Apskatīt Spānija izejas kodu

{{Labs raksts}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Reino de España''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Spānijas Karaliste
|            valsts_nosaukums = 
|               karoga_attēls = Flag of Spain.svg
|            karoga_nosaukums = Spānijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Escudo de España (mazonado).svg
|           ģerboņa_nosaukums = Spānijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = ''[[Plus Ultra]]''
|                valsts_himna = ''[[Marcha Real]]''
|               kartes_attēls = EU-Spain.svg
|             kartes_paraksts = Spānija iekrāsota tumši zaļā krāsā. Gaiši zaļā krāsā ir iekrāsotas Eiropas Savienības dalībvalstis.
|               galvaspilsēta = [[Madride]]
| latd=40 | latm=26 | latNS=N | longd=3 | longm=42 | longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[spāņu valoda]], dažos reģionos papildus arī [[kataloņu valoda]], [[galisiešu valoda]], [[basku valoda]] un [[oksitāņu valoda]]s [[araniešu valoda|araniešu dialekts]]
|             etniskās_grupas = 86,5% [[spāņi]]<br />13,5% citi ([[rumāņi]], [[marokāņi]], [[Ekvadora|ekvadorieši]], [[Kolumbija|kolumbieši]], [[briti]])<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.ine.es/dyngs/Prensa/ECP4T23.htm|title=Spānijas populācija 2024. gada 1. aprīlī. Provizoriskie dati.}}</ref>
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Spānijas karalis|Karalis]]
|                valsts_galva = [[Felipe VI]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Pedro Sančess]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Spānijas vēsture|Izveidošana]]
|         neatkarības_piezīme = 15. gadsimtā
|        neatkarības_notikums = ''[[de facto]]''
|          neatkarības_datums = [[1516]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = ''[[de jure]]''
|         neatkarības_datums2 = [[1716]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = konstitucionāla demokrātija
|         neatkarības_datums3 = [[1978]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = {{dat|1986|1|1}}
|                 platība_km2 = 504 030
|               platība_rangs = 51.
|              procenti_ūdens = 1,04
|          iedzīvotāju_skaits = 48 692 804
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2024
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 30.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 97
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 106.
|                     IKP_PPP = $1,364 triljoni
|                IKP_PPP_gads = 2010
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $29 651
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,904
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font>
|                   HDI_rangs = 25.
|                        Gini = 32
|                   Gini_gads = 2005
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.es]]
|              tālsarunu_kods = 34
|                iso_kods_num = 724
|              iso_kods_alfa2 = ES
|              iso_kods_alfa3 = ESP
}}

'''Spānija''' ({{val|es|España}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[esˈpaɲa]]]}}), oficiāli '''Spānijas Karaliste''' (''Reino de España''), ir [[valsts]], kura atrodas [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]], [[Dienvideiropa|Dienvidrietumeiropā]]. Tā rietumos robežojas ar [[Portugāle|Portugāli]], ziemeļaustrumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet dienvidrietumos ar [[Gibraltārs|Gibraltāru]]. Ziemeļos to apskalo [[Atlantijas okeāns]] ([[Biskajas līcis]]), dienvidos un austrumos — [[Vidusjūra]]. Spānijai pieder arī [[Baleāru Salas]] Vidusjūrā un [[Kanāriju Salas]] Atlantijas okeānā pie [[Āfrika]]s krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] ([[Seūta]] un [[Melilja]]), kuras robežojas ar [[Maroka|Maroku]]. Spānijas platība ir 504 030 [[kvadrātkilometrs|km²]], tādēļ tā ir otra lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] pēc Francijas.

Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt [[jaunie laiki|jaunajos laikos]], kad tā kļuva par [[Spānijas impērija|visu pasauli aptverošu impēriju]]. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās [[spāņu valoda|spāņu valodā]] runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.

Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Spānijas parlaments|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām.

2024. gadā Spānijā dzīvoja 48,69 miljoni iedzīvotāju. Lielākā Spānijas pilsēta ar 3,1 miljoniem iedzīvotāju ir [[Madride]]. Tā ir arī valsts [[galvaspilsēta]]. [[Oficiālā valoda]] valstī ir [[spāņu valoda|spāņu]], lai gan [[Katalonija|Katalonijā]], [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Galisija|Galisijā]] reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai.

== Etimoloģija ==
Nosaukums "Spānija" ir atvasināts no vārda "''Hispania''". Tā [[romieši]] dēvēja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], kur mūsdienās atrodas šī valsts. Savukārt "''Hispania''" ir radies no [[Senā Grieķija|seno grieķu]] dotā nosaukuma šai teritorijai "''Iberia''", jo šo teritoriju savlaik apdzīvoja [[ibēri|ibēru]] ciltis.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Spānijas vēsture}}
[[Attēls:Techo de Altamira (replica)-Museo Arqueológico Nacional.jpg|thumb|200px|left|Zīmējumi Altamiras alā.]]
Pirmie cilvēki [[Pireneju pussala]]s ziemeļos parādījās vēlā [[paleolīts|paleolīta]] periodā. Aptuveni pirms 17 tūkstošiem gadu uz alu sienām cilvēki zīmēja stilizētus zīmējumus, kuros bija redzami gan dzīvnieki, gan paši cilvēki. Vislabāk zīmējumi ir saglabājušies [[Altamira|Altamirā]] un [[Puente Vjesgo]] netālu [[Santandera]]s pilsētas. No 9. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. Spānijas teritorijā dzīvoja [[ibēri]]. 7. gadsimtā p.m.ē. Spānijas dienvidu piekrasti kolonizēja [[feniķieši]] un [[grieķi]]. No 5. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Spānijā apmetās [[ķelti]]. 3. gadsimta beigās p.m.ē. lielāko Spānijas daļu iekaroja [[Kartāga]], bet 1. gadsimtā beigās p.m.ē. — [[Senā Roma]]. Mūsu ēras 3. gadsimtā Spānijā iebruka [[franki]], 5. gadsimtā arī [[svēbi]], [[alaņi]] un [[vandaļi]]. [[Vestgoti]] izspieda alaņus un vandaļus un nodibināja savu karaļvalsti, kura pastāvēja no 5. gadsimta vidus līdz 8. gadsimta sākumam.

No [[711]]. līdz [[718]]. gadam gandrīz visu Spāniju (izņemot nelielu teritoriju ziemeļrietumos) pakļāva [[arābi]]. [[756]]. gadā tika nodibināts [[Kordovas emirāts]] (no [[929]]. gada [[Kordovas kalifāts]]). [[Rekonkista]]s laikā no [[718]]. līdz [[1492]]. gadam, kad tika atkarotas [[mauri|mauru]] (arābu un [[berberi|berberu]]) sagrābtās zemes, atbrīvotajā teritorijā radās spāņu Karalistes ([[Astūrijas Karaliste|Astūrija]], [[Aragonas Karaliste|Aragona]], [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlija]], [[Katalonija]], [[Leonas Karaliste|Leona]], [[Navarras Karaliste|Navarra]] un citas). 13. gadsimta sākumā apvienotais spāņu karaspēks guva izšķirošo uzvaru pār mauriem pie [[Nava de Tolosa|Navas de Tolosas]]. 1492. gadā beidza pastāvēt pēdējā mauru valsts — [[Granadas emirāts]].

12. gadsimtā radās pilsētu militārās savienības ([[ermandada]]s) un [[kortess|kortesi]], kā arī nostiprinājās [[katolicisms|katoļu]] baznīca. [[1479]]. gadā, noslēdzot [[personālūnija|personālūniju]], Aragona apvienojās ar Kastīliju, tādējādi radot pamatu vienotai Spānijai. Lielo [[feodālisms|feodāļu]] politiskās tiesības tika ierobežotas, pastiprinājās valsts centralizācija. [[1480]]. gadā tika nodibināta [[inkvizīcija]]. Spānijā sāka veidoties absolūta [[monarhija]].

15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā Spānija iekaroja plašas teritorijas [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. [[1504]]. gadā Spānijai tika pievienota [[Neapoles Karaliste]] un [[Sicīlija]], [[1512]]. gadā lielākā daļa no [[Navarra]]s teritorijas, [[1516]]. gadā — [[Nīderlande]], bet pēc [[Itālijas kari]]em, kuri norisinājās no [[1494]]. līdz [[1559]]. gadam, sagrāba zemes arī [[Itālija]]s centrālajā daļā un [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]]. 16. gadsimta sākumā Spānija kļuva par vienu no varenākajām koloniālajām impērijām pasaulē. [[1516]]. gadā Spānijas troni ieguva [[Hābsburgi]]. [[1519]]. gadā Spānijas karalis [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru kā Kārlis V. 16. gadsimta pirmajā pusē Spānijā radās kapitālistiskā tipa [[manufaktūra]]s. Sakarā ar [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] pieplūdumu no kolonijām [[cenu revolūcija]] Spānijā notika agrāk nekā citās Eiropas valstīs. 16. gadsimta beigās un 17. gadsimtā Spānijā [[rūpniecība]] strauji panīka. Karos ar [[Anglijas Karaliste|Angliju]] Spānija zaudēja hegemoniju uz jūras. Lielākā sakāve bija "[[Spānijas "Neuzvaramā armāda"|Neuzvaramās armādas]]" zaudēšana [[1588]]. gadā. Spānija šajā laikā zaudēja arī vairākas teritorijas Eiropā. Pēc [[Nīderlandes revolūcija]]s 16. gadsimtā Spānija bija spiesta atzīt [[Nīderlande]]s neatkarību. No [[1640]]. līdz [[1652]]. gadam notika [[segadoru sacelšanās]] Katalonijā, bet no [[1646]]. līdz [[1648]]. gadam notika sacelšanās pret spāņu kundzību Itālijā. 18. gadsimta sākumā pēc [[Karš par Spānijas mantojumu|kara par Spānijas mantojumu]] Spānijas troni ieguva [[Burboni]]. Spānijas valdījumus Eiropā sadalīja [[Austrija]], [[Savoja]] un [[Apvienotā Karaliste]].

