Apskatīt Rakveres kauja izejas kodu

{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict=Rakveres kauja
|partof=[[Livonijas krusta kari]]em
|image=[[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|250px]]
|caption=Rakveres kaujas vieta Dānijas ķēniņam pakļautajās igauņu zemēs iezīmēta kā ''Rakovor''.
|date=[[1268]]. gada [[18. februāris]]
|place= tilts par upi pie [[Rakvere]]s pils
|result=neizšķirts iznākums,<ref>Vecākā Livonijas atskaņu hronikas tekstā slavināta livoniešu karaspēka uzvara, kas noturējās pret pretinieku pārsvaru. Savukārt Novgorodas hronikā pieminēts, ka kņaza Dmitrija vadītais karapulks pēc sakāves pirmajā kaujas etapā no jauna devies uzbrukumā un vajājis pretiniekus septiņas verstis. Pēc tam livonieši devās pretuzbrukumā, bet tumsas iestāšanās dēļ cīņa pārtraukta un nav vairs atjaunojusies nākamajā rītā, jo livonieši bija devušies mājup, kur tie tika sagaidīti ka uzvarētāji. Arī krievi savāca kritušos bajārus un devās atpakaļ uz Krievzemi</ref> krievu karaspēks atkāpās no Igaunijas
|combatant1='''[[Zelta Orda]]s krievu vasaļi''' <br>Novgorodas, Pleskavas un [[Staraja Ladoga|Ladogas]] karapulki
|combatant2='''[[Livonijas Konfederācija]]'''<br> (tai skaitā [[Livonijas ordenis]]<br>[[Tērbatas bīskapija]]<br>[[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]<br>[[Dāņu Igaunija]]s vasaļi)
|commander1=Novgorodas posadņiks Mihails†, kņazi [[Daumants]], Dmitrijs, Jurijs 
|commander2=[[Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)|Tērbatas bīskaps Aleksandrs]]†
|strength1=ap 30 000
|strength2=nezināms skaits
|casualties1=ap 5000 nogalināti
|casualties2=nezināms skaits
}}

'''Rakveres kauja''' ({{val|de|Schlacht bei Wesenberg}}, {{val|ru|Раковорская битва}}) jeb '''Maholmas kauja''' notika 1268. gada 18. februārī [[Karš ar Lietuvu un Novgorodu un Lotigolas atgūšana (1262-1282)|Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282)]] laikā. Apvienotais [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Dāņu Igaunija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un Livonijas ordeņa karaspēks apturēja [[Novgoroda]]s organizētā krievu kņazu karaspēka iebrukumu [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igaunijā]].

Kauja notika [[Viruzeme|Viruzemē]], netālu no apmēram 1250. gadā celtās [[Rakveres pils]], tādēļ dēvēta par Rakveres kauju. Citos avotos par kaujas vietu minēta Maholmas baznīcas apkaime.

== Priekšvēsture ==
Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]] 1262. gadā lauza savienību ar Livonijas ordeni un vienojās ar [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras lielkņazu]] un [[Zelta Orda]]s vietvaldi Krievzemē [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandru Ņevski]] par militāru sadarbību. Sākumā karadarbība aprobežojās ar [[Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)|Tērbatas pils aplenkšanu 1262. gadā]]. Pēc Aleksandra Ņevska nāves 1264. gadā par lielkņazu kļuva viņa brālis [[Jaroslavs III Jaroslavovičs|Jaroslavs]] (''Ярослав Ярославич''). [[Nalsene]]s kunigaitis [[Daumants]] pēc Tranaiša nogalināšanas 1265. gadā aizbēga uz Pleskavu, kur tika ievēlēts par [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņazu]].
Par [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] 1265. gadā kļuva [[Oto fon Luterbergs|Oto no Luterbergas]].

1267./1268. gada ziemā Vaišelga atteicās no varas un par jauno Lietuvas dižkunigaiti kļuva [[Švarns]]. Jaunais Livonijas ordeņa mestrs [[Oto fon Luterbergs]] noslēdza pret lietuviešiem vērstu pamieru ar Novgorodu.
1268. gada janvārī Novgoroda uzsāka lielu karagājienu uz Dānijas pakļautībā esošo [[Viruzeme|Viruzemi]], kuru vadīja Pleskavas kņazs Daumants, Perejaslavļas-Zaļeskas kņazs Dmitrijs, Suzdaļas kņazs Jurijs, Tveras kņazs Svjatoslavs, Vladimiras kņazs Mihails un Novgorodas posadņiki Dmitrijs un Mihails ar savām karadraudzēm.

