Apskatīt Osmaņu impērijas izplešanās izejas kodu

[[Attēls:Osmanlı Devletı Genıslemesı.gif|thumb|400px|Osmaņu impērijas izplešanās.]]
{{Osmaņu impērijas vēsture|Timeline=Osmaņu impērijas gadu gaita (1450-1687)}}
'''Osmaņu impērijas izplešanās''' jeb '''Klasiskais periods''' ([[latīņu valoda|latīņu valodā]] saukts par ''Pax Ottomana'' — "Osmaņu miera" periodu) bija [[Osmaņu impērija]]s [[paplašināšanās]] posms no 15. līdz 17. gadsimtam, karojot gan ar [[Eiropa]]s [[kristieši|kristiešu]] valstīm, gan ar [[šiīti|šiītu]] [[Sefevīdu dinastija|Sefevīdu impēriju]].

== Bajezids II (1481—1512) ==
[[Attēls:II Bayezit.jpg|thumb|left|100px|Bajezids II]]
{{Pamatraksts|Bajezids II}}

[[Sultāns|Sultānam]] [[Bajezids II|Bajezidam II]] nokļūstot tronī pēc sava tēva nāves, bija jāsāk cīņa pret savu jaunāko brāli Džemu, kurš bija ieņēmis [[Bursu]] un Inegēlu ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Inegöl'') un pasludinājis sevi par [[Anatolija]]s sultānu. Pēc kaujas pie [[Jenišehira]]s Džems kā zaudētājs aizmuka uz [[Kaira|Kairu]]. Pēc gada viņš atkal atgriezās, iekaroja Anatolijas austrumus, [[Ankara|Ankaru]] un [[Konja|Konju]]. Tad viņu atkal sakāva un viņam nācās atkal bēgt un viņš devās uz [[Roda]]s salu.

[[1499]]. gadā padišahs Bajezids II uzbruka [[Vīne]]i un [[1503]]. gadā panāca miera līgumā Vīnes cietokšņus visā Peloponēsā, kā arī atsevišķus ciemus [[Adrijas jūra]]s piekrastē. 1500. gados [[memluki]] un [[persieši]] [[šahs|šaha]] Ismaila I vadībā apvienojās kopējai cīņai pret osmaņiem. [[1511]]. gadā beidzās karš ar osmaņu uzvaru.

Pēc uzvaras pār memlukiem un persiešiem, Bajezida II dēls Ahmeds piespieda tēvu atzīt viņu par reģentu. Viņa brālim [[Selims I|Selimam]] Ahmeds lika pārcelties uz [[Krima|Krimu]], bet pirms Ahmeda kronēšanas, pasākumu gaitu izjauca [[jeničeri]], kas Ahmedu nogalināja un lika Bajezidam II atsaukt atpakaļ Selimu, kuru vēlāk kronēja par jauno padišahu. Bajezids II atteicās no troņa un uzreiz pēc tam mira.