1760.—1780. gados Spānijā tika īstenotas vairākas reformas apgaismotā [[absolūtisms|absolūtisma]] garā. [[1767]]. gadā no Spānijas tika padzīti [[jezuīti]]. Šajā laikā tika ierobežotas feodāļu privilēģijas, ieviests [[protekcionisms]]. 1795. gadā cietusi sakāvi [[Pirmās koalīcijas karš|pirmās koalīcijas karā]] ar [[Francija|Franciju]], Spānija nonāca tās ietekmē un bija spiesta karot Francijas pusē no [[1796]]. līdz [[1808]]. gadam pret [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[1801]]. gadā pret [[Portugāle|Portugāli]]. 19. gadsimtā Spānijā notika [[Spānijas revolūcijas|piecas revolūcijas]]. Pēc revolucionāru sakāves Spānijā tika atjaunota [[Burboni|Burbonu]] vara, un atceltas demokrātiskās reformas.

Pēc [[Neatkarības karš|Neatkarības kara]] no [[1810]]. līdz [[1826]]. gadam spāņu kolonijās [[Amerika|Amerikā]] Spānija no savām kolonijām šajā kontinentā saglabāja tikai [[Kuba|Kubu]] un [[Puertoriko]]. No 1830. līdz 1870. gadiem Spānijā notika pilsoņu kari jeb tā sauktie [[karlistu kari]]. 1840. gados Spānijā sākās rūpniecības apvērsums, radās pirmās strādnieku organizācijas. [[1855]]. gadā notika Spānijas vēsturē pirmais [[vispārējs streiks|vispārējais streiks]]. No [[1856]]. līdz [[1868]]. gadam strādnieku kustība tikai pastiprinājās. [[1857]]., [[1861]]. un [[1863]]. gadā notika [[zemnieks|zemnieku]] sacelšanās. [[1868]]. gadā izveidojās [[Pirmā internacionāle|Pirmās internacionāles]] Spānijas grupa.

19. gadsimta beigās, izmantojot brīdi, kad Spānijā valda nestabilitāte un ekonomiskā krīze, [[Kuba|Kubā]] un [[Filipīnas|Filipīnās]] uzsākās neatkarības kustības pret Spāniju. Šajās spāņu kolonijās aizsākās neatkarības kari, kuros iesaistījās arī [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Rezultātā izcēlās [[Spānijas-Amerikas karš]]. Spānija cieta sakāvi un šis karš Spānijā tika nodēvēts par "''El Desastre''" ("Katastrofu").

19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Spānijas kontrolē nonāca Āfrikas kolonijas — [[Rietumsahāra]], [[Spānijas Maroka]] (mūsdienu [[Maroka]]s ziemeļu daļa) un [[Ekvatoriālā Gvineja]].

[[Attēls:Franco0001.PNG|thumb|150px|Ģenerālis Franko]]
{{dat|1937|7|17}} atsevišķu armijas ģenerāļu sarīkots apvērsums pret [[Otrā Spānijas republika|Otro Spānijas republiku]] noveda pie [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] sākuma.
{{dat|1939|3|28}}, sabrūkot republikāņu frontei, [[ģenerālis Franko|ģenerāļa Franko]] rokās krita [[Madride]] un līdz ar to pilsoņu karš bija beidzies. Šis pašas dienas vakarā padevās arī citas republikāņu kontrolētās spāņu pilsētas. Spānijas pilsoņu karš bija asiņainākais konflikts Spānijas vēsturē. Tajā dzīvību zaudēja aptuveni miljons cilvēku. No tiem aptuveni 200 tūkstoši krita no Franko represijām gan kara laikā, gan arī pēc tā.

1969. gadā Franko par nākamo valsts galvu izvēlējās bijušā karaļa [[Alfonso XIII]] mazdēlu [[Huans Karloss I|Huanu Karlosu]]. Pēc Franko nāves, 1975. gada 22. novembrī Huans Karloss kļuva par Spānijas karali un uzsāka demokrātiskas reformas. Tika legalizētas politiskās partijas un 1977. gada 15. jūnijā tika sarīkotas demokrātiskas parlamenta vēlēšanas.
1982. gadā Spānija pievienojās [[NATO]], bet 1986. gadā — [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]i.

{{dat|2004|3|11}} [[Madride|Madridē]] notika lielākais [[Terorisms|terorakts]] Spānijas vēsturē — gandrīz vienlaicīgi četros elektriskajos [[vilciens|vilcienos]] tika uzspridzinātas 10 [[spridzeklis|bumbas]], nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus. Atbildību par sprādzieniem uzņēmās starptautiskā teroristu organizācija ''[[Al-Qaida]]''. Pēc šī terorakta no Spānijas premjerministra amata atkāpās [[Hosē Marija Asnars]], kā arī no [[Irāka]]s tika atsaukti spāņu karavīri.

== Ģeogrāfija ==
{{Pamatraksts|Spānijas ģeogrāfija}}
[[Attēls:Spain topo.jpg|thumb|175px|left|Spānijas topogrāfiskā karte]]
Spānija atrodas [[Eiropa]]s dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no [[Pireneju pussala]]s. Tās kopēja [[platība]] ir 504782 [[kvadrātkilometrs|km²]], no kuras 499542 km² ir [[sauszeme]], bet 5240 km² ir ūdenskrātuves.<ref name=CIA>{{Tīmekļa atsauce|title=Spain|work=The World Factbook|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html|date=2008|format=html|accessdate=2008-12-09|archive-date=2020-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html}}</ref> Spānijas sauszemes [[Valsts robeža|robežas]] garums ir 1917,8 [[kilometrs|km]].<ref name=CIA/> Ziemeļrietumos caur [[Pireneju kalni]]em Spānija robežojas ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet rietumos ar [[Portugāle|Portugāli]]. Savukārt krasta līnijas garums ir gandrīz 2,5 reizes lielāka, tas ir, 4964 km.<ref name=CIA/> Ziemeļos Spāniju apskalo [[Biskajas līcis]] (spāņi to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos — [[Atlantijas okeāns]], bet no dienvidiem līdz pat austrumiem — [[Vidusjūra]] un [[Baleāru jūra]]. Vidusjūras krasta līnijas garums ir 1660 km, savukārt Atlantijas okeāna un Biskajas līča — tikai 710 km. Dienvidos Spāniju no [[Āfrika]]s (precīzāk, no [[Maroka]]s) atdala [[Gibraltāra šaurums]], kas vienlaicīgi arī savieno okeānu ar Vidusjūru. Īsākais attālums starp Spāniju un Āfriku ir tikai 13 kilometri.

Spānijas pakļautībā ir arī [[Baleāru salas]] Vidusjūrā un autonomās [[Kanāriju salas]] Atlantijas okeānā, uz dienvidrietumiem no Spānijas un 108 km uz ziemeļrietumiem no Āfrikas krastiem; Kanāriju salās atrodas Spānijas augstākā virsotne — Teides vulkāns (3718 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas (''plazas de soberanía'') Marokas piejūras teritorijā: [[Seuta]], [[Melilja]], [[Alusemasa]], [[Velesa de la Gomera]] un [[Čafarinu salas]].

Aptuveni 90% no Spānijas teritorijas aizņem [[augstiene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="sofiture">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | title = Spānija | url = http://www.sofiture.lv/index.php?pid=23212 | publisher = sofiture.lv | accessdate = 2009. gada 12. jūlijā}}</ref> Ziemeļos pie Francijas robežas atrodas [[Pireneji|Pireneju]] kalnu grēda. Savukārt dienvidos [[Sjerranevada]], kur atrodas arī kontinentālās Spānijas augstākā virsotne [[Mulasens]] (3492 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Precīzāk, tā atrodas [[Penibētikas Kordiljera|Penibētikas Kordiljerā]]. Centrālajā Spānijas daļā atrodas kalnu sistēma, kuru tā arī dēvē par [[Centrālā Kordiljera (Spānija)|Centrālo Kordiljeru]]. Ziemeļu daļā atrodas [[Kantabrijas Kordiljera|Katabrijas Kordiljeri]].

[[Attēls:Spain-climate-en.png|thumb|200px|Spānijas klimatiskā karte. Zaļā krāsā ir iekrāsotas teritorijas, kurās valda okeāniskais klimats, zilā krāsā — kalnu klimats, oranžā krāsā — kontinentālais klimats, bet dzeltenā krāsā — Vidusjūras klimats]]
Spānijā pastāv četri lieli un atšķirīgi klimati: okeāniskais klimats, kontinentālais klimats, [[Vidusjūras klimats]] un kalnu klimats. Lielākajā daļā Spānijas valda siltais [[Vidusjūra]]s klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. [[Ziema]]s Spānijā ir salīdzinoši siltas. Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no +8 °C līdz +14 °C.<ref name="sofiture" /> Kalnos tā var nokristies pat līdz -7 °C.<ref name="sofiture" /> Savukārt [[vasara|vasarā]], jūlija vidējā gaisa temperatūra ir no +23 °C līdz +29 °C.<ref name="sofiture" /> [[Nokrišņi]] parasti vairāk ir [[rudens|rudenī]] un ziemā, un valsts lielākajā daļā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums gadā svārstās no 250 līdz 700 mm.<ref name="sofiture" />

Lielākās Spānijas upes ir [[Ebro]], [[Dvero]], [[Taho]] un [[Gvadalkivira]].

