Apskatīt Otrais pasaules karš izejas kodu

{{papildu atsauces+}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Otrais pasaules karš
| partof            = 
| image             = [[Attēls:WW2Montage.PNG|300px]]
| caption           = '''Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas''': [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīri Ziemeļāfrikā; Japānas karavīru veiktās slepkavības Ķīnā; [[Staļingradas kauja]]; Japānas bumbvedēji uz bāzes kuģa; [[Berlīnes kauja]]; Vācijas zemūdene kaujā.
| date              = {{dat|1939|9|1|N}}&nbsp;— {{dat|1945|9|2|N}} <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) -->
| place             = [[Eiropa]], [[Klusais okeāns]], [[Atlantijas okeāns]], [[Dienvidaustrumāzija]], [[Ķīna]], [[Tuvie Austrumi]], [[Vidusjūra]] un [[Ziemeļāfrika]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = {{ubl|[[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzvara|[[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izveide|[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] kļuva par pasaules mēroga lielvarām|[[NATO]] izveide un [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] noslēgšana tam pretstatā|[[Aukstais karš]]|[[koloniālisms|koloniālisma]] sabrukums,  jaunu valstu rašanās <br />[[atomieroči|Atomieroču]] ēras sākums<br />Vācijas sadalīšana<br />[[Tautu Savienība|Tautu savienības]] likvidēšana}}
| combatant1        = [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Padomju Savienība|PSRS]] pievienojās pēc 1941. gada 22. jūnija, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pēc 7. decembra)
| combatant2        = [[Ass valstis]] ([[Padomju Savienība|PSRS]] veda sarunas par pievienošanos Ass paktam līdz 1941. gadam)
| commander1        = Galvenie Sabiedroto līderi<br />
{{flaga|United Kingdom}} [[Vinstons Čērčils]]<br />
{{flaga|United States|1912}} [[Franklins Rūzvelts]]<br />
{{flaga|Soviet Union|1923}} [[Josifs Staļins]]<br />
{{flaga|Taivāna}} [[Čans Kaiši]]
| commander2        = Galvenie Ass valstu līderi<br />
{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Ādolfs Hitlers]]<br />
{{flaga|Japāna|}} [[Hirohito]]<br />
{{flaga|Itālija|1861}} [[Benito Musolīni]]
| casualties1       = '''Militārie zaudējumi:'''<br />16 000 000<br />'''Civilie zaudējumi:'''<br />45 000 000<br />'''Kopā:'''<br />61 000 000      <br />(1937–1945)<br />
| casualties2       = '''Militārie zaudējumi:''' <br />8 000 000<br />'''Civilie zaudējumi:'''<br />4 000 000 <br />'''Kopā:'''<br />12 000 000 
<br />(1937–1945)<br />
}}
'''Otrais pasaules karš''' bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu,<ref>[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/tv-apokalipse-otrais-pasaules-kars-736002 TV: Apokalipse. Otrais pasaules karš] {{lv ikona}}</ref> plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē. Tas notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim starp [[Ass valstis|Ass valstīm]] un [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] un prasīja ap 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.

Par Otrā pasaules kara sākumu parasti uzskata [[Vācija]]s iebrukumu [[Polija|Polijā]] 1939. gada 1. septembrī. Taču dažkārt par kara sākumu tiek uzskatīta arī nacistiskās Vācijas armijas iesoļošana [[Prāga|Prāgā]] 1939. gada martā, [[Japāna]]s iebrukums [[Ķīna|Ķīnā]] 1937. gada 7. jūlijā, vai pat 1931. gada Japānas iebrukums [[Mandžūrija|Mandžūrijā]].<ref>Bourke, J. ''The Second World War: A People's History''. Oxford: Oxford University Press, 2001. P. 4.</ref> Eiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās līdz pat [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|kodoluzbrukumam]] [[Japāna]]s pilsētām un PSRS īstenotajai [[Mandžūrijas operācija]]i, kam sekoja Japānas padošanās 1945. gada 2. septembrī.

