Apskatīt Tautu Savienība izejas kodu

[[Attēls:Palais des nations.jpg|thumb|235px|Tautu Savienības vēsturiskais nams (''Palais des Nations'') [[Ženēva|Ženēvā]]]]
{{cita nozīme|organizāciju|sporta turnīru|UEFA Nāciju līga}}
'''Tautu Savienība''' jeb '''Nāciju Līga''' ({{val|en|League of Nations}}, {{val|fr|Société des Nations}}, {{val|es|Sociedad de Naciones}}) bija globāla [[starpvaldību organizācija]], kura dibināta no [[1919]]. līdz [[1920]]. gadam [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] rezultātā. Oficiālās valodas Tautu Savienībā bija [[franču valoda|franču]], [[angļu valoda|angļu]] un [[spāņu valoda]]. Tika izskatīts arī variants par Savienības valodu noteikt [[esperanto]]. Tautu Savienībai arī netika noteikts oficiālais karogs un logo, jo dalībvalstis Savienības pastāvēšanas laikā nespēja par to vienoties.
Par Tautu Savienības tiešu pēcteci var uzskatīt [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizāciju]].

No {{dat|1934|9|28|Ģ}} līdz {{dat|1935|2|23|D}} tajā bija 58 dalībvalstis, kas bija lielākais skaits Savienības pastāvēšanas laikā. Savienības mērķi bija vispārēja [[atbruņošanās]], iespējamo [[karš|karu]] novēršana, izmantojot [[kolektīva drošība|kolektīvo drošību]], konfliktu atrisināšana sarunu ceļā, atteikšanās no slepenās [[diplomātija]]s un globāla [[dzīves kvalitāte]]s uzlabošana. Savienībai nebija savu bruņoto spēku, tamdēļ tā bija atkarīga no [[lielvalsts|lielvalstīm]], lai spētu realizēt savus mērķus, piemēram, lai uzturētu ekonomiskās [[sankcija]]s vai arī veiktu sankcijas pret valstīm, kas uzsākušas [[agresija|agresiju]]. Savukārt lielvalstis īpaši nevēlējās sniegt savu atbalstu šajā jautājumā. Tādēļ praksē tika izmantota tikai viena veida sankcija — izslēgšana no Tautu Savienības. [[Ass valstis]] Vācija un Japāna izstājās 1933. gadā, bet [[Padomju Savienība|PSRS]] sakarā ar [[Ziemas karš|agresiju pret Somiju]] tika izslēgta 1939. gadā. Tuvojoties [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam, Tautu Savienība parādīja savu nespēju efektīvi ietekmēt notikumus, un faktiski izjuka. Formāli Tautu Savienība pastāvēja līdz [[1946]]. gadam, kad speciāli tika sasaukta asambleja, kurā tā iekļāvās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].

[[Latvija]] Tautu Savienībā tika uzņemta {{dat|1921|9|22}} un formāli palika tās dalībvalsts līdz savienības likvidēšanai 1946. gadā. No 1936. līdz 1939. gadam Latvija bija viena no Tautu Savienības Padomes loceklēm (''Nonpermanent Member of the Council''), 1938. gadā Latvijas ārlietu ministrs [[Vilhelms Munters]] tika ievēlēts par Tautu Savienības 101. sesijas priekšsēdētāju.	

== Tautu Savienības dalībvalstis ==

=== Dibinātājvalstis ===
Dibinātājvalstis bija 32 [[Antante|Pirmā pasaules kara sabiedrotās valstis]], kas parakstīja Versaļas vienošanos, kā arī vairākas [[britu domīnijas]] un neitrālās valstis:

