Apskatīt Senā Maķedonija izejas kodu

{{Citas nozīmes|seno Maķedoniju|Maķedonija|Maķedonija}}
[[Attēls:Royal crown Aigai.jpg|thumb|300px|Ķēniņa zelta ozollapu kronis]] 
[[Attēls:Image larnax of philip.jpg|thumb|300px|[[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] šķirsts ar Senās Maķedonijas simbolu (t.s. [[Vergina (Grieķija)|Verginas]] sauli) uz vāka]]
'''Senā Maķedonija''' ({{val|gr|Μακεδονία}} (''Makedonía'')) bija [[karaliste|ķēniņvalsts]] [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ziemeļu daļā, kas izveidojās aptuveni 7. gadsimtā p.m.ē. Tā sākotnēji bija salīdzinoši neliela un atpalikusi valsts, taču ar laiku tā kļuva par vienu no vissvarīgākajiem spēkiem [[Grieķijas vēsture|Grieķijas vēsturē]]. Maķedonijas varenības laiks sākās 4. gadsimta p.m.ē., kad pie varas nāca ķēniņš [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]], kurš ievērojami paplašināja valsts teritoriju un modernizēja tās armiju. 

Filipa dēls un pēctecis [[Aleksandrs Lielais]] vēl vairāk paplašināja Maķedonijas ietekmi, iekarojot milzīgas teritorijas no Grieķijas līdz pat [[Indija|Indijai]]. Aleksandra Lielā iekarojumu rezultātā Maķedonija kļuva par dominējošu impēriju un izplatīja grieķu kultūru plašā pasaules daļā, sākot [[Hellēnisms|hellēnisma]] laikmetu. Tomēr pēc Aleksandra Lielā nāves 323. gadā p.m.ē. Maķedonijas impērija sadalījās starp viņa ģenerāļiem (diadohiem), un pati Maķedonija piedzīvoja vairākas iekšējas nesaskaņas un nestabilitāti. Tā saglabāja ievērojamu spēku Grieķijā līdz pat 2. gadsimtam p.m.ē., kad Maķedonijas karu rezultātā to pakļāva [[Romas Republika]]. 168. gadā p.m.ē. Maķedonija zaudēja savu [[Neatkarība|neatkarību]] un kļuva par Romas provinci.

== Vēsture ==
Pēc 3000. gada p.m.ē. kāda [[grieķu valoda]]i radniecīgā valodā runājoša cilts apmetās šajā reģionā un ilgstoši atradās [[Ilīrija]]s un [[Trāķija]]s ietekmes sfērā.

=== Uzplaukuma periods ===

Valdnieka [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] laikā, 4. gadsimtā p.m.ē., sākās strauja Maķedonijas saimnieciska un militāra attīstība, lielā mērā pateicoties dažādiem [[jaunievedumi]]em un labi organizētai valsts pārvaldei. Filips II bija [[grieķu kultūra]]s piekritējs un atbalstītājs. Viņš labi redzēja arī [[Senā Persija|Senās Persijas]] vājumu tās norieta laikā un viņa dēls [[Aleksandrs Lielais]] iekaroja visas teritorijas no [[Mazāzija]]s līdz [[Indijas vēsture|Senajai Indijai]], izveidojot milzīgu [[lielvalsts|lielvalsti]].

Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē. viņa impērija sašķēlās, jo daudzi karavadoņi un vadošās ģimenes tiecās pēc varas. 301. gadā p.m.ē. Aleksandra māte, sieva, pusbrālis tika noslepkavoti. Sekojot Ipsas kaujai Mazāzijā, Aleksandra impērija tika sadalīta daudzās karojošās ķēniņvalstīs. 277. gadā p.m.ē. Antigons Ganats (viens no senās un vadošā antagonistu ģimenes) kļuva par Maķedonijas ķēniņu un izveidoja vadošo Antagonīdu dinastiju.
Maķedonijas mēģinājumi paplašināt savu teritoriju sadūrās ar grieķu pilsētvalstu konfederācijas pretestību, kas novājinājās pēc [[Pirrs|Pirra]] karagājieniem pret romiešiem 275. gadā p.m.ē.
202. gadā p.m.ē. Maķedonija cīnījās ar romiešiem par varu pār grieķu pilsētvalstīm. 196. gadā p.m.ē. [[Romas Republika]] sakāva Maķedoniju, kura gan spēja saglabāt patstāvību.

=== Noriets ===
Romas armija no jauna iebruka 172. gadā p.m.ē. un Pidnas kaujā galīgi sakāva maķedoniešu karaspēku.
148. gadā p.m.ē. Maķedonija kļuva par vienu no Romas lielvalsts provincēm.

Pēc [[Romas impērija]]s sadalīšanās [[Rietumroma|Rietumromā]] un [[Austrumroma|Austrumromā]], Maķedonija kļuva par [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] sastāvdaļu.
Bizantijai novājinoties, 6.—7. gadsimta laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], t.sk. Senās Maķedonijas teritorijā ieplūda liels skaits [[Slāvi|slāvu]] ieceļotāju no [[Austrumeiropa]]s. Drīz vien slāvi kļuva šeit par dominējošo etnisko grupu, un Maķedonijas pirmiedzīvotāji pakāpeniski tika [[pārtautošana|pārtautoti]].

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{Seno laiku lielvalstis}}

[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Grieķijas vēsture]]
[[Kategorija:Senā Grieķija]]