=== Hronoloģija ===
* [[1481]] — [[Mehmeds II|Mehmeda Iekarotāja]] nāve un tronī kāpj [[Bajezids II]].
* 1481 — Naudas reforma — 100 [[drahma]]s nomaina 400 sudraba [[akče]]s.
* 1481 — Šeihs Hamdullahs pārceļas uz [[Stambula|Konstantinopoli]].
* [[1482]] — [[Sultāns Džems|Sultāna Džema]] sakāve un bēgšana uz Rodu.
* [[1483]] — [[Morovas karagājiens]], [[Horvātija]]s aneksija.
* [[1484]] — [[Bogdanas karagājiens (1484)|Bogdanas karagājiens]].
* 1484 — Osmaņi iekaroja [[Kilija|Kiliju]] un [[Akirmana|Akirmanu]].
* [[1485]] — Osmaņu un memluku nesaskaņu rezultātā sākas karš.
* 1485 — Šeihs Hamdullahs ievieš sešu veidu rakstību ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''aklam-ı sitte'').
* [[1486]] — [[Edirne|Edirnē]] atvēra slimnīcu, kurā ārstniecībā lietoja arī mūzikas terapiju (Bajezida II kīlijes ārstniecības iestāde).
* [[1488]] — Atklāja Bajezida Ārstniecības namu ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Dârü'ş-şifası'').
* [[1489]] — Tiek apspiesta memluku pretošanās.
* [[1491]] — Osmaņu-memluku miera noslēgšana.
* [[1492]] — Ungārijas karagājiens.
* 1492 — No [[Spānija]]s padzītos [[jūdaisms|jūdaistus]] sultāns uzaicina apmesties [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]].
* [[1494]] — Dzimst [[Suleimans I]].
* [[1495]] — Osmaņu-ungāru pamiers; mirst [[Sultāns Džems]].
* [[1497]] — [[Stambula|Konstantinopolē]] ierodas pirmais [[Maskavija]]s sūtnis.
* [[1498]] — Polijas karagājiens.
* [[1499]] — [[Osmaņu-venēciešu karš (1499-1503)|Osmaņu-venēciešu karš]].
* [[1500]] — Tiek ieņemtas grieķu pilsētas: [[Metoni]] ([[turku valoda|turku]]: ''Modon''), [[Pilosa]] (''Navarin'') un [[Koroni]] (''Koron'').
* [[1502]] — [[Sapiencas jūras kauja (1499)|Miers ar venēciešiem]].
* [[1511]] — Šahkula Tēva Āža nemieri; faktiski valda [[Selims I|Selims Bargais]].
* [[1512]] — [[Bajezids II]] zaudē troni; [[Selims I|Selims Bargais]] kāpj tronī.

== Selims I (1512—1520) ==
[[Attēls:I Selim.jpg|thumb|left|100px|Selims I]]
{{Pamatraksts|Selims I}}

[[Selims I]] savā valdīšanas laikā ([[1512]]—[[1520]]) spēja ievērojami paplašināt impēriju uz dienvidiem. Viņš sakāva [[memluki|memlukus]] un iekaroja lielāko mūsdienu [[Sīrija]]s daļu, [[Libāna|Libānu]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Ēģipte|Ēģipti]], tai skaitā arī svēto [[Jeruzaleme]]s pilsētu un [[Kaira|Kairu]], kas bija [[Abasīdi|Abasīdu]] [[kalifs|kalifa]] krēsls. Līdz ar to Selims I varēja sevi saukt par visu ticīgo valdnieku, resp. [[islāms|islāma]] kalifu.

Selims I Safavīdu impēriju drīz atkal zaudēja, jo safavīdi atkaroja osmaņiem austrumus un ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. [[1514]]. gadā, Čaldiranas kaujā [[Anatolija]]s austrumos osmaņi sakāva safavīdu karaspēku, nodrošinot savu austrumu robežu uz ilgākiem laikiem.

=== Hronoloģija ===
* [[1514]] — [[Čaldiranas karš]], karaspēks ieņem Tebrīzu.
* [[1516]] — Ēģiptes karagājiens un [[Merdžidabikas karš]] ([[Sīrija]]).
* [[1517]] — [[Ridanijes karš]], karaspēks ieņem Kairu.
* 1517 — Osmaņi pārņem aizgādnībā islāma svētās pilsētas [[Meka|Meku]] un [[Medīna|Medīnu]].
* 1517 — Ēģiptē [[Piri Reiss]] sultānam [[Selims I|Selimam Bargajam]] izgatavo pirmo pasaules karti.
* [[1519]] — [[Dželāla sacelšanās]].
* 1519 — Osmaņi ieņem [[Alžīrija|Alžīriju]].
* [[1520]] — Miris Selims Bargais, [[Suleimans I]] kāpj tronī.

== Suleimans Lieliskais (1520—1566) ==
[[Attēls:EmperorSuleiman.jpg|thumb|left|100px|Suleimans I]]
{{Pamatraksts|Suleimans I}}

[[Suleimans I|Suleimans Lieliskais]] apspieda [[Damaska]]s gubernatora organizēto sacelšanos, tad [[1521]]. gadā ieņēma [[Belgradu]]. [[1526]]. gada [[29. augusts|29. augustā]] [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]] Suleimans I sakāva [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas karali]] [[Lajošs II Jagellons|Lajošu II]]. [[1541]]. gadā Suleimans I bija iekļāvis [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] gandrīz visu no mūsdienu Ungārijas teritoriju un par pārvaldniekiem [[Transilvānija]]s vasaļvalstī iecēla Zapoljas ģimeni. Par impērijas vasaļvalstīm kļuva arī [[Valahija]] un [[Moldāvija]]. [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] Ferdinands I pasludināja Ungārijas Karalistes robežu par robežu starp Osmaņu impēriju un Hābsburgu impēriju.
[[Attēls:Ottoman empire 1481-1683.jpg|thumb|180px|right|[[Osmaņu impērija]] ([[1481]]-[[1683]])]]