* [[Britu impērija]]:
** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}}
** [[Attēls: Flag_of_Australia_(converted).svg|22px]] [[Austrālija]]
** {{Karogs|Britu Indija}} 
** [[Attēls:Red Ensign of South Africa (1912–1951).svg|22px]] [[Dienvidāfrika]] 
** {{Karogs|Jaunzēlande}} 
** [[Attēls:Canadian Red Ensign (1905–1922).svg|22px]] [[Kanāda]]
* [[Attēls: Flag of Belgium (civil).svg|22px]] [[Beļģija]] (okupēta 1940. gadā)
* [[Attēls:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|22px]] [[Francijas Trešā republika|Francija]] (daļēji okupēta un sadalīta 1940. gadā, [[Višī Francija]] izstājās 1941. gadā)
* [[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|22px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] (izstājās 1937. gadā)
* [[Attēls:Flag of Japan (1870–1999).svg|22px]] [[Japānas Impērija|Japāna]] (izstājās 1933. gadā)
* {{Karogs|Argentīna}} (izstājās 1921. gadā, atpakaļ uzņemta 1933. gadā)
* [[Attēls: Bandera_de_Bolivia_(Estado).svg|22px]] [[Bolīvija]] 
* [[Attēls:Flag of Brazil (1889–1960).svg|22px]] [[Brazīlija]] (izstājās 1926. gadā)
* {{karogs|Čehoslovākija}} (anektēta un sadalīta 1939. gadā)
* {{Karogs|Čīle}} (izstājās 1938. gadā)
* {{Karogs|Dānija}} (okupēta 1940. gadā)
* [[Attēls: Flag_of_Greece_(1822-1978).svg|22px]] [[Grieķijas Karaliste|Grieķija]] (okupēta 1940. gadā)
* {{Karogs|Gvatemala}} (izstājās 1936. gadā)
* [[Attēls:Flag of Haiti (1859–1964).svg|22px]] [[Haiti]] (izstājās 1942. gadā) 
* [[Attēls: Flag_of_Honduras_(1898-1949).svg|22px]] [[Hondurasa]] (izstājās 1936. gadā) 
* [[Attēls: Flag_of_Cuba_(sky_blue).svg|22px]] [[Kuba]]
* {{Karogs|Libērija}}
* [[Attēls:Flag of China (1912–1928).svg|22px]] [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]] (daļēji okupēta 1937. gadā)
* {{Karogs|Nikaragva}} (izstājās 1936. gadā)
* {{Karogs|Nīderlande}} (okupēta 1940. gadā) 
* {{Karogs|Norvēģija}} (okupēta 1940. gadā) 
* {{Karogs|Panama}} 
* {{Karogs|Peru}} (izstājās 1939. gadā) 
* [[Attēls:Flag of Poland (1928–1980).svg|22px]] [[Polijas Tautas Republika|Polija]] (okupēta 1939. gadā)
* [[Attēls:Flag of Yugoslavia (1918–1943).svg|22px]] [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvija]] (tolaik [[Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste]], okupēta un sadalīta 1941. gadā)
* {{Karogs|Taizeme}} (tolaik [[Siāma]])
* [[Attēls: Flag_of_Paraguay_(reverse_1842-1954).svg|22px]] [[Paragvaja]] (izstājās 1935. gadā) 
* [[Attēls:Flag of Persia (1910-1925).svg|22px]] [[Irāna]] (tolaik [[Persija]], okupēta un sadalīta 1941. gadā)
* [[Attēls: Flag_of_Portugal.svg|22px]] [[Portugāles Pirmā Republika|Portugāle]]
* [[Attēls: Flag_of_Romania.svg|22px]] [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]] 
* {{Karogs|Salvadora}} (izstājās 1937. gadā)
* [[Attēls:Flag of Spain (1785–1873, 1875–1931).svg|22px]] [[Spānija]] (izstājās 1939. gadā)
* [[Attēls: Flag_of_Switzerland_(Pantone).svg|22px]] [[Šveice]] 
* {{Karogs|Urugvaja}} 
* {{Karogs|Zviedrija}}

