Apskatīt Romas ķēniņvalsts izejas kodu

{{Citas nozīmes|karalisti|Roma (nozīmju atdalīšana)|Roma}}
{| class="wikitable infobox" style="margin: 0.5em 0 0.5em 1em; width: 22em;"
|-
|+ Romas ķēniņvalsts
| style="text-align:center;" | ''Regnum Romanorum''
|-
| style="text-align:center;" | 753.–509. gads p.m.ē.<ref name="britannica overall">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/place/ancient-Rome|title=Ancient Rome|first=Richard P.|last=Saller (etc.)|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|accessdate=6 June 2020}}</ref>
|-
! colspan="2" style="background: white;" style="text-align:center;" | [[Attēls: Platner - Ancient Rome city growth.jpg |border|250px|Senās Romas pilsētas attīstības attēlojums.]]
|-
| style="text-align:center;" | Senās Romas pilsētas attīstības attēlojums
|-
! colspan="2" style="text-align:center;" | Apraksts
|-
| '''Vēsturiskais laikmets:''' || [[dzelzs laikmets]] Itālijas teritorijā: <br> • 753. gads p.m.ē. (Romas dibināšana) <br> • 509. gads p.m.ē. ([[Romas republika]]s izveide)
|-
| '''Valsts iekārta:''' || ievēlama [[monarhija]]
|-
| '''Valsts veids:''' || [[pilsētvalsts]] ar apkārtēju lauku teritoriju 
|-
| '''Platība:''' || ap 822 km<sup>2</sup> (6. gadsimta beigas p.m.ē.)<ref name="Erdkamp p10">{{grāmatas atsauce|title=A Companion to the Roman army|first=Paul|last=Erdkamp|place=Malden, MA; Oxford; Carlton, Vic|publisher=Blackwell Publishing|page=10|isbn=978-1-4051-2153-8}}</ref>
|-
| '''Galvaspilsēta: ''' || [[Roma]]
|-
| '''Valoda: ''' || [[latīņu valoda|latīņu]] (senais dialekts), [[sabīņi|sabīņu]] un [[etruski|etrusku]]<ref name="britannica overall"/>
|-
| '''Reliģija: ''' || [[pagānisms]] ([[romiešu reliģija]])
|-
! colspan="2" style="text-align:center;" | Pārvalde
|-
| '''Valsts vadītājs:''' || [[monarhs]] (ķēniņš)
|-
| '''Padomdevēja orgāns:''' || [[Romas senāts|senāts]]
|-
! colspan="2" style="text-align:center;" | Papildinformācija
|-
|  '''Daļa no mūsdienu:''' || {{flaga|Itālija}} [[Itālija]] <br> {{flaga|Vatikāns}} [[Vatikāns]]
|-
| '''Priekštecis:''' latīņu un sabīņu ciltis Itālijas teritorijas [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] || '''Pēctecis:''' Romas republika
|}

'''Romas ķēniņvalsts''' jeb '''Romas karaļvalsts''' ({{val|la|Regnum Romanum}}), nereti saukts arī par '''Romas valdnieku laikmetu''', bija [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts attīstības periods, kurā pie varas atradās vairāki valdnieki jeb ķēniņi (''Rex'').

== Kopsavilkums ==

Valdnieku laikmets Senajā Romā pastāvēja no tās dibināšanas ap 753. gadu [[Anno Domini|pirms mūsu ēras]] (p.m.ē.), līdz [[Romas republika]]s izveidošanai 509. gadā p.m.ē.<ref name="britannica overall"/> Šajā laikā [[Roma]], līdzīgi kā daudzas polisas [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], pastāvēja kā [[pilsētvalsts]], kuras politiskā ietekme nestiepās tālāk par [[Tibra]]s lejteci un tās apkārtējo teritoriju.<ref name="Erdkamp p7">{{grāmatas atsauce|title=A Companion to the Roman army|first=Paul|last=Erdkamp|place=Malden, MA; Oxford; Carlton, Vic|publisher=Blackwell Publishing|page=7|isbn=978-1-4051-2153-8}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/92 92]|isbn=0-520-22651-8}}</ref> Līdz ar to Roma izveidojās par vienu no daudzajām pilsētvalstīm [[Latija]]s teritorijā, kuru paralēli romiešiem apdzīvoja arī citas [[latīņi|latīņu]] ciltis.<ref name="Erdkamp p10"/>

