Apskatīt Sēna izejas kodu

{{Upes infokaste
  | nosaukums         = Sēna
  | citvaloda         = fr
  | oriģinālnosaukums = Seine
  | attēls            = Bercy, Paris 01.jpg
  | attēla_izmērs     = 235px
  | paraksts          = Sēnas upe Parīzē
  | karte             = Topographic map of the Seine basin (English png).png
  | kartes_paraksts   = Sēnas upes baseins
  | kartes_izmērs     = 235px
  | izteka            = [[Burgundija|Burgundijā]], aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no [[Dižona]]s
  | augštece          = 
  | satekupes         = 
  | vietaskarte       = Francija
  | reljefs           = 1
  | vietaskartes_paraksts= 
  | ieteka            = [[Lamanšs]]
  | sāk_plat_d= 47 | sāk_plat_m= 30 | sāk_plat_s= 03 | sāk_plat_NS=N 
  | sāk_gar_d= 4 | sāk_gar_m= 41 | sāk_gar_s= 48 | sāk_gar_EW=E 
  | iet_plat_d= 49 | iet_plat_m= 26 | iet_plat_s= 2 | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d= 0 | iet_gar_m= 12 | iet_gar_s= 24 | iet_gar_EW=E 
  | baseina_valstis   = {{FRA}} <br/> {{BEL}}
  | tek_caur          = {{FRA}}
  | garums            = 775
  | iztekas_augstums  = 
  | ietekas_augstums  = 
  | kritums           = 
  | kritums_km        = 
  | caurtece          = 560 m³/s
  | gada_notece       = 
  | slūžu_skaits      = 
  | baseins           = 79 000 
  | pietekas          = kreisās: [[Ēra (upe)|Ēra]], [[Jonna]], [[Luēna (upe)|Luēna]], [[Rila (upe)|Rila]] <br/> labās: [[Epte]], [[Marna (upe)|Marna]], [[Oba (Francija)|Oba]], [[Uāza (upe)|Uāza]], [[Ūrsa]]
}}

{{Designation list
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Sēnas upes krasti, Parīzē
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv
|        designation1_date = 1991
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [https://whc.unesco.org/en/list/600 600]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{FRA}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika
}}

'''Sēna''' ({{val|fr|Seine}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[sɛn]]]}}) ir otra garākā upe [[Francija]]s teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sandre.eaufrance.fr/geo/CoursEau/----0010 |title=Fiche cours d'eau - La Seine (----0010) |access-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210123171121/http://www.sandre.eaufrance.fr/geo/CoursEau/----0010 }}</ref> Tās [[sateces baseins]] atrodas [[Parīzes baseins|Parīzes baseina]] (ģeoloģiski relatīva zemiene), kas aptver lielāko Francijas ziemeļu daļu. Upes izteka ir pie [[Sūrsa-Sēna]]s ciema [[Burgundija|Burgundijā]], aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no [[Dižona]]s. Savā tecējumā tā plūst caur [[Parīze]]i un ietek [[Lamanšs|Lamanšā]] pie [[Havra]]s pilsētas. Ar okeāna kuģiem pa Sēnas upi var pārvietoties līdz par [[Ruāna]]i, 120 kilometru attālumā no jūras.

Parīzes teritorijā pāri Sēnai ir izbūvēti 37 tilti (pazīstamākie [[Aleksandra III tilts]] un [[Nēfa tilts]]) un vēl desmit tilti, kas atrodas ārpus pilsētas. Pāri Sēnas upei, pie ietekas atrodas [[Normandijas tilts]], kas savieno [[Havra]]s un [[Onflēra]]s pilsētas. Šis tilts ir viens no garākajiem [[vanšu tilts|vanšu tiltiem]] pasaulē.