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Spānijas autonomās kopienas}}
Spānija ir politiski iedalīta 17 autonomos apgabalos (''comunidades autónomas'') un 2 autonomās pilsētās (''ciudades autónomas'') — [[Seuta]] un [[Melilja]]. Katram autonomajam apgabalam ir sava tieši ievēlēta pārvalde. Sīkāk administratīvi Spānija tiek iedalīta 50 [[province|provincēs]]. Septiņi autonomie apgabali sastāv tikai no vienas provinces: [[Astūrija]], [[Baleāru Salas]], [[Kantabrija]], [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]], [[Madride (komūna)|Madride]], [[Mursija (komūna)|Mursija]] un [[Navarra]]. Katalonijā pastāv arī sīkāks iedalījums [[komarka|komarkās]] (aptuveni līdzvērtīgas ar ASV [[apgabals|apgabaliem]] vai Anglijas [[Anglijas rajoni|rajoniem]]). Zemākais administratīvais iedalījums Spānijā ir [[municipalitāte]] (''municipio'').

{{Spānijas autonomie apgabali‎}}

== Valdība ==
{{Pamatraksts|Spānijas politika}}
[[Attēls:Felipe VI en 2023 (cropped).jpg|thumb|150px|Spānijas karalis [[Felipe VI]]]]
Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Spānijas parlaments|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām.

[[Attēls:Pedro Sánchez in 2023.jpg|thumb|150px|left|Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]]]]
Pēc [[ģenerālis Franko|ģenerāļa Franko]] nāves [[1975]]. gadā, kurš valdīja kopš [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām [[1939]]. gadā, tika atjaunota [[parlamentārā demokrātija]]. [[Spānijas 1978. gada konstitūcija|1978. gada konstitūcijā]] tika noteikts, ka Spānija ir [[parlamentāra monarhija]] ar ik pēc 4 gadiem vēlētu divpalātu parlamentu ''[[Cortes Generales]]'' (''Cortes''), kas valsts vadīšanu uztic [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidentam]] (ekvivalents premjerministram). {{dat|1981|2|23}} pasākumā, kas pazīstams ar nosaukumu "[[23-F]]", sadumpojušās drošības spēku apakšvienības sagrāba ''Cortes'' un mēģināja radīt militāristu valdību. Tomēr lielais vairums bruņotajos spēkos palika uzticīgi karalim [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam]], kurš izmantoja savu personīgo autoritāti un bruņoto spēku virspavēlnieka konstitucionālās tiesības, lai apturētu valsts apvērsuma mēģinājumu bez asins izliešanas. [[2008. gada Spānijas valdības vēlēšanas|2008. gada vispārējās vēlēšanās]] ar lielu balsu skaitu, bet ne ar vairākumu, premjerministrs [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero|Rodrigess Sapatero]] un [[Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija]] tika ievēlēti atkārtoti. Sapatero tika ievēlēts par premjerministru 11. aprīlī ar 169 balsīm par, 158 pret un 23 atturoties.

Spānijas konstitūcijā ir noteikts, ka [[Spānijas karalis]] (pašlaik [[Felipe VI]]) ir [[valsts galva]] un [[Spānijas bruņotie spēki|bruņoto spēku]] augstākais virspavēlnieks, tās vienotības un pastāvības simbols. Viņš izlemj un vada iestāžu pastāvīgo darbu, uzņemas Spānijas valsts visaugstāko pārstāvniecību [[starptautiskas attiecības|starptautiskajās attiecībās]], sevišķi ar valstīm, kas pieder tai pašai vēsturiskajai kopienai un pilda Spānijas konstitūcijā un likumos noteiktos speciāli viņam piešķirtos amata pienākumus. Viņa tituls ir Spānijas karalis, bet viņš var izmantot arī citus [[Spānijas karaļnams|karaļnamam]] piederošos titulus. Karaļa persona ir neaizskarama un viņš nevar tikt sodīts. Viņa darbībām vienmēr jābūt apstiprinātām tā, kā tas ir noteikts konstitūcijas 64. pantā. Bez šādas apstiprināšanas tās nevar būt likumīgā spēkā, izņemot konstitūcijas 65.2 pantā paredzētajos gadījumos.

[[Izpildvara]] Spānijā ir [[Spānijas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rokās ({{val|es|Consejo de Ministros}}). To vada valdības prezidents (premjerministrs), ko izvirza karalis, apstiprina parlamenta apakšpalātas balsojot un pēc tam ieceļ karalis. Kad kandidāts ir ticis izvirzīts, viņam jāiegūst balsu vairākums apakšpalātā, to nesaņemot, tiek veikts otrs balsojums, kurā viņam ir nepieciešams savākt tikai visvairāk balsu. Premjerministrs nosauc pārējos kabineta locekļus, kurus pēc tam ieceļ karalis. Premjerministrs vada visas valdības darbību. Valdības prezidents var nosaukt arī dažādus viceprezidentus (lai gan tas viņam nav saistoši). Vēl ir arī [[Spānijas Valsts padome]], kas ir valdības augstākā padomdevēja iestāde.

== Ārpolitika ==
Pēc [[demokrātija]]s atgriešanās pēc [[ģenerālis Franko|ģenerāļa Franko]] nāves [[1975]]. gadā, prioritātes Spānijas ārpolitikā bija saistītas ar izkļūšanu no diplomātiskās izolētības, kas valdīja ģenerāļa Franko laikā, kā arī diplomātisko attiecību paplašināšana, pievienošanās [[Eiropas Kopiena]]i (EK) un noteikti drošības pasākumi, ko tai sniedza starptautiskās attiecības ar rietumiem.

Būdama [[NATO]] dalībvalsts jau kopš [[1982]]. gada, Spānija pati ir veidojusies par nozīmīgāko dalībvalsti daudzpusējos starptautiskos drošības pasākumos. Spānijas dalība [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES) ataino Spānijas ārpolitikas svarīgu daļu. Pat daudzos starptautiskos jautājumos, kas skar ne tikai [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]], Spānija labprātāk savu rīcību un centienus saskaņo ar tās partnervalstīm Eiropas Savienībā (ES) ar Eiropas politiskās sadarbības mehānismiem.

Spānija ir saglabājusi tās īpašo identificēšanu ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Tās politika akcentē jēdzienu par ibero-amerikāņu sabiedrību jeb kopienu, būtībā vēsturiskā jēdziena "''Hispano-Americanismo''" (spāņu izcelsmes amerikānisms) (vai arī "''hispanism''" — kā to bieži vien dēvē angļu valodā), kas bijuši kā centieni saistīt [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalu]] ar Latīņameriku ar valodas, tirdzniecības, vēstures un kultūras palīdzību. Spānija ir bijis reāls piemērs pārejai no [[diktatūra]]s uz [[demokrātija|demokrātiju]], kā liecina daudzi braucieni uz šo reģionu, ko veikuši [[Spānijas karalis]] un [[Spānijas premjerministrs|premjerministri]]. Spānija ar Latīņameriku uztur sadarbības programmas ekonomikas un tehnikas jomās, kā arī kultūras apmaiņu — gan tikai divpusēji, gan arī ES robežās.

Tajā pašā laikā Spānija pamazām ir sākusi paplašināt savus kontaktus ar [[Āfrika]]s reģionu, kas atrodas uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]]. Spānijai īpašu interesi rada tās bijusī kolonija [[Ekvatoriālā Gvineja]], kur tā veic plašu palīdzības programmu. Pavisam nesen Madride ir centusies nodibināt ciešāku sadarbību ar [[Senegāla|Senegālu]], [[Mauritānija|Mauritāniju]], [[Mali]] un citām valstīm, lai rastu risinājumus jautājumā par [[nelegāla imigrācija|nelegālo imigrāciju]] uz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]].

Spānija ir pazīstama arī kā starpnieks [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Sadarbodamās ar [[arābi|arābu]] pasauli, Spānija bieži vien atbalsta arābu nostāju jautājumos, kas saistīti ar Tuvajiem Austrumiem. Arābu valstis ir Spānijas galvenais interešu objekts [[nafta]]s produktu un [[dabasgāze|gāzes]] importa ziņā, kā arī tādēļ, ka vairākas arābu valstis Spānijā veic būtiskus [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]].

Spānija ir pratusi veiksmīgi veidot attiecības ar tās divām kaimiņvalstīm Eiropā — [[Francija|Franciju]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Spānijas un Portugāles pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i (ES) ir līdzējis risināt dažas no to periodiskajām domstarpībām [[tirdzniecība|tirdzniecībā]], iekļaujot šīs problēmas ES kontekstā. Francijas un Spānijas abpusējo sadarbību veicina šo valstu kopējā darbība pret [[basku ETA terorisms|basku ETA terorismu]] (''Basque ETA terrorism''). Spānijas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ir galvenokārt labas, tomēr jautājums par [[Gibraltārs|Gibraltāru]] ir joprojām saspīlēts.

Mūsdienās Spānija cenšas paplašināt tās joprojām šauro sakaru loku ar [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] valstīm. [[Ķīnas Tautas Republika]] un [[Japāna]] ir Spānijas galvenie interešu punkti šajā reģionā. [[Taizeme]] un [[Indonēzija]] ir Spānijas galvenie sabiedrotie [[Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s (ASEAN) reģionā ar krietni daudz noslēgtiem līgumiem un ievērojami labām attiecībām. Pēdējo gadu laikā Spānija ir arī strauji palielinājusi kontaktus, sakarus un kapitālieguldījumus citās [[Āzija]]s valstīs, no kurām visievērojamāk tas veikts [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Malaizija|Malaizijā]]. Sakari ar [[Filipīnas|Filipīnām]], neskatoties uz koloniālo pagātni, ir ievērojami vājāki nekā tie, kas Spānijai bija ar citām valstīm šajā teritorijā, un galvenokārt šie sakari saistīti ar kultūras aspektiem un humanitārās palīdzības programmām.