Saskaņā ar vairākām [[leģenda|leģendām]] un seno laiku autoru atstātajām ziņām Romu dibināja divi brāļi ([[Romuls un Rems]]), no kuriem Romuls kļuva par pirmo pilsētas valdnieku (ķēniņu), un pēc kura valdnieka statusu līdz republikas izveidei ieņēma vēl seši ķēniņi.<ref name="Ancient">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.ancient.eu/Rome/|title=Ancient Rome|first=Joshua J.|last=Mark|work=ancient.eu|publisher=Ancient History Encyclopedia|date=2 September 2009|accessdate=6 June 2020}}</ref> Atšķirībā no republikas un [[Romas impērija|impērija]]s laika posmiem par valdnieku laikmetu ir sagalabājies vismazāk [[vēstures avoti|vēsturisko liecību]], kas tādējādi apgrūtina tā kopējo izpēti.<ref name="britannica overall"/>

== Izpēte ==
Lielākā problēma, ar kuru nākas saskarties vēsturniekiem, pētot agrīno [[Senā Roma|Senās Romas]] vēsturi, ir tāda, ka mūsdienās trūkst pārliecinošu [[vēstures avoti|vēsturisko liecību]], kas būtu saisitītas ar Romas ķēniņvalsts laika periodu.<ref name="Cornell pxv">{{grāmatas atsauce|title=The Beginnings of Rome: Italy and Rome from the Bronze Age to the Punic Wars (c. 1000–264 BC)|url=https://archive.org/details/beginningsofrome0000corn|first=T. J.|last=Cornell|place=London; New York|publisher=Routledge|year=1995|page=xv|isbn=978-0-415-01595-0}}</ref> Visi mūsdienās pieejamie rakstiskie avoti, kas ir attiecināmi uz tā saucamo valdnieku laikmetu, tika radīti vēlākos gadsimtos ([[Romas republika|republikas]] un [[Romas impērija|impērijas]] laikā), galvenokārt uz mutisko avotu bāzes, kā rezultātā to autentiskums par aprakstīto informāciju bieži vien ir apšaubāms.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Beginnings of Rome: Italy and Rome from the Bronze Age to the Punic Wars (c. 1000–264 BC)|url=https://archive.org/details/beginningsofrome0000corn|first=T. J.|last=Cornell|place=London; New York|publisher=Routledge|year=1995|page=xv., 10|isbn=978-0-415-01595-0}}</ref> Paralēli tam daudzi no pieejamajiem avotiem ir savijušies ar [[mīts|mītiem]] un dažādiem [[leģenda|nostāstiem]], kas tādējādi vēl jo vairāk apgrūtina atšķirt vēsturisko realitāti no izdomājumiem.<ref>{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=74.-77|isbn=0-520-22651-8}}</ref>

Nozīmīgākie seno laiku autori, kuru darbos ir ietvertas ziņas par agrīno Senās Romas vēsturi un uz kuru bāzes var balstīties mūsdienu pētnieki, ir romiešu orators [[Cicerons]], kurš dzīvoja vēlīnās republikas posmā 1. gadsimtā p.m.ē., romiešu vēsturnieks [[Tits Līvijs]] un grieķu vēsturnieks [[Halikarnāsas Dionīsijs]], kas dzīvoja impērijas sākumposmā ap 1. gadsimta miju, kā arī grieķu izcelsmes romiešu vēsturnieks [[Dions Kasijs]], kurš dzīvoja 3. gadsimtā.<ref name="Cornell p2/3">{{grāmatas atsauce|title=The Beginnings of Rome: Italy and Rome from the Bronze Age to the Punic Wars (c. 1000–264 BC)|url=https://archive.org/details/beginningsofrome0000corn|first=T. J.|last=Cornell|place=London; New York|publisher=Routledge|year=1995|page=2.-3|isbn=978-0-415-01595-0}}</ref> Diemžēl ne visi šo autoru darbi ir pilnībā sagalabājušies līdz mūsdienām, līdz ar to būtiskas ziņas par agrīno Senās Romas periodu ir iespējams gūt arī no tādiem sengrieķu un romiešu autoriem kā [[Strabons]], [[Plūtarhs]] un [[Tacits]].<ref name="Cornell 2/4">{{grāmatas atsauce|title=The Beginnings of Rome: Italy and Rome from the Bronze Age to the Punic Wars (c. 1000–264 BC)|url=https://archive.org/details/beginningsofrome0000corn|first=T. J.|last=Cornell|place=London; New York|publisher=Routledge|year=1995|page=2.-4|isbn=978-0-415-01595-0}}</ref>

