Apskatīt Senā Korinta izejas kodu

{{Senvietas infokaste
| name           = Korinta
| native_name    = {{gree|Κόρινθος}}
| image          = CorintoScaviTempioApollo.jpg
| image_size     = 
| caption        = [[Apollona templis Korintā|Apollona tempļa]] drupas senajā Korintā
| map_type       = Grieķija
| map_caption    = 
| map_size       = 
| latd = 37| latm = 54| lats = 19| latNS = N
| longd = 22| longm = 52| longs = 49| longEW = E
| location       = {{vieta|Grieķija|Korintija}}
| region         = 
| type           = Apdzīvota vieta
| area           = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = Grieķu, romiešu
| excavations    = no 1896. gada
| archaeologists = American School of Classical Studies at Athens (ASCSA)
| condition      = Drupas
| management     = 
| public_access  = Arheoloģiskais parks
| notes          = 
| designation    = 
}}
'''Senā Korinta''' ({{val|el|Κόρινθος}}) bija [[pilsētvalsts]] (polisa) blakus [[Korintas zemesšaurums|Korintas zemesšaurumam]], kas [[Peloponēsa|Peloponēsu]] savieno ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], apmēram pusceļā starp [[Atēnas|Atēnām]] un [[Sparta|Spartu]]. Mūsdienu [[Korinta]]s pilsēta atrodas apmēram 5 km uz ziemeļaustrumiem no senās Korintas. No [[1896. gads|1896. gada]] sistemātiskos [[Amerikāņu klasisko pētījumu skola Atēnās|Amerikāņu klasisko pētījumu skolas Atēnās]] [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] tika atsegtas lielas senās pilsētas platības, bet nesenie Grieķijas Kultūras ministrijas rīkotie izrakumi atklāja jaunus nozīmīgus atradumus šajā pilsētā. Pašlaik šajā vietā ir izveidots [[arheoloģiskais parks]] ar [[Muzejs|muzeju]]. [[Kristietība|Kristiešiem]] senā Korinta ir pazīstama ar divām [[Svētais Pāvils|apustuļa Pāvila]] [[Pāvila 1. vēstule korintiešiem|vēstulēm korintiešiem]], kā arī [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]] tiek aprakstīta Pāvila misijas darbība šajā pilsētā. Bez tam [[Pausanijs|Pausanija]] “Grieķijas apraksta” otrā grāmata ir veltīta Korintai.

Senā Korinta 400. gadā pr. Kr. ar 90 000 iedzīvotāju bija viena no lielākajām un svarīgākajām Grieķijas pilsētām. 146. gadā pr. Kr. [[romieši]] iznīcināja Korintu un tajā vietā 44. gadā pr. Kr. uzcēla jaunu pilsētu un padarīja to par Grieķijas provinces galvaspilsētu.

== Vēsture ==
=== Aizvēsture un radīšanas mīti ===
[[Neolīts|Neolītiskās]] keramikas atradumi liecina, ka Korintas vieta bijusi apdzīvota vismaz 6500. gadā pr. Kr. un visu agro [[Bronzas laikmets|bronzas laiku]] apmetne darbojusies kā tirdzniecības centrs. Bet [[Hellādas kultūra|agrajā Helladas II periodā]] ir vērojams keramisko palieku kritums. Un jau agrajā Helladas III un Vidushelladas laikā ir sastopamas vairs tikai retas keramikas atliekas. Tādējādi ticams, ka šajā periodā teritorija bijusi mazapdzīvota. [[Mikēnu kultūra]]s laikā jūras malā netālu no [[Lehaja]]s atradās apmetne, kas tirgojās pāri [[Korintas līcis|Korintas līcim]], bet pašas Korintas vieta līdz pat 900. gadam pr. Kr., kad ienāca [[dorieši]], neko īpaši apdzīvota nebija.

Saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mītiem]] pilsētu dibinājis Korints, Saules dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] pēctecis. Taču citi mīti stāsta, ka to dibinājusi dieviete Etra, titāna [[Okeāns (mitoloģija)|Okeāna]] meita, tādējādi pilsētas senais nosaukums bija Etras.

Daži senie vietvārdi nāk no pirmsgrieķu “[[pelazgi|pelasgu]]” valodas, arī vārds “Korinta”. Pilnīgi iespējams, ka Korintā, līdzīgi kā [[Mikēnas|Mikēnās]], [[Tīrinta|Tirintā]] vai [[Pilosa|Pilā]], bija bronzas laikmeta mikēniešu pils. Pēc leģendas [[Sīzifs]] bijis Korintas seno valdnieku dinastijas dibinātājs. Tāpat [[Argonauti|argonautu]] vadonis [[Jāsons]] Korintā pameta savu sievu [[Mēdeja|Mēdeju]].<ref>N. Kūns, Sengrieķu mīti un varoņteikas, Latvijas Valsts Izdevniecība, Rīga, 1959. g., 257. lpp.</ref> [[Iliāda|Iliādā]] aprakstītajā [[Trojas karš|Trojas karā]] korintieši atradās [[Agamemnons|Agamemnona]] vadītajos karapulkos.

