Apskatīt Poļu—padomju karš izejas kodu

{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Poļu—padomju karš
| partof            = [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], [[Ukrainas neatkarības karš|Ukrainas neatkarības kara]], [[Lietuvas brīvības cīņas|Lietuvas brīvības cīņām]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]]
| image             = [[Attēls:HistPol-odbudowaPanstwaPolskiego1918-22.png|250px]]
| caption           = Karadarbības zona un atjaunotās Polijas valsts robežu izmaiņas 1918.—1922. gadā. Tumši pelēkā krāsā iezīmēta Polijas valdības kontrolētā teritorija 1918. gada novembrī, gaiši pelēkā krāsā Polijas Republikas teritorija 1922. gadā. Pārtrauktā līnija: poļu-padomju frontes stāvoklis 1920. gada jūnijā. Punktētā līnija: poļu-padomju frontes stāvoklis 1920. gada augustā
| date              = 1918. gada vēls rudens / {{dat|1919|2|14|N}} — {{dat|1921|3|18|N}}
| place             = [[Polija]], [[Baltkrievija]], [[Ukraina]], [[Lietuva]], [[Latvija]]
| casus             = 
| result            = [[Polijas Otrā republika|Polijas]] uzvara, [[Rīgas miera līgums]]
| combatant1        = [[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] '''[[Polijas Otrā republika|Polija]]'''<br />[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas TR]]<br />[[Attēls:Flag_of_Belarus_(1918,_1991–1995).svg|20px]] [[Baltkrievijas Tautas Republika|Baltkrievijas TR]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]<br />'''Atbalsts:'''<br />[[Attēls: Flag_of_Romania.svg|20px]] [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]]<br />[[Attēls: Flag of Hungary (1918–1919).svg|20px]] [[Ungārija]]<br />[[Attēls: Flag_of_France_(1794–1815,_1830–1974,_2020–present).svg|20px]] [[Francijas Trešā republika|Francija]]
| combatant2        = [[Attēls: Flag_of_the_Russian_Soviet_Federative_Socialist_Republic_(1918–1925).svg|20px]] '''[[Krievijas SFPR]]'''<br />[[Attēls:Flag_of_the_Ukrainian_Soviet_Socialist_Republic_(1919-1929).svg|20px]] [[Ukrainas SPR]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Byelorussian_Soviet_Socialist_Republic_(1919–1927).svg|20px]] [[Baltkrievijas PSR|Baltkrievijas SPR]]<br />[[Attēls:Red_flag.svg|20px]] Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja
| commander1        = [[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Juzefs Pilsudskis]]<br />[[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Vladislavs Sikorskis]]<br />[[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Edvards Ridzs-Smiglijs]]<br />[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Simons Petļura]]<br />[[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Attēls:Flag_of_Belarus_(1918,_1991–1995).svg|20px]] [[Staņislavs Bulaks-Balahovičs]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Jānis Puriņš (pulkvedis)|Jānis Puriņš]]
| commander2        = [[Attēls: Flag_of_the_Russian_Soviet_Federative_Socialist_Republic_(1918–1925).svg|20px]] [[Ļevs Trockis]]<br />[[Attēls: Flag_of_the_Russian_Soviet_Federative_Socialist_Republic_(1918–1925).svg|20px]] [[Mihails Tuhačevskis]]<br />[[Attēls: Flag_of_the_Russian_Soviet_Federative_Socialist_Republic_(1918–1925).svg|20px]] [[Semjons Budjonnijs]]<br />[[Attēls: Flag_of_the_Russian_Soviet_Federative_Socialist_Republic_(1918–1925).svg|20px]] [[Aleksandrs Jegorovs]]<br />[[Attēls: Flag_of_the_Russian_Soviet_Federative_Socialist_Republic_(1918–1925).svg|20px]] [[Josifs Staļins]]<br />[[Attēls: Flag_of_the_Russian_Soviet_Federative_Socialist_Republic_(1918–1925).svg|20px]] [[Augusts Korks]]<br />[[Attēls:Red_flag.svg|20px]] [[Felikss Dzeržinskis]]
| strength1  = '''1919. gada sākumā:''' ~80 000<br />'''1920. gada vasarā:'''
~1 000 000
| strength2  = '''1919. gada sākumā:''' ~50 000<br />'''1920. gada vasarā:'''
800 000–950 000
| casualties1       = ~60 000 nogalināti
| casualties2       = 100 000–150 000 nogalināti
}}
[[Attēls:Międzymorze (Intermarum) 1919-1921.png|thumb|250px|[[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] sākotnējais plāns [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] atjaunošanai, kas vēlāk pārtapa "[[Starpjūru konfederācija|Starpjūras konfederācijas]]" ({{val-pl|Międzymorze}}, {{val-la|Intermarium}}) projektā]]
[[Attēls:Polish troops in Kiev.jpg|thumb|250px|Polijas armijas vienības [[Kijiva|Kijivā]] 1920. gada 7. maijā]]