Iemesli, kādēļ līdz mūsdienām nav sagalabājušās rakstiskās liecības no Senās Romas pirmsākumiem, ir dažādi. Atsevišķi pētnieki norāda, ka tikai svarīgākie [[Dokuments|dokumenti]] no Romas ķēniņvalsts perioda tika iekalti un atzīmēti uz [[akmens]] un [[bronza]]s plāksnēm, kur lielākā daļa no tām visticamāk laika gaitā tika pārkausētas, lai tādējādi attiecīgais metāla sakausējums varētu tikt izmantots atkārtoti.<ref name="Forsythe p73">{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/73 73]|isbn=0-520-22651-8}}</ref> Turpretim vairums no pārējiem dokumentiem visticamāk tika pierakstīti uz mazāk izturīgiem materiāliem kā, piemēram, [[Koks|koka]], [[Pergaments|pergamenta]] un [[Audums|auduma]], kas tādējādi fiziski nav spējuši saglabāties tūkstošiem gadu līdz mūsdienām.<ref name="Forsythe p73"/>

Agrīnās Senās Romas vēstures pētniecību apgrūtina arī tas, ka ap 390. gadu p.m.ē. [[galli|gallu]] uzbrukuma laikā tika izpostīta un izlaupīta Romas pilsēta, kā rezultātā varēja iet bojā vairums no iepriekšējo gadsimtu saglabātājiem vēstures avotiem kā, piemēram, dokumenti un citas liecības.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Beginnings of Rome: Italy and Rome from the Bronze Age to the Punic Wars (c. 1000–264 BC)|url=https://archive.org/details/beginningsofrome0000corn|first=T. J.|last=Cornell|place=London; New York|publisher=Routledge|year=1995|page=[https://archive.org/details/beginningsofrome0000corn/page/n43 24]|isbn=978-0-415-01595-0}}</ref> Šī iemesla dēļ mūsdienās primārais veids kā tiek pētīta Romas ķēniņvalsts vēsture ir caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]], kas paver iespēju pētīt Senās Romas pirmsākumus no [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] kopienām ap 900. gadu p.m.ē. līdz Romas pilsētvalsts [[urbanizācija]]s attīstībai 7. un 6. gadsimtā p.m.ē.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Beginnings of Rome: Italy and Rome from the Bronze Age to the Punic Wars (c. 1000–264 BC)|url=https://archive.org/details/beginningsofrome0000corn|first=T. J.|last=Cornell|place=London; New York|publisher=Routledge|year=1995|page=26.-27|isbn=978-0-415-01595-0}}</ref>

== Vēsture ==
=== Romas dibināšana ===

[[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|thumb|Saskaņā ar leģendu Romas pilsētu dibināja dvīņi [[Romuls un Rems]], kurus sākotnēji mazotnē izglāba un uzaudzināja vilku māte]]
Lai gan mūsdienu [[arheoloģiskie izrakumi]] norāda, ka [[Roma]]s pilsētas teritorija ir bijusi apdzīvota jau kopš aptuveni 1000. gada p.m.ē., [[senie laiki|seno laiku]] rakstiskās liecības no [[Romas republika|republika]]s un [[Romas impērija|impērija]]s laikiem pauž uzskatu, ka tā ir tikusi dibināta 753. gadā p.m.ē., kas līdz mūsdienām ir saglabājies par pilsētas vēstures oficiālo atskaites punktu.<ref name="britannica overall" /><ref name="Erdkamp p8">{{grāmatas atsauce|title=A Companion to the Roman army|first=Paul|last=Erdkamp|place=Malden, MA; Oxford; Carlton, Vic|publisher=Blackwell Publishing|page=8|isbn=978-1-4051-2153-8}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.italymagazine.com/featured-story/forever-young-rome-celebrates-its-2773rd-birthday|title=Forever Young, Rome Celebrates Its 2773rd Birthday!|work=italymagazine.com|publisher=Italy Magazine|first=Georgette|last=Jupe|date=21 April 2020|accessdate=7 June 2020}}</ref>

