Apskatīt Skylab 4 izejas kodu

{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Kosmosa kuģa infokaste
| Nosaukums                = ''Skylab 4''
| Nosaukums_orig           = 
| Attēls                   = Skylab 4 - command service module.jpg
| Attēla_izmērs            = 240px
| Att_virsraksts           = ''Skylab 4'' komandas un servisa modulis pie stacijas
| Programma                = ''[[Skylab programma|Skylab]]''
| KA_veids                 = [[Kosmosa kuģis]]
| Bāzes platforma          = ''[[Apollo (kosmosa kuģis)|Apollo]]''
| KA sērijas Nr            = CSM-118
| Īpašnieks                = 
| Operators                = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
| Lielākie_izgatavotāji    = 
| Starta_gads              = 1973
| Starts                   = {{dat|1973|11|16|SK}} 14:01:23 ''UTC''
| Nesējs                   = ''[[Saturn IB]]''
| Starta_vieta             = [[Kenedija kosmosa centrs]]
| Starta_laukums           = ''LC-39B''
| Apkalpe                  = [[Džeralds Kārs]]<br />[[Edvards Gibsons]]<br />[[Viljams Pougs]]
| apkalpes attēls          = Skylab4 crew.jpg
| apkalpes attēla apraksts = No kreisās: Kārs, Gibsons, Pougs
| saslēgšanās-atvienošanās = 
| Nolaišanās               = {{dat|1974|2|8|SK}} 15:16:53 ''UTC''
| Nolaišanās vieta         = [[Klusais okeāns]], {{coord|31|18|N|119|48|W|type:event|name="Skylab 3" nolaišanās}}
| Darbības_beigu_gads      = 
| Darbības_beigu_datums    = 
| Darbības_ilgums          = 
| Beigu_gads               = 
| Beigu_datums             = 
| Lidojuma_ilgums          = 84 d 1 h 15 min 30 s
| Iznīcināšanas_datums     = 
| Tīmekļa_vietne           = 
| Masa                     = 20 847 kg
| Enerģija                 = 
| Pārlidojums              = 
| Pārlidojuma_datums       = 
| Centr_ķermenis           = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt   = [[Zeme]]
| Lielā_pusass             = 
| Ekscentricitāte          = 
| Inklinācija              = 50,0°
| Periods                  = 93,11 min
| Apoapsīda                = 437 km
| Periapsīda               = 422 km
| Apriņķojumi              = 1214
| Orbītā_ieiešanas_dat     = 
| KA_iepr                  = ''[[Skylab 3]]''
| KA_nāk                   = 
| Pilot. misijas           = 
}}
'''''Skylab 4''''' jeb '''''SLM-3''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA'') [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] otrais un pēdējais pilotējamais lidojums uz [[orbitālā stacija|orbitālo staciju]] ''[[Skylab]]''. Tas startēja 1973. gada 16.novembrī, un 83 dienas trīs cilvēku apkalpe ([[Džeralds Kārs]], [[Edvards Gibsons]], [[Viljams Pougs]]) pavadīja stacijā, uzstādot kosmiskā lidojuma ilguma rekordu.

== Apkalpe ==
{| class="wikitable"
|- bgcolor="#efefef"
| Kosmonauts
| {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}}
| Pozīcija
| Lidojums pēc skaita
| Valsts, organizācija
|-
| [[Džeralds Kārs]]
| ↑↓
| Komandieris
| 1.
| {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|-
| [[Edvards Gibsons]]
| ↑↓
| Zinātniskais pilots
| 1.
| {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|-
| [[Viljams Pougs]]
| ↑↓
| Pilots
| 1.
| {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]''
|}

Dublieru apkalpe:
* [[Venss Brends]], komandieris
* [[Viljams Bendžamins Lenuārs|Viljams Lenuārs]], zinātniskais pilots
* [[Dons Linds]], pilots

== Lidojuma gaita ==
''Skylab 4'' tika palaists {{dat|1973|11|16||bez}} 14:01:23 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Saturn IB]]'' (''SA-208'') no [[Kenedija kosmosa centrs|Kenedija kosmosa centra]] starta laukuma ''LC-39B''.
Saslēgšanās ar orbitālajo staciju ''[[Skylab]]'' notika tajā pašā dienā 21:55:00 ''UTC''.
[[Attēls:Carr i Pogue..jpg|thumb|left|200px| Viljams Pougs (augšā) un [[Džeralds Kārs]] demonstrē [[bezsvara stāvoklis|bezsvara stāvokli]]]]
[[Attēls:Skylab and Earth Limb - GPN-2000-001055-crop.jpg|thumb|260px| ''[[Skylab]]'' stacija pēc kosmosa kuģa atvienošanās]]

Aktivizējot staciju, apkalpei bija problēmas pielāgoties tādam pašam slodzes līmenim kā viņu priekšgājējiem. Sākotnējais uzdevums izkraut un novietot tūkstošiem lietu, kas bija nepieciešami ilgstošai misijai, arī izrādījās milzīgs. Aktivizācijas secības grafiks noteica ilgus darba periodus ar lielu veicamo uzdevumu klāstu, un apkalpe drīz vien bija nogurusi un atpalika no grafika.

