Apskatīt Prūsijas Karaliste izejas kodu

{{Citas nozīmes|vācu karalisti|Prūsija|Prūsija}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Königreich Preußen''
|nosaukums_latv_val  = Prūsijas Karaliste
|sugasvārds          = Prūsijas Karaliste
|
|kontinents          = Eiropa
|reģions             = Centrāleiropa
|valsts              = Vācija
|laikmets            = Jaunais imperiālisms<br />[[Pirmais Pasaules karš]]
|statuss             = [[Karaliste]]
|statusa_teksts      =
|impērija            = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga ->
|valdības_veids      = [[Absolūtā monarhija]] <small>(līdz 1848. gadam)</small><br />[[Konstitucionālā monarhija|Daļēja konstitucionālā monarhija]] <small>(no 1848. gada)</small>
|<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi ->
|<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" ->
|
|gads_sākums         = 1701
|gads_beigas         = 1918
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = Frīdriha I kronēšana
|date_start          = {{dat|1701|1|18||bez}}
|event_end           = Pasludināta [[Prūsijas brīvvalsts]]
|date_end            = {{dat|1918|11|18||bez}}
|
|event1              = Prūsijas konstitūcija
|date_event1         = {{dat|1848|12|5||bez}}
|event2              = 
|date_event2         = 
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = 
|date_post           = 
|
|<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 --->
|p1                     = Polijas—Lietuvas ūnija
|flag_p1                = Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg
|p2                     = Prūsijas hercogiste
|flag_p2                = Flag of Ducal Prussia.svg
|p3                     = Brandenburgas markgrāfiste
|flag_p3                = Flag of Brandenburg (1660–1750).svg
|p4                     = Holšteinas hercogiste
|flag_p4                = Merchant Ensign of Holstein-Gottorp (Lions sinister).svg
|p5                     = Hannoveres Karaliste
|flag_p5                = Flag of Hanover 1837-1866.svg
|s1                   = Neišateles kantons
|flag_s1              = Flag of Canton of Neuchâtel.svg
|s2                   = Dancigas brīvpilsēta
|flag_s2              = Flag_of_the_Free_City_of_Danzig.svg
|s3                  = Dānija
|flag_s3             = Flag of Denmark.svg
|s4                  = Prūsijas brīvvalsts
|flag_s4             = Civil flag of Prussia 1701-1935.svg
|s5                  = Polijas Otrā republika
|flag_s5             = Flag_of_Poland_(1919–1928).svg
|
|image_flag          = Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg
|flag                = Prūsijas Karalistes karogs
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Preußischer Adler.svg
|symbol              = Prūsijas Karalistes ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Kingdom of Prussia 1815.svg
|image_map_caption   = Prūsijas Karaliste 1815. gadā
|
|galvaspilsēta       = [[Berlīne]]<br />[[Kēnigsberga]] <small>(1806–1807)</small>
|galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" -->
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = ''Borussia'' <small>(1820–1830)</small><br />''[[Preußenlied]]'' <small>(1830–1840)</small>
|kopīgas_valodas     = [[vācu valoda]]<br />[[latīņu valoda]] <small>(līdz 1806. gadam)</small>
|reliģija            = [[protestantisms]], [[katolicisms]], [[jūdaisms]]
|nauda               = [[Reihstālers]] <small>(1701—1750)</small><br />[[Tālers]] <small>(1750—1857)</small><br />[[Mārka (naudas vienība)|Marka]] <small>(1873–1914)</small><br />Papīra marka <small>(1914—1918)</small>
|
|<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies --->
|leader1             = [[Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)|Frīdrihs I]]
|leader2             = [[Vilhelms II]]
|year_leader1        = 1701–1713 <small>(pirmais)</small>
|year_leader2        = 1888–1918 <small>(pēdējais)</small>
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = [[Prūsijas karaļi|Ķeizars]]
|representative1     = [[Ādolfs Heinrihs fon Arnims-Boicenburgs]]
|representative2     = [[Makss fon Bādens]]
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1848 <small>(pirmais)</small>
|year_representative2 = 1918 <small>(pēdējais)</small>
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = [[Prūsijas Ministru Prezidents]]
|deputy1             = 
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = 
|
|<!--- Legislature --->
|legislature         = Prūsijas landtāgs
|house1              = ''Herrenhaus''
|type_house1         = augšpalāta
|house2              = ''Abgeordnetenhaus''
|type_house2         = apakšpalāta
|
|<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados ->
|stat_year1          = 1756
|stat_platība1       =  
|stat_pop1           = 	4500000
|stat_year2          = 1871
|stat_platība2       = 348779
|stat_pop2           = 24689000
|stat_year3          = 1910
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 	40169219
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = <!--- Accepts wikilinks --->
}}
[[Attēls:Prussia (political map before 1905).jpg|thumb|300px|Prūsijas teritorija impērijas laikā]]
[[Attēls:Wappen_Deutsches_Reich_-_Königreich_Preussen_(Grosses).png|thumb|200px|Prūsijas ģerbonis]]
'''Prūsijas Karaliste''' ({{val|de|Königreich Preußen}}) bija viena no vācu [[Valsts|valstīm]] [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]], pastāvēja no 1701. gada līdz 1871. gadam ([[Vācijas Impērija]]s sastāvā līdz 1918. gadam).