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:FAS-ESP.svg|thumb|150px|Spānijas bruņoto spēku emblēma]]
Atbildība par valsts aizsardzību pieder [[Spānijas bruņotie spēki|Spānijas bruņotajiem spēkiem]] (''Fuerzas Armadas de España''), kuriem [[Spānijas konstitūcija]]s astotais pants ir piešķīris "misiju nodrošināt Spānijas suverenitāti un neatkarību, kā arī aizstāvēt tās teritoriālo integritāti un konstitucionālo kārtību". Spānijas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Spānijas karalis Felipe VI, un, tāpat kā lielāko daļu citu valstu broņie spēki, Spānijas bruņotie spēki iedalās trīs lielās grupās: [[Spānijas armija|Spānijas armijā]], [[Spānijas flote|flotē]] un [[Spānijas gaisa spēki|gaisa spēkos]]. Spānijas bruņotie spēki ietver arī jūras kājnieku kareivju floti, karalisko gvardi jeb apsardzi, spāņu militāro leģionu, armijas aeromobiļu jeb aviotransporta spēkus un zemessargus.

Spānijai ir nozīmīga loma [[Eiropas Savienības spēki|Eiropas Savienības spēkos]] (EUFOR), kā arī organizācijā "[[Eirokorpuss]]" (''Eurocorps''). Spānija ir nozīmīga dalībvalsts arī [[NATO]] bruņotajos spēkos, kur tā iestājās [[1982]]. gadā. Spānijai ir sestā lielākā jūras flote.<ref>[http://www.militarypower.com.br/english-global.htm Military Power Review. International Institute for Strategic Studies]</ref> 2009. gadā Spānijas militāro spēku aizsardzības vadītājs bija ģenerālis Hosē Hulio Rodrigezs Fernandezs (''José Julio Rodríguez Fernández'').

== Tautsaimniecība ==
Saskaņā ar [[Pasaules Banka]]s datiem, Spānijas valsts ekonomika ir devītā lielākā pasaulē un piektā lielākā ekonomika Eiropas mērogā. Tā ir arī trešais lielākais investors.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |title=Doing Business in Spain |format=PDF |date= |accessdate=2009-07-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090324234316/http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |archivedate=2009-03-24 }}</ref> Atbilstoši datiem no faktu grāmatas "''[[CIA Factbook]]''" — kas attiecas uz 2007. gadu — absolūtais [[iekšzemes kopprodukts]] tika novērtēts kā 1 439 000 triljoni [[ASV dolārs|dolāru]]. IKP PPP uz vienu cilvēku ir ticis novērtēts kā 33 600 dolāru (2007), kas līdzinās [[Francija]]s un [[Japāna]]s līmenim. 2007. gadā Spānijas ekonomika bija palielinājusies par 3,8% pēc ilga un spēcīga attīstības perioda. Tomēr īpašumu "burbuļa" sprādziens izraisīja strauju ekonomikas attīstības palēnināšanos 2008. gadā, kas valstī radīja oficiālu lejupslīdi jeb [[recesija|recesiju]] līdz ar 2009. gada februāri.

[[Attēls:AZCA (Madrid) 02.jpg|thumb|200px|Biznesa parks [[AZCA]] Madridē]]
Bijušā premjerministra [[Hosē Marija Asnars|Hosē Marija Asnara]] centrāli labējā valdība ir strādājusi pietiekami veiksmīgi, lai iegūtu iespēju Spānijas valstij tikt uzņemtai to valstu grupā, kuras 1999. gadā ieviesa [[eiro]] valūtu. [[Bezdarbs]] 2006. gada oktobrī saglabājās 7,6% līmenī, kas bija ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm un it īpaši ar 1990. gadu sākumu, kad bezdarba līmenis bija vairāk nekā 20%. Vājie punkti Spānijas ekonomikā, kas ilga vairāku gadu garumā, ietvēra gan augstu [[inflācija|inflāciju]],<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecdobserver.org/news/fullstory.php/aid/1592/Spain%92s_economy_.html|title=Spain's Economy: Closing the Gap|publisher=[[ESAO]] Observer|month=maijā | year=2005|accessdate=2008-08-15}}</ref> gan augstu "pagrīdes" jeb nelegālās ekonomikas līmeni,<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|title=Going Underground: America's Shadow Economy|publisher=FrontPage magazine|month=janvārī|year=2005|accessdate=2008-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116015103/http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|archivedate=2009-01-16}}</ref> kā arī tādu izglītības sistēmu, kuru [[ESAO]] pārskati ierindoja starp visvājākajām izglītības sistēmām attīstīto valstu vidū, ieskaitot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecd.org/dataoecd/51/21/37392840.pdf|title=OECD report for 2006| format=PDF| accessdate= 2008-08-09|publisher=[[ESAO]]}}</ref> Tomēr ekonomikas "burbulis" īpašumu jomā, kas sāka veidoties kopš 1997. gada un ko izraisīja jau iepriekšējos gados pastāvošas zemas procentu likmes un milzīgi imigrācijas uzplūdi, it īpaši 2008. gadā, noveda pie strauji pavājinātas ekonomikas un augoša bezdarba. Līdz 2009. gada maijam bezdarba līmenis Spānijā bija jau sasniedzis 18,7% (jauniešiem 37%).<ref>{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20090704003625/http://www.cbc.ca/money/story/2009/07/02/euro-zone-unemployment-may.html Euro zone unemployment reaches 15 million]. CBCNews.ca. 2. jūlijā, 2009.</ref><ref>[http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/ambroseevans_pritchard/5742937/The-unemployment-timebomb-is-quietly-ticking.html The unemployment timebomb is quietly ticking]. Telegraph. 4. jūlijā, 2009.</ref>

Spānijas ekonomikai tiek piedēvēts, ka tā spējusi izvairīties no faktiskā nulles attīstības līmeņa, salīdzinot ar tās lielākajām partnervalstīm Eiropas Savienībā.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://stats.oecd.org/WBOS/ViewHTML.aspx?QueryName=198&QueryType=View&Lang=en|title=OECD figures|publisher=[[ESAO]]|accessdate=2008-08-13|archive-date=2008-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20080509001824/http://stats.oecd.org/WBOS/ViewHTML.aspx?QueryName=198&QueryType=View&Lang=en}}</ref> Patiesībā valsts ekonomika bija radījusi vairāk nekā pusi no visām jaunajām darba vietām jeb posteņiem Eiropas Savienībā piecu gadu laikā līdz pat 2005. gadam — bet šis process strauji tiek atgriezts uz pretējo pusi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2006/jul/26/spain.gilestremlett| title= Economic statistics|publisher=Guardian|accessdate=2008-08-13}}</ref> Spānijas ekonomika vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīta par vienu no visdinamiskākajām ES robežās, piesaistot nozīmīgu ārvalstu kapitālieguldījumu apjomu.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF|title=Official report on Spanish recent Macroeconomics, including tables and graphics|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=La Moncloa|archive-date=2008-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20080726044742/http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF}}</ref> Pēdējo četru desmitgažu laikā Spānijas tūrisma nozare ir attīstījusies un kļuvusi par otru lielāko pasaulē un ir vērta aptuveni 40 miljardus eiro, kas ir apmēram 5% no IKP 2006. gadā.<ref name="guru">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&offer=GURU001|title="Global Guru" analysis|accessdate=2008-08-13|publisher=The Global Guru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110106210622/http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&offer=GURU001|archivedate=2011-01-06}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|format=PDF|publisher=Bank of Spain|title=Economic report|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080726044741/http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|archivedate=2008-07-26}}</ref> Vēl nesenākā pagātnē Spānijas ekonomika ieguva ļoti lielu labumu no globāli straujās attīstības nekustamo īpašumu jomā, kad Spānijā celtniecības nozare pieredzēja apbrīnojamus 16% IKP un 12% nodarbinātības līmeņa pieaugumu pēdējos gados.<ref name="guru"/> Saskaņā ar Vācijas laikraksta "''Die Welt''" aprēķiniem, Spānija ir bijusi ieņēmusi tādu attīstības tempu, lai apsteigtu tādas valstis kā Vāciju iedzīvotāju vidējā ienākuma ziņā līdz 2011. gadam.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|title=No camp grows on both Right and Left|format=PDF|publisher=European Foundation Intelligence Digest|accessdate=2008-08-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191609/http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|archivedate=2008-08-19}}</ref> Tomēr negatīvā puse, ko izraisīja nu jau pagājušais uzplaukums nekustamo īpašumu jomā, bija attiecīgs līmeņa pieaugums individuālo parādu ziņā; varbūtējie mājsaimnieki ir pūlējušies apmierināt pārdevēju cenas, tikmēr mājsaimniecību parādu vidējais līmenis jau bija trīskāršojies mazāk nekā vienas desmitgades laikā. Tas radīja milzīgu spiedienu uz mazturīgajiem un uz iedzīvotāju grupām ar vidēju ienākumu līmeni; līdz 2005. gadam vidējais parādsaistību līmenis attiecībā pret ienākumiem bija palielinājies līdz 125%, galvenokārt dārgo ieķīlājumu dēļ ekonomikas uzplaukuma laikā, kas šobrīd nereti vien pārsniedz īpašumu vērtību.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|title=Bank of Spain Economic Bulletin 07/2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=Bank of Spain|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722185109/http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|archivedate=2011-07-22}}</ref> Situācija, kad laikā no 2008. uz 2009. gadu nebija pietiekami daudz naudas līdzekļu kredītu un aizdevumu izsniegšanai un pasaulē valdīja ekonomikas lejupslīde, Spānijā izpaudās kā ievērojama ekonomikas pasliktināšanās īpašumu sektorā. Par laimi Spānijas bankas un finanšu pakalpojumu sektors spēja apiet daudz nopietnākas problēmas, ar kurām saskārās viņu kolēģi Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē, galvenokārt stingri noteiktā konservatīvā, finanšu reglamentētā režīma dēļ. Spānijas finanšu iestādes nebija aizmirsušas pašas valsts banku krīzi 1979. gadā un agrāko banku krīzi 1993. gadā, ko paātrināja un ietekmēja nekustamo īpašumu joma. Spānijas lielākā banka „Banco Santander” iesaistījās Apvienotās Karalistes valdības galvojumā par daļu no Apvienotās Karalistes banku sektora.<ref>{{en ikona}} Charles Smith, article: 'Spain', in Wankel, C. (ed.) ''Encyclopedia of Business in Today's World'', California, USA, 2009.</ref>

