Apskatīt Superkontinents izejas kodu

[[Attēls:Pangaea continents latviski.png|right|300px|thumb|Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu]]
'''Superkontinents''' ir [[ģeoloģija|ģeoloģisks]] termins, kas apzīmē [[sauszeme]]s masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu [[Zemes garoza|kontinentālās Zemes garozas]] gabalu ([[kratons|kratonu]]). Uz mūsdienu [[Zeme]]s terminam "superkontinents" visvairāk atbilst [[Eirāzija]], jo šis [[kontinents]] sastāv no vairākiem kratoniem.

Terminu visbiežāk lieto [[paleoģeogrāfija|paleoģeogrāfi]], apzīmējot pagātnē eksistējušo sauszemes masu, kurā sākotnēji bija apkopoti visi mūsdienu kontinenti.

== Zemes superkontinentu vēsture ==
Visvecākais zināmais superkontinents ir [[Vālbara]]. Tā izveidojās no protokontinentiem un kļuva par superkontinentu aptuveni pirms 3,1 miljardiem gadu, sadalījās pirms aptuveni 2,8 miljardiem gadu.

Pirms aptuveni 2,7 miljardiem gadu izveidojās nākamais superkontinents - [[Kenorlenda]], kura savukārt sadalījās pirms aptuveni 2,5 miljardiem gadu šādos protokontinentu kratonos - [[Laurentija|Laurentijā]], [[Baltika|Baltikā]], [[Jilgarnas kratons|Austrālijā]], [[Kalahari kratons|Kalahari]].

Pēc tam laikaposmā pirms 1,8 - 1,5 miljardiem gadu [[Kolumbija (superkontinents)|Kolumbija]], kurai sekoja [[Rodīnija]], kura sadalījās pirms aptuveni 750 miljoniem gadu. Viens no Rodīnijas fragmentiem tagad veido lielu daļu no [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]] esošajiem kontinentiem.

Vēlajā [[paleozojs|paleozojā]] Rodīnijas fragmenti atkal apvienojās [[Pangeja|Pangejā]], kura pēc tam sadalījās ziemeļu superkontinentā - [[Laurāzija|Laurāzijā]] un dienvidu superkontinentā - [[Gondvāna|Gondvānā]].

Jaunākie pētījumi liecina, ka superkontinenti veidojas noteiktos Zemes attīstības ciklos, aptuveni ik pēc 250 miljoniem gadu.

== Superkontinentu sadalīšanās mehānisms ==
Milzīgie superkontinenti bloķē no Zemes iekšienes plūstošo siltumu un rezultātā Zemes [[astenosfēra]] zem šīs milzu sauszemes masas pārkarst. [[Litosfēra]] virs pārkarsušā apvidus paceļas, plīst un pa šie plīsumiem izplūst [[magma]], kas pakāpeniski paplašina plaisu un sadala superkontinentus.

== "Mazie" superkontinenti ==
Šie superkontinenti neietvēra lielāko daļu Zemes sauszemes masas:
* [[Eiramerika]]
* [[Gondvāna]]
* [[Laurāzija]]
* [[Nena (superkontinents)|Nena]]

== Superkontinentu saraksts ==
{{nepilnīgs saraksts}}
Uz Zemes ir pastāvējuši šādi superkontinenti (sakārtoti reversā hronoloģiskajā kārtībā):
* [[Pangeja Ultima]] jeb [[Amāzija]] - izveidosies nākotnē pēc ~250 - ~400 miljoniem gadu;
* [[Austroantarktika-Eirafrāzija]] - izveidosies nākotnē pēc ~130 miljoniem gadu
* [[Austroeirafrāzija]] - izveidosies nākotnē pēc ~60 miljoniem gadu
* [[Eirafrāzija]] - izveidosies nākotnē pēc ~30 miljoniem gadu
* [[Amerika]] - pirms ~15 miljoniem gadu - mūsdienas. Tikai atsevišķi speciālisti Ameriku uzskata par superkontinentu.
* [[Eirāzija]] - pirms ~60 miljoniem gadu - mūsdienas. Tikai atsevišķi speciālisti Eirāziju uzskata par superkontinentu.
* [[Gondvāna]] - pirms ~600 — ~30 miljoniem gadu
* [[Laurāzija]] - pirms ~ 300 — ~60 miljoniem gadu
* [[Pangeja]] - pirms ~300 — ~180 miljoniem gadu
* [[Eiramerika]] - pirms ~300 miljoniem gadu
* [[Panotija]]- pirms ~600 — ~540 miljoniem gadu
* [[Rodīnija]] pirms ~1 100 — ~750 miljoniem gadu
* [[Kolumbija (superkontinents)|Kolumbija]], arī Nuna, pirms ~ 1 800 - ~ 1 500 miljoniem gadu 
* [[Kenorlenda]] - pirms ~2 700 miljoniem gadu
* [[Ūra]] - pirms ~3 000 miljoniem gadu. Iespējams, nebija superkontinents, tomēr - vissenākais zināmais kontinents. Ūra varēja būt vienīgais kontinents savā laikā, kaut gan tā visdrīzāk bija mazāka par mūsdienu Austrāliju.
* [[Vālbara]] - varbūtējs superkontinents pirms ~3 600 miljoniem gadu.

== Skatīt arī ==
* [[Plātņu tektonika]]
* [[Kontinentu dreifs]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.palaeos.com/ Zemes vēsture] {{en ikona}}
* [http://scotese.com/ Paleokartēšanas projekts] {{en ikona}}
* [http://www.iisc.ernet.in/currsci/oct252003/1121.pdf Jaunas hipotēzes par superkotinentiem, 2003. gads, Current Science] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024231147/http://www.iisc.ernet.in/currsci/oct252003/1121.pdf |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} {{en ikona}}

{{Kontinenti}}

[[Kategorija:Superkontinenti| ]]
[[Kategorija:Kontinenti]]
[[Kategorija:Paleoģeogrāfija]]