Prūsijas Karaliste izveidojās pēc tam, kas [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] valdnieks, [[Brandenburga (zeme)|Brandenburgas]] kūrfirsts [[Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)|Frīdrihs III]] 1701. gadā sevi kronēja par Frīdrihu I, pirmo [[Prūsijas karaļi|karali Prūsijā]].

== XVIII gadsimts ==
Vairāku gadu desmitu laikā pēc izveidošanās Prūsijas Karaliste vēl bija ļoti vāja: iedzīvotāji un tautsaimniecība bija smagi cietuši gan [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]], gan [[buboņu mēris|buboņu mēra]] dēļ. Taču enerģiskais karalis Frīdrihs I, īstenoja virkni reformu, kuras drīz vien deva rezultātus un valsts labklājība pieauga.

=== Frīdrihs Vilhelms I ===
Viņa dēls [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]], dēvēts arī par "Zaldātu ķēniņu" (''Friedrich Wilhelm I Hohenzollern, Soldatenkönig'', 1688—1740) veltīja daudz enerģijas [[karaspēks|armijai]]. Pēc viņa iniciatīvas pirmo reizi tika ieviests [[regulārā armija|regulārās armijas]] princips. Karaļa [[Absolūtisms|absolūtā]] vara un lieliskā militārā organizācija deva iespēju Prūsijai izveidot un uzturēt valsts iedzīvotāju skaitam neproporcionāli lielu armiju. Prūsijas armijas skaitliskais sastāvs, attiecībā pret valsts kopējo iedzīvotāju skaitu, bija apmēram trīsdesmit reizes lielāks, nekā [[Polija—Lietuva|Polijā—Lietuvā]].<ref>Davies Norman. Europe. A History. Pimlico, 1997., p.649.</ref><ref>[[Voltērs]] vēlāk esot trāpīgi izteicies, ka tur kur citām valstīm ir armija, Prūsijas armijai ir valsts</ref> Taču arī valsts pārvaldē Frīdrihs Vilhelms I ieviesa stingru kārtību, ar to radot vēl vienu populāru kategoriju — "prūšu birokrātiju".

=== Frīdrihs II ===
Prūsija ekonomiskā, politiskā un militārā ziņā turpināja nostiprināties, kad pie varas 1740. gadā nāca Frīdriha Vilhelma I dēls [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs II]], dēvēts par Lielo, kā arī par Veco Frici (''Friedrich II Hohenzollern, Friedrich der Große, Alter Fritz'', 1712.—1786.). Viņa vadībā Prūsija nekavējās savu uzkrāto militāro potenciālu izmantot un iebruka [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] pārvaldītajā [[Silēzija|Silēzijā]], līdz ar to uzsākot [[Karš par Austrijas mantojumu|Karu par Austrijas mantojumu]] un [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karu]]. Šo karu dēļ Prūsijai izdevās Silēziju anektēt. Saimnieciskā ziņā tas bija nozīmīgs ieguvums, jo šis Eiropas reģions bija apveltīts ar derīgiem izrakteņiem, auglīgu zemi un plaukstošām pilsētām ([[Vroclava]], [[Katovice]] u.c.), kuru [[ekonomika|ekonomisko]] pamatu veidoja [[rūpniecība]]. Karš par Austrijas mantojumu ievadīja arī ap gadsimtu ilgstošu politisku un militāru konfliktu starp Prūsiju un Austriju, neraugoties uz to, ka tās abas bija divas [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvdaļas. Tas gan nebija šķērslis Prūsijai, kopā ar Austriju un [[Krievijas Impērija|Krieviju]] piedalīties [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmajā sadalīšanā]] 1772. gadā.