Mūsdienu pētnieki atzīmē, ka seno laiku autoru [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] saistībā ar Romas dibināšanu 8. gadsimta vidū p.m.ē. pakāpeniski sāka veidoties laika posmā starp 5. un 3. gadsimtu p.m.ē., kas satura ziņā sevī ietvēra sajaukumu starp [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģiju]], [[itāliki|itāliku]] tautu [[folklora|folkloru]] un romiešu mutisko tradīciju.<ref name="Forsythe p93">{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/93 93]|isbn=0-520-22651-8}}</ref> Šī iemesla dēļ visu seno laiku autoru apraksti par Romas dibināšanu ir galvenokārt balstīti uz dažādiem [[mīts|mītiem]] un [[leģenda|leģendām]].<ref name="britannica overall"/>

Tā kā seno romiešu autori kā, piemēram, [[Kvints Fabijs Piktors]] (''Quintus Fabius Pictor'') Romas pirmsākumus sāka aprakstīt vien 3. gadsimtā p.m.ē., senākās rakstiskās liecības par Romas dibināšanu ir saglabājušās no senajiem grieķiem, kas kopš 5. gadsimta p.m.ē. radīja vismaz 60 mītus, kas bija saistīti ar Romas pilsētas izveidi.<ref name="Forsythe p93"/> Kopā ar romiešu mutisko tradīciju un citu itāliku tautu folkloras ietekmi popluārākais nostāsts par Romas dibināšanu laika gaitā tika saistīts ar divu dvīņu — [[Romuls un Rems|Romula un Rema]] — vārdiem, kas 753. gada 21. aprīlī p.m.ē. lika pamatus Romas pilsētai [[Palatīna kalns|Palatīna kalna]] virsotnē [[Tibra]]s kreisajā krastā.<ref name="Ancient" /><ref name="Forsythe p95/96">{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=95.-96|isbn=0-520-22651-8}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|title=The Seven Hills of Rome: A Geological Tour of the Eternal City|url=https://archive.org/details/sevenhillsofrome00gran|first=Grant|last=Heiken|first2=Renato|last2=Funiciello|first3=Donatella|last3=De Rita|place=Princeton, NJ; Oxford|publisher=Princeton University Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/sevenhillsofrome00gran/page/36 36]|isbn=0-691-06995-6}}</ref>

Saskaņā ar leģendu abi dvīņi, kas tika uzskatīti par romiešu kara dieva [[Marss (mitoloģija)|Marsa]] atvasēm, pēc piedzimšanas tika atstāti novārtā mazā groziņā [[Tibra]]s upes krastos, kurus pēc tam esot izglābusi un zīdījusi vientuļa vilku māte.<ref name="britannica overall"/> Pēc izaugšanas abi dvīņi 753. gadā p.m.ē. Palatīna kalna virsotnē dibināja Romas pilsētu, kura vēlāk esot nosaukta Romula — tās pirmā ķēniņa — vārdā.<ref name="britannica overall"/>

Mūsdienu vēsturnieki norāda, ka daudzām seno laiku tautām [[Vidusjūra]]s reģionā bija izplatīti līdzīgi nostāsti par pamestiem dvīņiem un to varonību brieduma gados, līdz ar to Romula un Rema stāsts netiek uzskatīts par oriģinālu.<ref name="britannica overall"/><ref>{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/77 77]|isbn=0-520-22651-8}}</ref> Šī iemesla dēļ abu dvīņu leģenda visticamāk esot bijusi vēlāko seno laiku autoru izdomājums, lai tādejādi piešķirtu Romas pirmsākumiem tās dievišķo un militāro kultūru.<ref name="britannica overall"/><ref>{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/96 96]|isbn=0-520-22651-8}}</ref>