[[Pausānijs|Pausanijs]] [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] stāstīja mītu, kā Briarejs, viens no Hekatonheiriem, bija tiesnesis [[Poseidons|Poseidona]] strīdā ar Hēliju. Viņa lēmums bija tāds, ka [[Korintas zemesšaurums]] pienācās Poseidonam, bet [[Akrokorinta]] Hēlija valdīšanā. Tādā veidā klasiskā perioda [[grieķi]] svinēja Saules dieva arhaisko kultu pašā augstākajā apvidus vietā.

=== Bakhiādu valdīšana ===
[[Bakhiādi]] (Βακχιάδαι) bija saliedēts doriešu klans un arhaiskās Korintas valdošo radinieku grupa. 779. gadā pr.Kr. radinieki nogalināja ķēniņu [[Telests|Telestu]], bet 747. gadā pr.Kr. notika aristokrātiskā revolūcija, kad Bakhiādi atcēla ķēniņu varu un dibināja pritānu valdīšanas iekārtu, kad vēlēts [[pritāns]] valdīja vienu gadu, pēc kura notika jaunas vēlēšanas. Bakhiādu valdīšanas laikā no 747. līdz 650. gadam pr.Kr. Korinta kļuva par vienotu valsti. Šajā laikā tika uzceltas lielas sabiedriskās celtnes un pieminekļi. 733. gadā pr.Kr. Korinta dibināja kolonijas [[Sirakūzas|Sirakūzās]] un [[Kerkīra|Kerkīrā]]. Ap 730 gadu pr.Kr. Korinta kļuva par augsti attīstītu grieķu pilsētu ar 5000 iedzīvotājiem. 657. gadā pr.Kr. [[polemarhs]] [[Kipsels]] saņēma pravietojumu no [[Delfi|Delfu]] orākula, kuru interpretēja tā, ka viņam ir jāpārvalda pilsēta. Viņš sagrāba varu un izsūtīja Bakhiādus no pilsētas.

=== Tirānu valdīšana ===
Kipsels bija pirmais Korintas [[tirāns]]. No 658. līdz 628. gadam pr.Kr. viņš atņēma varu Bakhiādiem un valdīja Korintā 30 gadus. 650. gadā pr.Kr. viņš uzcēla [[Apollons|Apollonam]] un Poseidonam veltītus tempļus. Kipsela un [[Periandrs|Periandra]] valdīšanas laikā Korinta sūtīja kolonistus, lai dibinātu jaunas apmetnes. Tā tika dibināta Epidamna (mūsdienās [[Duresi]] [[Albānija|Albānijā]]), Ambrakija (mūsdienās [[Leukāda]] [[Grieķija|Grieķijā]]), [[Anaktorija]] u.c. Arī Periandrs dibināja Apoloniju [[Ilīrija|Ilīrijā]] (mūsdienās [[Fieri]] Albānijā) un [[Potideja|Potideju]] ([[Halkidika|Halkidikā]]). Korinta bija arī viena no deviņām pilsētām, sponsorētājām, kas dibināja pilsētu [[Naukrati]] [[Senā Ēģipte|senajā Ēģiptē]], kas tika izveidota pateicoties pieaugošiem tirdzniecības sakariem starp grieķu zemēm un Ēģipti faraona [[Psammetihs I|Psammetiha I]] valdīšanas laikā (26. dinastija). Periandrs reizēm tika pieskaitīts septiņiem gudrajiem. Viņa valdīšanas laikā tika izkaltas pirmās Korintas [[monēta]]s. Tāpat tika veikts pirmais mēģinājums izrakt [[Kanāls|kanālu]] pāri Korintas zemesšaurumam, lai ļautu kuģiem kuģot no [[Korintas līcis|Korintas līča]] uz [[Saroniks|Saroniku]]. Projekts tā arī netika realizēts tehnisku grūtību dēļ, bet tā vietā tika izveidots [[Diolks]] — kuģu transportēšanas ceļš pāri Korintas zemesšaurumam. Kipselīdu valdīšanas laiks bija Korintas "zelta laikmets", kas beidzās Periandra mazdēla Psammetiha (nosaukts faraona Psammetiha I vārdā) valdīšanas laikā. Psammetihs tika nogalināts sazvērestības rezultātā savas valdīšanas trešajā gadā, un Korintā nodibinājās [[Oligarhija|oligarhiska valdīšana]].