Neskatoties uz savu kareivīgumu Eiropas procesos, Frīdriha II iekšpolitikā iezīmējās zināmas [[liberālisms|liberālisma]] un [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] tendences. Tā, piemēram, viņa valdīšanas laikā Prūsija bija atvērta imigrantiem no citām Eiropas valstīm, kur tie tika vajāti [[reliģija|reliģisku]] vai citu iemeslu dēļ. Piemēram, Prūsija kļuva par mājvietu daudzām [[hugenoti|hugenotu]] ģimenēm, kuras glābās no vajāšanas [[Francija|Francijā]] un citās pret [[protestantisms|protestantismu]] noskaņotās valstīs. Frīdriha II uzraudzībā tika veiktas arī izglītības reformas: izveidota jauna pamatizglītības sistēma ([[ģimnāzija]]), kuras pamatprincipus drīz vien pārņēma citas Eiropas valstis.

=== Frīdrihs Vilhelms II ===
Nākamais Prūsijas karalis [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II Hohenzollern'', 1744—1797) tika kronēts 1786. gadā un turpināja priekšgājēju agresīvo politiku — anektēja arī citas Polijas teritorijas nākamajās Polijas sadalīšanās. Viens no iniciatoriem starpvalstu koalīcijas izveidošanai pret [[Franču revolūcija|revolucionāro Franciju]], taču būdams arī reālpolitiķis, veikli pamanījās 1795. gadā ar Franciju noslēgt seperātu mieru.

== XIX gadsimts ==
[[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|thumb|200px|Prūsijas karogs (1892—1918)]]

=== Frīdrihs Vilhelms III ===
1797. gadā Prūsijas tronī kāpa [[Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms III]] (''Friedrich Wilhelm II Hohenzollern'', 1770—1840) apvienoja Prūsijā [[Luterāņu baznīca|Luterāņu]] un [[Reformatoru baznīca]]s vienotā [[Evaņģēliski kristīgā baznīca|Evaņģēliski kristīgajā baznīcā]]. 1805. gadā, neraugoties uz noslēgto vienošanos ar [[Vīne]]s galmu, saglabāja neitralitāti, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadītā Francijas armija iebruka Austrijā, taču tas nelīdzēja un Prūsijai nācās iestāties karā. Pilnīgu sagrāvi Prūsijas armija cieta no [[Francija]]s karaspēka [[Napoleons I|Napoleona I]] vadībā [[Jēnas-Auerštetes kauja|Jēnas-Auerštetes kaujā]] 1806. gadā. Karalis Frīdrihs Vilhelms III, glābjoties, ar visu ģimeni pat bija spiests patverties [[Klaipēda|Mēmelē]] (Klaipēdā).

Saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]] (1807), Prūsija zaudēja apmēram pusi savas teritorijas, tai skaitā tikpat kā visas Polijas sadalīšanā iegūtās zemes. Turklāt karalim tika uzlikts pienākums atbalstīt Franciju tās cīņā pret [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].

Smagā sakāve piespieda Prūsiju apzināties, ka kādreiz veiktās valsts reformas nekalpo mūžīgi, valsts pārvaldē, ekonomikā un citās jomās nepieciešamas jaunas pārmaiņas. Nākamajos gados tika atcelta dzimtbūšana, pašvaldībām tika piešķirtas daudz plašākas pašpārvaldes tiesības, bet [[ebrejs|ebrejiem]] tika atļauts kļūt par pilntiesīgiem [[pilsonis|pilsoņiem]]. Tāpat tika ieviesta brīva [[tirdzniecība]] ar citām valstīm.

Arī politiskā situācija Eiropā kļuva Prūsijai labvēlīgāka. Napoleona I [[1812. gada karš|1812. gada kampaņa Krievijas Impērijā]] beidzās ar sakāvi. Tas ļāva Prūsijai izstāties no savienības ar Franciju un tā pievienojās [[Sešu koalīcija]]i cīņā pret franču okupāciju. Prūsijas karaspēka veiksmīgā darbība [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] <ref>https://enciklopedija.lv/skirklis/1681-Vaterlo-kauja</ref>(1815) [[maršals|maršala]] [[Gebhards Līberehts fon Blihers|fon Blihera]] vadībā bija izšķiroša franču karaspēka sagrāvē. Līdz ar to Prūsija bija lielā mērā atjaunojusi ticību pati sev un [[reabilitācija|reabilitējusi]] savu politisko nozīmi Eiropā.

