Apskatīt Tartu operācija izejas kodu

{{Infobox military conflict
| conflict          = Tartu operācija
| image             = Tartu Offensive.gif
| image_size        = 300px
| caption           = Tartu operācijas shēma.
| partof            = [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte]]s
| place             = Dienvidaustrum [[Igaunija]]
| coordinates       = {{Coord|58|22|N|26|43|E|display=inline,title|type:event}}
| date              = 1944. gada 10. augusts — 6. septembris
| result            = Padomju Savienības uzvara
| combatant1        = {{flagicon|Nazi Germany}} [[Trešais Reihs]]<br>
*[[File:Estonian Division.jpg|23px]] [[20. ieroču SS grenadieru divīzija (igauņu Nr. 1)]], <br>[[Igaunijas palīgpolicijas spēki]], <br>robežapsardzības spēki <br>un [[Omakaitse]] <br>[[Milicija]]s spēki

<br><br>Igauņu partizāni
| combatant2        = [[File:Flag of the Soviet Union.svg|25px]] [[Padomju Savienība]]
| commander1        = [[Jirgens Vāgners]]
| commander2        = [[Ivans Masļeņikovs]]
| strength1         = 65 000 karavīru<ref name=laar4>{{cite book|author=Mart Laar|author-link=Mart Laar|title=Emajõgi 1944: Teise Maailmasõja lahingud Lõuna-Eestis (Emajõgi River 1944: Battles of World War II in South Estonia. In Estonian)|location= Tallinn|publisher= Varrak|language=et}}</ref>
| strength2         = 272 800 karavīru<ref name=losses>{{cite book|url=http://lib.ru/MEMUARY/1939-1945/KRIWOSHEEW/poteri.txt|author= G.F.Krivosheev|title=Soviet casualties and combat losses in the twentieth century|year=1997|location=London|publisher=Greenhill Books|access-date=24 April 2010}}</ref>
| casualties1       = ?
| casualties2       = 71 806 karavīri, no tiem 16 292 kā neatgriezeniski zaudējumi no 1944. gada 10. augusta līdz 6. septembrim.
| campaignbox       = 
}}

[[Attēls:Op Bagration 22 jun 1944 - 29 aug 1944-hu.svg|thumb|Kaujas Latvijā kā daļa no Sarkanās armijas operācijas "Bagrations".]]
'''Tartu operācija''' ({{val|ru|Тартуская операция}}) bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija no 1944. gada 10. augusta līdz 6. septembrim [[Vidzeme]]s ziemeļaustrumos un [[Igaunija]]s dienvidos, kas sākās pēc [[Panteras pozīcija]]s pārraušanas un [[Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija|Latgales okupācijas]]. Tās mērķis bija pārraut [[Vērmahta 18. armija]]s Marienburgas ([[Alūksne|Alūksnes]]) aizsardzības līniju un izlauzties līdz [[Tartu]].

== Karotāju spēki un zaudējumi ==
3. Baltijas frontes iebrukumā Igaunijā piedalījās 67. armija un 1. triecienarmija, bet Vidzemē 54. armija, kopā ap 272 800 karavīru. Vācu pozīcijas aizsargāja aptuveni 65 000 karavīru.
Pēc padomju datiem Tartu operācijā Sarkanā armija zaudēja 16 292 karavīru, bet 55 440 bija ievainoti. 
 
== Norise ==
10. augustā sākās 3. Baltijas frontes uzbrukums Marienburgas (Alūksnes) aizsardzības līnijai [[Alūksnes augstiene]]s austrumu pusē, kas stiepās gar [[Pededze]]s rietumu krastu un turpinājās līdz [[Pleskavas ezers|Pleskavas ezeram]]. Pēc aizsardzības līnijas pārraušanas 67. armija 13. augustā ieņēma [[Veru]] un 25. augustā [[Tartu]], savukārt 54. armija 19. augustā ieņēma [[Alūksne|Alūksni]], 27. augustā [[Ape|Api]] un 28. augustā [[Gulbene|Gulbeni]]. Vērmahta un [[Igauņu leģions]] apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu pie frontes līnijas, ko veidoja [[Emajegi]]–[[Vertsjervs]] ziemeļos un [[Valka]]s–[[Gauja]]s krasta aizsardzības līnija līdz [[Lejasciems|Lejasciemam]] dienvidos.

== Sekas ==
Lai neiekļūtu ielenkumā, Vācijas karaspēka operatīvā grupa "Narva" steigšus evakuējās no Ziemeļigaunijas. Sarkanā armija 22. septembrī bez kaujas okupēja [[Tallina|Tallinu]].
== Atsauces ==
<references />
== Skatīt arī ==

* [[Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija]]
* [[Madonas operācija]]
* [[Baltijas operācija (1944)]]
* [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)]]

{{aizmetnis}}
{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:1944. gads]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]