Apskatīt Romans Suta izejas kodu

{{Mākslinieka infokaste
| name          = Romans Suta
| image         = Suta1.jpg
| imagesize     = 175px
| caption       = Romans Suta
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1896|04|28|}}
| location      = [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| deathdate     = {{dat|1944|07|14|}})
| deathplace    = [[Tbilisi]], [[Gruzijas PSR]] (tagad {{GEO}}) 
| nationality   = [[latvieši|latvietis]]
| field         = [[glezniecība]], [[grafika]], [[scenogrāfija]], [[keramika]], [[mākslas kritiķis]], [[pedagogs]]
| training      = 
| movement      = [[modernisms]], [[reālisms]].
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        = Zelta medaļa par nacionāli konstruktīvā stila ideju Pasaules dekoratīvās mākslas un modernās industrijas izstādē Parīzē ([[1925]]); bronzas medaļa par šķīvjiem Pasaules dekoratīvās mākslas un modernās industrijas izstādē Parīzē ([[1925]] ); Grand Prix starptautiskajā izstādē Parīzē ([[1937]] )
}}

'''Romans Suta''' ({{dat|1896|04|28|N}} — {{dat|1944|07|14|N}}) bija Latvijas mākslinieks, viens no galvenajiem latviešu modernās mākslas veidotājiem. Mākslinieku biedrību "[[Rīgas mākslinieku grupa]]" un "[[Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"|Zaļā vārna]]" biedrs,<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gallery.lv/classic/Suta/default.htm |title=Romans Suta<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|08||bez}} |archive-date={{dat|2010|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100818075907/http://www.gallery.lv/classic/Suta/default.htm }}</ref> darbnīcas [["Baltars"]] radītājs un mākslinieks. Sarakstījis pirmo ārzemēs izdoto grāmatu par [[latvieši|latviešu]] [[Māksla|mākslu]].

== Biogrāfija ==
Dzimis veikalnieka Jēkaba Sutas un viņa sievas Natālijas Amālijas ģimenē [[1896]]. gada 28. aprīlī Cēsu apriņķa [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagastā]],<ref name="autogenerated4">[http://www.paintings.lv/gallery/artist.html?artist__id=39 Latvijas Mākslinieku Gleznas; Galerija "Jēkabs"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> netālu no [[Cēsis|Cēsīm]], mātei braucot uz Kleķeru krogu. Bērnību pavadījis [[Valka|Valkā]], kur tēvam piederēja lampu veikals. Mācības uzsāka [[Pleskava]]s reālskolā, bet to nav beidzis, jo [[1910]]. gadā kopā ar brāli aizmuka uz [[Rīga|Rīgu]], kur abi salīga uz kāda ārzemju kuģa par jungām, kur pavadījuši veselu gadu. Atgriezdamies [[Latvija|Latvijā]], Romans Suta nolēma kļūt par gleznotāju, kam par ierosmi kļuvusi kāda diena [[1913]]. gada pavasarī, kad kopā ar savu māsu Lūciju, kura mācījās [[Jūlija Madernieka studija|Jūlija Madernieka studijā]],<ref name="autogenerated3">[http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=113 Suta Romāns - piedāvājumā 6 darbi - Glezniecība - KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> viņš devās uz studiju. Gleznošanu viņš Madernieka studijā mācījies dažus mēnešus, vienlaicīgi gatavodamies reālskolas abitūrijai, kuru pabeidza kā [[eksterns]]. Šajā pašā gadā Romans Suta iesniedza savus zīmējumus [[Rīgas pilsētas mākslas skola|Rīgas pilsētas mākslas skolā]] un tika uzņemts 2. kursā, kur [[Kompozīcija|kompozīciju]] [[Glezniecība|glezniecībā]] pasniedza skolas direktors [[Vilhelms Purvītis]]. Studiju laikā satuvinājās ar [[Jēkabs Kazaks|Jēkabu Kazaku]], bet studijas nācās pārtraukt [[1915]]. gadā, jo Pirmā pasaules kara dēļ viņa ģimene evakuējas  uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. Romans Suta turpināja mācības [[Penza]]s mākslas skolā,<ref name="autogenerated2">[http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/2137 Latvijas mākslas klasika<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> kurā bija stipras akadēmiskās un peredvižņiku skolas tradīcijas. Penzā viņš satika daudzus vēlāk Latvijā zināmus gleznotājus, kuru vidū ir minami [[Jēkabs Kazaks]], [[Konrāds Ubāns]], [[Kārlis Johansons]], [[Valdemārs Tone]] un [[Aleksandra Beļcova]], kas vēlāk kļuva par Romana Sutas dzīvesbiedri.
 