[[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], Prūsija, kā kompensāciju par tās ieguldījumu Napoleona I galīgajā sakāvē, atguva visas zaudētās teritorijas, bet vēl papildus tai tika piešķirtas [[Reinzeme]]s, [[Vestfāle]]s un dažas citas teritorijas. Šis bija nozīmīgs solis visā tālākajā Eiropas vēsturē, jo tādējādi Prūsija ieguva ar [[akmeņogles|akmeņoglēm]], [[dzelzs rūda|dzelzs rūdu]] un citiem [[izrakteņi]]em bagāto [[Rūra (upe)|Rūras]] apgabalu, kas ļāva Vācijai īstenot [[rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] un radīt bāzi moderna [[bruņojums|bruņojuma]] veidošanai.

=== Frīdrihs Vilhelms IV ===
1840. gadā Prūsijas tronī kāpa Fridriha Vilhelma III vecākais dēls [[Fridrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV Hohenzollern'', 1795—1861). Tika mazliet samazināta cenzūra, 1847. gadā Prūsijā sanāca pirmais parlaments (''Savienotais landtāgs''), kurā bija pārstāvēta aristokrātija lauku muižniecība (junkuri) un birģeri (buržuā), taču sākoties [[1848]]. gada revolucionārajiem notikumiem karalis uzreiz to atlaida un turpmāk ne par kādu [[Parlamentārisms|parlamentārisma]] izpausmēm Prūsijā nevarēja būt ne runas. 1850. gadā gan karalim tomēr nācās atkal sasaukt parlamentu, taču to ierobežoja visai striktā konstitūcija un augstais vēlētāju mantas cenzs (vēlēšanu tiesības bija ļoti mazam skaitam valsts pilsoņu).

=== Vilhelms I ===
1858. gadā par Prūsijas reģentu karaļa slimības dēļ kļuva tā brālis [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] (''Wilhelm I Friedrich Ludwig'', 1797—1888), kurš kronējās 1861. gadā. Viņa valdīšana pielīdzināma viktoriānismam Anglijā — buržuā uzplaukums un pilnīgs konservatīvisms. 1862. gadā par Prūsijas kancleru iecēla [[Otto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]].

[[Nacionālisms|Nacionālisma]] uzplūdos [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas un Holšteinas]] vācieši sāka pieprasīt apvienošanos ar pārējām vācu zemēm. 1864. gadā Prūsija atņem [[Dānija]]i Holšteinu, Šlēzvigu un [[Lauenburga|Lauenburgu]]. 1866. gadā Prūsija izprovocēja karu ar [[Austrija|Austriju]], tādēļ Vācijas dienvidos izformēja vācu valstu ''Reinas savienību'', kas ievērojami samazināja Austrijas ietekmi uz vācu valstīm. 1867. gadā Prūsija izveidoja ''Ziemeļvācijas valstu savienību'' (''Norddeutscher Bund''). Austrija pārtapa par Austroungārijas impēriju.

1870. gadā Prūsija izprovocēja [[Francija|Franciju]] uz karu par Spānijas mantojumu — 1871. gadā Prūsija sakauj Franciju, anektē [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Ziemeļlotringu]]. 1871. gada 18. janvārī [[Versaļa]]s pilī, netālu no [[Parīze]]s, Prūsijas karalis [[Vilhelms I]] tika pasludināts par Vācijas [[Monarhs|imperatoru]], tika proklamēta '''[[Vācijas Impērija]]'''.

== Prūsijas monarhi ==
Galvenais raksts: [[Prūsijas karaļi]]

== Skatīt arī ==
* [[Hoencollernu dinastija]]
* [[Prūsijas valdnieku uzskaitījums]]

== Interesanti ==

* [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriham II]] piedēvē teicienu: "Ja tev iepatīkas kaimiņa province un tava armija ir pietiekami spēcīga, lai to sagrābtu, dari to — pēc uzvaras atradīsies simtiem juristu, kuri kvēli pierādīs, ka tev uz to bijušas visas tiesības."

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.Preussen-Chronik.de www.Preussen-Chronik.de]
* [https://web.archive.org/web/20190201125747/http://www.koenigreich-preussen.de/ www.Koenigreich-Preussen.de]
* [https://web.archive.org/web/20061123135929/http://wwwtest.library.ucla.edu/libraries/mgi/maps/blaeu/prvssia.jpg Detaillierte Karte beider Teile Preußens um 1635 (''Preußen königlichen Anteils'' und ''Herzogtum Preußen'')]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bijušās Eiropas monarhijas]]
[[Kategorija:Bijušās impērijas]]
[[Kategorija:Prūsija]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]