=== No ciemata uz pilsētvalsti ===

[[Attēls:Rome-Palatine Hut Model 01.jpg|thumb|200px|Ciemata rekonstrukcija Palatīna kalna virsotnē pirms Romas pilsētvalsts izveides]]
[[Attēls:Rome in 753 BC.png|thumb|200px|Romas atrašanās vieta [[Tibra]]s upe lejtecē ap 753. gadu p.m.ē.]]
Mūsdienu pētījumi norāda, ka Romas pilsētas teritorija ir sākotnēji tikusi apdzīvota ap 1000. gadu p.m.ē., kur līdz 8. gadsimtam p.m.ē. tajā bija izveidojušies vairāki [[Ciems|ciemati]], kas bija uzcelti uz vairākiem [[Paugurs|pakalniem]] topošās pilsētas apkārtnē .<ref name="Erdkamp p8" /> [[Arheoloģiskie izrakumi|Arheoloģiskie pētījumi]] parāda, ka senākais apdzīvotais pakalns Romas teritorijā bija [[Palatīna kalns]], kuru sākotnēji ap 10. gadsimtu p.m.ē. apdzīvoja [[latīņi|latīņu]] ciltis primitīvās salmu būdās, un pēc kura pamazām tika apdzīvoti arī pārejie seši no kopējiem septiņiem Romas pakalniem.<ref name="britannica overall"/><ref>{{grāmatas atsauce|title=The Cambridge Companion to Ancient Rome|first=Paul|last=Erdkamp|place=Cambridge|publisher=Cambridge University Press|year=2013||page=12|isbn=978-0-521-72078-6}}</ref>

Tāpat arheoloģiskie izrakumi vairākās apbedīšanas vietās liecina par augstu sabiedrības noslāņošanos 8. gadsimtā p.m.ē., kur atsevišķās kapu vietās ir uzietas iespaidīgas bagātības.<ref name="Erdkamp p8"/> Visbeidzot 7. gadsimtā p.m.ē. tās teritorijā sāka celt arī pirmās publiskās ēkas, kas nozīmēja, ka līdz 7. gadsimta beigām p.m.ē. un 6. gadsimta sākumam p.m.ē. Roma no ciematu kopienas pamazām attīstījās par [[Pilsētvalsts|pilsētvalsti]].<ref name="Erdkamp p8"/><ref>{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/88 88]|isbn=0-520-22651-8}}</ref>

1950. gados veiktie zviedru [[Arheoloģija|arheologu]] izrakumi mūsdienu Romas centrālā [[forums|foruma]] apkārtnē lika secināt, ka pilsētas foruma pirmsākumi bija meklējami ap 575. gadu p.m.ē., kad tas pamazām sāka kļūt par romiešu sabiedrības galveno pulcēšanās vietu.<ref>{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/83 83]|isbn=0-520-22651-8}}</ref> Tomēr lielākā daļa mūsdienu arheologu šo pilsētas foruma pirmsākumu vairāk datē ar 625. gadu p.m.ē.<ref name="Forsythe p86">{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/86 86]|isbn=0-520-22651-8}}</ref> Tāpat arheoloģiskās liecības norāda, ka 7. gadsimta beigās p.m.ē. foruma austrumdaļā visticamāk ir tikušas nojauktas vairākas dzīvojamās [[būda]]s no iepriekšējiem gadiem, lai tādējādi atbrīvotu vietu Romas valdnieka (ķēniņa) rezidencei (''Regia''), kurā regulāri tika pārraudzīti vairāki [[Reliģija|reliģiskie]] [[Rituāls|rituāli]].<ref name="Forsythe p87">{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/87 87]|isbn=0-520-22651-8}}</ref>

Papildus izrakumi foruma apkārtnē norāda, ka ap 600. gadu p.m.ē. forums ir ticis pārklāts ar [[Bruģis|bruģējumu]], kas tādejādi liek secināt, ka tas ir ticis izmantots sabiedriskiem pasākumiem, to skaitā [[Politika|politiskām]] un reliģiskām aktivitātēm.<ref name="Forsythe p86"/> Tāpat pētniekiem ir izdevies noskaidrot, ka ap to pašu 600. gadu p.m.ē. foruma apkārtnē atsevišķas ēkas ir bijušas pārklātas ar jumtu dakstiņiem, to skaitā arī [[Romas senāts|senāta]] nams (''Curia Hostilia'').<ref name="Forsythe p87"/>

[[Attēls:Forum romanum.jpg|thumb|left|Galvenie arheoloģiskie izrakumi attiecībā uz Romas ķēniņvalsts periodu ir veikti pilsētas centrālā [[forums|foruma]] apkārtnē]]
Senākais romiešu [[templis]], kas līdz šim caur arheoloģiskajiem izrakumiem ir uziets Romas teritorijā, ir ''Forum Boarium'', kas atrodas netālu no [[Kapitolija kalns|Kapitolija kalna]] un tiek datēts ar 6. gadsimta beigām p.m.ē.<ref name="Forsythe p90">{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/90 90]|isbn=0-520-22651-8}}</ref> Veicot izrakumus, pētniekiem zem tempļa [[Altāris|altāra]] izdevās uziet vairāku dzīvnieku mirstīgās atliekas, kas visticamāk ir kalpojuši par [[upurēšana]]s objektiem.<ref name="Forsythe p90"/> Bez tam līdzās dzīvnieku kaulu atliekām bija atrodami arī vairāki ziedojumu priekšmeti kā, piemēram, [[Smaržas|parfimērija]]s pudeles, [[Podniecība|māla podi]], [[Dzintars|dzintara]] gabali, dažādi [[svari]] un citas lietas.<ref name="Forsythe p90"/>

