijai un datņu kopēšanai. OpenSSH projekta izstrādātā programmatūra ir iekļauta neskaitāmās operētājsistēmu versijās, gan komerciālās, gan atvērtā koda sistēmās, sākot no [[Cisco|Cisco Systems, Inc.]] [[Ethernet]] maršrutizātoriem un ugunsmūriem biznesa-līmeņa sistēmās un beidzot ar nu jau reti sastopamām [[UNIX]] tipa sistēmām vai populāriem [[Linux]] distributīviem. Pilns [http://openssh.com/users.html atbalstīto sistēmu saraksts] pieejams OpenSSH oficiālajā mājaslapā. Periodiski OpenSSH izstrādātāji par savas programmatūras izplatību Internetā ievāc statistiku, kas var kalpot paštīksmināšanās un statistikas mērķiem. To veic izmantojot [[Nils Provos|Nilsa Provosa]] izstrādāto skenēšanas programmu — [http://monkey.org/~provos/scanssh/ ScanSSH]. [[ScanSSH]] veic pilnu Internetā lietoto IP adrešu diapazona skenēšanu, pieslēdzoties pie ikviena servera vai darbstacijas, kas atbild uz 22 otrā porta (noklusētais SSH servera ports) vaicājumu. Uzsākot autorizācijas dialogu ar SSH serveri, ScanSSH programmatūrai ir iespēja noskaidrot SSH servera implementācijas un lietotā protokola versiju. Statistika par [http://openssh.com/usage/index.html iepriekšējām skenēšanas reizēm] atrodama OpenSSH mājaslapā.

=== Sistēmneatkarības nodrošināšana ===
Daļēji tāpēc, ka OpenSSH jāveic [[autentifikācija]], darbību, kas nav pilnīgi sistēmneatkarīga un, kas tāpēc prasa dažādu implementāciju, kas atkarīga no [[operētājsistēma]]s tipa, projektam jānodrošina plašaptveroša sistēmneatkarību nodrošinoša infrastruktūra. Lai to neiekļautu operētājsistēmā OpenBSD, uz kuras, vispirmāmkārtām, noris izstrādes darbs, versijas, kam nepieciešama sistēmneatkarība un atšķirīgas, uz OpenBSD nesastopamas, programmēšanas saskarsmes, tiek izstrādātas atsevišķi. Tās izstrādā par portabilitāti atbildīga komanda un to relīzes ir pazīstamas kā "viegli pārnesamās, jeb sistēmneatkarīgās versijas". Līdzīgu izstrādes modeli izmanto arī citi OpenBSD projekti, piemēram, [[OpenNTPD]]. Tas garantē pirmkoda integritāti, vienkāršību un kvalitāti. Sistēmneatkarību nodrošinošā izstrādes grupa lieto automatizētu kompilēšanas un regresijas testu izpildes infrastruktūru, kas par veiksmīgi nokārtotiem, vai gluži otrādi — nenokārtotiem testiem ziņo [https://web.archive.org/web/20060430034230/http://dodgynet.dyndns.org/tinderbox/OpenSSH_Portable/status.html regresijas testu mājaslapā]. Atkarībā no izstrādes procesa gaitas un tā, cik nesen esošais pirmkoda koks ir ticis sinhronizēts ar īsto OpenBSD versiju, mājaslapā situācija atšķiras — bieži vien, operētājsistēmas prasa īpašu pirmkoda pielāgošanu programmkoda videi.

=== Programmatūras patenti ===
Ja radušās problēmas dažādu programmatūras patentu dēļ, OpenBSD izstrādātāji vienmēr ir bijuši konsekventi — kods no projekta ir ticis izņemts, iekļaujot tikai pilnībā atvērtu un ar viņu licencēšanas politiku saskanošu pirmkodu. Tādejādi, OpenSSH atšķiras no oriģinālās implementācijas ar to, ka projekts neiekļauj patentētu vai ar GPL licencētu kodu. Šādas izstrādes politikas rezultātā no sākotnējās OpenSSH versijas tika izņemtas šādas komponentes:

* [[RSA šifrēšanas algoritms|RSA]], tagad sastopama OpenSSL kriptogrāfijas bibliotēkas programmēšanas interfeisā
* [[IDEA]] pilnībā izņemta, saistībā ar algoritma programmatūras patentu 
* [[DES]] tagad ārēja komponente no OpenSSL bibliotēkas
* GMP koda funkcionalitāte aizvietota ar BN pirmkodu no OpenSSL
* Zlib — izmanto ārējo [[zlib]] bibliotēku
* The make-ssh-known-hosts script is no longer included
* TSS atbalsts ir pilnībā izņemts un to nav plānots atjaunot
* [[MD5]] tagad ārēja komponente OpenSSL bibliotēkā
* RC4 atbalsts aizvietots ar ARC4 no OpenSSL bibliotēkas
* [[Blowfish]] tagad ārēja komponente OpenSSL bibliotēkā

=== Protokolu savietojamība ===
OpenSSH versijas, kas jaunākas par 2.0, atbalsta gan SSH 1.3, gan SSH 1.5 protokola standartus, nodrošinot savietojamību ar lielāko daļu UNIX un Windows operētājsistēmu komerciālajām implementācijām. Sākot ar 2.0. versiju, papildus SSH 1.3 un 1.5 protokola standartu atbalstam, tiek nodrošināta pilnīga savietojamība ar 2.0. protokola specifikāciju; tāpat, OpenSSH izvairījās no RSA algoritma lietošanas — un tā vietā lietoja no patentiem brīvās alternatīvas [[DH]] un DSA. Sākot ar versiju 2.5.0., ir pieejams pilns SFTP protokola atbalsts un SFTP servera ''subsistēma'' — sftp-server strādā ar abām — SSH1 un SSH2 versijām.

== Iespējas ==
* Stingra kriptogrāfija ([[3DES]], ''[[Blowfish]]'', [[Uzlabots šifrēšanas standarts|AES]], ''[[Arcfour]]'')
* X11 protokola pāradresācija (kriptējot [[X Windows Sistēma|X Window Sistēmas]] datu plūsmu)
* Portu pāradresācija (iespēja kriptēt kanālu, lai izmantotu ''mantotu sistēmu'', t.i., nekriptētus protokolus)
* Stingri realizēta autentifikācija (ar publisko atslēgu, vienreiz lietojamu paroli vai Kerberos autentifikāciju)
* Aģentu pāradresācija (''Single-Sign-On'')
* Savietojamība (Produkts savietojams ar SSH 1.3, 1.5, un 2.0 protokola standartiem)
* SFTP klienta un sarvera realizācija, gan SSH1, gan SSH2 protokola versijās
* [[Kerberos]] un [[AFS]] ''biļešu apmaiņa'' (vienreiz autorizējoties, lietotājs spēj lietot Kerberos un AFS servisus bez atkārtotas paroles ievades)
* [[Datu saspiešana]] (uzlabo datu pārraides sniegumu lēnos datu tīklos) izmantojot [[zlib]] (populāra, atvērtā koda kompresijas bibliotēka)

=== Iekļautās programmas ===
OpenSSH programmatūras komplekts iekļauj šādas lietojumprogrammas:
* ssh, [[rlogin]] un [[telnet]] aizvietotājs:
:<code>ssh lietotājs@example.com</code>
* [[scp]], kas ir [[rcp]] aizvietotājs:
:<code>scp lietotājs@example.com:somefile .</code>
* [[sftp]], iecerētais [[ftp]] protokola aizvietotājs:
:<code>sftp lietotājs@example.com</code>
* sshd, SSH protokola [[daemons]]:
:<code>sshd</code>

=== Portu pāradresācija ===
Lielākā daļa programmu, kas lieto [[Transmission Control Protocol|TCP]] konekcijas, var tikt pārraidītas caur drošu, kriptētu tunneli, izmantojot OpenSSH. Tāpat, to lieto, lai multipleksētu papildus TCP konekcijas, izmantojot vienu SSH sesiju. Tas lieti noder, lai caur publisku datortīklu varētu lietot nekriptētus protokolus, vai, ja ir vajadzība, apiet ugunsmūrus, kas konfigurēti datu filtrēšanai. [[User Datagram Protocol|UDP]] savienojumus var tunelēt par palīgu ņemot tādas programmas kā [[netcat]]. Par bieži lietotiem piemēriem kalpo [[X Window Sistēma]], [[http]] lietojot [[starpniekserveris|starpniekserveri]] vai [[Virtual Network Computing|VNC]]. X Window Sistēmas tunelis bieži vien tiek izveidots automātiski, lai starp diviem [[UNIX]] lietojošiem datoriem, [[GUI]] programmas uz attālinātiem serveriem varētu lietot, vienkārši ievadot to nosaukumus:

<source lang="console">
 ssh -Y user@example.com
 password:
 $ xclock
</source>

Turklāt, daļa programmatūras var tikt konfigurēta, lai, izmantojot OpenSSH, automātiski izveidotu drošu tuneli. Par piemēriem var kalpot tāda programmatūra kā [[DistCC]], [[Concurrent Versions System|CVS]], [[rsync]], un [[fetchmail]]. Programmas, kur datu tunelēšana ir iespējama, bet sarežģīta ir [[ftp]], kuru var aizvietot ar tās drošo alternatīvu—sftp, un [[Server message block|SMB]]. Dažās operētājsistēmās, attālinātas failu sistēmas var tikt lietotas izmantojot kriptētus tuneļus, izmantojot tādus risinājumus kā [https://web.archive.org/web/20060413220713/http://shfs.sourceforge.net/ shfs], [https://web.archive.org/web/20060411195510/http://lufs.sourceforge.net/lufs/intro.html lufs] vai [https://web.archive.org/web/20060313210632/http://atrey.karlin.mff.cuni.cz/~machek/podfuk/podfuk.html podfuk].

=== SOCKS ===
OpenSSH ir pa spēkam izveidot ''ad hoc'' [[SOCKS]] starpniekserveri, kas var kalpot par efektīvāku vidutāju, kā vienkārša portu pāradresācija. Piemēram:
<source lang="console">
 ssh -D1080 lietotājs@example.com
</source>

izveido lokālu SOCKS serveri, kas atbildēs uz "localhost:1080" pieprasījumiem.

=== Tuneļus izmantojošs VPN risinājums ===
Sākot ar 4.3 versiju, OpenSSH implementē [[Open Systems Interconnection|OSI]] 2/3 līmeņa "[[TUN/TAP|VPN]]". Līdz šim, tā ir pati pielāgojamākā OpenSSH tunelēšanas implementācija, ļaujot [[lietotne|lietotnēm]] "caurspīdīgi" izmantot attālinātu datortīklu resursuss bez "soksifikācijas".

== Autentifikācija ==
OpenSSH serveris var autentificēt sistēmas lietotājus izmantojot vienu no iebūvētajām autentifikācijas sistēmām:
* [[publiskā atslēga|publisko atslēgu]],
* keyboard-interactive ([[paroles]] un [[challenge-response]]), vai
* [[Kerberos (protokols)|Kerberos]]/[[GSSAPI]].

Bez jau iepriekš nosauktajām, OpenSSH bieži vien var izmantot papildus autentifikācijas metodes, ja tādas ir pieejamas uz lietotās operētājsistsēmas, kā piemēram, [[BSD]] autentifikācijas sistēmu (bsd_auth) vai [[Pluggable authentication modules|PAM]], kas ļautu izmantot tādus autentifikācijas veidus, kā vienreiz lietojāmās paroles.

== Maldīgi uzskati ==
Nosaukumā lietotais prefikss Open- daudzus vedina domāt, ka arī projekts [[OpenSSL]], no kura kriptogrāfiju nodrošinošā programmēšanas interfeisa, tiešā veidā, ir atkarīgs arī pats OpenSSH projekts, ir [[OpenBSD]] izstrādātāju produkts. Vēljovairāk tāpēc, ka OpenBSD tik tiešām vada un izstrādā virkni šādu, atvērtu, uz drošību orientētu un popularitāti ieguvušu produktu izstrādi. Tomēr tā ir kļūda. OpenSSL tiek izstrādāts bez tiešas OpenBSD projekta ietekmes, tā oficiālais izstrādes komandas nosaukums ir "OpenSSL Projekta izstrādes komanda", kurā ietilpst virkne, ar OpenBSD nesaistītu programmētāju, turklāt projekts lieto OpenBSD neraksturīgu licenci. Taisnības labad gan jāatzīst, ka arī OpenBSD sistēmas programmētāji ir devuši savu artavu OpenSSL attīstībā, ziņojot par atklātajam kļūdām vai drošības ievainojamībām, daļēji tāpēc, ka OpenSSL ir iekļauts jau OpenBSD bāzes instalācijā, un daļēji tāpēc, ka OpenSSL tiek pielietots lielā daļā programmatūras, kur nepieciešama OpenSSL kriptogrāfijas bibliotēka (libcrypto), kā piemēram, [[Apache HTTP serveris|Apache]], [[IPSec]] implementācijā, OpenSSH, OpenNTPD un citur. 