'''Poļu—padomju karš''' ({{val-pl|wojna polsko-bolszewicka}}, {{val-ru|Советско-польская война}}, {{val-uk|Польсько-радянська війна}}) bija atjaunotās [[Polijas Otrā republika|Polija]]s karš (1918–1921)  pret [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]] un tās sabiedrotajiem [[Ukrainas PSR|Padomju Ukrainu]] un [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR|Padomju Lietuvu—Baltkrieviju]]. 
Tas sākās pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas 1918. gada novembrī un beidzās ar [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanu 1921. gada 18. martā. Reizēm to uzskata par [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sastāvdaļu<ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/padomju-savieniba-20-30-gados-6545/re-8f30d89c-3520-4028-b6ef-a34071f94be4 Pilsoņu karš (1918. – 1922.)] no Uzdevumi.lv — digitāls mācību līdzeklis</ref> vai par vienu no [[krievu-poļu kari]]em.

Polijas valdības mērķis bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] atjaunošana, kas vēlāk pārtapa [[Starpjūru konfederācija|"Starpjūras konfederācijas"]] ({{val-pl|Międzymorze}}, {{val-la|Intermarium}}) dibināšanas plānā. Savukārt Padomju Krievijas valdība plānoja veikt pasaules revolūciju, nodibinot padomju republikas bijušajā [[Krievijas Impērija]]s teritorijā un citās kaimiņvalstīs ([[Latvijas SPR|Padomju Latviju]], [[Lietuvas SPR|Padomju Lietuvu]], [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Padomju Baltkrieviju]], [[Ukrainas PSR|Padomju Ukrainu]], [[Ungārijas Padomju Republika|Padomju Ungāriju]], Padomju Poliju u.c.).

== Priekšvēsture ==
1917. gada 3. decembrī sākās [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas pamiera sarunas]], kurās Vācijas delegācija prasīja Polijas, Lietuvas un Baltijas provinču neatkarības atzīšanu. Pēc pamiera noslēgšanas ar Krieviju Vācijas valdība nolēma militāro pārvaldi sākt aizstāt ar Viduseiropas (''Mitteleuropa'') satelītvalstīm ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]], [[Lietuvas karaliste (1918)|Lietuvas Karalisti]], [[Ukrainas Valsts|Ukrainas Valsti]]) un agrāk izveidoto [[Polijas Karaliste (1916—1918)|Polijas Karalisti]], kas ekonomiski un politiski atrastos Vācijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonā]].

1917. gada 10. decembrī Padomju Krievijas valdība atzina Polijas valsts neatkarību. 1918. gada janvārī Baltkrievijā sākās poļu leģionāru I korpusa sacelšanās ģenerāļa Juzefa Dovbora-Musņicka (''Dowbór-Muśnicki'') vadībā, ko 3.-13. februārī apspieda [[latviešu strēlnieki]].