Suleimans I organizēja trīs karagājienus pret [[Persijas impērija|Persijas impērijā]] valdošo [[Sefevīdu dinastija|Sefevīdu dinastiju]]. Pirmajā karagājienā ([[1534]]) Suleimans I ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. Otrajā karagājienā ([[1548]]-[[1549]]) tika uz laiku ieņemta [[Tebrīza]] un [[Azerbaidžāna]]. Uz ilgiem laikiem tika ieņemta [[Vana]] un [[Gruzija]]s ostas. Trešajā karagājienā ([[1555]]) Suleimanam I neizdevās pilnībā iznīcināt Sefevīdu armiju un tika parakstīts Amasjas līgums, kurā Sefevīdi atzina esošās robežas un atteicās no turpmākas iebrukšanas Osmaņu impērijā. Suleimanam I izdevās pievienot impērijai ļoti plašas teritorijas Āfrikas ziemeļos uz rietumiem no [[Maroka]]s. Par impērijas autonomām administratīvām provincēm kļuva [[Tripolitānija]], [[Tunisija]], [[Alžīrija]] un Maroka. Berberu pirātiskie uzbrukumi Vidusjūrā tika turpināti, lai cīnītos pret [[Spānija|Spāniju]] un osmaņi lielā mērā kontrolēja Vidusjūru. Osmaņikontrolēja arī [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]] un [[Persijas līcis|Persijas līci]].
[[Attēls:First_Siege_of_Vienna_1529.jpg|thumb|left|180px|Pirmais Vīnes aplenkums ([[1529]]).]]

[[1533]]. gadā notika vairākas jūras kaujas pret spāņu floti.
[[1535]]. gadā Svētās Romas impērijas ķeizaram Kārlim V izdevās izcīnīt uzvaru pret osmaņiem [[Tunisa|Tunisā]], bet jau [[1536]]. gadā pret spāņiem ar osmaņiem apvienojās [[Francijas karalis]] [[Fransuā I]] un [[1538]]. gadā [[Prevezas kauja|Prevezas kaujā]] viņi uzvarēja Kārli V, nodrošinot osmaņu kontroli Vidusjūrā uz 33 gadiem, [[1554]]. gadam osmaņu floti sagrāva [[Portugāle]].