== Atskaņu hronikas vēstījums ==
[[Attēls:Rakvere, hrad.jpg|thumb|250px|Rakveres pils mūsdienu attēls.]]
1268. gada janvārī apmēram 30 000 vīru liels krievu kņazu karaspēks "ar košiem karogiem" iebruka Dānijas ķēniņam pakļautajās igauņu zemēs. Karagājienā piedalījās Aleksandra Ņevska dēls Dmitrijs Aleksandrovičs (''kunic Dimitre'') un citi Zelta ordai pakļautie krievu kņazi.

[[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskaps]] [[Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)|Aleksandrs]] (''bischof Allexander'', valdīja 1263–1268) pulcināja karaspēku, kurā ietilpa nedaudzi bruņinieki arī no [[Lihula]]s bīskapa un Livonijas ordeņa [[Vīlande]]s pilīm, kā arī 34 ordeņa bruņinieki no nesen uzceltās [[Veisenšteina]]s pils. Ordeņa mestrs Oto atradās citā karagājienā un kaujā nepiedalījās. Toties karaspēkā bija daudz " zemes ļaužu" ('' lantvolke'' - tā hronikā dēvēja vietējo [[igauņi|igauņu]], [[leti|letu]] un [[līvi|līvu]] karavīrus), "kam liela bija gribēšana ar krievu varzu cīnīties".

Pirms kaujas "zemes ļaudis" izkārtojās kreisajā spārnā, "kas šiem bij jātur cīniņā", bet vācu krustneši turēja labo spārnu. Kaujas sākumā uzbruka Livonijas jātnieki ar Tērbatas bīskapu, kas krita sadursmē. Pēc tam 80 ordeņa bruņinieki atsita divu krievu karapulku uzbrukumu un piespieda tos atkāpties. Kaujā tika nogalināti daudzi krievu karavīri un "karalauku kaudzēm krievu līķi klāja". Pēc hronista ziņām "uz katra vācu vīra bija tur krievu sešdesmit".

Tad kaujā iesaistījās 5000 krievu karavīru Novgorodas kņaza vadībā, kas uzbruka simt sešdesmit bruņiniekiem, no kuriem ap astoņdesmit bija kājnieki, "kas kādu tiltu sargāja un tā daudz laba darīja".
Kopā 5000 krievu karavīru zaudējuši dzīvību šajā kaujā "un daudz bij Krievzemē tad sievu, kas apraudāja savu krievu, kurš cīņā šai bij galu ņēmis". Dzīvi palikušiem "kauns tiem sāpēja". Toties ordeņa brāļi atgriezās ar slavu atpakaļ uz savām pilīm.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/07059_08029.htm#re261 Atskaņu hronika (07567. - 07676.)]{{Novecojusi saite}}</ref>

== Citu hroniku ziņas ==
Oriģinālajai Atskaņu hronikai bija daudz norakstu, kas laika gaitā arvien vairāk atšķīrās. Dažos norakstos kā galvenais krievu karavadonis Rakveres kaujā minēts Pleskavas kņazs Daumants, kas Bergmaņa kodeksā saukts ''Dunctve'' un Heidelbergas kodeksā ''Tunctve''. Savukārt Novgorodas hronikā pieminēts kņazs Dmitrijs (''князь Дмитри''), bet [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]]s tekstā krievu ķēniņš Demetrijs (''Demetrius rex Ruthenorum'').

Alternatīvais Novgorodas hronikas vēstījums aprobežojas ar karavadoņu uzskaitījumu (Suzdaļas kņazs Jurijs, Pleskavas kņazs Daumants, Tveras kņazs Svjatoslavs, Vladimiras kņazs Mihails un ''posadņiki'' Dmitrijs un Mihails) un to, ka galvenā cīņa notikusi starp kņaza Dmitrija vadīto Novgorodas karapulku un livoniešu "dzelzs pulku". Kaujā krita Novgorodas posadņiks un 13 bajāri, vēl divi pazuda bez vēsts. Kņazs Jurijs atkapās no kaujaslauka, tādēļ tika turēts aizdomās par nodevību.<ref>[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod. pp.100-103] (angliskais tulkojums)</ref>

Vispār krievu historiogrāfi Rakveres kauju tradicionāli uzskata par krievu karaspēka uzvaru, atšķirīgi interpretējot Atskaņu hronikas tekstu par to, ka pēc kņaza Dmitrija vadītā 5000 vīru stiprā karapulka uzbrukuma 160 Livonijas karavīru noturēja tiltu pār upi kā pilnīgu Livonijas Konfederācijas karaspēka sakāvi.<ref>Военный календарь России/А.Окороков.- М.:Яуза; Эксмо,2009 - 768с.</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]

[[Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Livonijas ordeņa piedalīšanos]]
[[Kategorija:1268. gads]]
[[Kategorija:Kaujas Igaunijas teritorijā]]
[[Kategorija:13. gadsimta kaujas]]
[[Kategorija:Rietumviru apriņķis]]