=== Pēc tirānijas gāšanas ===
Šajā laikā Korintā attīstās [[bronza]]s un [[keramika]]s izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, saglabājot labas attiecības ar [[Sparta|Spartu]] un [[Atēnas|Atēnām]]. Tā turpina palikt kā lielākais keramikas trauku eksportētājs līdz 570-550. g.pr.Kr. Šajā laikā sākas pirmās [[Istmijas spēles]]. Starp 550. un 525. gadu pr.Kr. pieaugošais antagonisms starp [[Argosa|Argosu]] un Korintu pamudina pēdējo satuvināties ar Spartu un iekļauties [[Peloponēsas līga|Peloponēsas līgā]]. Ap 519. gadu pr.Kr. Korinta uzņemas starpnieka lomu starp Atēnām un [[Tēbas (Grieķija)|Tēbām]]. 6. gadsimtā pr.Kr. pilsētā domājams militārā jūras arhitekta [[Ameinokls|Ameinokla]] vadībā uz [[pentekontors|pentekontora]] bāzes tika uzbūvēta pirmā [[triēra]]. Tas ir jauns kuģu tips, kas kļūs plaši izplatīts [[Vidusjūra]]s flotēs līdz pat Romas impērijas beigām. Korinta kļūst par [[kuģubūve]]s centru un vienu no pirmajām senās Grieķijas jūras lielvarām.

Tad radās teiciens: "''οὐ παντὸς πλεῖν ἐς Κόρινθον''" (''ou pantos plein es Korinthon''), kas burtiski tiek tulkots ka "ne katram peldēt uz Korintu", jo dzīve pilsētā bija ļoti dārga. Pilsēta bija slavena ar mīlas dievietei [[Afrodīte]]i veltīto templi. Tempļa priesterienes apkalpoja bagātos tirgotājus un ietekmīgas valsts personas pilsētā vai arī ceļojot kopā aiz tās robežām.

Pilsētai piederēja divas ostas. Viena bija [[Lehaja]] pie Korintas līča, bet otra [[Kenhreja]] Saronika krastā. Tās bija atvērtas tirdzniecībai attiecīgi Vidusjūras rietumu un austrumu daļā. Caur Lehaju tika uzturēti sakari ar rietumu kolonijām un [[Lielā Grieķija|Lielo Grieķiju]], bet uz Kenhreju nāca kuģi no Atēnām, [[Jonija]]s, [[Kipra]]s un [[Levanta]]s apgabaliem. Abās ostās bija doki pilsētvalsts lielās flotes uzturēšanai.

=== Klasiskais periods ===
Grieķu klasikas laikā Korinta sacentās bagātībā ar Atēnām un Tēbām. Līdz 6. gadsimta pr.Kr. vidum Korinta bija nozīmīgs melnās keramikas eksportētājs senās Grieķijas pilsētvalstīs. Vēlāk šo tirgu pazaudēja par labu Atēnu amatniekiem.

Šajā laikā, blakus [[Doriskais orderis|doriskajam]] un [[Joniskais orderis|joniskajam orderim]], tika izveidots [[korintiskais orderis]]. Tas bija pats sarežģītākais no trim, demonstrējot pilsētas bagātību un grezno dzīvesveidu, kur doriskais orderis prezentēja spartiešu [[askētismu]], bet joniskais - harmonisku līdzsvaru starp šiem abiem, sekojot joniešu kosmopolītiskajai filozofijai.

491. gadā pr.Kr. Korinta uzņēmās starpnieka lomu starp Sirakūzām un [[Džela|Dželu]] [[Sicīlija|Sicīlijā]]. 481-480 gadā pr.Kr. sanāksmē Korintā un turpmākajās sanāksmēs Spartā tika izveidota [[Grieķu līga]], kas apvienojās spartiešu vadībā cīņai ar [[Persija|Persiju]]. Pilsēta bija nozīmīgs dalībnieks [[Grieķu—persiešu kari|grieķu—persiešu karos]], kā rezultātā 400 karavīri aizstāvēja [[Termopīlas]] un nodotie 40 karakuģi piedalījās [[Salaminas kauja|Salaminas kaujā]], bet 5000 [[Hoplīts|hoplīti]] ar tiem raksturīgajām [[korintiskā bruņucepure|korintiskajām bruņucepurēm]] cīnījās kaujā pie [[Platējas|Platējām]]. Kapitulējušie Tēbu kolaboracionisti tika atvesti uz Korintu un sodīti ar nāvi. [[Hērodots]], kurš it kā necieta korintiešus, minēja, ka tie skaitījās otrie labākie karavīri aiz atēniešiem. 458. gadā pr.Kr. kaujā pie [[Megāra]]s Atēnas uzvarēja Korintu.