[[Attēls:Source Seine.jpg|200px|thumb|right|Sēnas upes izteka]]
[[Attēls:Франция - panoramio (45).jpg|200px|thumb|right|[[Normandijas tilts]] pāri Sēnai. Tilts savieno [[Havra]]s un [[Onflēra]]s pilsētas.]]
[[Attēls:Paris Plages 2013 DSC 0822w.jpg|200px|thumb|Sēnas upes pludmale, Parīzes teritorijā]]
== Izteka ==
Sēnas upes izteka atrodas pie [[Sūrsa-Sēna]]s ciema, apmēram 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Dižona]]s. Upes izteku veido vairāki cieši saistīti nelieli grāvji un ieplakas. Par tās oficiālo izteku tiek uzskatīts galvenais avots. Pie tā atrodas grota ar nimfa, suņa un pūķa statuju. Tajā pašā vietā ir atrodamas [[galli|gallu]]-[[romieši|romiešu]] tempļa atliekas. Mazās "Sēnas dievietes" statujas  un citas tajā pašā vietā atrastās relikvijas tagad tiek izstādītas Dižonas arheoloģijas muzejā.

== Upes daļas ==
Sēnu mākslīgi var sadalīt piecās daļās:
* Mazā Sēna (''Petite Seine'') — no iztekas līdz Montrofojonai;
* Augšējā Sēna (''Haute Seine'') — no Montrofojonas līdz Parīzei;
* Parīzes ūdensceļš (''Traversée de Paris'');
* Lejas Sēna (''Basse Seine'') — no Parīzes līdz Ruānai;
* Piejūras Sēna (''Seine maritime'') no Ruānas līdz ietekai Lamanšā.

== Kuģošana ==
Sēna ir padziļināta un okeāna kuģu pa to var tikt līdz [[Ruāna]]i, kas atrodas 120 kilometrus no ietekas jūrā.<ref>[http://www.fluviacarte.com/fr/voies-navigables/region-bassin-de-la-seine-5/voie-seine-maritime-85 Fluviacarte], Seine maritime</ref> Tirdzniecības kuģi ([[barža]]s un vilcēji) var izmantot upi, sākot no [[Marcillī pie Sēnas]], 516 kilometrus līdz tās grīvai.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Inland Waterways of France|last=Edwards-May|first=David|publisher=Imray|year=2010|isbn=978-1-846230-14-1|location=St Ives, Cambs., UK|pages=90–94}}</ref> Sēnas Piejūras plūdmaiņu posmam seko kanālu posms līdz [[Uāza (upe)|Uāzas upes]] grīvai pie [[Konflānsenonorīna]]i, 170 kilometru garumā. Šo kanālu posmu veido četras slūžu sistēmas. Parīzes teritorijā atrodas vairāki kanāli, kas attek un saīsina kuģošanu pa tās teritoriju. Augšējā Sēna ir 98 kilometru garš posms no Parīzes līdz [[Montrofojona]]i, kur plūdmaiņas kontrolē vairākas slūžu sistēmas.

Upe atrodas tikai 24 metrus virs jūras līmeņa 446 kilometrus no tās ietekas, padarot to lēni plūstošu un tādējādi viegli kuģojamu. Vidējais Sēnas dziļums šobrīd Parīzē ir aptuveni 9,5 metri. Līdz brīdim, kad 1800. gados tika uzstādītas slūžas, lai paaugstinātu līmeni, upe pilsētas iekšienē bija daudz seklāka, un to veidoja neliels nepārtrauktas plūsmas kanāls, ko ierobežoja smilšaini krasti. Mūsdienās dziļums tiek stingri kontrolēts, un viss upes platums starp apbūvētajiem krastiem abās pusēs parasti ir piepildīts ar ūdeni. Vidējā upes plūsma ir ļoti maza, tikai daži kubikmetri sekundē, bet spēcīgas noteces periodos ir iespējamas daudz lielākas plūsmas.

== Dambji un plūdu kontrole ==
Sēnā, kā arī tās pietekās [[Jonna|Jonnā]], [[Marna (upe)|Marnā]] un [[Oba (Francija)|Obā]], kopš 1950. gada ir uzbūvēti četri lieli ūdenskrātuves rezervuāri. Tie palīdz uzturēt nemainīgu upes līmeni caur pilsētām, bet nevar novērst ievērojamu upes līmeņa paaugstināšanos galējas noteces periodos.

