Apskatīt Turcija izejas kodu

{{vērtīgs raksts}}
{{Citas nozīmes|valsti|Turcija (nozīmju atdalīšana)|Turcija}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Türkiye Cumhuriyeti''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Turcijas Republika
|            valsts_nosaukums = Turkey   <!-- Valsts nosaukums angļu valodā -->
|                 valsts_moto = ''Yurtta Sulh, Cihanda Sulh'' <br> <small>''Miers mājās, miers pasaulē''</small>
|                valsts_himna = ''[[Turcijas himna|İstiklâl Marşı]]''<br><small>''Neatkarības himna''</small>
|               karoga_attēls = Flag of Turkey.svg
|            karoga_nosaukums = Turcijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Emblem of Turkey.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Turcijas ģerbonis
|                 symbol_type = Prezidenta zīmogs
|             ģerboņa_platums = 85px   <!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki -->
|               kartes_attēls = Turkey (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts =
|               galvaspilsēta = [[Ankara]]
|             lielākā_pilsēta = [[Stambula]]
|              valsts_valodas = [[Turku valoda]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Turcijas prezidenti|Valsts prezidents]]
|                valsts_galva = [[Redžeps Tajips Erdogans]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Turcijas viceprezidenti|Viceprezidents]]
|               valsts_galva2 = [[Sevdets Jilmazs]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Osmaņu impērijas sadalīšana|Pēctecība]]
|        neatkarības_notikums = [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības karš]]
|          neatkarības_datums = {{dat|1919|5|19}}
|       neatkarības_notikums2 = Parlamenta izveide
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|1920|4|23}}
|       neatkarības_notikums3 = Proklamēšana
|         neatkarības_datums3 = {{Dat|1923|10|29}}
|                 platība_km2 = 783 562
|               platība_sq_mi = 302 535
|          iedzīvotāju_skaits = 84 680 273
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2021
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 100
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 104.
|                     IKP_PPP = $ 2.382 triljons
|                IKP_PPP_gads = 2020
|               IKP_PPP_rangs = 13
|          IKP_PPP_per_capita = $28 294
|    IKP_PPP_per_capita_rangs =48
|                         HDI = {{palielinājās}} 0.838
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = <span style="color:#009900;">ļoti augsts</span>
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 41.9
|                   Gini_gads = 2018
|             Gini_kategorija = <span style="color:#ffcc00;">vidējs</span>
|                  Gini_rangs =51 
|                      valūta = [[Jaunā Turcijas lira]] (₺) 
|                valūtas_kods = TRY
|                  laika_zona = [[Tuvo Austrumu laiks|FET]]
|                  utc_offset = +3
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = [[.tr]]
|              tālsarunu_kods = 90
|                iso_kods_num = 792
|              iso_kods_alfa2 = TR
|              iso_kods_alfa3 = TUR
}}
'''Turcija''' ({{val|tr|Türkiye}}), oficiālais nosaukums '''Turcijas Republika''' (''Türkiye Cumhuriyeti''), ir [[Eirāzija]]s [[valsts]], kas atrodas [[Anatolija|Mazāzijas pussalā]], [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]], un [[Trāķija|Trāķijā]], [[Dienvideiropa]]s [[Balkānu pussala|Balkānu]] reģionā. Turcijai ir sauszemes [[valsts robeža|robeža]] ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], rietumos ar [[Grieķija|Grieķiju]], ziemeļaustrumos ar [[Gruzija|Gruziju]] un [[Armēnija|Armēniju]], austrumos ar [[Azerbaidžāna]]s eksklāvu [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]] un [[Irāna|Irānu]], dienvidaustrumos ar [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]]. Turcijas krastus ziemeļos apskalo [[Melnā jūra]], rietumos [[Egejas jūra]], bet dienvidos [[Vidusjūra]]. Turcijas teritorijā atrodas [[Marmora jūra]], caur kuru ir novilkta ģeogrāfiskā robeža starp [[Āzija|Āziju]] un [[Eiropa|Eiropu]], tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās [[Kontinents|pasaules daļās]].

Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, [[Turcijas kultūra|tās kultūra]] ir austrumu un rietumu kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], austrumos ar [[Centrālāzija|Centrālāziju]], ziemeļos ar [[Krievija|Krieviju]] un dienvidos ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]].<ref name="Ataturk">{{Grāmatas atsauce | title= Ataturk | url= https://archive.org/details/ataturk0000mang_b0t1 | first= Andrew | last= Mango | publisher= Overlook | year= 2000 | isbn=1-5856-7011-1}}</ref><ref name="Ottoman_Turkey">{{Grāmatas atsauce|title=History of the Ottoman Empire and Modern Turkey|author=Stanford Jay Shaw | coauthors= Kural Shaw, Ezel | publisher= Cambridge University Press | year= 1977 | isbn= 0-5212-9163-1}}</ref>

Turcija ir [[demokrātija|demokrātiska]], [[Sekulārisms Turcijā|sekulāra]], [[Unitāra valsts|unitāra]] un [[konstitucionāla republika]] un [[Turcijas valsts iekārta|tās valsts iekārta]] tika izveidota 1923. gadā [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala Ataturka]] vadībā pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezultātā. Kopš tās dibināšanas Turcija arvien vairāk tuvinās rietumvalstīm, tieši iesaistoties tādās savienībās kā [[Eiropas Padome]] (dalībvalsts kopš 1949), [[NATO]] (1952), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] (1973) un [[G-20|Industriālo valstu G20]] (1999). Turcija kopš 2005. gada ir uzsākusi oficiālās [[Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā|iestāšanās sarunas]] ar Eiropas Savienību un ir tās asociatīvā dalībvalsts kopš 1963. gada. Atrodoties šajā statusā, Turcija 1995. gadā panāca [[Eiropas Savienības un Turcijas muitas savienība|muitas savienības]] izveidošanu ar ES. Tai pat laikā Turcija ir spējusi stiprināt ciešas politiskas, ekonomiskas un industriālās attiecības ar austrumu valstīm, it īpaši ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Centrālāzija|Centrālāziju]] un [[Austrumāzija|Austrumāziju]].

== Etimoloģija ==
[[Turku valoda|Turku valodā]] valsts nosaukums ir {{Audio|Tur-Türkiye Cumhuriyeti.ogg|''Türkiye Cumhuriyeti''}} (<small>[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|IPA]]:</small> {{Unicode|/tyɾkije dʒumhuɾijeti/}}), kas nozīmē "Turcijas Republika".

Nosaukums ''Türkiye'' ir dalāms divās daļās. Nosaukuma pirmā daļa ''Türk'' no senās turku valodas nozīmē "stiprs",<ref name="Bartleby">{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bartleby.com/61/92/T0419200.html | title= Turk | author= American Heritage Dictionary | publisher= Houghton Mifflin Company | accessdate= 2006-12-27 | year= 2000 | archiveurl= https://www.webcitation.org/6HZFLsoaf?url=http://www.bartleby.com/ | archivedate= 2013-06-22 }}</ref> savukārt nosaukuma izskaņa ''-iye'' ir abstraktais piedēklis [[arābu valoda|arābu valodā]], kas norāda uz īpašnieku, turētāju, piederīgumu. Vārds ''Türk'' pirmo reizi rakstos lietots [[orhonu raksti|orhonu rakstos]] centrālās Āzijas [[gokturki|gokturku]] cilts nosaukumā (''Göktürk''), kas burtiskā tulkojumā nozīmē "gaisa" jeb "debess turki".

Vairums valodās, tostarp [[latviešu valoda|latviešu valodā]], valsts nosaukums ir cēlies no viduslaiku [[latīņu valoda]]s vārda ''Turchia'', kas pirmo reizi rakstiskajos avotos ir parādījies 1369. gadā.<ref name="TurkEtymology">{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.etymonline.com/index.php?term=Turk | title= Online Etymology Dictionary – "Turk" | author= Online Etymology Dictionary | publisher= etymonline.com | accessdate= 2006-12-07 | date= 2001}}</ref> Oficiāli valsts nosaukums ir ''Turcija'' tikai no 1921. gada, kad tas tika iekļauts [[1921. gada Turcijas konstitūcija|pirmajā Turcijas konstitūcijā]].

== Vēsture ==
=== Turku Osmaņu impērija ===
{{Pamatraksts|Osmaņu impērija}}
[[Attēls:OttomanEmpireIn1683.png|thumb|left|Osmaņu impērija tās uzplaukuma laikā (ap 1680).]]
Vēstures gaitā [[tjurki]] dzīvojuši un atstājuši paliekošu iespaidu vairākās [[Eirāzija]]s daļās. Viens no viņu galvenajiem mērķiem vienmēr bija asimilēšanās,{{fact}} pieņemot dažādas atšķirīgās kultūras, kuras tie iekļāvuši savā ietekmes sfērā. Turku politiskā vēsture sākas ar spēcīgās [[Huņņu impērija]]s laikiem 5. gadsimtā, kad tās valdnieks [[Atila]] paplašināja savas valsts robežas no austrumu [[Turkestāna]]s un centrālās [[Āzija]]s līdz centrālajai un rietumu [[Eiropa]]i.