Pēc kara Eiropa tika sadalīta [[Rietumu pasaule|Rietumu]] un [[Padomju Savienība|Padomju]] ietekmes sfērās — pirmajās notika ekonomikas atjaunošana [[Maršala plāns|Maršala plāna]] ietvaros, bet otrās kļuva par PSRS satelītvalstīm. Liela daļa Rietumvalstu kļuva par [[NATO]] militārā bloka dalībvalstīm, savukārt Austrumeiropas valstis izveidoja [[Varšavas līgums|Varšavas līguma]] organizāciju. Šāds stāvoklis, ko sauc par [[Aukstais karš|Auksto karu]], saglabājās līdz pat 1980. gadu beigām. Āzijā ASV iebrukuma rezultātā notika Japānas demokratizācija, savukārt Ķīnā vēl turpinājās pilsoņu karš, kurā uzvarēja komunisti un tika nodibināta [[Ķīnas Tautas Republika]]. Neilgi pēc kara beigām liela daļa Eiropas koloniju pasludināja neatkarību.

== Cēloņi ==
{{Pamatraksts|Otrā pasaules kara cēloņi}}
Par Otrā pasaules kara cēloņiem uzskata pasaules politisko situāciju pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās, un [[Lielā Depresija|Lielās Depresijas]] ekonomisko sabrukumu, kura ietekmē plauka [[nacionālisms]] un [[militārisms]], piemēram, [[Trešais reihs|Vācijā]] un Itālijā. Par kara iemesliem uzskatāma arī [[Lielbritānija]]s un [[Francija]]s tā sauktā Vācijas "nomierināšanas" politika, kas ļāva šai [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadītajai [[nacionālsociālisms|nacistiskajai]] valstij netraucēti attīstīt milzīgus bruņotos spēkus, anektēt [[Austrija|Austriju]] (1938) un okupēt [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] (1939). [[Eiropa|Eiropā]] par kara cēloņiem jāuzskata Vācijas un Itālijas tiekšanās paplašināt teritorijas un iegūt jaunas kolonijas, tādējādi atgūstot [[impērija]]s statusu (Itālijas [[diktators]] [[Benito Musolīni]] pat cerēja atjaunot ko līdzīgu senajai [[Romas impērija]]i).

Tāpat jāmin [[Padomju Savienība|PSRS]] loma Otrā pasaules kara izraisīšanā ([[Molotova—Ribentropa pakts]] un tā slepenais papildprotokols, kurā [[Austrumeiropa]] sadalīta PSRS un Vācijas ietekmes sfērās; PSRS iebrukums [[Somija|Somijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] okupācija; "pasaules revolūcijas" ideja u. c.).

Arī ASV [[Izolacionisms|izolacionisma politika]] attiecībā uz notikumiem Eiropā tiek uzskatīta par vienu no kara cēloņiem. Savukārt par kara cēloņiem Āzijā uzskatāma [[Japāna]]s agresīvā ārpolitika, Japānas un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] saspriegtās attiecības.

== Karojošās puses ==
Karojošās puses bija sadalījušās divās lielās nometnēs: [[Ass valstis|Ass valstīs]] un [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajos]].

Ass valstu galvenie spēki bija [[Trešais reihs|Vācija]] (no 1939. gada 1. septembra), [[Itālija]] (no 1940. gada 10. jūnija) un [[Japāna]] (karoja ar Ķīnu kopš 1937. gada 7. jūlija), kas 1940. gada 27. septembrī parakstīja [[Trīspusējais pakts|Trīspusējo paktu]]. 1940. gada novembrī paktam pievienojās arī [[Ungārija]], [[Rumānija]] un [[Slovākija]], 1941. gada martā [[Bulgārija]], 1941. gada jūnijā [[Horvātija]]. Kara sākumā Ass valstis atbalstīja [[Padomju Savienība|PSRS]], kas 1939. gada 23. augustā noslēdza [[Molotova—Ribentropa pakts|paktu ar Vāciju]], 1939. gada 15. septembrī pamieru (1941. gada 13. aprīlī Neitralitātes paktu) ar Japānu un līdz pat 1941. gadam veda [[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|sarunas par pievienošanos Ass valstu paktam]].

