Apskatīt Rumānijas vēsture izejas kodu

[[Attēls:RomaniaBorderHistoryAnnimation 1859-2010.gif|thumb|330px|Rumānijas robežu izmaiņas]]
'''Rumānijas vēsture''' ir [[Eiropas vēsture]]s daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā.

== Aizvēsture ==
[[Eiropa|Eiropā]] vecākās cilvēku apmetnes ir atrastas tieši Rumānijā.<ref>{{Atsauce | last=Trinkaus | first=E. | title=Early Modern Human Cranial remains from the Peştera cu Oase | journal=Journal of Human Evolution | volume=45 | pages=245—253 | year=2003 | url=http://www.geo.edu.ro/sgr/mod/downloads/PDF/Trinkaus-JHE-2003-45-245.pdf | accessdate=2008-01-10 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20070925185013/http://www.geo.edu.ro/sgr/mod/downloads/PDF/Trinkaus-JHE-2003-45-245.pdf | archivedate={{dat|2007|09|25||bez}} }}</ref> Tiek lēsts, ka tās ir aptuveni 42 000 gadus vecas. Šis laiks tiek minēts arī kā cilvēku ierašanās periods Eiropā.<ref>{{Atsauce | last=Zilhão | first=João | title=Neanderthals and Moderns Mixed and It Matters | journal=Evolutionary Anthropology | volume=15 | pages=183—195 | date= | year=2006 | url=http://www3.interscience.wiley.com/cookie_setting_error.html | accessdate=2008-01-10 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20080213011303/http://www3.interscience.wiley.com/cookie_setting_error.html | archivedate=2008-02-13 }}</ref>

== Dākija ==
Pirmās rakstiskās liecības par cilvēku apmešanos mūsdienu Rumānijas teritorijā ir atrodamas [[Hērodots|Hērodota]] ceturtajā ''Historiai'' grāmatā. Tā ir uzrakstīta aptuveni 440. gadā p.m.ē. Hērodots ir aprakstījis, kā [[gēti|gētus]] sakāva [[Persijas impērija|Persijas]] imperators [[Dārijs I]], cīnoties ar [[skiti]]em.<ref>{{Atsauce | last = Herodotus | translation = William Beloe | title = The Ancient History of Herodotus By Herodotus | digitized = Google Book Search | pages =213—217 | publisher = Derby & Jackson | year =1859 | url = http://books.google.com/books?id=sfHsgNIZum0C&pg=PA215&lpg=PA215&dq=herodotus+dacians+darius&source=web&ots=G4uX7Mnsqb&sig=kYPtXH157JEzuk7V618EreDadqY&hl=en | accessdate=2008-01-10}}</ref>

[[Romieši]] gētus sauca par [[dāki]]em. [[Dākija|Dākijā]], kur mūsdienās atrodas Rumānija, [[Moldova]] un [[Bulgārija]]s ziemeļu daļa, dzīvoja arī [[trāķieši]]. Romas imperatora [[Domiciāns|Domiciāna]] valdīšanas laikā [[87]]. gadā dāki pāri [[Donava]]i uzbruka [[Romas impērija|Romas provincei]] Mēzijai. No [[101]]. līdz [[106]]. gadam Romas impērija [[Trajāns|Trajāna]] valdīšanas laikā divas reizes sakāva dākus.<ref>{{Atsauce|title =Assorted Imperial Battle Descriptions|publisher =De Imperatoribus Romanis, An Online Encyclopedia of Roman Emperors|url =http://www.roman-emperors.org/assobd.htm#s-inx|accessdate=2008-01-10}}</ref> Romas impērija pakļāva Dākiju un izveidoja provinci - [[Romas Dākija|Romas Dākiju]].

Lai izmantotu provinces bagātīgās zelta uz sudraba atradnes, romieši kolonijā nometināja kolonistus no visas impērijas un viņu runātā [[latīņu valoda]] lika pamatus modernajai [[rumāņu valoda]]i. 3. gadsimtā, neizturot [[Lielā tautu staigāšana|Lielās Tautu staigāšanas]] spiedienu, ap 271. gadu romieši provinci oficiāli pameta.

Turpmākajos gadsimtos Dākijas teritorijā iebruka [[goti]], [[huņņi]], [[gepidi]], [[avāri (senie)|avāri]], [[bulgāri]], [[pečeņegi]] un [[kumani]].

== Viduslaiku kņazistes ==
Agrīnā ungāru hronika [[Gesta Hungarorum]], piemin, ka 9. gadsimta beigās pastāvējušas trīs [[vojevodiste]]s: ''Gelou'', ''Glad'' un ''Menumorut''. 943. gadā pieminēts kāds Župans Dimitrie, kas valdījis Dobrudžas apvidū. Viduslaikos mūsdienu Rumānijas teritorijā pastāvēja [[Moldāvija]]s, [[Valahija]]s un [[Transilvānija]]s kņazistes. Transilvānija 11. gadsimtā kļuva par autonomu [[Ungārijas Karaliste]]s sastāvdaļu. Līdz 1541. gadam visas trīs kņazistes bija  nokļuvušas [[Osmaņu impērija]]s vasaļatkarībā.

== Modernā Rumānija ==
{{main|Rumānijas Karaliste|Rumānijas Tautas Republika}}
Modernā Rumānija sāka veidoties [[1859]]. gadā, kad apvienojās Osmaņu pakļautībā esošās Moldāvijas un Valahijas kņazistes. [[Rumānijas Karaliste]]s neatkarība no Osmaņu impērijas tika pasludināta 1877. gada 9. maijā, bet starptautiski to atzina [[1878]]. gada [[Berlīnes kongress]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Rumānijas Karalistei pievienoja [[Transilvānija|Transilvāniju]], [[Bukovina|Bukovinu]] un [[Besarābija|Besarābiju]]. 1940. gada vasarā Besarābiju un daļu Bukovinas (mūsdienu [[Moldova]]s republiku un Ukrainas [[Černivcu apgabals|Černivcu apgabalu]]) pēc ultimāta iesniegšanas okupēja [[Padomju Savienība]], bet Transilvāniju, pēc Vācijas spiediena, atdeva Ungārijai. Otrā pasaules kara laikā rumāņu karaspēks atguva Besarābiju un iekaroja arī PSRS teritorijas [[Dņestra]]s upes austrumu krastā, t.sk. [[Odesa]]s pilsētu. Pēc kara Rumāniju ieņēma PSRS karaspēks, karalis tika gāzts un izveidots komunistu režīms. No 1965. gada, kad pie varas nāca [[Nikolaje Čaušesku]], Rumānija ieturēja no Maskavas neatkarīgu politiku. Čaušesku vadībā Rumānija nepiedalījās [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstu iebrukumā [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Čehoslovākijā]] un [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] apspiešanā.

Pēc [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškara]] krišanas 1989. gada decembrī sākās tautas revolūcija, kas gāza Čaušesku diktatūru. Čaušesku un viņa sievai tika izpildīts nāvessods. Rumānijā tika uzsāktas politiskas un ekonomiskas reformas. 2004. gadā Rumānija pievienojās [[NATO]] un {{dat|2007|1|1}} arī [[Eiropas Savienība]]i.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas vēsture}}

[[Kategorija:Rumānija]]