=== Vēlāk uzņemtās valstis ===
* [[Attēls:Flag of Afghanistan (1931–1973).svg|22px]] [[Afganistāna]] (1934)
* [[Attēls:Flag of Albania (1920–1926).svg|22px]] [[Albānija]] (1920. gadā, anektēta 1939. gadā)
* {{Karogs|Austrija}} (1920. gadā, anektēta 1938. gadā)
* [[Attēls: Flag_of_Bulgaria.svg|22px]] [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] (1920)
* {{Karogs|Dominikāna}} (1924)
* [[Attēls:Flag of Ecuador (1900–2009).svg|22px]] [[Ekvadora]] (1934)
* [[Attēls:Flag of Ethiopia (1897–1974).svg|22px]] [[Etiopijas impērija|Etiopija]] (tolaik [[Abesīnija]] 1923. gadā, okupēta 1936. gadā)
* [[Attēls:Flag of Egypt (1922–1953).svg|22px]] [[Ēģipte]] (1937)
* {{Karogs|Igaunija}} (1921. gadā, [[Igaunijas okupācija (1940)|okupēta 1940. gadā]])
* [[Attēls:Flag of Iraq (1924–1959).svg|22px]] [[Irāka]] (1932. gadā, okupēta 1941. gadā)
* [[Attēls: Flag_of_Ireland.svg|22px]] [[Īrijas Brīvvalsts|Īrija]] (1923)
* [[Attēls: State_Flag_of_Costa_Rica_(1906-1964).svg|22px]] [[Kostarika]] (1920. gadā, izstājās 1925. gadā)
* {{Karogs|Latvija}} (1921. gadā, [[Latvijas okupācija (1940)|okupēta 1940. gadā]])
* [[Attēls:Flag of Lithuania (1918–1940).svg|22px]] [[Lietuva]] (1921. gadā, [[Lietuvas okupācija (1940)|okupēta 1940. gadā]])
* {{Karogs|Luksemburga}} (1920. gadā, okupēta 1940. gadā)
* [[Attēls:Flag of Mexico (1916–1934).svg|22px]] [[Meksika]] (1931. gadā)
* [[Attēls:Flag of the Soviet Union (1924–1936).svg|22px]] [[Padomju Savienība|PSRS]] (1934. gadā, izslēgta 1939. gadā)
* {{Karogs|Somija}} (1920. gadā, daļēji okupēta 1940. gadā)
* {{Karogs|Turcija}} (1932)
* [[Attēls: Flag_of_Hungary_(1915-1918,_1919-1946).svg|22px]] [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārija]] (1922. gadā, izstājās 1939. gadā)
* [[Attēls: Flag_of_Germany_(3-2_aspect_ratio).svg|22px]] [[Veimāras Republika|Vācija]] (1926. gadā, izstājās 1933. gadā)

[[Attēls:LN member states animation.gif|thumb|800px|center|Tautu Savienības dalībvalstu izmaiņas 1920.-1945. gadā.]]

{{legend|#002255|Dalībvalstis}}

{{legend|#0066FF|Dalībvalstu kolonijas}}

{{legend|#ff6600|Tautu Savienības mandātteritorijas}}

{{legend|#b3b3b3|Citas valstis}}

{{legend|#cccccc|Citu valstu kolonijas}}

{{-}}

=== Padomes  locekles ===
{| class="wikitable"
|-
! style="width: 6em" | Periods
! Pastāvīgās locekles
! Nepastāvīgās locekles
|-
| 1920–1926
| Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna
| Beļģija (1920–1927), Brazīlija (1920–1928), Ķīna (1920–1923), Čehoslovākija (1923–1927), Grieķija (1920), Spānija (1920–1926), Zviedrija (1923–1926), Urugvaja (1923–1926)
|-
| 1926–1933
| Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Vācija 
| Kanāda (1927–1930), Čīle (1926–1929), Ķīna (1926–1928, 1931–1934), Kolumbija (1926–1928), Kuba (1927–1930), Čehoslovākija (1932–1935), Salvadora (1926), Somija (1927–1930), Gvatemala (1930–1933), Irāna (1928–1931), Īrija (1930–1933), Meksika (1932–1935), Nīderlande (1926–1928), Norvēģija	(1930–1933), Panama	(1931–1934), Peru (1929–1932), Polija (1926–1939), Rumānija (1926–1929), Spānija (1928–1937), Venecuēla	(1928–1931), Dienvidslāvija (1929–1932)
|-
| 1933–1934
| Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija
| Argentīna (1933–1936), Austrālija (1933–1936), Dānija (1933–1936), Portugāle (1933–1936) 
|-
| 1934–1937
| Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Padomju Savienība
| Bolīvija (1936–1939), Čīle (1934–1937), Ķīna (1936), Ekvadora	(1935–1938), '''Latvija (1936–1939)''', Jaunzēlande (1936–1939), Zviedrija (1936–1939), Turcija	(1934–1937)
|-
| 1937–1939
| Apvienotā Karaliste, Francija, Padomju Savienība 
| Beļģija (1937–1940), Dominikāna (1938–1939), Grieķija (1938–1939), Irāna (1937–1939), Peru (1937–1939), Rumānija (1935–1939), Dienvidslāvija (1938–1939)
|-
| 1939–1946
| Apvienotā Karaliste, Francija
| Ēģipte (1939), Dienvidāfrika (1939) 
|-
|}