Sabiedroto pusē bija [[Polija]] (no 1939. gada 1. septembra), [[Apvienotā Karaliste]] (no 1939. gada 3. septembra), [[Francija]] (no 1939. gada 3. septembra) un [[Ķīna]] (karoja ar Japānu kopš 1937. gada 7. jūlija). Sabiedroto pusē karoja [[Beļģija]], [[Nīderlande]], [[Grieķija]], [[Dienvidslāvija]], kā arī visas [[Britu Sadraudzība]]s valstis. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība]] pievienojās Sabiedrotajiem tikai 1941. gadā. 1942. gada 1. janvārī 26 Sabiedrotās valstis parakstīja [[ANO|Apvienoto Nāciju deklarāciju]].

Liela daļa pasaules valstu, lai gan oficiāli bija neitrālas, faktiski atbalstīja vai nu ass valstis vai sabiedrotos ar brīvprātīgajiem un resursiem.

== Pirmskara notikumi ==
[[Attēls:Pasaules karte Otrā pasaules kara sākumā.png|thumb|200px|Polija kā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] valsts (zilā krāsā), Vācija un PSRS kā kā [[Ass valstis|Ass un pro-Ass valstis]] (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts.]]
[[Attēls:Second world war europe 1940 map de.png|thumb|200px|Karadarbība Eiropā 1939. gada decembrī — 1940. gada jūnijā. 1939. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iebruka Somijā, 1940. gada aprīlī [[Vērmahts]] iebruka Dānijā un Norvēģijā, maijā Nīderlandē un Beļģijā, Francijas armija tika sakauta līdz 16. jūnijam. Tikai pēc tam Sarkanā armija okupēja Baltijas valstis 15.—17. jūnijā.]]

[[Veimāras Republika]]i pēc Pirmā pasaules kara uzliktie ierobežojumi, ko iedzīvotāji uzskatīja par netaisnīgiem, un ekonomiskās grūtības, ko radīja [[reparācijas|reparāciju]] apjoms un Lielā Depresija, ļāva [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadītajai [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]] kustībai nonākt pie absolūtas varas Vācijā.

Pārkāpjot Versaļas līguma ierobežojumus, Hitlers atjaunoja Vācijas militāro spēku, izveidojot karot spējīgus [[Karaspēks|bruņotos spēkus]] ([[Vērmahts|Vērmahtu]]), militarizēja [[Reinzeme|Reinzemi]], kas bija paredzēta kā nemilitāra buferzona [[Francija]]i, uzspieda apvienošanos ar [[Austrija|Austriju]] tā sauktajā [[Anšluss|Anšlusā]], un ar Francijas un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piekrišanu anektēja daļu [[Čehoslovākija]]s. Francija un Lielbritānija cerēja realizēt Nomierināšanas politiku, ar kuras palīdzību izdotos novērst iespējamos militāros konfliktus ar Vāciju. Tieši realizējot šādu politiku, viņi ļāva Vācijai anektēt un okupēt teritorijas Eiropā.

1922. gadā [[Itālija|Itālijā]] varu ieguva [[Benito Musolīni]] un [[Nacionālā fašistu partija]]. 1936. gadā Itālija un Vācija noslēdza "Berlīnes-Romas ass" līgumu.

== Karš Eiropā un Āfrikā ==

[[Attēls:Second world war europe animation small.gif|thumb|200px|Otrā pasaules kara darbība Eiropā.]]

