Apskatīt Strūves ģeodēziskais loks izejas kodu

{{Pasaules mantojuma objekta infokaste
| WHS         = Strūves ģeodēziskais loks
| image       = Hammerfest Meridianstein.jpg
| caption     = Piemineklis Strūves ģeodēziskā loka galējā Z punktā [[Hammerfesta|Hammerfestā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]].
| Country     = [[Igaunija]], [[Baltkrievija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Somija]], [[Norvēģija]], [[Moldova]], [[Krievija]], [[Zviedrija]], [[Ukraina]]
| Location    = 
| Type        = 
| Criteria    = ii, iii, vi
| ID          = 1187
| Link        = 
| Region      = Eiropa un Ziemeļamerika
| Coordinates = 
| Year        = 2005
| Session     = 
| Extension   = 
| Danger      = 
| map_type            = Struve Geodetic Arc-zoom-lv.svg
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| lat_d = 59| lat_m = 3| lat_s = 28| lat_NS = N
| long_d = 26| long_m = 20| long_s = 16| long_EW =E
}}
'''Strūves ģeodēziskais loks''' ir [[triangulācija]]s uzmērīšanas ķēde. Strūves ģeodēziskais loks ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.

== Nozīme Pasaules industriālās vēstures mantojumā ==
[[Attēls:PGRS 2 081 Struve - crop.jpg|thumb|200px|left|Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve]]
Ģeodēziskais loks ir līnija, kas vērsta [[ziemeļi|ziemeļu]]—[[dienvidi|dienvidu]] virzienā. Ģeodēziskā loka mērījumi ir definēti kā viena no metodēm [[Zeme]]s izmēru un formas noteikšanai, izmērot triangulācijas loku garumu un meridiāna loka gala punktu astronomiskās koordinātas.

Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde, kas stiepjas aptuveni pa 26° meridiānu no [[Hammerfesta]]s apkārtnes mūsdienu Ziemeļnorvēģijā 2820 km virzienā uz dienvidiem līdz [[Izmajila]]s pilsētas apkārtnei pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]]. Meridiāna loka uzmērīšanas darbi tika veikti no 1816. gada līdz 1855. gadam Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā.

[[Tērbatas universitāte|Tērbatas Universitāte]]s astronoms [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve]] uzsāka vēlāk savā vārdā nosauktā [[meridiāns|meridiāna]] loka mērīšanu, lai pārbaudītu, vai platuma grādi ir nemainīgi un tiem ir tāda pati vērtība kā pie [[ekvators|ekvatora]], tā pie Zemes [[ģeogrāfiskais pols|poliem]].

Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis: [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Somija|Somiju]], [[Krievija|Krieviju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Moldova|Moldovu]] un [[Ukraina|Ukrainu]].

== Latvijā esošie Strūves ģeodēziskā loka punkti ==

Ideja bija tieši saistīta ar [[Vidzeme]]s trigonometriskās uzmērīšanas darbiem, kas tika veikti laika posmā no 1816. līdz 1819. gadam. Vidzemes trigonometriskā tīkla veidošanu astronoms uzsāka no [[Tartu|Tērbatas]] observatorijas pamatpunkta, kuram jau bija noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas. No pamatpunkta triangulācijas trijstūru tīkls stiepās virzienā uz dienvidiem pāri Vidzemes centrālajai augstienei līdz [[Krustpils|Krustpilij]]. Tālāk tas turpinājās līdz [[Rīga]]i gar [[Daugava]]s labo krastu, tad gar jūras līča malu virzienā uz [[Pērnava|Pērnavu]] un noslēdzās pie Tērbatas observatorijas pamatpunkta.

Vēsturiski Latvijā atradās 16 Strūves ģeodēziskā loka punkti:

# [[Opekalns (paugurs)|Opekalns]] (''Oppekaln'') 
# [[Palsmane]] (''Palzmar'')
# [[Kārtenes pilskalns|Kārtene]] (''Kortenhof'')
# [[Ranka]] (''Ramkau'')
# [[Elkas kalns]] (''Elkas-kalns'')
# [[Nesaules kalns]] (''Nessaule-kalns'')
# [[Gaiziņš]] (''Gaissa-kalns'')
# [[Ziestu kalns]] (''Sestu-kalns'')
# [[Dāburkalns]] (''Dabors-kalns'')
# [[Krustpils]] (''Kreutzburg'')
# [[Jēkabpils]] (''Jacobstadt'')
# [[Bristānu kalns]] (''Bristen'')
# [[Arbidāni]] (''Arbidani'')
# [[Daudzeva]] (''Daudsewas'')
# [[Ormaņkalns]] (''Urmen'')
# [[Pilskalne (Neretas novads)|Pilskalne]] (''Pilkaln'')

=== UNESCO Pasaules mantojumā iekļautie punkti ===
[[Attēls:Sestu kalna geodēziskā punkta zīme.jpg|thumb|left|250px|Strūves meridiāna punkts «Sestukalns» [[Sausnējas pagasts|Sausnējas pagastā]] (norāde pie ceļa)]]
[[Attēls:Strūves punkts Jēkabpilī.JPG|thumb|right|230px|Strūves ģeodēziskais punkts [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], [[Strūves parks|Strūves parkā]]. Atjaunots 1931. gadā.]]

