Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm

Vikipēdijas lapa
Sloupstails sievietēm
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaGentinas sniega parks,
Valsts karogs: Ķīna Džandzjakou, Ķīna
Norises laiks2022. gada 5. februāris un 6. februāris
Dalībnieki30 no 20 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Jaunzēlande
Sudraba medaļa   ASV
Bronzas medaļa   Austrālija
«20182026»
Snovbords 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
Big Air   Vīrieši   Sievietes
Paralēlais gigantslaloms   Vīrieši   Sievietes
Rampa   Vīrieši   Sievietes
Sloupstails   Vīrieši   Sievietes
Snovborda kross   Vīrieši   Sievietes
Snovborda kross komandām Jaukti
← 2018 2026 →

Sloupstails sievietēm bija viena no 11 disciplīnām snovbordā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Gentinas sniega parkā, Džandzjakou. 2022. gada 5. februārī tika aizvadīta kvalifikācijas kārta, bet 6. febuārī notika fināla sacensības. Sacensībās kopā bija pārstāvēti 30 sportisti no 20 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā izcīnīja Jaunzēlandes sportiste Zoja Sadovska-Sinota (finiša rezultāts — 92.88 punkti), sudraba medaļu ieguva ASV sportiste Džūlija Marino (finiša rezultāts — 87.68 punkti), bet bronzas medaļu ieguva Austrālijas sportiste Tesa Koudija (finiša rezultāts — 84.15 punkti).[1] Sadovskas-Sinotas izcīnītā medaļa bija pirmā olimpiskā zelta medaļa Jaunzēlandei ziemas olimpiskajās spēlēs. Marino un Koadi šī bija pirmās olimpiskās medaļas.[2]

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā sacensībām varēja kvalificēties 30 snovbordisti. No vienas valsts varēja startēt ne vairāk kā četri sportisti. Lai sportists varētu piedalīties sacensībās, viņam ir jābūt vismaz 50,00 FIS punktiem, FIS punktu sarakstā 2022. gada 17. janvārī un 30 labāko finišētāju sarakstā Pasaules kausa sacensībās vai 2021. gada FIS snovborda pasaules čempionātā Big Air vai sloupstails disciplīnās.[3]

Trase un sacensību formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trases starta augstums bija 2100 metri, bet finiša — 1902 metri. Trases kopējais garums bija 600 metri ar 198° vertikālo kritumu. Tajā atradās trīs sekcijas slaidelementiem un trīs sekcijas lēcieniem. Trasi veidoja Latvijas uzņēmums “We Build Parks”.

Kvalifikācijas kārtā katrs no 30 sportistiem veica 2 braucienus. Par pamatu kvalifikācijai finālā tika ņemts brauciens ar labāko rezultātu. Finālam kvalificējās 12 labākie sportisti. Par braucieniem tiek piešķirti punkti, kurus nosaka tiesnešu brigāde.

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza
Zoja Sadovska-Sinota
 Zviedrija
Džūlija Marino
 Kanāda
Tesa Koudija
 Austrālija

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvalifikācijas kārtā katrs no 30 sportistiem veica 2 braucienus. Par pamatu kvalifikācijai finālā tika ņemts brauciens ar labāko rezultātu. Finālam kvalificējās 12 labākie sportisti.

 Q   — kvalifikācija finālam.

Vieta Sportists Valsts 1. brauciens
(punkti)
2. brauciens
(punkti)
Labākais rez.
(punkti)
Piezīmes
1 Zoja Sadovska-Sinota  Jaunzēlande 73.58 86.75 86.75 Q
2 Kokomo Murase  Japāna 74.95 81.45 81.45 Q
3 Enni Rukajārvi  Somija 66.75 78.83 78.83 Q
4 Anna Gasera  Austrija 50.71 75.00 75.00 Q
5 Džeimija Andersone  ASV 74.35 53.00 74.35 Q
6 Džūlija Marino  ASV 2.91 71.78 71.78 Q
7 Lorīna Bluēna  Kanāda 66.85 71.55 71.55 Q
8 Tesa Koudija  Austrālija 55.98 71.13 71.13 Q
9 Heilija Lenglenda  ASV 28.31 68.71 68.71 Q
10 Annika Morgana  Vācija 29.61 67.63 67.63 Q
11 Reira Ivabuči  Japāna 48.51 67.00 67.00 Q
12 Ariane Burri  Šveice 33.15 65.55 65.55 Q
13 Melisa Peperkampa  Nīderlande 61.26 60.18 61.26
14 Evi Popa  Beļģija 47.08 56.80 56.80
15 Mijabi Onitsuka  Japāna 42.60 50.18 50.18
16 Žasmīna Brēda  Kanāda 49.50 14.41 49.50
17 Hanne Eilertsena  Norvēģija 48.35 25.30 48.35
18 Kortnija Rammela  ASV 37.18 48.30 48.30
19 Keti Ormeroda  Lielbritānija 47.38 44.01 47.38
20 Bjanka Gislere  Šveice 40.35 38.43 40.35
21 Karola Niemelā  Somija 22.36 38.43 38.43
22 Brūka Voita  Kanāda 37.11 12.78 37.11
23 Kūla Vakusima  Jaunzēlande 34.46 DNS 34.46
24 Urška Pribošiča  Slovēnija 27.48 32.00 32.00
25 Žuna Ge  Ķīna 29.36 13.01 29.36
26 Šarka Pančochova  Čehija 25.21 17.18 25.21
27 Lusika Lefebre  Francija 23.16 21.98 23.16
28 Kamilla Kozubaka  Ungārija 21.95 19.58 21.95
Leja Jugovaca  Horvātija Nestartēja
Klaudija Medlova  Slovākija Nestartēja

Fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fināla sacensībās startēja 12 sportisti. Sportistiem bija jāveic trīs braucieni, no kuriem par finiša rezultātu tika ņemts labākais no trim rezultātiem.

Vieta Sportists Valsts 1. brauciens
(punkti)
2. brauciens
(punkti)
3. brauciens
(punkti)
Labākais rez.
(punkti)
1 Zoja Sadovska-Sinota  Jaunzēlande 84.51 28.15 92.88 92.88
2 Džūlija Marino  ASV 30.61 87.68 60.35 87.68
3 Tesa Koudija  Austrālija 82.68 55.98 84.15 84.15
4 Lorīna Bluēna  Kanāda 77.96 46.70 81.41 81.41
5 Reira Ivabuči  Japāna 75.60 80.03 46.15 80.03
6 Anna Gasera  Austrija 35.01 43.58 75.33 75.33
7 Enni Rukajārvi  Somija 30.51 71.45 23.43 71.45
8 Annika Morgana  Vācija 64.13 31.01 28.76 64.13
9 Džeimija Andersone  ASV 22.98 60.78 36.88 60.78
10 Kokomo Murase  Japāna 48.50 49.05 48.00 49.05
11 Heilija Lenglenda  ASV 32.05 48.35 29.93 48.35
12 Ariane Burri  Šveice 21.40 24.01 18.86 24.01

Sacensību tiesneši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieviešu sloupstaila sacensībās startēja 30 sportisti no 20 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]