=== Vācijas, Itālijas un PSRS sadarbības periods (1939—1941) ===
{{Pamatraksts|Polijas kampaņa|Ziemas karš|Dīvainais karš|Kauja par Franciju|Baltijas valstu okupācija|Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|Ziemeļāfrikas kampaņa}}
[[Attēls:Spotkanie Sojuszników.jpg|thumb|180px|left|Sarkanās armijas un Vērmahta karavīri [[Polijas kampaņa]]s laikā 1939. gada oktobrī]]
[[Attēls:Raate road.jpg|thumb|180px|left|[[Ziemas karš|Ziemas kara]] kaujā pie [[Somusalmi]] iznīcinātā Sarkanās armijas vienība]]
Eiropā karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad Vācija [[Polijas kampaņa|iebruka Polijā]]. Saskaņā ar [[Ribentropa-Molotova pakts|Ribentropa-Molotova paktu]], PSRS vajadzēja arī veikt iebrukumu, taču Padomju valdība Vācijai paziņoja, ka Sarkanā armija vēl nav gatava iebrukumam un tāpēc Vācijai vienai nācās uzņemties agresora lomu. Francija un Lielbritānija, saskaņā ar līgumsaistībām, 3. septembrī pieteica karu Vācijai. Polijas armija nespēja ilgi pretoties Vācijas armijas pārspēkam. 17. septembrī Polijā iebruka arī PSRS karaspēks, apgalvojot, ka aizsargās Polijas austrumu teritorijas. Francija un Lielbritānija nepieteica karu PSRS, lai arī [[Sarkanā armija]] būtībā veica tādu pašu iebrukumu kā [[Vērmahts]]. 6. oktobrī tika sakautas pēdējās poļu armijas vienības. [[Polijas kampaņa]]s laikā Lielbritānija un Francija karā praktiski neiesaistījās, bija tikai atsevišķas flotes un gaisa spēku sadursmes. Tas ļāva Vācijas karaspēkam brīvi darboties Polijā un turpināt nostiprināt militāros spēkus, kuri tobrīd bija vājāki kā Sabiedroto valstīm.

[[Attēls:Nazi-parading-in-elysian-fields-paris-desert-1940.png|thumb|180px|left|[[Vērmahts|Vērmahta]] karavīri pie [[Triumfa arka]]s Parīzē pēc [[Kauja par Franciju|Francijas krišanas 1940. gada jūnijā]]]]
[[Attēls:Riga 1940 Soviet Army.jpg|left|thumb|180px|Sarkanās armijas tanki Rīgā [[Baltijas valstu okupācija]]s laikā 1940. gada jūnijā]]

1939. gada rudenī PSRS pieprasīja trīs [[Baltija]]s valstīm un [[Somija]]i ar to parakstīt savstarpējās palīdzības līgumus, kas ļautu izvietot to teritorijā PSRS kara bāzes. Igaunija, Latvija un Lietuva parakstīja līgumus un PSRS izvietoja attiecīgi 25 000 karavīru Igaunijā, 30 000 Latvijā un 20 000 Lietuvā. Somijas valdība atteicās parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS. 1939. gada 30. novembrī PSRS iebruka [[Somija|Somijā]], sākot [[Ziemas karš|Ziemas karu]], kas beidzās 1940. gada martā, Somijai zaudējot 1/10 daļu valsts teritorijas, kur tika nodibināta [[Karēļu-somu PSR]], apvienojot atņemtās teritorijas ar esošās [[Karēlijas Republika|Karēļu APSR]] teritoriju. Citur Eiropā vairāk nekā pusgadu līdz 1940. gada aprīlim plašāka mēroga karadarbība nenotika. Šis periods ir zināms kā [[Dīvainais karš]].

1940. gada 9. aprīlī Vācijas sūtņi Dānijā un Norvēģijā iesniedza abu valstu ārlietu ministriem ultimātu, kurā prasīja bez pretestības pakļauties vācu okupācijai. Dāņu valdība pakļāvās ultimātam un vācieši nepilnu sešu stundu laikā okupēja Dānijas teritoriju. Norvēģijas valdība ultimātam nepakļāvās un jau pēc dažām stundām vācieši izsēdināja desantu galvenajās Norvēģijas ostās un ātri ieņēma visu Norvēģijas rietumu piekrasti. Izpletņlēcēji ieņēma galvenos lidlaukus. Tomēr kaujas iekšzemē turpinājās. 28. aprīlī [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] izcēla desantu [[Narvika|Narvikā]] un atkaroja pilsētu, taču jūnija sākumā vācu panākumi Beļģijā un Francijā piespieda sabiedrotos to atkal atstāt. 10. jūnijā Norvēģijas armija kapitulēja.