Ļoti liels paaugstināšanās ūdens periods 1910. gada janvārī izraisīja plašus plūdus visā Parīzē. Plūdu draudi Sēnai bija arī 1924., 1955., 1982., 1999. – 2000., 2016. gada jūnijā un 2018. gada janvārī.<ref>[http://www.grid.unep.ch/product/publication/freshwater_europe/seine.php Seine river Basin] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070808200310/http://www.grid.unep.ch/product/publication/freshwater_europe/seine.php |date=8 August 2007}}, [[United Nations Environment Programme]] Department of Early Warning and Assessment (accessed 5 June 2007).</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2018/jan/24/paris-flooding-alert-rising-seine-transport-disruption |title=Paris on flooding alert as rising Seine causes travel disruption |last=Willsher |first=Kim |date=24 January 2018 |newspaper=The Guardian|access-date=2018-01-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180124120302/https://www.theguardian.com/world/2018/jan/24/paris-flooding-alert-rising-seine-transport-disruption |archive-date=24 January 2018}}</ref>

== Upes baseins == 
Sēnas upes baseina platība ir 78 910 km². Lielākā daļa no tā atrodas [[Francija|Francijā]], bet maza daļa ir arī [[Beļģija]]s teritorijā.<ref name="earthtrends">{{tīmekļa atsauce |url=http://earthtrends.wri.org/text/water-resources/map-334.html |title=World Resources Institute |publisher=Earthtrends.wri.org |date=22 February 1999 |access-date=18 May 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120208071251/http://earthtrends.wri.org/text/water-resources/map-334.html |archive-date=8 February 2012}}</ref> No visa baseina platības  no kuriem 2% ir meži un 78% apstrādātas zemes. Upes baseina teritorijā atrodas trīs pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000: [[Havra]], [[Ruāna]] un [[Reimsa]]. Iedzīvotāju blīvums ir baseina teritorijā ir 201 cilv./km².

== Ūdens kvalitāte ==
Parīzes kanalizācijas sistēmās periodiski rodas kļūdas, kas pazīstama kā sanitārijas kanalizācijas pārplūdes, biežu un lielu lietusgāžu periodā. Šādos apstākļos Sēnā tiek novadīti attīrīti notekūdeņi. Iegūto [[skābeklis|skābekļa]] deficītu galvenokārt izraisa alohtonas baktērijas, kuru izmērs ir lielāks par vienu mikrometru. Šo notekūdeņu baktēriju specifiskā aktivitāte parasti ir trīs līdz četras reizes lielāka nekā autohtono (fona) baktēriju populācijai. Smago metālu koncentrācija Sēnā ir salīdzinoši augsta. Sēnas pH līmenis pie [[Nēfas tilts|Nēfa tikta]] ir 8,46.

Neskatoties uz to, ūdens kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies salīdzinājumā ar to, ko vairāki vēsturnieki dažādos laikos agrāk sauca par "atvērto kanalizāciju".

2009. gadā tika paziņots, ka [[Atlantijas lasis]] ir atgriezies Sēnā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.rfi.fr/actuen/articles/116/article_4724.asp |title=Radio France Internationale – Atlantic salmon return to river Seine |publisher=Rfi.fr |access-date=18 May 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110217143719/http://www.rfi.fr/actuen/articles/116/article_4724.asp |archive-date=17 February 2011}}</ref>

== Vēsture ==
=== Nosaukums ===
Sēnas vārds ir cēlies no latīņu valodas vārda [[Sekuāna]] (''Sēquana''), kas tiek saistīta ar gallu-romiešu upes dievieti. Iespējams, ka šis vārds ir cēlies no tās pašas saknes kā latīņu ''sequor'' (es sekoju) un angļu valodas ''sequence'', proto-indoeiropiešu vārda ''seikw-'', kas nozīmē “plūst” vai “izliet”.<ref>Julius Pokorny, ''Indogermanisches etymologisches Wörterbuch'' (Francke, 1959), word 1664 https://www.win.tue.nl/~aeb/natlang/ie/pokorny.html</ref>