=== Peloponēsas karš ===
435. gadā pr.Kr. Korinta ar tās koloniju Kerkīru devās karā pret [[Epidamna|Epidamnu]]. 433. gadā pr.Kr. Atēnas apvienojās ar Kerkīru pret Korintu. Korintas karš pret kerkīriešiem bija pati lielākā tā laika jūras kauja starp grieķu pilsētvalstīm. Viens no faktoriem, kas tuvināja [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karu]], bija Korintas strīds ar Atēnām par Kerkīru, kas radās tradicionālās tirdzniecības konkurences dēļ starp abām pilsētām. 431. gadā pr.Kr. Korinta saņem Megāras atbalstu, kurai Atēnas slēdza savu tirgu, un aicina Spartu pieteikt karu Atēnām. Sparta pievienojas prasībām, tādējādi iezīmējot Peloponēsas kara sākumu. Karadarbības laikā Atēnas iekaroja Korintas kolonijas [[Solliona|Sollionu]] 431. g.pr.Kr. un [[Anakorija|Anakoriju]] 435. g.pr.Kr. Kolonija [[Ambrasija]] tika sagrauta 436. g.pr.Kr. Atēnieša Kleona un spartiešu brazīdu nāve, kas bija dedzīgi kara atbalstītāji, deva iespēju noslēgt mieru starp Spartu un Atēnām. Bet Korinta atteicās 421. gadā pr.Kr. parakstīt [[Nikijas miera līgums|Nikijas miera līgumu]], jo tas neļāva Korintai atgūt savas zaudētās kolonijas. Izveidojas trausls miers. Korinta ar to nav apmierināta un pārmet Spartai, ka tā nepienācīgi aizstāv pilsētas intereses. Tad Korinta izveido jaunu aliansi ar Argosu. Jauno konfederāciju atbalstīja [[Mantineja]], [[Elīda]] un dažas [[Halkidika]]s pilsētas. Bet Sparta tai nepievienojas. Taču 418. gadā pr.Kr. Argosa, Elīda un Mantineja apvienojas ar Atēnām, tādējādi Atēnas ar šīs alianses palīdzību paplašina savu ietekmi Peloponēsā. Šī savienība izraisa spriedzi starp Atēnām un Spartu. Tad Sparta sūta savu karaspēku uz Mantineju. Korinta palīdz Spartai kaujā pie Mantinejas (418. g.pr.Kr.), uzvarot Atēnas. Šī uzvara atkal ļāva Spartai atgūt ietekmi Peloponēsā.
414. gadā pr.Kr. Atēnas vadīja Sicīlijas ekspedīciju. Tad Korinta piedalījās Sirakūzu, tās bijušās kolonijas, aizstāvēšanā. Korinta pārrāva blokādi un ieņēma Sirakūzu ostu, uzvarot Atēnu floti. Šī kampaņa bija katastrofāla priekš Atēnām. Gāja bojā 200 karakuģi un 50 000 karavīru. 413. gadā pr.Kr. Korinta deva nāvīgu triecienu Atēnu flotes rietumu pozīcijām pie [[Naupakta]]s. Neskatoties uz savām pūlēm atjaunot floti, Atēnas 405. gadā pr.Kr pie Egospomatas cieš sakāvi kaujā ar spartiešu floti. 404. gadā pr.Kr Korinta un Tēbas pieprasa iznīcināt Atēnas, taču Sparta, spītējot korintiešiem, atsakās ar tām karot.