10. maijā vācu armija uzsāka [[kauja par Franciju|iebrukumu Holandē, Beļģijā un Francijā]]. Tai neilgā laikā izdevās ieņemt Nīderlandi, Beļģiju un lielu daļu Francijas ziemeļu apgabalu. 10. jūnijā Itālija pieteica karu Francijai un Apvienotajai Karalistei. 22. jūnijā Francija noslēdza pamieru ar Vāciju. Francija tika sadalīta: valsts ziemeļu un rietumu daļu, ieskaitot Atlantijas okeāna piekrasti, okupēja Vācijas karaspēks, dienvidrietumu daļu Itālijas karaspēks, atlikušās divas piektdaļas pārvaldīja oficiāli neitrālā [[Višī Francija|Višī Francijas valdība]]. 3. jūlijā britu karaflote uzbruka franču karakuģiem. 1940. gada jūnijā [[Baltijas valstu okupācija|PSRS okupēja Baltijas valstis]] un [[Rumānija]]s daļu ([[Besarābija|Besarābiju]] un [[Bukovina|Bukovinu]]). 19. jūlijā Hitlers piedāvāja Apvienotajai Karalistei beigt karu, no kā tā atteicās. Vācijas aviācija sāka uzlidojumus angļu pilsētām (''Blitz''), tomēr septembrī atteicās no plāniem izcelt karaspēku Britu salās. Savukārt britu aviācija sāka uzlidojumus Berlīnei un citām Vācijas pilsētām. 1940. gada septembrī Vācija, Itālija un Japāna noslēdza Trīspusējo paktu, oktobrī Itālija uzbruka Grieķijai un uzsāka uzbrukumus britu [[Vidusjūra]]s kara flotei.

12. novembrī Berlīnē sākās [[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|sarunas par PSRS pievienošanos šim paktam]], tomēr PSRS izvirzīja īpašus nosacījumus Balkānu un Baltijas jūras reģionos. 20. novembrī Ungārija, pēc tam arī Slovākija un Rumānija pievienojās Ass valstu militārajam paktam.
Decembrī britu armija uzsāka pretuzbrukumu itāļiem Ēģiptē un Somālijā, ASV prezidents Rūzvelts apsūdzēja Hitleru pasaules iekarošanas plānošanā un atteicās vest sarunas. Tā vietā 1941. gada janvārī sākās slepenas ASV sarunas ar Apvienoto Karalisti par iespējamo iesaistīšanos karā.
   
28. oktobrī Itālijas armija iebruka Grieķijā, taču tika sakauta. 1941. gada februārī Hitlers nosūtīja Vācijas karaspēku uz Lībiju, kas sāka jaunu uzbrukumu Ēģiptei. Martā [[Bulgārija]] un [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvija]] pievienojās Ass valstu militārajam paktam, tomēr jau pēc divām dienām ar angļu palīdzību Dienvidslāvijas valdība tika gāzta. 6. aprīlī Vācija sāka militāru iebrukumu Dienvidslāvijā un Grieķijā, kas beidzās ar abu valstu okupāciju līdz maijam, kad vācieši izcēla desantu [[Krēta]]s salā. Savukārt [[Britu armija]] šajā laikā apspieda vācu organizēto sacelšanos Irākā un okupēja Libānu un Sīriju.

=== Ass valstu iebrukums PSRS (1941—1943) ===
{{Pamatraksts|Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Barbarosa (plāns)|Odesas aplenkums (1941)|Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|Operācija "Blau"|Staļingradas kauja|Kauja par Kaukāzu}}

1941. gada 22. jūnijā Ass valstis uzbruka Padomju Savienībai un tās kara sākumā okupētajām Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas teritorijām. Sākotnēji vācieši guva iespaidīgus panākumus liekot krieviem atkāpties dziļi savā teritorijā. Ne tikai Baltijas valstu, Moldovas, Ukrainas un Baltkrievijas, bet arī plašas [[Padomju Krievija]]s teritorijas nokļuva vācu okupācijas zonā.