=== Hronoloģija ===
* [[1521]] — [[Belgrada]]s iekarošana.
* 1521 — Piri Reiss saraksta dzejoli „Jūras grāmata” ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Kitab-ı Bahriye'').
* [[1522]] — Suleimana māte Ajše Hafsa [[Manisa|Manisā]] uzceļ slimnīcu.
* 1522 — [[Rodosa]]s iekarošana.
* [[1524]] — Ēģiptē notiek Ahmeda Nodevēja pašā nemieri.
* [[1525]] — [[Stambula|Konstantinopolē]] ierodas pirmais [[Francija]]s sūtnis.
* 1525 — Mirst islāma šeihs Ali Grozs efendi.
* [[1526]] — [[Mohačas kauja]].
* [[1527]] — Pabeidz [[Bosnija]]s iekarošanu.
* [[1528]] — [[Piri Reiss]] izgatavo otro pasaules karti.
* [[1529]] — [[Pirmais Vīnes aplenkums]]; [[Buda]]s restitūcija; Barbaross Hajredins pašā atgriežas no [[Marseļa]]s.
* [[1532]] — [[Vācijas karagājiens]].
* [[1533]]-[[1534]] — Barbarosa sāk dienēt osmaņu flotē un tiek norīkots uz [[Albānija]]s bejliku.
* [[1534]] — [[Osmaņu-irāniešu karš (1534-1555)|Osmaņu-irāniešu karš]]; [[Tebrīza]]as ieņemšana.
* 1534 — Miris islāma šeihs Ibni Kemals.
* [[1536]] — Tirgotājiem ar Francijas karogu piešķir tiesības tirgoties osmaņu ostās.
* 1536 — Lielvezīra Ibrahima pašā sodīšana ar nāvi.
* [[1537]] — [[Kērsofas-Avlonjas karagājiens]].
* [[1538]] — [[Prevezas jūras kauja]].
* 1538 — Sīlejmana Einuha pašā ekspedīcija uz Indiju.
* [[1541]] — [[Buda]]s aneksija un bejlika izveidošana.
* [[1543]] — [[Estergona]]s cietokšņa ieņemšana.
* [[1547]] — [[Osmaņu-Hābsburgu miera līgums]].
* 1547 — Austrijas tirgotājiem piešķir tiesības tirgoties osmaņu zemās.
* [[1548]] — Turpinās [[Osmaņu-irāniešu karš (1534-1555)]].
* [[1550]] — Pabeidz Sīlejmana kīliji ([[turku valoda|turku]]: ''Süleymaniye Külliyesi'').
* [[1551]] — Iekaro [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] ([[turku valoda|turku]]: ''Trablusgarb'', novads mūsdienu [[Lībija|Lībijā]]).
* [[1553]] — Mirst [[Piri Reiss]].
* 1553 -[[1554]] — [[Turguts Reiss|Turguta Reisa]] ekspedīcija [[Vidusjūra|Vidusjūrā]].
* 1553 — 1554 — Karagājiens uz [[Nahičevāna|Nahičevānu]] ([[turku valoda|turku]]: ''Nahçıvan'').
* [[1555]] — Pirmais osmaņu-irāniešu miera līgums: [[Amasjas līgums]].
* [[1557]] — Devītā Vidusjūras ekspedīcija; [[Maroka]]s iekarošana.
* [[1559]] — [[Konjas karš]] un [[Šehzade Bajezids|Šehzades Bajezida]] bēgšana uz Irānu.
* [[1560]] — [[Džerba]]s ieņemšana.
* [[1565]] — Izgāžas [[Malta]]s ieņemšana.
* 1565 — 100 drahmas atbilst 450 sudraba akčēm.
* [[1566]] — Suleimana Kanoniskā pēdējais karagājiens: [[Sigetvaras karš]] un sultāna nāve; [[Selims II]] kāpj tronī.

== Selims II (1566—1574) ==
[[Attēls:Selim II.jpg|left|100x150px|thumb|Selims II]]{{Pamatraksts|Selims II}}

[[Mehmeds Sokolovics pašā]] bija viens no padišaha [[Suleimans I|Suleimana I]] [[lielvezīrs|lielvezīriem]] un pēc viņa nāves ieguva neierobežotu varu. [[Selims II|Selima II]] laikā viņš bija faktiskais [[Osmaņu impērija]]s valdnieks līdz savai nāvei [[1579]]. gadā.

=== Hronoloģija ===
* [[1566]] — [[Suleimans I|Suleimana Kanoniskā]] pēdējais karagājiens: [[Sigetvaras karš]] un sultāna nāve; [[Selims II]] kāpj tronī.
* [[1567]] — [[Jemenas nemieri]].
* [[1569]] — Astrahaņas karagājiens.
* 1569 — Kapteiņa [[Nemirstīgais Kurds bejs|Nemirstīgā Kurda beja]] karagājiens uz [[Sumatra|Sumatru]] (tag. Indonēzijā).
* [[1571]] — [[Lepanto jūras kauja (1571)]], [[Kipra]]s iekarošana.
* [[1574]] — [[Tunisijas iekarošana]].
* 1574 — Miris [[Selims II]] un [[Murads III]] kāpj tronī.