=== Vēstures notikumi ===
* 845. gada 28. vai 29. martā [[vikingi|vikingu]] armijas vadītāja [[Ragnārs Lodbroks|Ragnāra Lodbroka]] vadībā iebuka [[Ruāna|Ruānā]] un pa Sēnas upi devās augšup un ielenca Parīzi. 
* 885. gada 25. novembrī pa Sēnas upi vēlreiz notika vikingu ekspedīcija, vadoņa [[Rollo]] vadībā, lai atkal uzbruktu Parīzē. 
* 1314. gada 18. martā Francijas karalis [[Filips IV Skaistais|Filips IV]] lika sadedzināt uz sārta pēdējo [[Templiešu ordenis|templiešu bruņinieku]] lielmeistaru [[Žaks de Molē|Žaku de Molē]] Sēnas upes salā pie [[Parīzes Dievmātes katedrāle]]s. 
* 1431. gada 30. maijā pēc [[Žanna d'Arka|Žannas d'Arkas]] nāvessoda izpildīšanas, viņas pelni tika izkaisīti Sēnā.
* Saskaņā ar [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vēlmi, viņš gribēja tikt apglabāts Sēnas krastā, taču viņa lūgums netika izpildīts.
* 1864. gadā, kad tika palielināta Parīzes pilsētas teritorija, daļa no Sēnas upe tika iekļautā pilsētā.
* [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā Sēnā, starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem, norisinājās [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]], [[peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] un [[ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] sacensības.<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf 1900 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080528012428/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1900/1900.pdf |date=28 May 2008}} pp. 17–18.</ref> Savukārt [[Mēlanenivelīna]]s komunā, tika aizvadītas [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensības.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Rowing at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Pēc 24 gadiem, [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā, Aržantilas baseinā, kas atrodas uz ziemeļiem no Parīzes, tik organizētas [[airēšana 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas]] sacensības.<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1924/1924.pdf 1924 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080410085129/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1924/1924.pdf |date=10 April 2008}} pp. 165–166.</ref> Savukārt Mēlanenivelīnā atkal tika organizētas burāšanas sacensības.
* Līdz par 1930. gadiem pastāvēja vilkšanas sistēma, kas izmantoja ķēdi upes gultnē, lai atvieglotu liellaivu pārvietošanos pa upi. 
* Sēna sākotnēji bija viens no sākotnējiem [[Normandijas operācijas]] mērķiem 1944. gadā. Sabiedroto nolūks bija sasniegt Sēnu līdz 90 dienām pēc [[D-diena]]s. Šis mērķis tika sasniegts. Paredzētais uzbrukums upes šķērsošanai tā arī nenotika, jo vācu pretestība Francijā samazinājās līdz 1944. gada septembra sākumam. Tomēr [[pirmā Kanādas armija]] sastapās ar pretestību tieši uz rietumiem no Sēnas, kaujas notika pie ''Forêt de la Londe'', kad sabiedroto karaspēks mēģināja pārtraukt Vācijas 7. armijas daļu aizbēgšanu pāri upes daļai kaujas beigu posmā.
* Daži no [[1961. gada Parīzes slaktiņš|1961. gada Parīzes slaktiņa]] upuriem noslīka Sēnā pēc tam, kad franču policisti tos nometa no [[Sentmišela tilts|Sentmišela tilta]] un citām Parīzes vietām.
* Bagarēšana 1960. gados galvenokārt likvidēja upes plūdmaiņas atšķirības tās lejas daļā, kas franču valodā bija pazīstama kā "le mascaret".
* 1991. gadā [[UNESCO]] savā [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasules mantojumu sarakstā]] iekļāva Parīzes Sēnas krastus ''Rive Gauche'' un ''Rive Droite''.<ref>
[https://whc.unesco.org/en/list/600 Paris, Banks of the Seine] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180321014146/https://whc.unesco.org/en/list/600 |date=21 March 2018}}, the [[World Heritage Site]] entry from the UNESCO website</ref>
* Kopš 2002. gada Parīzes Sēnas krastos tiek rīkota [[Parīzes pludmale]], kad bruģētos upes krastus pārvērš par pludmali ar smiltīm un sauļošanās un izklaides iespējām.
* 2007. gadā no upes ūdeņiem tika izvilkti 55 cilvēku līķi. 2008. gada februārī upē tika atrasts arī super modeles un aktīvistes [[Katašas Niāna]]s ķermenis.<ref name="telegraph">[https://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=/news/2008/02/29/wmodel129.xml Supermodel Katoucha Niane found dead] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080429084538/http://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=%2Fnews%2F2008%2F02%2F29%2Fwmodel129.xml |date=29 April 2008}} from ''[[The Daily Telegraph]]''</ref>

== Kultūras mantojums ==
=== Daiļliteratūra ===
Sēna bija upe, kurā noslīka [[Žavērs]], [[Viktora Igo]] 1862. gada romāna ''[[Nožēlojamie (romāns)|Nožēlojamie]]'' galvenais [[antagonists]].