== PSRS izslēgšana no Tautu Savienības == 
Pēc [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākuma 1939. gada 4. decembrī [[Tautu savienība]]s ģenerālsekretārs [[Žozefs Avenols]] paziņoja, ka saskaņā ar Tautu savienības pakta 11. pantu sasauks padomes locekļus 9. decembrī un griezīsies pie Tautu savienības pilnsapulces priekšsēdētāja ar priekšlikumu sasaukt pilnsapulci 11. decembrī. 
PSRS Ārlietu komisārs [[Molotovs]] tajā pašā dienā nosūtīja Avenolam šādu atbildi:
 „Padomju savienības valdības uzdevumā man ir gods darīt jums zināmu, ka pēc manas valdības ieskatiem jūsu nodomātā Tautu savienības padomes sasaukšana 9. decembrī un pilnsapulces sasaukšana 11. decembrī uz [Somijas pārstāvja] [[Rudolfs Holsti|Rūdolfa Holsti]] ierosinājuma un uz Tautu savienības pakta 11. panta pamata ir nedibināta. Padomju savienība neatrodas kara stāvoklī ar Somiju un neapdraud somu tautu ar karu. Tādēļ atsaukšanās uz Tautu savienības pakta 11. pantu ir nepareiza. Padomju savienība atrodas miera attiecībās ar [[Somijas Demokrātiskā Republika|Somijas demokrātisko republiku]] un šī gada 2. decembrī noslēgusi ar tās valdību savstarpējas palīdzības un draudzības līgumu. Ar šo līgumu nokārtoti visi jautājumi, kuros nesekmīgi vestas sarunas ar Somijas agrākās valdības delegātiem, kas tagad nolikusi savas pilnvaras. Somijas demokrātiskās republikas valdība savā š. g. 1. decembra deklarācijā griezusies pie PSRS valdības ar priekšlikumu sniegt Somijas demokrātiskai republikai padomju bruņoto spēku palīdzību, lai kopīgām pūlēm iespējami drīzāk likvidētu bīstamāko kara briesmu perēkli, kādu Somijā radijuši tās agrākie valdītāji. Šādos apstākļos Rūdolfa Holsti griešanās pie Tautu savienības nevar būt par pamatu savienības padomes un pilnsapulces sasaukšanai, jo vairāk tādēļ ne, ka personas, kuru vārdā Rūdolfs Holsti griežas pie savienības, nav īsti somu tautas pārstāvji. Ja tomēr, neskatoties uz šiem apsvērumiem, Tautu savienības padome un pilnsapulce tiktu sasaukta Rūdolfa Holsti iesnieguma apspriešanai, tad padomju valdība neuzskatītu par iespējamu piedalīties šinīs sanāksmēs. Tādu lēmumu pastiprina arī tas apstāklis, ka Tautu savienības ģenerālsekretāra paziņojumu par padomes pilnsapulces sasaukšanu, kas atkārto Holsti apvainojošās un apmelojošās vēstules tekstu, ir redzami nesavienojams ar vajadzīgo cieņu pret Padomju savienību."<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:184939|article:DIVL12|page:1|block:P1_TB00004 PSRS nepiedalīsies Tautu savienības sesijā] [[Jaunākās Ziņas]] 5.12.1940</ref>