Romas ķēniņvalsts laika posmā notika arī pakāpeniska pāreja uz plašāku un izturīgāku [[Māja|mājokļu]] celtniecību, kur mūsdienu itāļu arheologu veiktie pētījumi norāda, ka, sākot ar 7. gadsimta beigām p.m.ē., romieši sāka aizstāt primitīvākas būdas ar akmens un mūra celtnēm, kur jumta segumu parasti veidoja dažādi koka izstrādājumi un māla dakstiņi.<ref name="Forsythe p91">{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=[https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors/page/91 91]|isbn=0-520-22651-8}}</ref> Šī iemesla dēļ līdz 6. gadsimta beigām p.m.ē. turīgākā Romas iedzīvotāju daļa dzīvoja tikpat plašās un greznās ēkās kā vēlākie romieši [[Romas impērija|impērija]]s sākumposmā.<ref name="Forsythe p91"/>

Līdz 6. gadsimta vidum p.m.ē. Roma bija paspējusi kļūt par lielāko [[Pilsēta|pilsētu]] [[Itālija]]s vidusdaļā, taču viscaur karalistes periodu un [[Romas Republika|republikas]] sākumposmu tās ietekme nestiepās tālāk par [[Tibra]]s lejteci un tās tuvāko apkārtni.<ref name="Erdkamp p7"/> Tikai 4. gadsimta vidū p.m.ē., kad Romā jau ilgāku laiku bija pastāvējusi republikāniskā iekārta, tā pamazām sāka izvērst savu militāro ekspansiju citviet Itālijas teritorijā.<ref name="Erdkamp p7"/>

Atsevišķi pētnieki uzsver, ka līdz 6. gadsimta beigām p.m.ē., kad beidza pastāvēt Romas ķēniņvalsts, tās ietekme varēja stiepties aptuveni 822 km<sup>2</sup> platībā, kas būtu aptuveni viena trešā daļa no visām [[Latija|latīņu apdzīvotajām zemēm]] tajā laikā.<ref name="Erdkamp p10"/> Lai gan minimāla nocietinājumu sistēma kā, piemēram, dažādi uzbērumi pilsētas apkārtnē noteikti pastāvēja, nekāds aizsardzības [[mūris]] ķēniņvalsts periodā vēl neeksistēja, pirmais nopietnais aizsargmūris jeb tā saucamais [[Servija mūris]] (''Murus Servii'') apkārt pilsētas teritorijai tika uzcelts vien republikas periodā (4. gadsimta sākumā p.m.ē.).<ref name="Erdkamp p10/11">{{grāmatas atsauce|title=A Companion to the Roman army|first=Paul|last=Erdkamp|place=Malden, MA; Oxford; Carlton, Vic|publisher=Blackwell Publishing|page=10.-11|isbn=978-1-4051-2153-8}}</ref>

Lai nu kā, bet daļa mūsdienu vēsturnieku atzīmē, ka romiešu koncepts par pilsētvalsti kā tādu, iespējams, tika lielā mērā aizgūts no senajiem grieķiem un [[Feniķija|feniķiešiem]], kuru apmetnes uz dienvidiem no [[Latija]]s, kā arī tirgotāju aktivitāte [[Vidusjūra]]s rietumdaļā, laika gaitā veicināja dziļāku saskarsmi ar latīņu tautām un to pakāpenisko [[urbanizācija]]s attīstību Romas ķēniņvalsts periodā.<ref>{{grāmatas atsauce|title=A Critical History of Early Rome: From Prehistory to the First Punic War|url=https://archive.org/details/criticalhistoryo0000fors|first=Gary|last=Forsythe|place=Berkeley; Los Angeles; London|publisher=University of California Press|year=2005|page=92.-93|isbn=0-520-22651-8}}</ref>

