Apskatīt Proza izejas kodu

{{Literatūra}}
'''Proza''' ({{val|la|prosa}} — ‘tiešs’) jeb '''epika''' ({{val|el|epikos}} — ‘vēstījošs’) ir [[literatūra|daiļliteratūras]] veids, kas rakstīts nesaistītā valodā. Prozai tradicionāli bijis raksturīgs sižetiskums un lielākoties daudz mazāka tēlainība nekā [[dzeja]]i, taču kopš 20. gadsimta sākuma [[modernisms|modernisma]], [[avangards|avangarda]] un vēlāk arī [[postmodernisms|postmodernisma]] literatūrā bieži vien sastopami, piemēram, darbi bez [[Sižets|sižeta]] un ļoti tēlaini prozas darbi (aizsākumi šādai prozai meklējami jau [[impresionisms|impresionisma]] literatūrā).

Prozas [[žanrs|pamatžanri]] ir [[romāns]], [[stāsts]], [[novele]], [[eseja]], arī [[literārā pasaka]], [[miniatūra]], [[humoreska]], [[tēlojums]]. Tomēr 20. un 21. gadsimta prozā ir vērojams žanru robežu sairums, žanru hibridizācija un līdzīgas parādības. Prozai piemīt vairāki paveidi — nacionāli vēsturiskais, heroiskais, sadzīves, satīriskais, biogrāfiskais, ģimenes, liriskais, filozofiskais, līdzība, detektīvs.

Literārā proza Senajā Grieķijā radās 6. gadsimta beigās un 5. gadsimtā p.m.ē un 3 nozīmīgas tekstu sacerēšanas nozares bija: vēsturiskā proza jeb historiogrāfja, daiļruna jeb retorika un filozofiskā proza. 

{{Literatūra-aizmetnis}}

{{Proza}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Proza| ]]