No Latvijā kādreiz uzmērītajiem 16 punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi — "Jēkabpils" un "Sestukalns". Atzīmējot Strūves ģeodēziskā loka iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, 2006. gada 17. jūnijā Jēkabpilī Strūves parkā un Madonas rajona Ziestu kalnā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.panoramio.com/photo/7388599 |title=Plāksnes foto |access-date={{dat|2010|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120426190950/http://www.panoramio.com/photo/7388599 |archivedate={{dat|2012|04|26||bez}} }}</ref> svinīgi tika atklātas informatīvās plāksnes pie ģeodēziskajiem punktiem.

Ģeodēzisko uzmērījumu un astronomisko novērojumu punkts "Jēkabpils" N563005, E255124 atrodas [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], [[Strūves parks|Strūves parkā]]. Parka kopējā platība 1,2 ha, un tam piegulošās ielas nosaukums ir Strūves iela, godinot izcilā ģeodēzista un astronoma Frīdriha Georga Vilhelma Strūves paveikto. Mūsdienās Strūves ģeodēziskā loka punkts "Jēkabpils" ir Latvijas Republikas horizontālā ģeodēziskā atbalsttīkla 1. klases triangulācijas punkts.

Ģeodēzisko uzmērījumu punkts "Sestukalns" (N565024, E253812) atrodas [[Madonas novads|Madonas novadā]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas pagasta]] Ziestu kalnā. Mūsdienās Strūves ģeodēziskā loka punkts "Sestukalns" ir Latvijas Republikas horizontālā ģeodēziskā atbalsttīkla 1. klases triangulācijas punkts.

=== Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie punkti ===
Kā valsts nozīmes industriālie pieminekļi šajā sarakstā ir iekļauti septiņi Strūves ģeodēziskie punkti, jo tajos saglabājušies novērošanas punktu apzīmējumi (Strūves vai Tenera laika), proti, punkta atzīme ar svina lējuma centru vai akmenī iekaltu apzīmējumu un novērojumu vajadzībām ierīkoto konstrukciju paliekas vai arī 20. gs. sākuma ģeodēziskā punkta apzīmējums:<ref>[http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2018/09/Struves_punkti.pdf Pārvaldības plāns 2018. – 2023. gadam Strūves ģeodēziskā loka punktiem Latvijā (2018)]</ref>
# Strūves astronomisko novērojumu punkts Jēkabpilī (''Jacobstadt''), valsts aizsardzības Nr. 8587;
# Sestukalna astromisko novērojumu punts, valsts aizsardzības Nr. 8588;
# Strūves ģeodēziskā loka punkts "[[Arbidāni]]", valsts aizsardzības Nr. 8983;
# Strūves ģeodēziskā loka punkts "[[Bristene]]" ar lauka observatoriju, valsts aizsardzības Nr. 8984;
# Strūves ģeodēziskā loka punkts "[[Daborkalns]]", valsts aizsardzības Nr. 9217;
# Strūves ģeodēziskā loka punkts “[[Nesaules kalns]]”, valsts aizsardzības Nr. 9218;
# Strūves ģeodēziskā loka punkts “[[Ranka]]”, valsts aizsardzības Nr. 9219

=== Astronomisko novērojumu punkts "Jēkabpils" ===
Šis punkts noslēdza Tērbatas—Krustpils triangulācijas daļu, ko astronoms uzmērīja laikā no 1822. gada līdz 1827. gadam. No tā turpinājās sasaiste ar iepriekš uzmērītiem triangulācijas tīkliem [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā. Caur [[Jēkabpils|Jēkabpili]] tika īstenots Frīdriha Georga Vilhelma Strūves nodoms par [[Vidzeme]]s un [[Igaunija]]s triangulācijas trīsstūru iekļaušanu ģeodēziskajā lokā.

Laika gaitā astronomiskais punkts "Jēkabpils" saglabājās neizpostīts. Strūves ģeodēziskā loka punktu no jauna nostiprināja un pārklāja ar piemiņas akmeni 1931. gadā, uzmērot [[Latvijas Republika]]s I klases triangulācijas tīklu. Ģeodēzisko novērojumu vajadzībām virs Strūves punkta "Jēkabpils" uzbūvēja 42 metrus augstu triangulācijas koka signālu, kas mūsdienās nav saglabājies.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Baltkrievija UNESCO}}
{{Igaunija UNESCO}}
{{Krievija UNESCO}}
{{Latvija UNESCO}}
{{Lietuva UNESCO}}
{{Moldova UNESCO}}
{{Norvēģija UNESCO}}
{{Somija UNESCO}}
{{Ukraina UNESCO}}
{{Zviedrija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Baltkrievijā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Igaunijā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Norvēģijā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Moldovā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Jēkabpils vēsture|S]]
[[Kategorija:Rietumviru apriņķis]]
[[Kategorija:Tartu]]