1918. gada 25. martā Baltkrievijas Tautas padome deklarēja [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s neatkarību un lūdza Vācijas Impērijai palīdzību patstāvīgas valsts izveidei. Tās plānotā teritorija aptvēra [[Mogiļeva]]s guberņu un daļas no [[Minska]]s, [[Grodņa]]s, [[Viļņa]]s, [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] un [[Smoļenska]]s guberņām, ieskaitot Bjalistoku, Viļņu un Daugavpili. Tomēr Vācijas Impērija vilcinājās ar šī plāna atbalstīšanu.
Ar vācu armijas palīdzību ģenerālis [[Pavlo Skoropadskis]] 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu un pasludināja sevi par [[Ukrainas hetmanis|Ukrainas hetmani]].

1918. gada 29. augustā Ļeņins parakstīja dekrētu par atteikšanos no Krievijas Impērijas līgumiem par [[Polijas dalīšanas|Polijas-Lietuvas kopvalsts sadalīšanu]] 18. gadsimtā. 
Pēc Vācijas kapitulācijas un Pirmā pasaules kara noslēguma 1918. gada 11. novembrī [[Polijas Reģentu padome]] iecēla [[Juzefs Pilsudskis|Juzefu Pilsudski]] par pagaidu Valsts Priekšnieku (''Naczelnik Państwa'').

== Padomju ofensīva: 1918. gada decembris — 1919. gada marts ==
Pēc Vācijas [[Novembra revolūcija]]s Padomju Rietumu armija 1918. gada 17. novembrī sāka vācu karaspēka atstāto teritoriju ieņemšanu un 10. decembrī ieņēma Minsku. Pēc Minskas zaudēšanas Baltkrievijas Tautas Republikas valdība sākotnēji atkāpās uz [[Grodņa|Grodņu]] un tad uz [[Kauņa|Kauņu]], kur koordinēja baltkrievu cīņas pret boļševikiem un poļiem. Savukārt Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja "Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju" un lūdza Polijas armijas palīdzību. Pilsudskis 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.
Vācu karaspēks atstāja arī Ukrainu, hetmaņa Skoropadska vara tika gāzta un 1918. gada 14. decembrī varu atkal pārņēma [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdība jeb "direktorija" ar [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]] priekšgalā.

1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidoja Padomju Lietuvas valdību Vinca Mickeviča-Kapsuka (''Vincas Mickevičius-Kapsukas'') vadībā, kas pasludināja [[Lietuvas SPR]] dibināšanu. 1919. gada 1. janvārī lielinieki [[Smoļenska|Smoļenskā]] proklamēja arī [[Baltkrievijas SPR]]. 
5. janvārī Sarkanā armija ieņēma Viļņu, bet 14. janvārī [[Harkiva|Harkivā]] tika pasludināta Ukrainas Sociālistiskā Padomju Republika ([[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]]).
Kopīga pretspara veidošanai 1919. gada 22. janvārī Ukrainas Tautas Republika apvienojās ar Rietumukrainas Tautas Republiku. 
Lietuvas valdība pārcēlās no Viļņas uz Kauņu, kur kopā ar vācu karaspēka vienībām februārī apturēja padomju uzbrukumu. 5. februārī Sarkanā armija ieņēma Kijivu.
27. februārī Baltkrievijas SPR apvienojās ar [[Lietuvas SPR|Lietuvas Padomju Republiku]] īslaicīgi pastāvošā [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]], bet Smoļenskas, Vitebskas un Mogiļevas guberņas iekļāva Padomju Krievijas sastāvā.
Ukrainas Tautas Republikas direktorijas kontrolē 1919. gada martā bija tikai [[Podolija]] (tagadējie [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] un [[Žitomiras apgabals|Žitomiras apgabali]]).