=== Korintas karš ===
395. gadā pr.Kr. beidzoties Peloponēsas karam, Korinta un Tēbas, neapmierinātas ar iepriekšējo sabiedroto, spartiešu, [[Hegemonija|hegemoniju]], [[Korintas karš|Korintas karā]] devās palīgā Atēnām cīņā pret Spartu. Koalīcijas spēki, kuru priekšgalā ir korintieši, Korintā izveidoja padomi, kurai drīzumā pievienojās [[Eibeja|eibejieši]], [[Akarnānija|akarnānieši]], [[Leukāda|leukādieši]] un [[Halkidika|halkidieši]]. Neskatoties uz to, ka [[Knidas kauja|kaujā pie Knidas]] apvienotā Atēnu un Persijas flote sakāva Spartas jūras spēkus, sākotnēji karā virsroku guva spartieši gan [[Nemejas kauja|Nemejas kaujā]] 394. gadā pr.Kr., gan [[Koronejas kauja|Koronejas kaujā]] tajā pat gadā. Tomēr Sparta negija spējīga šķērsot Korintas zemesšaurumu, un konflikts Korintas reģionā pārauga partizānu karā. 
Ap 393. gadu pr.Kr. Korintā uzliesmoja pilsoņu karš starp demokrātiem un oligarhiem. Demokrāti, [[Argosa]]s atbalstīti, uzbruka saviem pretiniekiem un izdzina oligarhus no pilsētas. Izdzītie atnāca pie spartiešiem, kas bāzējās [[Sikiona|Sikionā]], lai lūgtu palīdzību. Tajā pat laikā atēnieši ar [[Beotija|beotiešiem]] ieradās atbalstīt demokrātus. Nakts kaujā spartieši ar padzītajiem oligarhiem ieņēma Korintas ostu Lehaju, bet nākamajā dienā sakāva pret viņiem atsūtīto armiju. Demokrāti ar saviem sabiedrotajiem centās aplenkt ostu, bet spartieši uzbruka un viņus padzina. 391. gadā pr.Kr. Spartas ķēniņš [[Agesilajs II|Agesilajs]] veica militāru kampaņu [[Karintija|Korintijā]], ieņemot vairākus nocietinātus punktus un saņemot daudz gūstekņus. Kamēr Agesilajs atradās savā nometnē, tikmēr atēniešu karavadonis [[Ifikrats]] ar savu viegli bruņoto [[peltasti|peltastu]] (šķēpmetēju) armiju guva izšķirošu uzvaru pār Lehajas spartiešu garnizonu. Neilgi pēc tam Agesilajs atgriezās atpakaļ, bet Ifikrats turpināja savu ofensīvu, atbrīvojot no spartiešiem daudzas pilsētas. Taču Lehajas ostu viņam ieņemt neizdevās. Tad Ifikrats devās karot uz [[Arkādija]]s apgabalu un [[Fliunta|Fliuntu]].
Pēc šīs uzvaras Argosas armija iegāja Korintā un ieņēma [[Akropole|akropoli]]. Korinta tika pievienota Argosas valstij. 387, gadā tika noslēgts [[Antalkida miera līgums|miera līgums]], kas deva iespēju Spartai dominēt Peloponēsā un kontinentālajā Grieķijā.

=== Klasiskā perioda beigas ===
379. gadā pr.Kr. Korinta nostājas Spartas pusē karā ar Tēbām, kas vēlas nostiprināt savu konfederāciju. Šajā pat laikā Atēnas arī centās atjaunot savu varu ar Atēnu konfederācijas palīdzību, radot trešo varas centru, blakus Spartai un Tēbām. Bet Tēbas tam pretojas un līdz 371. gadam pr.Kr. pakļauj visu Beotiju. Tēbu uzvara [[Leuktru kaujā]] ļāva tai salauzt Spartas hegemoniju. Tēbu spēks ir tik liels, ka tā kļuva par pirmo grieķu pilsētu, kas 370. gadā pr.Kr. izlaupa Spartu. [[Epaminonds|Epaminonda]] militārā kampaņa ļauj [[Mesīnija]]i atbrīvoties no spartiešu jūga. Spartiešu sakāve pamudināja Korintas demokrātus izdzīt spartiešu garnizonu no savas pilsētas, taču aristokrātija nostājās pret to un atbalstīja spartiešus. 
369. gadā pr.Kr. Tēbas centās iekarot Korintu, kas pretojās ar [[Habrijs|Habrija]] vadīto atēniešu spēku palīdzību. Tēbas ar [[Persieši|persiešu]] ķēniņa [[Artakserkss II|Artakserksa II]] palīdzību [[Sūzas|Sūzās]] mēģina noslēgt miera līgumu ar grieķu pilsētām. Miera līguma noteikumi ir īpaši nelabvēlīgi Atēnam un Spartai ar to sabiedrotajiem, bet Tēbas veic spiedienu uz pilsētām, lai tās pieņemtu noteikumus. Un 366. gadā pr.Kr. Korinta kategoriski atsakās no miera līguma noteikumiem. Taču jau nākamajā gadā ar kariem izmocītā Korinta atzīst Mesēnijas neatkarību no Spartas, un tiek slēgts atsevišķs miera līgums ar Tēbām. 362. gadā pr.Kr. [[Mantinejas kauja (362. g.pr.Kr.)|Mantinejas kaujā]] Tēbas atkal sakāva Spartu, taču bojā gāja Tēbu līderis Epaminonds. Viņa bojāeja darīja galu Tēbu valdīšanai. Spartas sakāve un Tēbu palikšana bez līdera bija iemesls tam, ka grieķu pilsētas nespēja pretoties [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] augšupejai.

Nākamajos gados Korinta bija ieinteresēta risināt savas bijušās kolonijas lietas. Un 345. gadā pr.Kr. tā sūta algotņu armiju [[Timoleons|Timoleona]] vadībā, lai likvidētu saspringto situāciju Sicīlijā, novērst [[Kartāga]]s draudus un atstādināt nemākulīgo valdnieku [[Dionīsijs Jaunākais|Dionīsiju Jaunāko]], tādējādi atrisinot ar to saistītās problēmas. Korintas spēkiem izdevās noregulēt radušos situāciju. Dionīsijs tika satverts un aizsūtīts uz Korintu, bet Kartāgas militārā ekspedīcija Sicīlijā sakauta un ar Kartāgu noslēgts miers.