== Valsts pārvalde ==

Jādomā, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas romiešus jau sākotnēji atšķīra no vairuma citu seno tautu un valstu Vidusjūras reģionā un veicināja vēlākās Romas attīstību un pieņemšanos spēkā, bija organiska sabiedrības institucionālā struktūra, kas izveidojās vēl karaļu laikā. Šajā laikā sākās Romas iedzīvotāju noslāņošanās. Tie sadalījās divos galvenajos slāņos: [[Patricieši|patriciešos]] un [[Plebeji|plebejos]]. Patricieši baudīja politiskas tiesības, tie no sava vidus ievēlēja [[Senāts|Senātu]] (''senatus''), kurš iecēla ķēniņu. Ķēninš valdīja visu savas dzīves laiku, viņš bija atbildīgs par karaspēka savākšanu kara laikā, viņam vajadzēja šo karaspēku arī vadīt kaujā. Karalis bija arī augstākais tiesnesis civilās un kriminālās lietās.

=== Senāts ===

Senātam nebija tiesību diktēt ķēniņam nekādus lēmumus. Tas nepieņēma arī likumus — tā bija ķēniņa prerogatīva. Taču ķēniņš, ja viņš to vēlējās, varēja griezties pie Senāta un lūgt tā viedokli vai padomu tajā vai citā jautājumā. Līdz ar to [[vienvadības princips]] romiešiem bija sabalansēts ar sarežģītu jautājumu kolektīvu apspriešanu. Ar šo valstisko funkciju sadalījumu vien jau romieši krasi atšķīrās gan no Austrumu [[Despotisms|despotijām]], gan grieķu [[demokrātija]]s. Izrādījās, ka šāda valsts institucionālā struktūra ir daudz stabilāka un dzīvotspējīgāka. Ķēniņš krīzes gadījumā varēja pieņemt ātrus, operatīvus lēmumus, nezaudējot laiku ilgstošos strīdos, bet stratēģiski svarīgu lēmumu alternatīvas vairumā gadījumu tika apsvērtas un izdiskutētas Senātā.

=== Plebeji ===

Tiek uzskatīts, ka plebeju šķiru sākotnēji veidojuši galvenokārt pie ligūru cilts piederošie Romas iedzīvotāji. Par plebejiem sociālā statusa izpratnē tie kļuvuši pēc pakļaušanas citai Romas teritoriju apdzīvojušai ciltij - sabīņiem. Ligūru zemes sabīņi piesavinājušies, padarot iekaroto tautu par saviem pakļautajiem. Taču lai gan plebejiem (tautai) nebija tiešu politisko tiesību, tie aktīvi piedalījās politiskajā dzīvē ar divu savu demokrātisko institūciju palīdzību. Viena no tām bija ''Comitia Curiata'', jeb kūriju komiteja, kas pārstāvēja 30 [[kūrija]]s (''Curiae''). Kūrijas veidojās pēc [[asinsradniecība]]s vai reliģiskā principa. Kūrijas savās sanāksmēs ([[Asambleja|asamblejās]]) izteica viedokli par jauna ķēniņa iecelšanu vai kara pieteikšanu. Tās, pēc ķēniņa ierosinājuma parasti sanāca divas reizes gadā. Kūrijām, kūriju komitejai, nebija ne likumdošanas, ne arī padomdevēja tiesības. Taču viņu viedoklis un atbalsts bija svarīgs no valsts vienotības viedokļa, it īpaši kara gadījumos.

Otra plebeju institūcija bija centūriju komiteja (''Comitia Centuriata''). Šī komiteja pārstāvēja [[centūrija]]s (''centuria'') — Romas militārās vienības. Šīs komitejas tiesības un funkcijas bija līdzīgas kūriju komitejai.
Abu komiteju nepieciešamība un to [[Politiskā līdzdalība|līdzdalība politiskajā dzīvē]] izskaidrojama ar to, ka arī plebejiem, pēc nozīmīgas militārās reformas 6. gadsimtā p.m.ē., drīkstēja piederēt īpašums, viņiem līdz ar patriciešiem arī vajadzēja kalpot [[karaspēks|armijā]]. Centūrijas plebeji tika sadalīti rangos, atkarībā no vecuma un īpašuma lieluma. Lai gan tam it kā bija loģisks pamats, praksē tas nereti izraisīja daudzus strīdus un konfliktus, kas saasinājās Romas republikas laikā.
Abas plebeju komitejas ar savu viedokli vai priekšlikumiem varēja griezties gan pie ķēniņa, gan pie senāta. Lai gan kā vienam, tā otram, kā jau minēts, komiteju viedokļi vai priekšlikumi nebija saistoši, ķēniņi parasti centās savu galīgo lēmumu sabalansēt ar visu valsts institūciju interesēm.