No 53 Tautu savienībā ietilpstošām valstīm uz šo sesiju savus pārstāvjus atsūtīja 40. Pilnsapulce par savu prezidentu ievēlēja Norvēģijas stortinga prezidentu Hambro,
bet par prezidija locekļiem — [[Beļģija]]s, [[Ēģipte]]s, [[Francija]]s, [[Grieķija]]s, [[Kanāda]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s un [[Šveice]]s delegātus.
12. decembrī Zviedrijas pārstāvis  Undēns iesniedza priekšlikumu griezties pie Padomju savienības un Somijas ar aicinājumu nekavējoties pārtraukt kara darbību, ko atbalstīja Francijas, Īrijas
un citu valstu delegāti. Somijas pārstāvis Holsti atbildēja, ka viņš savas valdības vārdā apsolot, ka Somija katrā brīdī pārtrauks kara darbību, tiklīdz tas pats būs noticis no PSRS puses. 
Pēc Lielbritānijas delegācijas vadītāja Betlera priekšlikuma komisija nolēma no Padomju savienības valdības lūgt atbildi uz ša aicinājumu 24 stundu laikā. Viņš ieteica komisijai turpināt savu darbību un izstrādāt rezolūcijas projektu, nenogaidot Maskavas valdības atbildi, t. i. rīkoties tā, it kā Padomju savienība šo Ženēvas aicinājumu jau būtu noraidījusi.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:184909|article:DIVL12|page:1|block:P1_TB00007 Neparasta Tautu savienības pilnsapulce] [[Jaunākās Ziņas]] 12.12.1939</ref>
13. decembrī Padomju savienība noraidīja Tautu savienības starpniecības piedāvājumu un tai neesot konflikta ar Somiju, jo viņa atzīst par Somijas valdību vienīgi Terijokos nodibināto [[Kūsinens|Kūsinena]] valdību, ar ko Padomju savienība noslēgusi savstarpīgās palīdzības līgumu.  
Iepazinusies ar visiem līgumiem, kādi savā laikā noslēgti starp PSRS un Somiju, starp kuriem bija arī neuzbrukšanas līgums, kur paredzēta visu varbūtēju konfliktu starp
abām valstīm nokārtošana šķīrējtiesas ceļā, komisija atzina, ka šinī gadījumā par uzbrucēju esot atzīstama Padomju savienība.
[[Urugvaja]]s pārstāvis [[Dienvidamerika]]s valstu vārdā prasija uz šī komisijas atzinuma pamata Padomju savienību izslēgt no Tautu savienības, bet komisija šinī jautājumā rezolūciju vēl nepieņēma. 
Padomes prezidents Hambro iesniedza šādu rezolūcijas projektu:

 „Tautu savienības padome, pieņemot zināšanai Tautu savienības pilnsapulces 1939. gada 14. decembra lēmumu zīmējoties uz somu valdības iesniegumu, pirmkārt, pievienojas Tautu savienības pilnsapulces nosodošam spriedumam par PSRS akciju pret Somiju un, otrkārt, uz pilnsapulces lēmumā pievesto motivu pamata — izejot no Tautu savienības pakta 16. panta 4. nodalijuma — konstatē, ka PSRS ar to pati sevi izslēgusi no Tautu savienības. No tā izriet, ka Padomju savienība vairs nav uzskatama par Tautu savienības locekli."
Par rezoluciju balsoja padomes locekļi Lielbritānija, Francija, Beļģija, Ēģipte, Dienvidāfrika, Bolīvija un [[Dominikāņu republika]], atturējās Grieķija, [[Dienvidslāvija]], Šveice un Somija; pēdējās pārstāvis deklarēja, ka negribot būt „tiesnesis savas valsts lietā". Sēdē nepiedalījās [[Irāna]]s un [[Peru]] pārstāvji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tautu Savienība| ]]