338. gadā pr.Kr. Korintas karaspēks bija daļa no koalīcijas armijas pie Atēnam, lai stātos pretī maķedonietim [[Filips II (Maķedonija)|Filipam II]], kura karaspēks bija ielauzies grieķu zemēs. Filipa uzvara [[Heronejas kauja|Heronejas kaujā]], aizsāk Maķedonijas hegemoniju visā Grieķijā. Kad Filips atbrauca uz Peloponēsu, Korinta noslēdza ar viņu miera līgumu. Maķedonijas ķēniņš uzaicināja uz Korintu visas grieķu pilsētas noslēgt vispārēju mieru. Visas pilsētas, izņemot Spartu, pieņem Filipa piedāvājumu un integrējas [[Korintas līga|Korintas līgā]] Filipa vadībā. Līga centās stabilizēt situāciju Grieķijā, kā arī apvienot visus grieķus pret [[Persija|Persiju]], kuru Filips vēlas iekarot. Pēc sacēlšanās apspiešanas Tēbās Korintai ir jāizvieto tajā maķedoniešu garnizonu. Korinta kļuva par vienu no Maķedonijas atbalsta bāzēm Grieķijā

=== Hellēniskais periods ===
Uz 332. gadu pr.Kr. [[Maķedonijas Aleksandrs]] jau kontrolēja visu Grieķiju. [[Hellēnisms|Hellēnisma]] laikā Korinta līdz ar citām Grieķijas pilsētām bija bez jebkādas [[autonomija]]s. Aleksandra pēcteči apstrīdēja cits cita teritorijas un Korinta reizēm kļuva par kaujas lauku Maķedonijā dzīvojošajiem [[antigonīdi]]em un citām konkurējošajām hellēnisma varām. 308. gadā pr.Kr. pilsētu no antigonīdiem atkaroja [[Ptolemajs I Soters|Ptolemajs I]], kurš apgalvoja, ka viņš ir Grieķijas atbrīvotājs no antigonīdu varas. Tomēr jau 304. gadā pr.Kr. antigonīds [[Dēmetrijs I|Demetrijs I]] to atkaroja no [[Ptolemaju dinastija|ptolemaīdi]]em.

Korinta palika zem antigonīdu varas pusi gadsimta. Pēc 280. gada pr.Kr. pilsēta atradās Maķedonijai uzticamā vietvalža [[Kraters|Kratera]] varā. Taču 253-252. gadā pr.Kr. viņa dēls [[Korintas Aleksandrs]] Ptolemaju subsīdiju pamudināts, izlēma mest izaicinājumu Maķedonijas varai un, kļūstot par [[Tirāns|tirānu]], tiekties pēc neatkarības no tās. Bet domājams 247. gadā pr.Kr. viņš tika noindēts, un 245-244 gada pr.Kr. ziemā Maķedonijas ķēniņš [[Antigons II]] atguva Korintu atpakaļ.

Bet Maķedonijas valdīšana nebija gara. 243. gadā pr.Kr. [[Sikionas Arats]], pēkšņa uzbrukuma rezultātā ieņēma [[Akrokorinta]]s cietoksni un pārliecināja pilsētas pilsoņus pievienoties [[Ahajas līga]]i. Taču, vienojoties ar Aratu, [[maķedonieši]] 224. gadā atkal atjaunoja varu Korintā. Bet pēc romiešu intervences 197. gadā pr.Kr. pilsēta pastāvīgi tika iekļauta Ahajas līgā. [[Filopemens|Filopemena]] vadībā ahajieši paņema savā kontrolē visu Peloponēsu un pasludināja Korintu par savas [[konfederācija]]s galvaspilsētu.

=== Romas periods ===
146. gadā pr.Kr. [[Romas Republika|Roma]] pieteica karu Ahajas līgai un pēc uzvaras pār ahajiešu spēkiem tajā pat gadā, romieši [[Lūcijs Mummijs|Lūcija Mummija]] vadībā aplenca un ieņēma Korintu. Kad viņš iegāja pilsētā, Mummijs lika nogalināt visus vīriešus un, pirms pilsētas nodedzināšanas, pārdeva [[Verdzība|verdzībā]] sievietes un bērnus.<ref>V. Kuziščina redakcija, Senās Romas vēsture, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1984. g., 105. lpp.</ref> Kā Ahajas līgas uzvarētajam viņam deva iesauku ([[kognomens|kognomenu]]) Ahajietis.