=== Patricieši ===

Patricieši bija Romas pilsoņi, kuriem, atšķirībā no plebejiem, piederēja zeme un citi īpašumi. Pastāv viedoklis, ka patricieši cēlušies pārsvarā no sabīņu vidus. Savu priviliģēto stāvokli un patriciešu sociālo un politisko statusu tie ieguvuši pēc ligūru pakļaušanas. Līdz ar to patricieši arī Romas senātā spēlēja galveno politisko lomu. Romas karalistes sākumā tikai patriciešiem bija tiesības nēsāt ieročus, kā arī pienākums un gods aizstāvēt Romu pret ienaidniekiem. Tiem bija aizliegts stāties laulībā ar plebeju pārstāvjiem.

Drīz pēc militārās un daļējas politiskās reformas karaļu laikā, Roma 6. gadsimta pr.Kr. beigās turpināja jau agrāk aizsākušās reformas un pieņēma progresīvāku valsts organizācijas formu - tā kļuva par [[Republika|republiku]], kura pastāvēja gandrīz līdz tūkstošgades mijai. Republikas laikā pakāpeniski izzuda arī atšķirības starp plebejiem un patriciešiem.

== Armija ==

Lai gan [[vēstures avoti|vēstures avotu]] par agrīno [[Senā Roma|Senās Romas]] armiju ir salīdzinoši maz, [[arheoloģiskie izrakumi]] norāda, ka tās pastāvēšanas pirmajos gadsimtos romiešu karaspēku sastādīja gan [[kājnieks|kājnieku]], gan [[jātnieks|jātnieku]] vienības, kuru [[Militārā taktika|militārās taktikas]] lielā mērā ietekmēja uz ziemeļiem dzīvojošie [[etruski]] un kuru bruņojumā ietilpa ovālveida [[vairogs|vairogi]], no ādas darinātas krūšu bruņas ar metāla pārklājumu krūšukurvja apkārtnē, kāju aizsargi, [[šķēps|šķēpi]], [[zobens|zobeni]] un no [[bronza]]s darinātas konusveida ķiveres.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Making of the Roman Army: From Republic to Empire|first=Lawrence|last=Keppie|place=London|publisher=Routledge|page=3.-5|isbn=0-203-14321-3}}</ref>

Romiešu [[antikvārs|antikvāru]] atstātās liecības norāda, ka sākotnēji armiju veidoja aptuveni 3000 karavīru liels sastāvs, kur katra no Romas teritorijā dzīvojošajām ciltīm — ramni (''Ramnes''), titi (''Tities'') un lukeri (''Luceres'') — gādāja par 1000 karavīriem un komandieri ([[tribūns|tribūnu]]) no savas puses, iekams [[aristokrātija]] no katras cilts sastādīja tās kopējo jātnieku korpusu (ap 300 karavīri), kur katra cilts deva 100 jātniekus.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Making of the Roman Army: From Republic to Empire|first=Lawrence|last=Keppie|place=London|publisher=Routledge|page=3|isbn=0-203-14321-3}}</ref> Turpretim visa armijas vadība kaujas laukā tika uzticēta valdnieka jeb ķēniņa rokās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Handbook To Life in Ancient Rome|url=https://archive.org/details/handbooktolifein0000adki_p2c4|first=Lesley|last=Adkins|first2=Roy A.|last2=Adkins|place=New York|publisher=Facts On File|edition=2.|year=2004|page=[https://archive.org/details/handbooktolifein0000adki_p2c4/page/64 64]|isbn=0-8160-5026-0}}</ref>

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Vēsture}}
* [[Romas impērija]]
* [[Romas Republika]]
* [[Senā Roma]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20060408013725/http://www.wsu.edu/~dee/ROME/KINGDOM.HTM Romas karaliste]
* [http://www.forumromanum.org/history/morey05.html Izvilkumi no Romas vēstures]

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Senie laiki-aizmetnis}}

[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Bijušās valstis]]