== Poļu ofensīva: 1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs ==
1919. gada 19. aprīlī poļu karaspēks ieņēma Lietuvas—Baltkrievijas PSR galvaspilsētu [[Viļņa|Viļņu]], 1919. gada augustā - [[Minska|Minsku]], bet augusta beigās sasniedza Daugavu pie [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētas]] Latvijā.  
Latvijas armijas un Polijas armijas kopīgā uzbrukuma [[operācija "Ziema"|operācijā "Ziema"]] no 1920. gada 3. janvāra līdz 1. februārim poļu karaspēks ieņēma Daugavpili un Latgales dienvidu daļu.

1920. gada aprīlī Polijas karaspēks kopā ar [[Ukrainas Tautas Republika]]s armijas daļām ieņēma [[Ukraina]]s rietumu daļu. 1920. gada 24. aprīlī Polijas armija sāka uzbrukumu Ukrainas vidienē, 25. aprīlī UTR valdība [[Varšava|Varšavā]] noslēdza savstarpējās atzīšanas un militārās sadarbības līgumu ar Poliju, atsacīdamās no [[Galīcija]]s teritorijas. 7. maijā Polijas armija ar Petļuras valdības karaspēka atbalstu ieņēma [[Kijiva|Kijivu]].

== Padomju otrā ofensīva: 1920. gada maijs — augusts ==

1920. gada 15. maijā pie Kijivas sākās [[boļševiki|boļševiku]] atbildes ofensīva Rietumu frontes komandiera [[Mihails Tuhačevskis|Tuhačevska]] vadībā. Pēc Kijivas ieņemšanas Tuhačevskis 2. jūlijā parakstīja pavēli Nr. 1423ː

 "Strādnieku revolūcijas cīnītāji. Pavērsiet acis uz rietumiem. Pasaules revolūcijas liktenis izšķiras Rietumos. Pāri baltās Polijas līķim ved ceļš uz pasaules ugunsgrēku. Mēs uz durkļiem nesīsim laimi un mieru cilvēces darbaļaudīm. Uz Rietumiem! Uz izšķirošām cīņām, uz skaļām uzvarām! Stājieties kaujas kolonnās! Uzbrukuma stunda ir pienākusi. Marš uz Viļņu, Minsku, Varšavu!"

11. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Minsku, 14. jūlijā Viļņu, pēc pāris dienām Grodņu un 1. augustā Brestļitovsku. 
Šajā laikā Petrogradā no 19. jūlija līdz 7. augustam notika [[Kominterne]]s 2. kongress, kuru steigšus sasauca vispasaules revolūcijas sagatavošanai un komunistisko partiju dibināšanai visā pasaulē.<ref>Roberts Sērviss. Ļeņins. Patiesā biogrāfija. Rīga: Atēna, 2004.</ref>  
28. jūlijā [[Bjalistoka|Bjalistokā]] nodibināja Polijas Pagaidu revolucionāro komiteju jeb "Polrevkomu" (''Tymczasowy Komitet Rewolucyjny Polski, Временный революционный комитет Польши'') kā [[Padomju Polija]]s marionešu valdību, kuru faktiski vadīja [[Felikss Dzeržinskis]], tās sastāvā bija arī Juliāns Marhļevskis (''Marchlewski''), Edvards Pročņaks (''Próchniak''), [[Jozefs Unšlihts]] (''Unszlicht''), Felikss Kons (''Kon''), Bernards Zakss (''Zaks''), Staņislavs Bobiņskis (''Bobiński'') un Tadeušs Radvaņskis (''Radwański'').

1920. gada 12. jūlijā Krievija parakstīja miera līgumu ar Lietuvu, bet 11. augustā ar Latviju (miera līgums ar Igauniju bija noslēgts jau 1920. gada februārī). 1920. gada 31. jūlijā no jauna izveidoja Baltkrievijas Sociālistisko Padomju Republiku, 10. augustā sākās [[Kauja par Varšavu (1920)|Sarkanās armijas uzbrukums Varšavai]], kuru poļiem izdevās apturēt.
<gallery>
Attēls:Polrewkom 1920.jpg|Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība
Attēls:Polish-soviet propaganda poster 1920.jpg|KSFPR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija"
Attēls:Na bagnety.jpg|Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!"
Attēls:Poļu-padomju kara plakāts 1920.jpg|Padomju kara plakāts ar [[Ļevs Trockis|Ļ. Trocka]] aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920)
</gallery>
== Poļu otrā ofensīva: 1920. gada augusts — oktobris ==