Nākamajos gados, spriežot pēc [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajām]] liecībām, Korintas vietā pastāvēja tikai neliela apdzīvotā vieta, līdz 44. gadā pr.Kr. neilgi pirms savas nāves [[Jūlijs Cēzars]] atjaunoja pilsētu ar nosaukumu ''Colonia laus Iulia Corinthiensis'' [[Appians]] rakstīja, ka jaunie kolonisti bija romiešu brīvlaistie. Vēlāk Korinta tika nozīmēta par [[Ahajas province]]s valdības rezidences vietu. Pilsēta izcēlās ar bagātību, bet tās iedzīvotāji ar samaitātību un tieksmi uz greznību. To nacionālo sastāvu veidoja galvenokārt [[romieši]], [[grieķi]] un [[ebreji]]. Korinta bija nozīmīgs [[imperatora kults|imperatora kulta]] centrs. Par to liecina tādas kulta celtnes, kā [[templis E]] un [[Jūlija bazilika]].

==== Apustuļa Pāvila misija Korintā ====
Kad [[Svētais Pāvils|apustulis Pāvils]] pirmo reizi atbrauca uz Korintu 51 vai 52 gadā, Ahajas [[prokonsuls]] bija [[Gallions]],<ref>[https://www.bible.com/lv/bible/318/ACT.18.12-28.ljd Apustuļu darbi 18. nodaļa]</ref> [[Seneka Jaunākais|Lūcija Anneja Senekas]] brālis. Pāvils pavadīja pilsētā astoņpadsmit mēnešus. Šeit viņš iepazinās ar [[Akvila|Akvilu]] un viņa sievu [[Priskilla|Priskillu]]. Īsi pēc viņa aizbraukšanas pilsētu apmeklēja [[Apolls]] no [[Efesa]]s. Lai gan Pāvils plānoja apmeklēt Korintu otro reizi pirms braukšanas uz Maķedoniju, apstākļi izmainījās tā, ka viņš aizbrauca no [[Troāda]]s uz Maķedoniju, bet pēc tam jau ieradās Korintā, lai korintiešu kristīgā kopiena atkal būtu svētīta, Pāvilam nodzīvojot tur trīs mēnešus. Domājams, šīs vizītes laikā 58. gada pavasarī Pāvils uzrakstīja savu [[Vēstule romiešiem|vēstuli romiešiem]].

Pāvils bija arī divu vēstuļu autors kristīgajai kopienai Korintā. [[Pāvila 1. vēstule korintiešiem|Pirmajā vēstulē]] tiek stāstīts par kristiešu sabiedrības grūtībām šajā daudznacionālajā pilsētā.

=== Bizantijas periods ===
Kad Romas impērija 395. gadā tika sadalīta, Korinta tika iekļauta [[Austrumromas impērija|Austrumromas imperijā]] zem [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] varas. Pilsēta būtiski cieta 365. un 375. gada [[Zemestrīce|zemestrīcēs]]. 396. gadā Korintu izlaupīja [[Alarihs I|Alariha I]] karapulki, kad tie bija iebrukuši Grieķijā. Daudzi iedzīvotāji tika pārdoti verdzībā. Pēc visa šī posta pilsēta vēlreiz tika pārbūvēta, taču tā aizņēma jau daudz mazāku platību, nekā iepriekš. Četras baznīcas tika uzceltas pašā pilsētā, bet vēl viena Akrokorintas citadelē, kā arī monumentāla bazilika Lehajas ostā.

Imperatora [[Teodosijs II|Teodosija II]] valdīšanas laikā starp 408. un 450. gadu tika sākta lielas mūra sienas celtniecība no Korintas līča līdz Saronikam, lai aizsargātu pilsētu un Peloponēsu no ziemeļu [[Barbari|barbaru]] iebrukumiem. Celtniecībai tika izmantots materiāls no Korintas celtņu drupām. Šī mūra siena tika nosaukta par [[Heksamilions|Heksamilionu]] ("sešas jūdzes" = desmit kilometri). Justiniāna valdīšanas laikā siena tika nostiprināta ar papildus torņiem. 856. gada novembrī zemestrīcē bojā gāja 45 000 pilsētas iedzīvotāju. Tajā laikā Korintā atradās [[Hellādas tēma]]s (vēlāk [[Peloponēsas tēma]]s) administrācija. Neskatoties uz savu statusu pilsēta tikai [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] sāka atjaunoties, savu apogeju sasniedzot [[11. gadsimts|11.]] un [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] [[Komninu dinastija]]s laikā, kad kļuva bagāta, tirgojot [[Zīds|zīdu]] [[Rietumeiropa]]i. Šī bagātība piesaistīja [[Sicīlijas Rodžers|Sicīlijas Rodžeru]], kurš izpostīja Korintu [[1147. gads|1147. gadā]], aizvedot gūstā daudzus pilsētas iedzīvotājus, īpaši zīda audējus. Pilsēta no šī normaņu iebrukuma līdz galam tā arī neatjaunojās.

