Apskatīt Sirdarja izejas kodu

{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Sirdarja
| citvaloda         = uz
| oriģinālnosaukums = Sirdaryo
| citvaloda1        = tg
| oriģinālnosaukums1= Сирдарё
| citvaloda2        = kk
| oriģinālnosaukums2= Сырдария
| attēls            = Bridges in Khujand.jpg
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Sirdarja Tadžikistānā
| karte             = Aral_map.png
| kartes_paraksts   = Sirdarjas tecējums kopā ar Narinu
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = 
| augštece          = 
| satekupes         = [[Narina (upe)|Narina]] un [[Karadarja]]
| ieteka            = [[Arāla jūra]]
| baseina_valstis   = {{KGZ}}<br />{{UZB}}<br />{{TJK}}<br />{{KAZ}}
| tek_caur          = {{UZB}}<br />{{TJK}}<br />{{KAZ}}
| garums            = 2212 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 703
| gada_notece       = 28
| baseins           = 219&nbsp;000
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
| sāk_plat_d=40 | sāk_plat_m=54 | sāk_plat_s=2 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=71 | sāk_gar_m= 45| sāk_gar_s=30 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=46 | iet_plat_m=9 | iet_plat_s=26 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=60 | iet_gar_m=53 | iet_gar_s=28 | iet_gar_EW=E
}}

'''Sirdarja''' ({{val|kk|Сырдария}}; {{val|tg|Сирдарё}}; {{val|uz|Sirdaryo}}; {{val|fa|سيردريا}}) ir [[upe]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Upes vēsturiskais nosaukums ir '''Jaksarta''' (no {{val|grc|ὁ Ιαξάρτης}}), kas cēlies no [[senpersiešu valoda]]s vārda ''Yakhsha Arta'' ("Liela pērļainā") kā norāde uz upes ūdens krāsu, bet viduslaiku islāma rakstos upei lietoja nosaukumu '''Sajona''' ({{ara|سيحون}}) — viena no četrām Paradīzes upēm. ([[Amudarja]] līdzīgi tika saukta par Džahonu, kā vēl viena no četrām).

Nosaukums nāk no [[persiešu valoda]]s un jau ilgi ir ticis lietots Austrumu pasaulē, bet Rietumu pasaulē ienācis samērā nesen. Pirms [[20. gadsimts|20. gadsimta]] upi pazina pēc tās senajiem [[grieķi|grieķu]] nosaukumiem. Tā iezīmēja [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] iekarojumu ziemeļu robežu. Grieķu vēsturnieki ir izteikuši apgalvojumu, ka šeit 329. gadā p.m.ē. viņš nodibināja pilsētu [[Aleksandrijas Eshāta|Aleksandrijas Eshātu]] (''Ἀλεξάνδρεια Εσχάτη'' — 'Tālākā Aleksandrija') ar pastāvīgu garnizonu. Pilsētu tagad sauc par [[Hudžanda|Hudžandu]]. Patiesībā viņš tikai pārsauca un iespējams, paplašinaja [[Kiropole]]s pilsētu, ko divus gadsimtus iepriekš dibināja [[Persija]]s karalis [[Kīrs Lielais]].

Upe rodas, satekot [[Narina (upe)|Narinai]] un [[Karadarja]]i [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Tā plūst 2212 kilometrus uz rietumiem caur Tadžikistānu, Uzbekistānu un dienvidu [[Kazahstāna|Kazahstānu]] uz [[Arāla jūra|Arāla jūru]]. Sirdarja apūdeņo 800 000 kvadrātkilometru platību, bet ūdeni ņem ne vairāk kā 200 000 kvadrātkilometros. Tās notece ir samērā nelieli 28 kubikkilometri gadā — puse no tās "māsas" upes Amudarjas.

Savā tecējumā tā nodrošina ar ūdensapgādi pašu auglīgāko [[kokvilna]]s plantāciju reģionu Centrālāzijā pie [[Kokanda]]s, [[Hudžanda]]s, [[Kizilorda]]s un [[Turkestāna]]s pilsētām.

Visas upes plūsmas garumā plešas plaša kanālu sistēma. Daudzus no tiem uzcēla [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] uzbeku [[Kokandas haniste]]s laikā. [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] veiktā upes liela apjoma paplašināšana, lai apūdeņotu kokvilnas laukus, izraisīja ekoloģisku katastrofu, upei izžūstot pirms [[Arāla jūra]]s sasniegšanas. Šobrīd tur uz dzīvi apmetušies miljoniem cilvēku un Kazahstānas un Uzbekistānas [[Politiskais režīms|politisko režīmu]] dēļ nav skaidru risinājumu, kas ļautu šo situāciju labot.

== Skatīt arī ==
* [[Amudarja]]
* [[Arāla jūra]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tadžikistānas upes]]
[[Kategorija:Uzbekistānas upes]]
[[Kategorija:Kazahstānas upes]]
[[Kategorija:Sugda]]