[[1917]]. gada augustā Romans Suta un Jēkabs Kazaks kā brīvprātīgie iestājās [[5. Zemgales strēlnieku pulks|5. Zemgales strēlnieku pulkā]].<ref name="autogenerated2" /> [[Oktobra revolūcija]]s laikā dzīvoja Petrogradā, kur iepazinās ar vairākiem jaunajiem krievu māksliniekiem, kuru vidū ir minami [[Boriss Grigorjevs]], [[Kuzma Petrovs- Vodkins]] un [[Natans Altmanis]]. 1917. gada decembrī viņš atgriezās dzimtenē un darbojās [[1919]]. gadā izveidotajā "Ekspresionistu grupā", kas [[1920]]. gadā pārtapa par "[[Rīgas mākslinieku grupa|Rīgas mākslinieku grupu]]". 
[[Attēls:Romana Sutas diploms 1937 Pasaules izstāde.jpg|thumb|280px|Romana Sutas diploms no [[1937. gada Pasaules izstāde]]s Parīzē.]]
[[1922]]. gada beigās Romans Suta apprecējās ar Aleksandru Beļcovu un devās ceļojumā uz [[Berlīne|Berlīni]], [[Drēzdene|Drēzdeni]] un [[Parīze|Parīzi]].<ref name="autogenerated1" /> Aizrāvās ar ideju par latviešu modernā [[Interjers|interjera]] veidošanu, pēc viņa iniciatīvas [[1924]]. gada decembrī tika nodibināta [[Porcelāns|porcelāna]] apgleznošanas darbnīca [["Baltars"]] ({{val|la|ars Baltica}} jeb "Baltijas māksla"). 
[[1926]]. gadā Romanam Sutam radās domstarpības ar Rīgas mākslinieku grupu, tāpēc viņš un pārējie "Baltars" mākslinieki to pameta, bet pats vēlāk pievērsās [[Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"|mākslinieku biedrībai "Zaļā vārna"]]. [[1928]]. gada beigās Baltars finansiālu neveiksmju rezultātā pārtrauca darbību.
[[1929]]. gada sākumā [[Sigismunds Vidbergs|Sigismunda Vidberga]] vietā viņš uzņēmās veikt vadītāja pienākumus [[Rīgas Tautas augstskola]]s Zīmēšanas un gleznošanas studijā (1929-1934).<ref name="autogenerated1" /> Vēlāk viņš turpināja pedagoga darbu savā privātajā mākslas studijā (1934-1940), par ko liecina daudzie raksti mākslas kritikā un teorijā tā laika periodikā. 1930. gados atsāka darbu [[keramika]]s nozarē.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] uzsāka mākslinieka darbu [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]], veidojot dekorācijas Rīgas mākslas filmu kinostudijas lentei “[[Kaugurieši]]”. [[1941]]. gada jūnija beigās, strādājot pie filmas “Melanholiskais valsis”, saņēma pavēli evakuēties uz Padomju Savienību. Dzīvoja [[Maskava|Maskavā]], vēlāk [[Alma-Ata|Alma-Atā]] un [[Tbilisi]], kur 1943. gadā apcietināts it kā par maizes talonu viltošanu, [[1944]]. gada 14. jūlijā viņam izpildīts nāvessods. Vien 1959. gadā viņa meita Tatjana Suta Kara tribunālā Rīgā saņēmusi tēva reabilitācijas dokumentu.<ref>[http://arterritory.com/lv/teksti/raksti/5391-10_neparasti_notikumi_romana_sutas_dzive Agnese Pundiņa. 10 neparasti notikumi Romana Sutas dzīvē.] Raksts tapis, izmantojot Tatjanas Sutas 1975. un 1996. gadā izdotās grāmatas par Romanu Sutu.</ref>