[[Eiropas Komisija]] ir izteikusi prognozes, ka Spānija varētu nokļūt [[2000. gadu beigu recesija|lejupslīdes]] situācijā līdz 2008. gada beigām.<ref>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce|url=http://www.ft.com/cms/s/0/cf5d0f08-7f49-11dd-a3da-000077b07658.html?nclick_check=1|title=Recession to hit Germany, UK and Spain|publisher=Financial Times| date= 2008-09-10|accessdate=2008-09-11}}</ref> Saskaņā ar Spānijas finanšu ministra sacīto, "Spānijai būs jāsaskaras ar lielāko lejupslīdi pusgadsimta laikā."<ref>{{en ikona}} [http://www.spanishnews.es/20090118-spain-faces-deepest-recession-in-50-years/id=142/ Spain faces deepest recession in 50 years], Spanish News, 18. janvārī, 2009</ref> Spānijas valdība prognozē, ka [[bezdarbs|bezdarba]] līmenis 2009. gadā varētu palielināties līdz 16%. Komercskola [[ESADE]] prognozē, ka šis bezdarba līmenis varētu būt pat 20%.<ref>{{en ikona}} [http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=12987582 Mounting joblessness in Spain | And worse to come], The Economist, 22. janvārī, 2009</ref>

Kamēr ekonomiskā situācija visā rietumu Eiropā pasliktinājās, Spānijas likstas kļuva aizvien nopietnākas. Veidojoties no mājokļu un kredītu "burbuļiem", kas kavēja kaimiņvalstu attīstību, Spānijā [[deflācija]]s radītais sabrukums šobrīd ir sasniedzis pašu intensīvāko līmeni, kam drīz vien var izsaukt pamatīgu rezonansi lielākajā daļā Eiropas valstu. Spānijā šobrīd netiek runāts par iespējamu ekonomikas uzplaukumu 2009. gadā — arī ne 2010. gadā.

Rādītāji ir nelokāmi un nežēlīgi. Kādreiz bijusi galvenais dzinējs attīstībai Eiropā, tagad Spānija ir viena no pirmajām valstīm, kas piedzīvo ekonomisko pagrimumu. Oficiālie bezdarba līmeņa rādītāji šobrīd ir nepastāvīgi — 17,5%, un tiek sagaidīts, ka šis līmenis palielināsies pat līdz 20,5% 2009. gada beigās. [[Bankrots|Bankrotu]] daudzums un skaits šogad ir četrkāršojies, un [[rūpniecība|rūpnieciskā ražošana]] ir apsīkusi līdz 25% līmenim. [[Celtniecība]]s nozare, kas Spānijai pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi vitāli svarīga un noteicoša tās ekonomikas labklājībai, šobrīd cieš sakāvi, jo visā valsts līmenī būvprojekti samazinās.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://theanalytic.com/2009/05/spains-economic-collapse-continues/ |title=Spain’s Economic Collapse Continues &#124; The Analytic - Economic and Geopolitical Analysis |publisher=Theanalytic.com |date=2009-05-09 |accessdate=2009-07-20}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2009/jan/19/spain-construction-recession |title=Building boom reduced to ruins by collapse of Spain's economic miracle &#124; World news |publisher=The Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref>

== Demogrāfija ==
[[Attēls:EspDens2.jpg|thumb|222px|Spānijas apdzīvotības blīvuma karte. Tumša krāsa norāda uz teritorijām, kur dzīvo vairāk cilvēku]]
[[2008. gads|2008]]. gadā Spānijas iedzīvotāju kopskaits oficiāli sasniedza 46 miljonus iedzīvotāju.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&path=%2Ft20/e260&file=inebase&L=1|publisher=Instituto Nacional de Estadística (National Statistics Institute)|title=Population Figures|accessdate=2008-08-13|archive-date=2019-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107082610/http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&path=%2Ft20%2Fe260&file=inebase&L=1%20}}</ref> 2024. gadā Spānijā dzīvoja 48,69 miljoni cilvēku. Spānijas apdzīvotības blīvums — 96 cilv./km² — ir zemāks nekā lielākajā daļā [[Rietumeiropa]]s valstu, un iedzīvotāju izvietojums Spānijā ir ļoti nevienmērīgs. Visapdzīvotākās teritorijas ir [[Vidusjūra]]s piekraste un reģions ap Spānijas galvaspilsētu [[Madride|Madridi]].

20. gadsimtā iedzīvotāju skaits Spānijā dubultojās — pamatā iespaidīgā demogrāfiskā uzplaukuma dēļ [[1960. gadi|1960. gados]] un [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā. Iedzīvotāju skaita pieauguma shēma valstī bija atšķirīga, tomēr pārsvarā tas notika iekšējās [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] dēļ — no iekšzemes lauku reģioniem uz industriālajām pilsētām. Ne mazāk kā vienpadsmit no Spānijas piecdesmit provincēm saskārās ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pēc tam, kad 1980. gados dzimstības līmenis samazinājās un Spānijas apdzīvotības pieauguma temps nokritās, iedzīvotāju skaits atkal sāka pieaugt — iesākumā pamatā tā iemesla dēļ, ka kādreiz 1970. gados vai arī vēl vēlāk uz citām Eiropas valstīm emigrējušie spāņi atgriezās valstī. Pēdējos gados Spānija ir piedzīvojusi lielu imigrantu skaita pieplūdumu — galvenokārt no [[Latīņamerika]]s (39%), [[Austrumeiropa]]s (15%), [[Ziemeļāfrika]]s (16%) un no Āfrikas reģioniem uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]] (4%).<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=/inebase/temas/t20/e245/p04/a2005/l0/&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=/inebase/temas/cgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=/inebase/cgi/|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Población extranjera por sexo, país de nacionalidad y edad|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080325043135/http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=%2Finebase%2Ftemas%2Ft20%2Fe245%2Fp04%2Fa2005%2Fl0%2F&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=%2Finebase%2Ftemas%2Fcgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=%2Finebase%2Fcgi%2F|archivedate=2008-03-25}}</ref> 2005. gadā Spānija ieviesa trīs mēnešu ilgu [[amnestija]]s programmu, ar kuras palīdzību līdz šim ārzemniekiem bez dokumentiem tika piešķirta likumīga pavalstniecība. Daļa Spānijā dzīvojošo ārvalstnieku ir ieradušies no citām [[Eiropas Savienība|ES]] valstīm — 21% pastāvīgi iedzīvotāji no ārvalstīm. Viņi apmetušies galvenonkārt Vidusjūras piekrastē un [[Baleāru salas|Baleāru salās]], kur daudzi eiropieši bija izvēlējušies dzīvot pēc aiziešanas pensijā vai arī ar darbu saistītu iemeslu dēļ. Šie ārvalstnieki ir galvenokārt [[angļi]], [[franči]], [[vācieši]] un [[holandieši]], kā arī [[norvēģi]].

Būtiski iedzīvotāju skaits samazinājās spāņu kolonistu un imigrantu dēļ, kuri devās uz citām pasaules daļām, visvairāk uz [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Sākot ar 15. gadsimta beigām, liels ibēriešu kolonistu skaits apmetās teritorijā, kas kļuva pazīstama kā Latīņamerika, un mūsdienās vairums baltādaino Latīņamerikas iedzīvotāju (aptuveni viena trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita) ir spāņu vai [[portugāļi|portugāļu]] izcelsmes. 16. gadsimtā aptuveni 240 000 spāņu emigrēja, lielākoties uz [[Peru]] un [[Meksika|Meksiku]].<ref>{{en ikona}} [http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html Migration to Latin America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140520182749/http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html |date={{dat|2014|05|20||bez}} }}. Universiteit Leiden.</ref> Šim skaitam nākamajā gadsimtā pievienojās vēl 450 000 spāņu.<ref>{{en ikona}} {{Atsauce |url= http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |title= The Columbian Mosaic in Colonial America |first= James |last= Axtell |journal= Humanities |date= September/October 1991 |volume= 12 |issue= 5 |pages= 12-18 |accessdate= 2008-10-08 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20080517052031/http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |archivedate= 2008-05-17 }}</ref> Laika posmā starp [[1846]]. un [[1932]]. gadu gandrīz 5 miljoni spāņu devās uz abām Amerikas daļām — it īpaši uz [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Brazīlija|Brazīliju]].<ref>{{en ikona}} [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/557573/Spain/70267/People Spain — People]. Britannica Online Encyclopedia.</ref> No [[1960]]. gada līdz [[1975]]. gadam aptuveni divi miljoni spāņu pārceļoja uz Rietumeiropu. Šajā pašā periodā aptuveni 300 000 cilvēku pameta Spāniju, lai dotos uz Latīņameriku.<ref>{{en ikona}} [http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&L=1 Spain]. Focus—Migration.</ref>

{{Spānijas lielākās pilsētas}}
{{clear|right}}

=== Pamattautības ===
1978. gada Spānijas konstitūcija, tās otrajā pantā, atzīst vēsturiskās tautības (spāņu ''nacionalidad histórica'') un reģionus pretstatā ar spāņu tautai (''nación''). Lielas daļas Spānijas iedzīvotāju identitāte sastāv no dažādu reģionālo identitāšu pārklāšanās, nevis vienīgi spāņu identitātes. Dažas no reģionālajām identitātēm var pat būt pretrunā ar dominējošo spāņu kultūru. Atšķirīgas etniskās grupas Spānijā ir [[baski]], [[katalāņi]], [[galisieši]] un citas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2878.htm|title=Kingdom of Spain: People|accessdate=2008-08-13|publisher=US Department of State}}</ref>
Šī "dalītai identitāte" padara identitātes jautājumu Spānijā sarežģītu un neviennozīmīgu.