== Atsauces ==
<div style="font-size: 85%">
# {{note|release}} Damiēna Millera paziņojums par OpenSSH 4.3 iznākšanu openssh-unix-dev@mindrot.org izstrādātāju forumā, [http://marc.theaimsgroup.com/?l=openssh-unix-dev&m=113879773216803&w=2 skat. šeit]{{Novecojusi saite}}.
# {{note|tatumail}} Tatu Ilonena e—pasts openssh-unix-dev izstrādātāju forumā, [http://marc.theaimsgroup.com/?l=openssh-unix-dev&m=98265248404463&w=2 skat. šeit] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210122131657/http://marc.theaimsgroup.com/?l=openssh-unix-dev&m=98265248404463&w=2 |date={{dat|2021|01|22||bez}} }}. 2001. gada 14. februāris. Skatīts 2006. gada 11. aprīlī.
# {{note|newsforge}} ''Newsforge'' avīžraksts: "Ylönen: We own ssh trademark, but here's a proposal", [https://web.archive.org/web/20020301095306/http://www.newsforge.com/article.pl?sid=01%2F02%2F16%2F1520247 skat. šeit]. 2001. gada 16. februāris. Skatīts 2006. gada 11. aprīlī.
# {{note|mark}} ''CNet News'' avīžraksts: "Ssh! Don't use that trademark", [https://archive.today/20120711031051/http://news.com.com/Ssh+Dont+use+that+trademark/2009-1001_3-253102.html skat. šeit]. 2001. gada 14. februāris. Skatīts 2006. gada 11. aprīlī.
# {{note|denied}} ''Network World'' avīžraksts: "SSH inventor denied trademark request": [https://web.archive.org/web/20060213212207/http://www.networkworld.com/news/2001/0321ssh.html skat. šeit]. 2001. gada 16. februāris. Skatīts 2006. gada 11. aprīlī.
</div>

== Ārējās saites ==
* [http://www.openssh.com/ OpenSSH oficiālā mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20061017070936/http://suns.bsd.lv/network/?id=135 OpenSSH — tiem, kas tankā] (par autorizāciju ar RSA publisko atslēgu, latviski)
* [http://www.openbsd.org/cgi-bin/cvsweb/src/usr.bin/ssh/LICENCE?rev=HEAD OpenSSH licence un programmatūras autori] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130207114550/http://www.openbsd.org/cgi-bin/cvsweb/src/usr.bin/ssh/LICENCE?rev=HEAD |date={{dat|2013|02|07||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20060410160932/http://www.openssh.com/portable.html Sistēmneatkarīgās versijas]
* [https://web.archive.org/web/20060406031343/http://www.zip.com.au/%7Edtucker/openssh/ Darena Tukera OpenSSH mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20120102075206/http://www.citi.umich.edu/u/provos/ssh/privsep.html OpenSSH procesa privilēģiju nomešana]
* [https://web.archive.org/web/20060329201048/http://www2.linuxjournal.com/article/4412 OpenSSH, 101 pielietojums: Pirmā daļa]
* [https://web.archive.org/web/20060318192013/http://www.linuxjournal.com/article/4413 OpenSSH, 101 pielietojums: Otrā daļa]
* [https://web.archive.org/web/20080719005812/http://cvsweb.mindrot.org/index.cgi/openssh/ OpenSSH—portable pirmkoda koks]
* [https://web.archive.org/web/20070220154906/http://www.proit.lv/~artis/content/configuration/ssh_config OpenSSH klienta konfigurācijas piemērs]
* [https://web.archive.org/web/20071020024127/http://proit.lv/~artis/content/configuration/sshd_config OpenSSH servera konfigurācijas piemērs]
* [http://sshwindows.sourceforge.net/ OpenSSH versija ''Microsoft Windows'' operētājsistēmai]

{{Unix programmas}}

[[Kategorija:BSD]]
[[Kategorija:OpenBSD]]
[[Kategorija:Datoru drošība]]