Apskatīt Rakstzīmju kodējums izejas kodu

'''Rakstzīmju kodējums''' jeb '''rakstzīmju kopa''' ({{val|en|Character encoding}} jeb ''character set'') ir sistēma, kas paredzēta [[rakstzīme|rakstzīmju]] kodēšanai noteiktā secībā. Rakstzīmes var būt [[alfabēts|alfabēta]] [[burts|burti]], [[cipars|cipari]], dažādi [[simbols|simboli]]. Rakstzīmju kopas visplašāk izmanto datu elektroniskā apstrādē, uzglabāšanā un pārsūtīšanā. Piemēram, [[Morzes kods]], kurā [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtus kodē ar gariem un īsiem [[telegrāfs|telegrāfa]] signāliem, vai [[ASCII]], kurā burtus, ciparus, un citus simbolus kodē ar 7 [[bits|bitu]] skaitļiem.

Datoru ēras sākumā radās vajadzība standartizēt teksta rakstzīmju un citu simbolu izmantošanu elektroniskajās sistēmās; [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izveidoja [[ASCII]] ([[1963]].) un [[Extended Binary Coded Decimal Interchange Code|EBCDIC]] ([[1964]].). Drīz vien šīs kopas izrādījās ierobežotas, un tika izgudrotas dažādas metodes, kā tās paplašināt. Daudzo [[rakstība|rakstību]], tai skaitā [[Ķīna|ķīniešu]], [[Koreja|korejiešu]] un [[Japāna|japāņu]], atbalstam ir izstrādātas īpašas sistēmas rakstzīmju kodēšanai.

== Vienkāršās rakstzīmju kopas ==
Tradicionāli termini "rakstzīmju kopa" un "rakstzīmju kodējums" bija sinonīmi, tā kā viens standarts noteica gan to, kādas rakstzīmes ir pieejamas, gan to, kā tās kodējamas koda vienību plūsmā (parasti viens simbols vienai koda vienībai). 

== Modernie kodēšanas modeļi ==
[[Unikods]] un tā paralēlais standarts [[ISO/IEC 10646]] (''Universal Character Set'') novirzījās no šīs idejas. Tie izvirzīja sekojošus jautājumus: kādas rakstzīmes ir pieejamas, to secības, kā šie secības numuri kodējami kā "koda vienības" un visbeidzot kā šīs vienības kodētas kā [[Oktets (informātika)|oktetu]] (baitu) plūsma. Šī sadalījuma pamatideja ir izveidot universālu rakstzīmju kopu, kuru varētu kodēt dažādos veidos.

== Pazīstamākie rakstzīmju kodējumi ==
* [[ISO/IEC 646|ISO 646]]
** [[ASCII]]
* [[EBCDIC]]
** [[Code page 930|CP930]] 
* [[ISO/IEC 8859|ISO 8859]]:
** [[ISO/IEC 8859-1|ISO 8859-1]], [[ISO/IEC 8859-2|ISO 8859-2]], [[ISO/IEC 8859-3|ISO 8859-3]], [[ISO/IEC 8859-4|ISO 8859-4]], [[ISO/IEC 8859-5|ISO 8859-5]], [[ISO/IEC 8859-6|ISO 8859-6]], [[ISO/IEC 8859-7|ISO 8859-7]], [[ISO/IEC 8859-8|ISO 8859-8]], [[ISO/IEC 8859-9|ISO 8859-9]], [[ISO/IEC 8859-10|ISO 8859-10]], [[ISO/IEC 8859-11|ISO 8859-11]], [[ISO/IEC 8859-13|ISO 8859-13]], [[ISO/IEC 8859-14|ISO 8859-14]], [[ISO/IEC 8859-15|ISO 8859-15]], [[ISO/IEC 8859-16|ISO 8859-16]]
** [[Code page 437|CP437]], [[Code page 737|CP737]], [[Code page 850|CP850]], [[Code page 852|CP852]], [[Code page 855|CP855]], [[Code page 857|CP857]], [[Code page 858|CP858]], [[Code page 860|CP860]], [[Code page 861|CP861]], [[Code page 863|CP863]], [[Code page 865|CP865]], [[Code page 866|CP866]], [[Code page 869|CP869]]
* [[Microsoft Windows]] rakstzīmju kopas:
** [[Windows-1250]] Centrāleiropas valodām, kuras lieto latīņu alfabētu
** [[Windows-1251]] kirilicai
** [[Windows-1252]] Rietumeiropas valodām
** [[Windows-1253]] grieķu valodai
** [[Windows-1254]] turku valodai
** [[Windows-1255]] ivritam
** [[Windows-1256]] arābu valodai
** [[Windows-1257]] Baltijas valodām
** [[Windows-1258]] vjetnamiesu valodai
* [[Mac OS Roman]]
* [[KOI8-R]], [[KOI8-U]], [[KOI7]]
* [[MIK Code page|MIK]]
* [[Korkas kodējums]]
* [[ISCII]]
* [[VISCII]]
* [[Big5]] (pazīstamākais variants ir Microsoft [[Code page 950]])
** [[HKSCS]]
* [[Guobiao code|Guobiao]]
** [[GB2312]]
** [[GBK]] (Microsoft [[Code page 936]])
** [[GB18030]]
* [[Shift JIS]] japāņu valodai (Microsoft [[Code page 932]])
* [[EUC#EUC-KR|EUC-KR]] korejiešu valodai (Microsoft [[Code page 949]])
* [[ISO-2022]] un [[EUC]] Austrumāzijas rakstzīmju kopām
* [[Unikods]] (un tā apakškopas). Skatīt [[UTF-8]]
* [[ANSEL]] vai [[ISO/IEC 6937]]

[[Kategorija:Rakstība]]