== Murads III (1574—1595) ==

=== Hronoloģija ===
* [[1575]] — [[Edirne|Edirnē]] [[Arhitekts Sinans]] uzbūvē [[Edirnes Selima mošeja|Selima mošeju]].
* [[1577]] — [[Takijīdins]] uzbūvē [[Stambulas observatorija|Stambulas observatotiju]] ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Daru'r-Rasadü'l-Cedid'de'').
* [[1578]] — Sākas [[Osmaņu-irāniešu karš (1578-1590)]].
* 1580 — [[Stambulas observatorija]]s sagrāve ({{Dat|1580|1|22}}).
* [[1583]] — [[Jezuīti]] atver [[Galata|Galatā]] Sv. Benuā baznīcu ({{Dat|1583|11|18}}).
* 1583 — [[Mešales karš]].
* [[1585]] — [[Tebrīza]]s iekarošana.
* [[1586]] — Pirmā naudas reforma.
* [[1588]] — [[Gendžes karagājiens]].
* 1588 — Tiek ieviesta osmaņu oficiālā valūta.
* [[1589]] — Otrā naudas reforma.
* [[1590]] — [[Ferhata pašā līgums]].
* 1590 — Izdodot „Rīkojumu par slepkavībām” ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''zarar-ı kassabiye''), tiek palielināts sods par 1%, tā apmierinot [[jeničeri|jeničeru]] iesniegtās prasības.
* [[1595]] — [[Estergona]]s ieņemšana.
* 1595 — Miris [[Murads III]], [[Mehmeds III]] kāpj tronī.

== Mehmeds III (1595—1603) ==

=== Hronoloģija ===
* [[1596]] — [[Egeras cietoksnis|Egeras cietokšņa]] ieņemšana un [[Haovas karš]].
* [[1600]] — Monētu nomaiņa.
* [[1601]] — [[Kanižes karš]].
* 1601 — Anglijas tirgotājiem samazina oficiālo nodokli līdz 3%.
* [[1603]] — [[Osmaņu-irāniešu karš (1603-1611)]].
* 1603 — Miris [[Mehmeds III]]; [[Ahmeds I]] kāpj tronī.

== Ahmeds I (1603—1617) ==
[[Attēls:I Ahmet.jpg|thumb|left|100px|Ahmeds I]]
{{Pamatraksts|Ahmeds I}}

[[AhmedsI|Ahmeda I]] valdīšanas sākumā likās, ka viņš var pieņemt labus lēmumus, bet vēlākie notikumi liecināja par citu. Kari, kuros viņš piedalījās Ungārijā un Persijā, bija impērijai neveiksmīgi un iedragāja tās prestižu ar [[1606]]. gada Sitvatorokas līguma parakstīšanu. Impērijai bija jāatsakās no nodokļiem, kurus tai maksāja Austrija un Persijai nācās cedēt Gruziju un Azerbaidžānu.

=== Hronoloģija ===
* [[1612]] — [[Nasuha pašā līgums]] ar Irānu.
* [[1615]] — [[Erevānas karagājiens]].
* [[1617]] — [[Osmaņu irāniešu karš (1617-1618)]].
* 1617 — [[Ahmeds I]] zaudē troni.

== Mustafa I (pirmo reizi, 1617—1618) ==

=== Hronoloģija ===
* 1617 — [[Mustafa I]] kāpj tronī.
* 1617 — [[Stambula|Konstantinopolē]] [[Mehmeds āga]] uzceļ [[Sultāna Ahmeda mošeja|Sultāna Ahmeda mošeju]] („Zilā mošeja”).
* [[1618]] — [[Mustafa I]] tiek gāzts un [[Osmans II]] kāpj tronī.

== Osmans II (1618—1622) ==
{{Pamatraksts|Osmans II}}
Pēc [[Osmaņu impērija]]s austrumu robežas nostiprināšanas līgumā ar safavīdu [[Irāna|Irānu]] [[Osmans II]] pats devās karaspēka priekšgalā uz [[Polija|Poliju]] un pēc Čotinas kaujas ([[1621]]) viņu piespieda parakstīt miera līgumu, atgriezās [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], vainodams [[jeničeri|jeničerus]] un savus valstsvīrus par gļēvumu.

=== Hronoloģija ===
* 1618 — Monētu nomaiņa.
* 1618 — [[Seravas līgums]] ar Irānu.
* [[1621]] — [[Osmans II]] dodas karagājienā uz Poliju ([[Hotinas karagājiens]]).
* [[1622]] — Tiek gāzts [[Osmans II]] un [[Mustafa I]] atkal kāpj tronī.

== Mustafa I (otro un pēdējo reizi, 1622—1623) ==

=== Hronoloģija ===
* 1622 — [[Osmaņu-irāniešu karš (1622-1639)]].
* [[1623]] — No troņa tiek gāzts [[Mustafa I]] un tronī kāpj [[Murads IV]].