15. augustā izšķirošajā [[kauja par Varšavu (1920)|kaujā par Varšavu]], vēlāk nosauktā par "Brīnumu pie Vislas", Polijas armija [[Juzefs Pilsudskis|Pilsudska]] vadībā sakāva Sarkano armiju un 16. augustā  sāka pretuzbrukumu. 17. augustā [[Minska|Minskā]] sākās pamiera sarunas. Padomju delegācija, ko vadīja latviešu komunists [[Jūlijs Daniševskis]] pieprasīja Polijai izformēt savu armiju un atteikties no tās austrumu teritorijām, bet Polijas delegācija noraidīja šo prasību. Pēc tam, kad Polija ieņēma Baltkrievijas teritoriju līdz Minskai austrumos  un turpināja uzbrukumu, 2. septembrī padomju delegācija tomēr piekrita atsākt miera sarunas, kuras pārcēla uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.
 
8. oktobrī 1. Lietuvas-Baltkrievijas kājnieku divīzijas komandieris [[Lucjans Žeļigovskis]] ieņēma [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]] līdz [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] robežai [[Latvija|Latvijā]].

== Miera līgums ==
{{Pamatraksts|Rīgas miera līgums}}
1920. gada 12. oktobrī [[Melngalvju nams|Melngalvju namā]] [[Rīga|Rīgā]] tika parakstīts pamiers, kurš stājās spēkā 18. oktobrī. To no Polijas puses parakstīja Jans Dombskis, no Padomju Krievijas puses [[Ādolfs Joffe]], no Padomju Ukrainas puses Dmitro Manuiļskis. Saskaņā ar pamieru poļu karaspēks atkāpās no ieņemtās [[Minska]]s, [[Kamjaneca-Podiļska|Kamjanecas-Podiļskas]] u.c. Baltkrievijas un Ukrainas vietām.

Neraugoties uz pamiera nosacījumiem, ģenerālis [[Staņislavs Bulaks-Balahovičs]] izveidoja [[Baltkrievijas Tautas republika]]s armijas atsevišķo vienību (''Отдельный отряд войск Белорусской Народной Республики''). 14. novembrī viņš sevi pasludināja par Baltkrievijas tautas armijas atamanu, bet jau novembra vidū kaujās pret Sarkano armiju šī karaspēka vienība kaujās pie [[Mozira]]s cieta smagu sakāvi, atkāpās uz Polijas karaspēka kontrolē esošo Baltkrievijas daļu un 5. decembrī tika izformēta un internēta.

1921. gada 18. martā tika parakstīts [[Rīgas miera līgums]]. 1922. gadā [[Baltkrievijas PSR]] un [[Ukrainas PSR]] iestājās jaunveidotajā [[Padomju Savienība|PSRS]].

<gallery>
Утварэнне Сацыялістычнай Савецкай Рэспублікі Літвы і Беларусі.jpg|Frontes līnija 1919. gada martā
PL-RU war 1919 phase I.svg|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris — 1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā.
PL-RU war 1919 phase II.svg|Polijas armijas uzbrukums (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā.
PL-RU war 1919 phase III.svg|Sarkanās armijas uzbrukums (1920. gada maijs — augusts). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža pirms uzbrukuma, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža. 
Austrumeiropa 1920. gada sākumā.jpg|Vācijā izdota Austrumeiropas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta.
Rzeczpospolita 1923.png|Polijas Republikas karte pēc Rīgas miera līguma noslēgšanas (1922). 
</gallery>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Kari ar Poliju]]
[[Kategorija:Kari ar Krieviju]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]