=== Mazākumtautību grupas ===
Spānijā dzīvo aptuveni 650 000—700 000 [[čigāni|čigānu]]; apmēram puse no viņiem — Andalūzijā.

Mūsdienu [[ebreji|ebreju]] kopiena Spānijā ir izveidojusies trīs kārtās: migrācija no bijušās [[Spāņu Maroka]]s, ebreju bēgļi no nacistu apspiešanas, kā arī [[imigrācija]] no Argentīnas. Spānijas tiesību akti ļauj [[sefardu ebreji]]em pieprasīt spāņu pilsonību. 2006. gadā Spānijā dzīvoja 12'000 ebreju. Saskaņā ar pētījumu (2008. gada decembris), kurš tika publicēts "[[American Journal of Human Genetics]]", 19,8% no mūsdienu Ibērijas iedzīvotājiem ir sefardu ebreju pēcteči,<ref>[http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html Study: 20 Percent of Spanish, Portuguese Have Jewish Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304172701/http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}. FoxNews.com. 8. decembrī, 2008.</ref> norādot, ka kristietībā pārgājušo ebreju skaits varētu būt daudz lielāks, nekā sākotnēji tika uzskatīts.<ref>[https://web.archive.org/web/20081205134107/http://www.iht.com/articles/2008/12/04/europe/gene.php 'DNA study shows Spain's Jewish and Muslim ancestry']. [[International Herald Tribune]]. 4. decembrī, 2008.</ref>

[[rumāņi|Rumāņu]] ierašanās sākās 16. gadsimtā.{{Nepieciešama atsauce}} Aplēses par Spānijas rumāņu iedzīvotāju skaitu svārstās ap 700'000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eumap.org/reports/2002/eu/international/sections/spain/2002_m_spain.pdf|format=PDF|title=The Situation of Roma in Spain|accessdate=2008-08-14|publisher=Open Society Institute}}</ref> [[Kanāriju salas]] līdz 15. gadsimta beigām apdzīvoja iezemieši — [[guanči]].<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Maca-Meyer N, Arnay M, Rando JC, ''et al.'' |title=Ancient mtDNA analysis and the origin of the Guanches |journal=European Journal of Human Genetics |volume=12 |issue=2 |pages=155–62 |year=2004 |month=februārī |pmid=14508507 |doi=10.1038/sj.ejhg.5201075 |url=http://www.nature.com/ejhg/journal/v12/n2/full/5201075a.html |issn=1018-4813}}</ref> Starp 1609. un 1614. gadu, aptuveni 300'000 [[moriski|morisku]] jaunie kristieši, kuri turpināja slepeni praktizēt islāmu, tika piespiedu kārtā izraidīti no Spānijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/392401/Morisco |title=Morisco - Britannica Online Encyclopedia |publisher=Britannica.com |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref>

=== Imigrācija ===
Saskaņā ar Spānijas valdības datiem, 2007. gadā Spānijā bija 4,5 miljoni ārvalstu rezidentu; neatkarīgas aplēses izvirzīja skaitli 4,8 miljoni cilvēku jeb 11% no kopējā iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/|title=World Disasters Report 2006|publisher=Red Cross|accessdate=2008-08-14|archive-date=2009-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20090627025921/http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/}}</ref> Saskaņā ar 2005. gada uzturēšanās atļauju datiem, aptuveni 500 000 bija [[Maroka|marokāņi]], citi 500 000 bija [[Ekvadora|ekvadorieši]], vairāk nekā 200 000 bija [[Rumānija|rumāņi]] un 260 000 bija [[Kolumbija|kolumbieši]]. Citas ievērojamas ārvalstu kopienas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] (8%), [[Francija|franči]] (8%), [[Argentīna|argentīnieši]] (6%), [[Vācija|vācieši]] (6%) un [[Bolīvija|bolīvieši]] (3%). Kopš 2000. gada Spānija ir pieredzējusi augstu [[iedzīvotāju skaita pieaugums|iedzīvotāju skaita pieaugumu]], kā rezultāts imigrācijas plūsmai, par spīti dzimstībai, kas ir tikai puse rezerves līmeņa. Šī imigrantu pieplūde, jo īpaši to, kas ierodas nelegāli pa jūru, ir radījusi ievērojamu sociālo spriedzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/prodyser/pubweb/anuario06/anu06_02demog.pdf|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Avance del Padrón Municipal a 1 de enero de 2006. Datos provisionales|format=PDF|accessdate=2008-08-13}} See also: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp|title=Immigration Shift: Many Latin Americans Choosing Spain Over U.S.|accessdate=2008-08-13|publisher=IMDiversity, Inc|archive-date=2005-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20051226222148/http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.businessweek.com/magazine/content/07_21/b4035066.htm|title=Spain: Immigrants Welcome|accessdate=2008-08-13|publisher=Business Week}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/|title=Immigrants Fuel Europe's Civilization Clash|accessdate=2008-08-13|publisher=MSNBC|archive-date=2008-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20080513052346/http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/22/news/spain.php|title=Spanish youth clash with immigrant gangs|accessdate=2008-08-13|publisher=International Herald Tribune}}</ref>

Spānijā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši imigrantu no bijušajām kolonijām (īpaši [[Ekvatoriālā Gvineja]]) un imigranti no vairākām [[Dienvidsahāra]]s un [[Karību reģions|Karību reģionu]] valstīm, kuri nesen ir apmetušies Spānijā. Pastāv arī ievērojams skaits [[Āzija]]s imigrantu, no kuriem lielākā daļa ir [[Ķīna|ķīniešu]], [[Filipīnas|filipīniešu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Pakistāna|pakistāniešu]] un [[Indija|indiešu]] izcelsmes. Strauji palielinās latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotāju skaits. Citas augošās grupas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] (760'000 2006. gadā), [[Vācija|vācieši]] un citi imigranti no pārējās Eiropas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/6161705.stm|title=Immigration statistics|publisher=BBC|accessdate=2008-08-13}}</ref>

Eiropas Savienībā Spānijai ir otrais augstākais imigrācijas līmenis procentuālā izteiksmē pēc [[Kipra]]s, bet ar lielu rezervi, kas ir lielākā absolūtajā skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|publisher=Eurostat|title=Population in Europe in 2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191607/http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|archivedate=2008-08-19}}</ref> Ir vairāki iemesli augstajai imigrācijai, tostarp Spānijas kultūras saites ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]], tās ģeogrāfisko stāvokli, tās robežu porozitāte, liela izmēra melnais tirgus un izturība lauksaimniecības un būvniecības nozarēs, kam nepieciešamas zemākas darbaspēka izmaksas, ko piedāvā valsts darbaspēks. Vēl viens statistiski nozīmīgs faktors ir liels skaits iedzīvotāju no ES izcelsmes, kuri parasti atpūšas Spānijas Vidusjūras piekrastē. Faktiski, Spānija bija Eiropas lielākais migrantu absorbētājs no 2002. līdz 2007. gadam, ar tās imigrantiem vairāk nekā divkāršojot kā 2,5 miljoni cilvēku ieradušies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&O=pcaxis&N=&L=0|title=Population series from 1998|publisher=[[Instituto Nacional de Estadística de España|INE]] Spanish Statistical Institute|accessdate=2008-08-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071102141040/http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&O=pcaxis&N=&L=0|archivedate=2007-11-02}}</ref> Saskaņā ar "Financial Times", Spānija ir visiecienitākais galamērķis rietumeiropiešiem, apsverot pārvākšanas no savas valsts un meklējot darbu citā ES dalībvalstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://international.ibox.bg/news/id_1406161495|publisher=News.bg|title=Europeans Favour Spain for Expat Jobs|accessdate=2008-08-13}}</ref>

