Apskatīt Teniss izejas kodu

{{Sporta infokaste
 | attēls      = US_Open_2007,_Maria_Sharapova_serving.jpg
 | att_izm     = 275px
 | apraksts    = [[ASV atklātais čempionāts tenisā tenisā|ASV atklātais čempionāts]] ir viens no ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīriem
 | savienība   = [[Starptautiskā Tenisa federācija]] (ITF)
 | iesauka     = 
 | pirmais     = 19. gadsimts ([[Birmingema]], [[Anglija]])
 | reģistrētie = 
 | klubi       = 
 | kontakts    = nē
 | komanda     = vienspēles vai dubultspēles
 | jdzimums    = 
 | kategorijas = [[rakešu sports]]
 | bumba       = [[tenisa bumbiņa]]
 | olimpisks   = {{OSS|V=1896}}—{{OSS|V=1924}}, {{OSS|V=1988}}—pašlaik
}}

'''Teniss''' ({{val|en|tennis}}, no [[senfranču valoda|senfranču]]: ''tenez'' — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais [[sporta veids]] diviem spēlētājiem ([[tenisa spēles veidi|vienspēles]]) vai divām divu spēlētāju komandām ([[tenisa spēles veidi|dubultspēles]]), kurā tie izmanto stīgotu [[tenisa rakete|raketi]], lai pārsistu [[tenisa bumbiņa|bumbiņu]] pāri tīklam otrā [[tenisa korts|korta]] pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.<ref>{{Grāmatas atsauce|title= Svešvārdu vārdnīca |edition= trešais |year= 2007 |publisher= Jumava |isbn= 978-9984-38-332-3 |page=784}}</ref>

Teniss radies 19. gadsimta beigās Eiropā, un sākotnēji tas izplatījās angļvalodīgajās valstīs, it īpaši sabiedrības augstākajos slāņos. Teniss šobrīd atkal ir [[Olimpiskās spēles|olimpiskais]] sporta veids, ko spēlē visu vecumu cilvēki no visiem sabiedrības slāņiem daudzās pasaules valstīs. Izņemot taibreika ieviešanu 1970. gados, tenisa noteikumi ir saglabājušies nemainīgi kopš 19. gadsimta 90. gadiem. Papildus miljoniem aktīvo spēlētāju{{nepieciešama atsauce}} tenisam līdzi seko vēl miljoniem cilvēku, it īpaši četriem ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīriem.

== Turnīri ==
Par prestižākajiem tenisa turnīriem tiek uzskatīti četri ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīri: [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas atklātais čempionāts]], [[Francijas atklātais čempionāts]], [[Vimbldonas čempionāts]] un [[ASV atklātais čempionāts tenisā]].

{| cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="background:#f7f8ff; font-size:95%; border:gray solid 1px; border-collapse:collapse;"
|+'''Grand Slam turnīri'''
!Laiks
!width='180'|Turnīrs
!width='100'|Vieta
!width='120'|Laukuma segums
!width='100'|Balvu fonds
!Pirmo reizi
|- bgcolor=#ffffcc
| Janvāris || [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas atklātais čempionāts]] || [[Melburna]] || Cietais (''Plexicushion'') || align="right"|[[Austrālijas dolārs|A$]]26 000 000 || 1905. gadā
|- bgcolor=#ebc2af
| Maijs—jūnijs || [[Francijas atklātais čempionāts]] || [[Parīze]] || Māls || align="right"| [[Eiro|€]]18 718 000 || 1925. gadā<sup>*</sup>
|- bgcolor=#ccffcc
| Jūnijs—jūlijs || [[Vimbldonas čempionāts]] || [[Londona]] || Zālājs || align="right" |[[Sterliņu mārciņa|£]]14 600 000 || 1877. gadā
|- bgcolor=#ccccff
| Augusts—septembris ||[[ASV atklātais čempionāts tenisā]] || [[Ņujorka]] || Cietais (''DecoTurf'') || align="right"|[[ASV dolārs|US$]]21 016 000 || 1881. gadā
|}
<small>* turnīrs sākās jau 1891. gadā, bet tas nebija starptautisks</small>

== Tenisa korts ==
Teniss tiek spēlēts uz gludas, taisnstūra formas virsmas. Korts ir 23,77 [[Metrs|m]] garš un 8,2 m plats vienspēlēs un 11 m plats dubultspēlēs. Korta vidū paralēli serves līnijai novilkts tīkls, kurš sadala laukumu divās vienādās daļās. Tā augstums stiprinājuma vietās ir 1,07 m un 0,91 m vidū. Serves līnija atrodas 6,4 m no tīkla. Apkārt spēles laukumam nepieciešama brīva vieta 18 metru platumā un 37 metru garumā, lai spēlētāji spētu atsist atlēkušās bumbiņas.

Ir dažāda veida korta segumi, populārākie no tiem ir māla segums, zālājs, cietais segums un paklājs.

== Teniss Olimpiskajās spēlēs ==
{{pamatraksts|Teniss Olimpiskajās spēlēs}}
Tenisa turnīrs [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] notiek kopš pirmajām mūsdienu olimpiskajām spēlēm, kas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gadā]] notika [[Atēnas|Atēnās]], taču tika izņemts no programmas pēc [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpiskajām spēlēm]]. Pēc vairākiem gadu desmitiem [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gadā]] teniss atgriezās olimpisko spēļu programmā.

1896., 1900., 1904., 1988. un 1992. gada spēlēs bronzas medaļu saņēma abi pusfināla zaudētāji. Taču visos pārējos gados, kad ir noticis turnīrs, ir bijusi spēle par bronzas medaļām.

No [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada spēlēm]] līdz [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajām spēlēm]] nopelnītie ranga punkti tika ieskaitīti [[Tenisa profesionāļu asociācija|ATP]] vai [[Sieviešu Tenisa asociācija|WTA]] pasaules rangā.

== Ievērojamākie spēlētāji ==
Uzskaitījumā ir iekļauti tenisisti, kas vismaz piecas reizes ir uzvarējuši kādā no ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīriem vienspēlēs. Uzvarēto turnīru skaits ir norādīts iekavās, un tas pēdējo reizi ir atjaunots pēc 2012. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionāta]].

[[Attēls:Roger Federer (26 June 2009, Wimbledon) 2 new.jpg|thumbnail|150px|[[Rodžers Federers]]]]
{|
| valign="top" |
'''Vīrieši'''
* {{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]] (17)
* {{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]] (14)
* {{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]] (12)
* {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] (11)
* {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] (11)
* {{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] (11)
* {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozvols]] (8)
* {{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]] (8)
* {{flaga|Čehoslovākija}} / {{flaga|ASV}} [[Ivans Lendls]] (8)
* {{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]] (8)
* {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]] (7)
* {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] (7)
* {{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]] (7)
* {{flaga|Vācija}} [[Boriss Bekers]] (6)
* {{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]] (6)
* {{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]] (5)
| valign="top" |
'''Sievietes'''
* {{flaga|Austrālija}} [[Margarēta Smita-Korta]] (24)
* {{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]] (22)
* {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] (18)
* {{flaga|Čehoslovākija}} / {{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]] (18)
* {{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]] (14)
* {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] (12)
* {{flaga|Dienvidslāvija}} / {{flaga|ASV}} [[Monika Seleša]] (9)
* {{flaga|Brazīlija}} [[Marija Bueno]] (7)
* {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga-Kolija|Ivonna Gulagonga]] (7)
* {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] (7)
* {{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enāna]] (7)
* {{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]] (5)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{teniss-aizmetnis}}

{{Olimpiskie sporta veidi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Teniss| ]]