Pēc [[Barbarosas plāns|Barbarosas plāna]] bija paredzēts uzvarēt [[Padomju Savienība|PSRS]] līdz 1941. gada beigām, iekarojot teritorijas līdz [[Arhangeļska]]s-[[Astrahaņa]]s līnijai un sakaujot tās galvenos spēkus. Tomēr 1941. gada ziemā fronte apstājās un [[Maskavas kauja]]s laikā no 1941. gada oktobra līdz [[1942]]. gada februārim Sarkanā armija spēja paglābt Maskavu no krišanas. Kaujās pie Maskavas PSRS pusē piedalījās arī 1941. gada augustā izveidotā [[201. Latviešu strēlnieku divīzija]]. Tomēr 1942. gada pavasarī un vasarā pēc [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|Sevastopoles krišanas]] [[vērmahts]] atkal uzņēmās stratēģisko iniciatīvu, uzsākot savu otro lielo vasaras ofensīvu [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] — [[Operācija "Blau"|Operāciju "Blau"]] — kā rezultātā 1942. gada vasarā vāciešiem izdevās iekarot ne tikai visu [[Ukraina]]s teritoriju, bet arī [[Rostova pie Donas|Rostovu pie Donas]], [[Voroņeža|Voroņežu]] un citas nozīmīgas Dienvidkrievijas pilsētas. No 1942. gada augusta līdz pat [[1943]]. gada februārim [[Staļingrada|Staļingradā]] pie [[Volga]]s norisinājās [[Staļingradas kauja]], pēc kuras Sarkanā armija uzsāka ofensīvu, kas ļāva tai atgūt 1942. gada vasarā zaudētās teritorijas. Pēc 1943. gada janvāra Vācijas [[Ieroču SS]] sastāvā izveidoja okupēto valstu iedzīvotāju karaspēka vienības, arī [[Latviešu leģions|Latviešu leģionu]].

=== Sabiedroto pretuzbrukums (1943—1945) ===
[[Attēls:Jugoslavija i Evropa maj 1943.jpg|thumb|200px|Ass valstu okupētās valstis pirms Sabiedroto pretuzbrukuma 1943. gada septembrī. Īpaši iezīmēta dienvidslāvu partizānu kontrolētā teritorija.]]
{{Pamatraksts|Itālijas kampaņa|Kurskas kauja|Kauja par Dņepru|Izcelšanās Normandijā|Berlīnes kauja}}
1943. gada jūlijā — augustā notika [[Kurskas kauja]], kas kļuva par Otrā pasaules kara pagrieziena punktu.
[[1943]]. gada septembrī sākās [[sabiedroto iebrukums Itālijā]], kā rezultātā ASV armija ātri piespieda kapitulēt Itālijas armijai. Novembrī Hitlers pavēlēja [[Rommels|Rommela]] vadītajām Vērmahta Ziemeļāfrikas karaspēka daļām pārdislocēties [[Normandija]]s piekrastes aizsardzībai. No 1943. gada 28. novembra līdz 1. decembrim [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto valstu]] okupētajā [[Irāna|Irānā]] notika pirmā augstākā līmeņa sanāksme — [[Teherānas konference]], kurā Apvienotās Karalistes, ASV un PSRS vadītāji vienojās par karadarbības mērķiem 1944. gadā.

1944. gada janvārī—maijā Sabiedrotie uzvarēja kaujās pie Montekasino Itālijas vidienē. Līdz 1944. gada aprīlim Sarkanā armija ieņēma lielāko daļu no Ukrainas un Baltkrievijas un pietuvojās Igaunijas un Latvijas robežām. Tā iebruka arī bijušās Polijas teritorijās un nelielā daļā [[Čehoslovākija]]s. 1944. gada jūnija sākumā ASV armija iegāja [[Roma|Romā]]. 1944. gada 6. jūnijā notika sabiedroto [[izcelšanās Normandijā]], kā rezultātā tika iekarota Francija un [[Beniluksa valstis]]. Vācu virsnieki [[1944]]. gada [[20. jūlijs|20. jūlijā]] Hitlera galvenajā mītnē ''Wolfsschanze'' [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] pret viņu neveiksmīgi mēģināja izdarīt [[atentāts|atentātu]].
Rudens un ziemas pirmās daļas laikā Sarkanā armija ieņēma visu Baltijas valstu teritoriju, izņemot [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes pussalu]] un nedaudz no Polijas teritorijas. Balkānos tika ieņemta Rumānija, Bulgārija, kā arī neliela daļa no Dienvidslāvijas.