Imigrantu skaits Spānijā ir pieaudzis no 500 000 cilvēkiem 1996. gadā līdz 5,2 miljoniem 2008. gadā no kopējā 46 miljonu iedzīvotāju skaita.<ref>[http://www.workpermit.com/news/2007-10-10/spain/spanish-immigration-budget-increases.htm Spain to increase immigration budget], 10. oktobrī, 2007</ref><ref>[http://www.brusselsjournal.com/node/3527 Spain’s Immigration System Runs Amok], 17. septembrī, 2008</ref> 2005. gadā vien regulēšanas programma palielināja juridisko imigrantu iedzīvotāju skaitu par 700,000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2005/may/09/spain.gilestremlett |title=Spain grants amnesty to 700,000 migrants |publisher=Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> [[Spānijas ekonomika|Bezdarbs]] imigrantu vidū ir pieaudzis līdz 67% 2007. gadā. Spānijas jaunais "Brīvprātīgas atgriešanās plāns" veicina imigrantus atstāt Spāniju trijos gados un piedāvā līdz 25 000 eiro, bet līdz šim, tikai 186 ekvadorieši ir parakstījušies atgriezties.<ref>[http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html Spain Tries to Buy Out Immigrants] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090514104433/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html |date={{dat|2009|05|14||bez}} }}, TIME, 20. oktobrī, 2008</ref><ref>[http://www.reportonbusiness.com/servlet/story/LAC.20081009.MELTDOWNSPAIN09/TPStory/?query= Madrid to pay surplus immigrant tradesman to go home, come back later]{{Novecojusi saite}}, globeandmail.com, 9. oktobrī, 2008</ref> Saskaņā ar programmas pirmajiem diviem mēnešiem pagājušajā gadā, tikai 1,400 imigrantu pieņēma piedāvājums.<ref>[http://online.wsj.com/article/SB123275552359911807.html Spain's Jobs Crisis Leaves Immigrants Out of Work], The Wall Street Journal, 24. janvārī, 2009</ref>

=== Valodas ===
[[Attēls:Llengües d'Espanya.svg|thumb|300px|'''Spānijas valodas''' (vienkāršots)
{| style="width:100%; background:none;"
| align=top |{{legend|#ddf1b4|'''[[spāņu valoda|spāņu]]''' oficiāla; runā visā valstī}}
{{legend|#f59053|'''[[katalāņu valoda|katalāņu/valensiešu]]''', otrā valoda}}
{{legend|#808080|'''[[basku valoda|basku]]''', otrā valoda}}
{{legend|#2b83ba|'''[[galisiešu valoda|galisiešu]]''', otrā valoda}}
{{legend|#d7191c|'''[[araniešu valoda|araniešu]]''', otrā valoda ([[oksitāņu valoda|oksitāņu]] dialekts)}}
| align=top |
{{legend|#91cba8|'''[[astūriešu valoda|astūriešu]]''', atpazīstama}}
{{legend|#fede99|'''[[aragoniešu valoda|aragoniešu]]''', neoficiāla}}
|}]]
[[spāņu valoda|Spāņu valodā]] ({{val|es|español}} vai {{val|es|castellano}}, ''Castilian'') runā visā valstī, un tā ir arī vienīgā valoda visā Spānijā, kurai ir oficiāls statuss. Vairākas reģionālās valodas ir deklarētas kā otrās valodas kopā ar spāņu, kā arī komponentu kopienām, kurās tie runā:
* [[basku valoda|basku]] ({{val|eu|euskera}}) (2%) [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Navarra|Navarrā]];
* [[katalāņu valoda|katalāņu]] ({{val|ca|català}}) (17%) [[Katalonija|Katalonijā]] un [[Baleāru salas|Baleāru salās]]; [[valensiešu valoda|valensiešu]] (Valencia), kas ir atšķirīgs katalāņu valodas veids, ir oficiāla [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabalā]];
* [[galisiešu valoda|galisiešu]] ({{val|gl|galego}}) (7%)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html |title=CIA — The World Factbook — Spain |access-date={{dat|2009|06|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html }}</ref> [[Galisija|Galisijā]].

Ir arī dažas citas izdzīvojušas [[romāņu valodas|romāņu]] [[minoritāšu valodas]], piemēram, astūriešu—leoniešu grupa, kas ietver divas valodas Spānijā: [[astūriešu valoda|astūriešu]] (oficiāli saukta "''Bable''"), kurai ir aizsargājamo statuss [[Astūrija|Astūrijā]], un [[leoniešu valoda|leoniešu]], kurai ir aizsargājams statuss Kastīlijā un Leonā. Aragoniešu valoda ir neskaidri atpazīstama [[Aragona|Aragonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&IDR=45|title=Junta General del Principado de Asturias|accessdate=2008-08-13|publisher=Junta General del Principado de Asturias|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116020349/http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&IDR=45|archivedate=2009-01-16}}</ref> Gan astūriešu, gan leoniešu un aragoniešu valodām nevienā Spānijas reģionā nav oficiāla statusa atšķirībā no basku, katalāņu/valensiešu un galisiešu valodām. Tas varētu būt saistīts ar nelielo runātāju skaitu, mazāk nozīmīgu rakstu valodas tradīciju, salīdzinot ar katalāņu vai galisiešu valodām, un zemāku pašapziņu runātājos, kas tradicionāli saprot, ka nav spēcīga tautas pieprasījuma pēc to atzīšanas nozīmes reģionos, kuros tie runā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.proel.org/lenguas2.html|title=Languages of Spain map|accessdate=2008-08-15|publisher=Proel}}</ref> [[Ziemeļāfrika]]s spāņu pilsētā [[Melilja|Meliljā]] ievērojama iedzīvotāju daļa runā [[tarifitu valoda|tarifitu valodā]]. Tūristu iecienītajos apgabalos Vidusjūras krastos un salās tiek plaši lietota [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]].

== Kultūra ==
Līdz ar Spānijas ekonomisko uzplaukumu 15. un 16. gadsimtā uzplauka arī [[Spānijas kultūra|tās kultūra]]. Tā veidojās ļoti sarežģītos apstākļos. Tajā izpaudās gadsimtiem ilgās nacionālās [[tradīcija]]s, kā arī to spēcīgi ietekmēja baznīcas [[dogma]]s. Baznīcas konservatīvā attieksme pret visu jaunu bremzēja [[humānisms|humānisma]] idejas, tādēļ Spānija ilgāk nekā citas zemes saglabāja kultūras reliģisko raksturu.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | title = Renesance Francijā, Anglijā, Spānijā | publisher = valoda.ailab.lv | accessdate = 2009. gada 14. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090924110437/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | archivedate = {{dat|2009|09|24||bez}} }}</ref>
[[Attēls:Designed by Eiffel a Bridge in Cuenca Spain same person who designed the Eiffel Tower in Paris.jpg|thumb|[[Gistavs Eifelis|Gistava Eifeļa]] projektēts tilts Spānijā]]

=== Arhitektūra ===
Spāņu arhitektūra ir attiecināma uz [[arhitektūra|arhitektūru]], kura veikta dažādos laika posmos mūsdienu Spānijas teritorijā, kā arī uz to arhitektūru, kuru veidojuši spāņu arhitekti. Vēsturiskās un ģeogrāfiskās daudzveidības dēļ Spānijas arhiktetūra var būt pat krasi atšķirīga ne vien visas valsts teritorijā, bet pat vienā pilsētā.

Spāņu arhitektūras pirmsākumi tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē., kad mūsdienu Spānijas teritorijā [[ibēri]] apmetās uz dzīvi un sāka celt ēkas. Patiesā arhitektūras attīstība sākās tikai ar romiešu iekarojumiem, kuri pēc sevis ir atstājuši nenovērtējamus [[arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļus]]. Pēc [[vestgoti|vestgotu]] ierašanās šajā teritorijā, samazinājās celtniecības metožu skaits. Pēc [[mauri|mauru]] invāzijas [[711]]. gadā tika piedzīvotas radikālas izmaiņas un turpmākos astoņus gadsimtus strauji attīstījās arhitektūra. Piemēram, [[Kordova (Spānija)|Kordova]] pat tika pasludināta par [[Omeijadas kalifāts|Omeijadas kalifāta]] kultūras galvaspilsētu. Vēlāk kristiešu karaļvalstīs šis stils saglabājās un tikai lēnām tajā ieplūda [[romānika]] un [[gotika]]. No 12. līdz 17. gadsimtam Spānijas teritorijā sajaucās [[arābi|arābu]] un eiropiešu kultūras, kas izpaudās arī arhitektūrā. 15. gadsimta beigās vietējie arhitekti daudz eksperimentēja ar [[renesanse]]s arhitektūru. 17. gadsimta pirmajā pusē Spānijas arhitektūrā sāka izpausties [[baroks|baroka]] iezīmes. Viens no spilgtākajiem šā stila paraugiem ir [[Granadas katedrāle]]s fasāde.<ref name="liis.lv">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | title = Baroks Itālijā, Flandrijā, Spānijā | publisher = www.liis.lv | accessdate = 2009. gada 25. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100509193907/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | archivedate = {{dat|2010|05|09||bez}} }}</ref> [[Tēlniecība|Tēlniecībā]] līdzās milzīgajiem altāra veidoliem — [[retablo]] — darināja arī [[stājskulptūra]]s.<ref name="liis.lv" /> 19. gadsimtā arhitektūrā daudz sāka izmantot [[tērauds|tēraudu]] un [[stikls|stiklu]]. 20. gadsimtā viens no [[modernisms|modernisma]] arhitektiem bija [[Antonio Gaudi]], kurš spēcīgi ietekmēja turpmāko Spānijas arhitektūras attīstību. Mūsdienās labākie spāņu arhitekti ir [[Rafaēls Moneo]], [[Santjago Kalatrava]] un [[Rikardo Bofills]].

=== Mūzika ===

Spāņu mūzika ārpus Spānijas bieži tiek saukta par [[flamenko]] mūziku, kura patiesībā ir [[Andalūzija]]s mūzikas žanrs un nav plaši izplatīts visā Spānijas teritorijā. Katram Spānijas reģionam ir raksturīga sava tautas mūzika. Pietiekoši populāra ir arī [[popmūzika]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[rokmūzika]] un [[hiphops]].