[[Ludvigs Bemelmanss]] 1953. gada bērnu grāmatā [[Medelīnas glābšana]] (''Madeline's Rescue'') un 1998. gada Madeline adaptācija televīzijā. Medelīna nejauši iekrīt Sēnā pēc stāvēšanas uz tilta dzegas.

2016. gada filmā "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" galvenā varone Mia, dziedāja par savu krustmāti, kura ielēju Sēnā un ka tas ir līdzīgi visiem pasaules sapņotājiem, kuri turpina sapņot, savā pēdējā pārbaudījumā ''Audition (The Fools Who Dream)'' Dziesma tika nominēta kā labākā oriģināldziesma [[89. Kinoakadēmijas balva]]i.

=== Māksla ===
19. un 20. gadsimtā Sēna iedvesmoja daudzus māksliniekus, tostarp:

{{Div col|colwidth=22em}}
* [[Frederiks Barils]] 
* [[Moriss Buatēls]] 
* [[Ričards Pārks Boningtons]]
* [[Ežēns Bodēns]]
* [[Žans Batists Kamils Koro]] 
* [[Šarls Fransuā Dobiņi]] 
* [[Gijs Debors]]
* [[Rauls Dūfijs]] 
* [[Otins Frīšs]] 
* [[Karls Fredriks Hills]]
* [[Ežēns Izabē]]
* [[Johans Jongkinds]] 
* [[Reimons Lekūrs]] 
* [[Albērs Markē]] 
* [[Anrī Matiss]]
* [[Klods Monē]]
* [[Luijs F. Piņons]]
* [[Kamils Pisaro]] 
* [[Emilio Grau Sala]]
* [[Gastons Sebirs]] 
* [[Žoržs Serā]]
* [[Alfrēds Sislē]]
* [[Constants Trojons]]
* [[Džozefs Melords Viljams Tērners]]
* [[Fēlikss Vallotons]] 
* [[Eduārds Villārs]]
{{div col end}}

<gallery mode="packed" heights="140px">
File:A Sunday on La Grande Jatte, Georges Seurat, 1884.png| [[Žoržs Serā]], ''[[Svētdienas pēcpusdiena Grandžatas salā]]'' (1884–1886).
File:Carl Fredrik Hill 002.jpg|Karls Fredriks Hills, ''Sēnas ainava pie Buāleruā'' (1877).
File:Alfred Sisley - The Terrace at Saint-Germain, Spring - Google Art Project.jpg|Alfrēds Sislē, ''Senžermēna ieleja'' (1875)
File:TKM 1082M, Pesumajad Seine'il, Andrus Johani.jpg|Andruss Johani, ''Mazgātavas Sēnā'' (1937)
</gallery>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.parisunderwater.com 1910. gada Lielo plūdu mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201216011417/http://parisunderwater.com/ |date={{dat|2020|12|16||bez}} }}
* [http://www.french-waterways.com/waterways/seine/lower-seine/ Lower + Tidal Seine (Seine Aval)] Francijas iekšējie ūdensceļi ar kartēm un informāciju par vietām, ostām un pietauvošanās vietām Sēnā no Onflēras līdz Parīzei. 
* [http://www.french-waterways.com/waterways/central/upper-seine/ Upper Seine (Haute Seine and Petite Seine)] Francijas iekšējie ūdensceļi ar kartēm un informāciju par vietām, ostām un pietauvošanās vietām Sēnā no Parīzes līdz Marsilī pie Sēnas.
* [http://www.french-waterways.com/waterways/canals-rivers-france/ Kuģošanas informācija par Francijas 80 upēm un kanāliem]

{{Francija UNESCO}}
{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{1924. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
{{Olimpiskās norises vietas airēšanā}}
{{Olimpiskās norises vietas peldēšanā}}
{{Olimpiskās norises vietas ūdenspolo}}

[[Kategorija:Francijas upes]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas]]
[[Kategorija:1924. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas airēšanā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas peldēšanā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas ūdenspolo]]