No 1945. gada 4. līdz 11. februārim [[Krima|Krimā]] notika [[Jaltas konference]], kurā Apvienotās Karalistes, ASV un PSRS vadītāji vienojās par pasaules kārtību pēc kara beigām. No 1945. gada sākuma līdz 30. martam Sarkanā armija iekaroja Polijas teritoriju un [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], kā arī nelielu daļu no Čehoslovākijas. Amerikāņu un britu armijas ieņēma daļu no Vācijas rietumu daļas. Aprīļa beigās sākās [[Berlīnes kauja]], kas beidzās ar Vērmahta kapitulāciju 8. maijā. [[Potsdamas konference]]s laikā 1945. gada jūlijā Sabiedroto valstu vadītāji vienojās par pēckara robežām un ultimāta izvirzīšanu Japānai.

== Karš Austrumāzijā un Okeānijā ==
{{Pamatraksts|Klusā okeāna karš|Midveja kauja|Ivodzimas kauja|Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|Mandžūrijas operācija}}
[[Attēls:Second world war asia 1937-1942 map en6.png|thumb|200px|Otrā pasaules kara darbība Āzijā.]]
[[Attēls:Nagasakibomb.jpg|thumb|left|120px|[[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|Atomsprādziens]] [[Nagasaki]], 1945. gada 9. augusts]]
1937. gada jūlijā [[Japāna]] iebruka [[Ķīna|Ķīnā]], kas izraisīja [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otro Ķīnas—Japānas karu]]. 1941. gada 7. decembrī Japānas spēki uzbruka ASV karabāzei [[Perlhārbora|Pērlharborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]] un pieteica karu Savienotajām Valstīm, Apvienotajai Karalistei un Nīderlandei. Atšķirībā no citiem Sabiedrotajiem, PSRS nepieteica karu Japānai.

Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu [[Austrumāzija]]s un [[Okeānija]]s. 1941. gada decembrī Japānas karaspēks okupēja [[Taizeme|Taizemi]], kuras valdība 21. decembrī noslēdza militārās sadarbības līgumu ar Japānu. 25. decembrī japāņi ieņēma britu [[Honkonga|Honkongu]].

Pēc uzvarētās [[Midveja kauja]]s 1942. gada jūnijā Sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. Japāņiem gan izdevās uzvarēt [[Birmas kampaņa (1942-1943)|Pirmajā Birmas kampaņā]] 1942. gada jūnijā — 1943. gada septembrī, bet otrajā kampaņā 1944. gada janvarī — novembrī viņi cieta sakāvi. Sabiedrotie uzvarēja vairākās smagās kaujās Klusā okeāna salās ([[Taravas kaujas]], [[Peleliu kauja]], [[Angauras kauja]]).

[[Potsdamas konference]]s laikā 1945. gada 26. jūlijā ASV, Apvienotā Karaliste un Ķīnas Republika iesniedza Japānas valdībai ultimātu, pieprasot bezierunu kapitulāciju. Tā kā tas netika izdarīts, tad 6.—9. augustā ASV gaisa karaspēki veica [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|Hirosimas un Nagasaki atombombardēšanu]], bet PSRS beidzot pieteica karu Japānai un 9. augustā Sarkanā armija [[Mandžūrijas operācija|uzbruka]] japāņu Kvantunas armijai. Trīs nedēļu laikā PSRS okupēja japāņu [[Mandžūrija]]s, [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] teritorijas. Japāna kapitulēja 2. septembrī, [[Japānas kapitulācijas akts|kapitulācijas akts]] tika parakstīts uz ASV līnijkuģa ''[[Missouri (līnijkuģis)|Missouri]]''.

== Skatīt arī ==
{{portāls2|Otrais pasaules karš}}
* [[Otrā pasaules kara hronoloģija (1939)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110615013114/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=47&Itemid=1 Leiša E. Plāns "Barbarosa"] {{lv ikona}}
* [http://www.diggerhistory.info/pages-uniforms/all-forces.htm Otrajā pasaules karā iesaistīto valstu uniformu katalogs] {{en ikona}}
* [http://ww2db.com/event/timeline/ World War II Database] {{en}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš| ]]
[[Kategorija:Kari Āzijā]]
[[Kategorija:Kari Eiropā]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]