No [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] autoriem slaveni spāņu komponisti ir [[Īzaks Albeniss]], [[Manuels de Falla]], [[Enrike Granadozs]], bet slavenākie dziedātāji ir [[Hosē Karerass]], [[Montserata Kabaļe]], [[Plasido Domingo]], [[Alīsija de Larroča]], [[Alfredo Krauss]], [[Pablo Kazālss]], [[Rikardo Viņjess]], [[Hosē Iturbi]], [[Pablo de Sarasate]], [[Žordi Savaļļs]] un [[Terēza Bergansa]]. Spānijā ir arī vairāk nekā 40 profesionāli [[orķestris|orķestri]]. Slavenākie no tiem ir ''[[Orquestra Simfònica de Barcelona]]'', ''[[Orquesta Nacional de España]]'' un ''[[Orquesta Sinfonica de Madrid]]''. Savukārt nozīmīgākie [[opernams|opernami]] ir ''[[Teatro Real]]'', ''[[Gran Teatre del Liceu]]'', ''[[Teatro Arriaga]]'' un ''[[El Palau de les Arts Reina Sofía]]''.

=== Literatūra ===
15. gadsimtā Spānijā strauju attīstību piedzīvoja [[literatūra]]. Gadsimtu mijā no 15. uz 16. gadsimtu radās tā sauktais "blēžu romānu" žanrs, kas strauji pēc tam izplatījās visā Eiropā. Viens no šā žanra agrīnajiem paraugiem ir "[[Tormesas Lasariļo dzīve]]". Bet par augstāko punktu spāņu literatūrā ir uzskatāms [[Migels de Servantess]]. Viņš ir tādu darbu autors, kā "[[Dons Kihots]]" un "[[Paraugnoveles]]".

=== Vizuālā māksla ===
Spāņu māksliniekiem radās iespēja uzzināt par [[tēlotājmāksla]]s attīstību Itālijā un citās zemēs tikai 16. gadsimta otrajā pusē, kad Spānija bija kļuvusi par pasaules mēroga lielvalsti. Līdz tam Spānijā valdīja kultūras reliģiskais raksturs. Viens no tā laika spāņu izcilākajiem māksliniekiem bija [[El Greko]]. El Greko vienu no savām slavenākajām gleznām "[[Grāfa Orgasa guldīšana kapā]]" uzgleznoja, dzīvodams Spānijas pilsētā [[Toledo]].

20. gadsimta sākumā izcils spāņu mākslinieks bija [[Pablo Pikaso]].

=== Virtuve ===
[[Attēls:Paella de marisco 01.jpg|thumb|200px|[[Paelja]], tipisks spāņu ēdiens valsts austrumu daļā, kas gatavots no jūras veltēm]]
Katrā Spānijas reģionā tās virtuve ir atšķirīga. Spānijā ļoti iecienītas ir [[zivis]] un citas jūras veltes, piemēram, [[menca]] [[ķiploki|ķiploku]] mērcē, [[moluski]], [[krabji]], [[forele]]s un citi. Plaši izplatītas ir arī dažādas [[mērce]]s, gan saldās, gan asās. Arī [[siers]], [[dārzeņi]], [[desa|desiņas]], [[trusis|truša]] gaļa netiek smādēta. Ne tikai Spānijā, bet arī visā pasaulē plaši ir izplatīti spāņu [[vīns|vīni]]. Katram reģionam ir raksturīgas arī savas [[liķieris|liķiera]] šķirnes. Populārs ir arī [[anīss|anīsa]] [[degvīns]].<ref name="sofiture" />

Tomēr Spānijas teritorijā var izšķirt trīs izteikti atšķirīgas virtuves. Vidusjūras Spānijā izmanto daudz jūras veltes, piemēram, ''[[pescaíto frito]]''. Šajā reģionā uzturā lieto arī izteikti daudz [[aukstā zupa|aukstās zupas]], kā arī ēdienus, kuros galvenā sastāvdaļa ir [[rīsi]], piemēram, [[paelja]] un ''[[arròs negre]]''. Otra virtuve ir raksturīga Spānijas centrālajai daļai, kur uzturā lieto karstas un biezas [[zupa]]s, piemēram, uz [[maize]]s un [[ķiploki]]em balstīto kastīliešu zupu. Šajā reģionā pārtiku tradicionāli saglabā to [[sāls|sālot]], piemēram, [[spāņu šķiņķis|spāņu šķiņķi]], vai arī iemērcot [[olīveļļa|olīveļļā]], piemēram, kā [[Mačego siers|Mačego sieru]]. Visbeidzot trešā izteikti atšķirīgā virtuve ir Spānijas daļā pie Atlantijas okeāna. Tur vairāk lieto ēdienus, kuri gatavoti no dārzeņiem un zivīm, piemēram, ''[[pote gallego]]'' un [[marmitako]]. Izplatīts ir arī viegli kaltētais [[Lakonas šķiņķis]].

== Sports ==
{{Pamatraksts|Sports Spānijā}}
[[Attēls:Spanish World Cup celebration.jpg|thumb|250px|[[Spānijas futbola izlase]], svinot tās uzvaru [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]]]
Spānijas sportā kopš 20. gadsimta dominē [[futbols]]. Populāri sporta veidi ir arī [[basketbols]], [[teniss]], [[riteņbraukšana]], [[rokasbumba]], kā arī [[motoru sports]], īpaši ''[[Formula 1]]'', jo šajos sporta veidos arvien vairāk panākumus gūst spāņu sportisti. Mūsdienās Spānija tiek uzskatīta par vienu no pasaules sporta lielvalstīm, īpaši kopš [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kuras notika [[Barselona|Barselonā]], un kuras sekmēja lielu sporta daudzveidību valstī. Tūrisma industrija ir pilnveidojusi sporta infrastruktūru, sevišķi [[ūdenssports|ūdenssporta]], [[golfs|golfa]] un [[slēpošana]]s.

Spānijas futbola līga ''[[Spānijas "La Liga"|La Liga]]'' tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām futbola līgām pasaulē. Populārākie, kā arī vieni no panākumiem bagātākajiem klubiem Eiropas futbola turnīros, ir [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[FC Barcelona|"Barcelona"]]. Arī citi klubi, kā [[Madrides "Atletico"]], "[[Sevilla FC|Sevilla]]", "[[Villarreal CF|Villarreal]]" un "[[Valencia CF|Valencia]]", ir veiksmīgi startējuši Eiropas kausos. [[Spānijas futbola izlase]] [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] ir izcīnījusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]], kā arī trīs reizes uzvarējusi [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] ([[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]).

Arī basketbolā Spānijas klubi regulāri cīnās par Eiropas kausiem. Slavenākie spāņu basketbola klubi ir [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]], ''[[FC Barcelona (basketbols)|FC Barcelona]]'' un [[Badalonas "Joventut"]]. Šie klubi ir uzvarējuši gan [[ULEB Eirolīga|Eirolīgā]], gan [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. Vairāki spāņu basketbolisti ir spēlējuši un spēlē arī [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Slavenākie no tiem ir [[Pau Gazols]], [[Hosē Kalderons]], [[Rūdijs Fernandess]] un [[Serhio Rodrigess]].

== Skatīt arī ==
* [[Spānijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Spānijas monarhu uzskaitījums]]

== Atsauces un piezīmes ==
<div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" >
{{atsauces|2}}
</div>

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.la-moncloa.es/default.htm Spānijas valdība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100507233714/http://www.la-moncloa.es/default.htm |date={{dat|2010|05|07||bez}} }} {{es ikona}}
* [http://www.spain.info/ Spānijas oficiālā tiešsaistes tūrisma pārvalde] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090803121414/http://www.spain.lv/ Spānijas fanu klubs Latvijā]

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}
{| style="width: 100%; text-align: left;" border="0" cellpadding="2" cellspacing="2"
|- align="center"
| colspan="10" rowspan="1" bgcolor="Lavender" valign="top" | Kristīgās [[Pireneju pussala|Ibērijas (Pireneju) pussalas]] valstis no [[rekonkista]]s līdz mūsdienām
|- 
| colspan="1" rowspan="3" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag Portugal (1830).svg|30px]] [[Portugāles Karaliste]]<br />(1139 — 1910) <small> ([[Portugāles valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> 
| colspan="9" rowspan="1" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānija (1715 — mūsdienas) <small> ([[Spānijas valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small>
|- 
| colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas kronis]] (1230 — 1715) <small>([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
| colspan="1" rowspan="2" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandera de Reino de Navarra.svg|30px]] [[Navarras Karaliste]]<br /> (824 — 1841) <small>([[Navarras karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
| colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162 — 1716) <small>([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
|- 
| style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandeirareinogaliza.svg|30px]] [[Galisijas Karaliste]] <br />(409 — 1833)<small> ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
| align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Astūrijas Karaliste]] <br />(718 — 924) <small> ([[Astūrijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
| align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas Karaliste]]<br />(910 — 1230) <small> ([[Leonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
| align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste]]<br />(1065 — 1230) <small> ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
| style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Siñal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas Karaliste]]<br />(1035 — 1707) <small> ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
| style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Siñal d'Aragón.svg|30px]] [[Barselonas grāfiste]] / [[Katalonijas firstiste]]<br />(801 — 1714) <small> ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|grāfi]])</small> 
| align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg|30px]] [[Valensijas Karaliste]]<br /> (1238 — 1707) <small> ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
| align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Kingdom of Majorca (1269).png|30px]] [[Maļorkas Karaliste]]<br /> (1231 — 1715) <small> ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> 
|}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānija| ]]