== Mākslinieciskā darbība ==
Strādājis ar [[Eļļas glezniecība|eļļu]] un tušu, darinājis linogriezumus. Attēlojis tautas dzīvi, gleznojis arī [[Portrets|portretus]] un [[Klusā daba|klusās dabas]].<ref name="autogenerated4" />
Aktīvi darbojies interjeru veidošanā un [[Scenogrāfija|scenogrāfijā]], kā arī latviešu mākslinieku izstāžu veidošanā gan Latvijā, gan ārzemēs. Darbojies lietišķajā mākslā, vadījis un strādājis kā mākslinieks porcelāna apgleznošanas darbnīcā "Baltars" (1924-1928),<ref name="autogenerated3" /> 1930. gadu sākumā atsācis darbu keramikas nozarē, radot virkni trauku apgleznojumu un formu metu akciju sabiedrības "M. S. Kuzņecovs" fajansa un māla trauku fabrikai, ko turpinājis arī darīt Rīgas keramikas fabrikā padomju varas gados. Strādājis par mākslinieku Rīgas Kinostudijā pie filmas "[[Kaugurieši]]" (arī ķestera loma filmā), kā arī pēc evakuācijas 1941. gadā Alma-Atas un Gruzija-fiļm kinostudijā.
Zīmējis metus slīpējumiem un kristāla trauku formām [[Iļģuciems|Iļģuciema]] stikla fabrikai.<ref name="autogenerated1" />

=== Izstādes ===
Izstādēs piedalījies no [[1919]]. gada. Piedalījies daudzās grupu stājmākslas un lietišķās mākslas izstādēs. Māksliniekam bijušas sekojošas personālizstādes: Rīgā, kopā ar Aleksandru Beļcovu ([[1928]]); [[Berlīne|Berlīnē]] ([[1923]]., [[1925]]., [[1928]]); [[Brisele|Briselē]] ([[1935]]), [[Leipciga|Leipcigā]] ([[1939]]), [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] un [[Maskava|Maskavā]] ([[1934]]), [[Prāga|Prāgā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ([[1930]]), [[Oslo]] ([[1933]]), [[Parīze|Parīzē]] ([[1925]]., [[1937]]), [[Stokholma|Stokholmā]] ([[1927]]), [[Tallina|Tallinā]], [[Tartu]] ([[1923]]), [[Varšava|Varšavā]] ([[1924]]), [[Vašingtona|Vašingtonā]] ([[1930]]).

== Piemiņai ==
Rīgā atrodas [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]] [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 57A-26, kurā ir aplūkojami abu mākslinieku darbi.

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.paintings.lv/gallery/artist.html?artist__id=39 Biogrāfija]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.gallery.lv/classic/Suta/default.htm Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100818075907/http://www.gallery.lv/classic/Suta/default.htm |date={{dat|2010|08|18||bez}} }}
* [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=113 Biogrāfija un darbi]
* [http://www.studija.lv/?parent=59 Scenogrāfija]
* [http://zagarins.net/JG/jg28/JG28_Sils.htm Modernists]
* [http://www.answers.com/topic/romans-suta-2 Biogrāfija angļu valodā]
* [http://www.lnmm.lv/lv/sbm/misc/about/museum/ Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101117040517/http://www.lnmm.lv/lv/sbm/misc/about/museum/ |date={{dat|2010|11|17||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Suta, Romans}}
[[Kategorija:1896. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Rīgas mākslinieku grupas mākslinieki]]
[[Kategorija:Mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" mākslinieki]]
[[Kategorija:"Baltars" mākslinieki]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]