=== Ahajas kņaziste ===
1204. gadā [[Žofrua I Villarduens]] pēc [[Konstantinopole]]s krišanas ieguva Ahajas kņaza titulu, un Korinta kļuva par viņa īpašumu. Laikā no [[1205. gads|1205.]] līdz [[1208. gads|1208. gadam]], nostiprinoties Akrokorintas citadelē, Rietumeiropas [[Bruņinieks|bruņinieku]] varai pretojās Korintas iedzīvotaji grieķu karavadoņa [[Leons Sguross|Leona Sgurosa]] vadībā. Krustnešu vadonis bija francūzis [[Gijoms Šamplits]]. 1208. gadā Leons Sguross iztaisīja pašnāvību, ar zirgu metoties lejā no Akrokorintas mūra, taču korintieši turpināja cīņu līdz pat 1210. gadam. Pēc pretestības salaušanas Korinta tika iekļauta [[Ahajas kņaziste]]s sastāvā, un [[Villardueni]] pārvaldīja to no savas galvaspilsētas [[Andravida]]s, [[Elidas apgabals|Elidas apgabalā]]. Korinta bija tuvākā lielā pilsēta pie robežas ar vēl vienu krustnešu valsti - [[Atēnu kņaziste|Atēnu kņazisti]].

1395. gadā pilsētu ieņēma [[Osmaņu impērija|osmaņi]], taču jau 1403. gadā to atkaroja bizantieši, bet 1415. gadā [[Teodors II Paleologs]] atjaunoja Heksamiliona mūri pāri Korintas zemesšaurumam.

=== Osmaņu periods ===
1458. gadā, pēc pieciem gadiem no Konstantinopoles krišanas, Osmaņu impērijas karaspēks iekaroja Korintu un Akrokorintas cietoksni. Otomaņi pārdēvēja to par Gordesu un pataisīja to par vietējo [[sandžaks|sandžaka]] administratīvo centru [[Rumēlijas ejalets|Rumēlijas ejaletā]]. 1687. gadā kara laikā [[Morāns|Morānā]] pilsētu ieņēma [[Venēcijas Republika|venēcieši]], un tā palika venēciešu kontrolē līdz [[1715. gads|1715. gadam]], kad to atkal atkaroja osmaņi. No 1715. līdz 1731. gadam Korinta bija [[Morejas ejalets|Morejas ejaleta]] galvaspilsēta, bet tad atkal līdz 1821. gadam tā bija sandžaka administratīvais centrs. [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarības kara]] laikā (1821—1830) pilsētu pilnībā nopostīja turku karaspēks. Bet 1832. gadā saskaņā ar [[Londonas vienošanās|Londonas vienošanos]] Korinta tika izslēgta no Osmaņu impērijas sastāva un kļuva par [[Grieķijas karaliste]]s daļu. 1858. gadā vecpilsētu, kas atradās senās Korintas vietā, pilnībā iznīcināja zemestrīce, un [[Korinta]] tika pārcelta uz citu vietu tuvāk Korintas līcim.

== Ievērojami cilvēki ==
* [[Ahaiks]] (1. gadsimts), kristietis.
* [[Arhijs]] (8. gadsimts pr. Kr.), Sirakūzu dibinātājs.
* [[Desmons]] (8. gadsimts pr. Kr.), atlēts.
* [[Dinarhs]] (4. gadsimts pr. Kr.), orators.
* [[Diogens]] (4. gadsimts pr. Kr.), filozofs.
* [[Diokls]] (8. gadsimts pr. Kr.), atlēts.
* [[Eufranors]]  (4. gadsimts pr. Kr.), skulptors un mākslinieks.
* [[Eumels]] (8. gadsimts pr. Kr.), dzejnieks.
* [[Kiriakus Anahorets|Kiriaks]] (5. gadsimts), kristiešu vientuļnieks.
* [[Kodrats]] (4. gadsimts), kristiešu svētais, moceklis.
* [[Kseniads]] (5. gadsimts pr. Kr.), filozofs.
* [[Ksenofons no Korintas|Ksenofons]] (5. gadsimts pr. Kr.), atlēts.
* [[Svētais Pāvils|Pāvils]] (1. gadsimts), kristiešu apustulis.
* [[Periandrs]] (7. gadsimts pr. Kr.), otrais Korintas tirāns.
* [[Timoleons]] (4. gadsimts pr. Kr.), karavadonis un valsts darbinieks.
* [[Villems no Merbekes|Villems]] (13. gadsimts), tulkotājs, Korintas arhibīskaps.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Korintija]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas|Korinta]]