== Murads IV (1623—1640) ==
[[Attēls:Murad IV.jpg|thumb|left|100px|Murads IV]]
{{Pamatraksts|Murads IV}}

[[Murads IV]] savā valdīšanas laikā izcēlās ar īpašu nežēlību, ieviešot stingru valsts pārvaldi. Murada IV laiku saista ar karu pret [[Persija|Persiju]], kurā [[Osmaņu impērija]]i izdevās iekarot [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Tebrīza|Tebrīzu]], [[Hamadana|Hamadanu]] un [[Bagdāde|Bagdādi]] ([[1638]]). Murads IV personīgi komandēja karagājienu uz Mezopotāmiju un pierādīja savas labās armijas vadoņa spējas.

=== Hronoloģija ===
* [[1624]] — Monētu nomaiņa.
* [[1629]] — [[Jezuīti]] [[Stambula|Konstantinopolē]] atklāj Sv. Jura franču skolu un Sv. Luī zēnu valodas skolu.
* [[1634]] — Tiek gāzts islāma šeihs ([[Ahizade Hīsejins efendi]]).
* [[1635]] — Murads IV dodas Revanas karagājienā.
* [[1638]] — [[Bagdādes karagājiens]] un [[Bagdāde]]s iekarošana.
* [[1639]] — Osmaņu-irāniešu miera līgums: [[turku valoda|turku]]: ''Kasr-ı Şirin Antlaşması''.
* [[1640]] — Miris [[Murads IV]]; [[Ibrahims I]] kāpj tronī un notiek monētu nomaiņa.

== Ibrahims I (1640—1648) ==
[[Attēls:Ibrahim Deli.jpg|thumb|left|100px|Ibrahims I]]{{Pamatraksts|Ibrahims I}}

=== Hronoloģija ===
* [[1645]] — [[Krētas karagājiens]] [[Hanija]]s ieņemšana.
* [[1648]] — [[Ibrahims I]] tiek gāzts; [[Mehmeds IV]] kāpj tronī.

== Mehmeds IV (1648—1687) ==
[[Attēls:Mehmed IV.jpg|thumb|left|100px|Mehmeds IV]]{{Pamatraksts|Mehmeds IV}}

=== Hronoloģija ===
* 1648 — [[Kandijas aplenkums]].
* [[1656]] — Armijas nemieri ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Vaka-i Vakvakiye'').
* 1656 — [[Kēprīlī ģimene]]s nākšana pie varas.
* [[1658]] — Miris [[Katips Pieklājīgais|Katipa Pieklājīgā]].
* [[1660]] — Padodas [[Varadas cietoksnis]].
* [[1663]] — Tiek ieņemts [[Ujvara cietoksnis]].
* [[1664]] — [[Sv. Gotharda karš]] un [[Vašvāras miera līgums]].
* [[1669]] — [[Kandijas]] padošanās, [[Krēta]] nokļūst tiešā osmaņu pakļautībā.
* [[1672]] — Karagājiens uz Poliju, [[Kamaniče]]s padošanās.
* 1672 — [[Budžašas līgums]].
* [[1673]] — Francijas tirgotājiem samazina nodokli līdz 3%.
* [[1676]] — Osmaņu-poļu miers: [[Zoravnas līgums]].
* [[1678]] — [[Čehrinas karagājiens]] Ukrainā.
* [[1682]] — [[Osmaņu-krievu līgums (1682)]].
* 1682 — Miris Ceļojumu hroniku autors [[Evlija Pieklājīgais]].
* [[1683]] — [[Vīnes aplenkums (1683)]]; [[Parkani kauja]] un [[Lielais turku karš]].
* [[1685]] — Osmaņi zaudē [[Novi Zamki]] ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Uyvar'', pilsēta mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]]).
* 1685 — Pils naudas kaltuvē sāk kalt zelta un sudraba monētas.
* [[1686]] — [[Budina]]s krišana (sk. [[Budinas aplenkums (1686)]])
* [[1687]] — [[Mehmeds IV]] zaudē troni; [[Suleimans II]] kāpj tronī.

== Skatīt arī ==
* [[Osmaņu impērija]]
* [[Osmaņu dinastija]]

{{Turcijas tēmas}}