Lidojuma septītajā dienā ''Skylab'' žiroskopu stāvokļu kontroles sistēmā radās problēma, kas draudēja drīzumā pārtraukt misiju. Divi žiroskopi nodrošināja stacijai pietiekamu vadību un manevrēšanas spēju. Trešais bija rezervē, ja kāds no pārējiem sabojātos. Žiroskopa kļūme tika saistīta ar nepietiekamu eļļošanu. Vēlāk lidojuma laikā otrs žiroskops uzrādīja līdzīgas problēmas, taču īpašas temperatūras kontroles un slodzes samazināšanas procedūras ļāva otrajam darboties, un turpmākas problēmas neradās.

22. novembrī Gibsons un Pogs veica 6 ar pusi stundu [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. Sākumā viņi izvērsa eksperimentu iekārtas un nomainīja filmu Saules observatorijā. Atlikušais laiks tika izmantots nepareizi funkcionējošas antenas labošanai.

13. decembrī apkalpe pamanīja Kohoutekas komētu, un tās novērošanai izmantoja Saules observatoriju un rokas kameras. Viņi ieguva tās spektra mērījumus, izmantojot tālo ultravioleto kameru spektrogrāfu. Viņi turpināja to fotografēt, kad tā tuvojās Saulei.

Darbam virzoties uz priekšu, astronauti sūdzējās, ka viņi izjūt pārāk lielu spiedienu, savukārt zemes kontrolieri sūdzējās, ka apkalpe nepadara pietiekami daudz darba. ''NASA'' noteica, ka galvenie veicinošie faktori bija liels skaits jaunu uzdevumu, kas tika pievienoti īsi pirms starta ar nelielu apmācību vai bez tās, un aprīkojuma meklēšana, kas nebija paredzētajā vietā stacijā. Neapmierinātības kliedēšanai tika sarīkota radio konference, kas rezultējās ar darba slodzes grafika izmainīšanu, un līdz misijas beigām apkalpe paveica vēl vairāk darba, nekā sākotnēji bija plānots.

''Skylab 4'' apkalpe pavadīja daudzas stundas, pētot Zemi. Kārs un Pougs pārmaiņus vadīja sensora ierīces, kas mērīja un fotografēja noteiktas Zemes virsmas objektus. Gibsons ar pārējās apkalpes palīdzību veica Saules novērojumus, ar teleskopu uzņemot aptuveni {{sk|75000}} Saules attēlu. Attēli tika uzņemti rentgena staros, ultravioletajā un redzamajā spektra daļās.
1974. gada 21. janvārī aktīvais apgabals uz Saules virsmas izveidoja gaišu plankumu, kas pastiprinājās un pieauga. Gibsons steigšus sāka filmēt šo plankumu. Šī filma bija pirmais Saules uzliesmojuma dzimšanas ieraksts no kosmosa.

8. februārī 02:33:12 ''UTC'' ''Skylab 4'' atvienojās no stacijas. 15:16:53 ''UTC'' komandmodulis nolaidās Klusajā okeānā, kur to sagaidīja lidmašīnu bāzes kuģis ''USS New Orleans''.
Kosmiskais lidojums ilga 84 dienas 1 stunda 15 minūtes 30 sekundes.
''Skylab 4'' bija pēdējā ''Skylab'' misija; stacija no orbītas nogāja 1979. gadā.

== Ārpuskuģa aktivitātes ==
{| class="wikitable"
|- bgcolor="#efefef" v
! width="8%"|'''Misija'''
! width="10%"|'''Slūžu kamera'''
! width="18%"|'''Kosmonauti'''
! width="10%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]])
! width="10%"|'''Beigas'''
! width="10%"|'''Ilgums'''
! '''Darbība'''
|-
| ''Skylab 4''
| ''Skylab 4''
| [[Edvards Gibsons]]<br />[[Viljams Pougs]]
| {{dat|1973|11|22|SK}} 17:42
| 23. novembris 00:15
| 6 h 33 min
| ''[[Skylab]]'' ārpusē izvērstas eksperimentu iekārtas un nomainīta filmu kasete Saules observatorijā. Nepareizi funkcionējošas antenas labošana.
|-
| ''Skylab 4''
| ''Skylab 4''
| [[Džeralds Kārs]]<br />Viljams Pougs
| {{dat|1973|12|25|SK}} 16:00
| 23:01
| 7 h 1 min
| Kohoutekas komētas fotografēšana ar ekstrēmo ultravioleto elektronogrāfisko kameru un koronagrāfa piesārņojuma kameru. Nomainīta filmu kasete Saules observatorijā.
|-
| ''Skylab 4''
| ''Skylab 4''
| Džeralds Kārs<br />Edvards Gibsons
| {{dat|1973|12|29|SK}} 17:00
| 20:29
| 3 h 29 min
| Kohoutekas komētas fotografēšana, kad tā parādījās no Saules aizmugures. Noņemts termisko pārklājumu eksperimentu panelis.
|-
| ''Skylab 4''
| ''Skylab 4''
| Džeralds Kārs<br />Edvards Gibsons
| {{dat|1974|2|3|SK}} 15:19
| 20:38
| 5 h 19 min
| Pēdējo reizi nomainīta filmu kasete Saules observatorijā. Kohoutekas komētas fotografēšana ar elektronogrāfisko kameru.
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://history.nasa.gov/SP-4011/contents.htm SKYLAB: A CHRONOLOGY] NASA History
* [https://history.nasa.gov/SP-4011/app2.htm SKYLAB SUMMARY] NASA History
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/apollo-csm.htm Apollo 201, 202, 4 — 17 / Skylab 2, 3, 4 / ASTP (CSM)] Gunter Dirk Krebs


{{Apollo programma}}
{{1973. gada orbitālie starti}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skylab programma]]