Vairākas atsevišķas tjurku ciltis arī vēlāk izveidoja spēcīgas valstis, kas savā starpā karoja un tādēļ nepastāvēja ilgstoši. Viena no varenākajām ciltīm bija [[oguzu turki|oguzu turku]] atzars – [[seldžuki]],{{fact}} kas 9. gadsimtā atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] nomalē, [[Kaspijas jūra]]s ziemeļu piekrastē un pie [[Arāla jūra]]s kā Jabhu [[kagans]] Oguzu konfederācijas sastāvā. 10. gadsimtā seldžuki pārceļoja no savas mītnes zemes centrālajā Āzijā uz [[Anatolija]]s austrumiem.{{fact}}

[[Attēls:Blaue moschee 6minarette.jpg|thumb|[[Sultāna Ahmeda mošeja]] (Zilā mošeja) ir viens no slavenākajiem [[Osmaņu arhitektūra]]s paraugiem.]]
Pēc uzvaras pār [[Austrumromas impērija|Bizantijas impēriju]] [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] (1071), turki Anatolijā apmetās uz visiem laikiem un līdz ar to sākās [[Rumas sultanāts|Rumas sultanāta]] ([[Lielā Seldžuku impērija]]s atzara) uzplaukums. Seldžuku valdīšanas laikā bez pašu impērijas pastāvēja arī divas tikpat spēcīgas tjurku valstis: [[Karahanu valsts]] un [[Gaznes valsts]], kas vēlāk pievienojās seldžukiem. 1243. gadā seldžukus sakāva [[Mongoļu impērija]]s karaspēks un seldžuku valsts sāka atkal sašķelties mazākās ciltīs. Šādu brīdi veiksmīgi izmantoja [[Osmans I]], kura vadītā cilts lika pamatus vēlāk varenajai [[Osmaņu impērija]]i.

[[Osmaņu impērija]] veiksmīgi uzturēja politiskos sakarus gan ar austrumu, gan ar rietumu kultūrām visā savā 623 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā. 16. un 17. gadsimtā tā bija viena no pasaulē varenākajām politiskajām varām, kas spēja pakļaut austrumu Eiropas spēkus, iekarojot [[Balkānu pussala|Balkānus]] un [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s dienvidu daļu.

Pēc [[Osmaņu impērijas panīkums|Osmaņu impērijas panīkuma]] gadiem, impērija 1914. gadā iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Vācijas Impērija]]s pusē un tika pilnīgi sagrauta. [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] jau bija iepriekš izplānojuši sadalīt impēriju savā starpā un pēc kara tika noslēgts [[Sevras līgums]].

Kara laikā tika veikta liela visumā prokrieviski noskaņoto armēņu iznīcināšana un deportēšana no pierobežas ar Krieviju; pēc Turcijas versijas, tika īstenota plaša armēņu pārvietošana tālāk no robežas ar Krieviju un tās laikā vairāki tūkstoši gāja bojā. Turcija, būdama Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece, noraida apgalvojumu, ka tas ir bijis [[armēņu genocīds]] un uzskata, ka armēņu nāves izraisīja bads, slimības un starpkultūru nesaskaņas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6045182.stm|title=Q&A Armenian 'genocide'|work=BBC|accessdate=2006-12-29|date=2006-10-12}}</ref> Ārpus Turcijas, pēc dažādu laiku un pētnieku vērtējumiem, vispārpieņemts ir uzskats, ka šajā "pārvietošanā" un slepkavībās uz vietas bojā gāja no 600 000 līdz 1,5 miljoniem armēņu, lai gan par paša vārda "genocīds" lietošanu nav vienprātības.

=== Republika ===
{{atjaunot|valsts apvērsuma mēģinājumu 2016. gadā}}
{{Pamatraksts|Turcijas vēsture|Ataturka reformas}}
[[Attēls:Atatürk şapkasıyla selam verirken.jpg|thumb|[[Mustafa Kemals Ataturks]]]]
Sabiedroto īstenotā [[Konstantinopoles okupācija|Konstantinopoles]] un [[Izmiras okupācija]] uzreiz pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām izraisīja [[Turku nacionālā kustība|Turku nacionālās kustības]] izveidošanos.<ref name="Ottoman_Turkey" /> Sākās [[Turcijas neatkarības karš]], kura priekšgalā no turku puses bija [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] [[pašā]], kas bija pierādījis savas komandiera spējas [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]]. Kara mērķis bija nepieļaut [[Sevras līgums|Sevras līguma]] īstenošanu.<ref name="Ataturk"/> Jau 1922. gada 18. septembrī no valsts teritorijas bija padzīti visi ārvalstu spēki un radās jauna Turcijas valsts. [[11. novembris|11. novembrī]] [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] oficiāli likvidēja [[Osmaņu dinastija|sultanātu]], ar ko tika pielikts punkts [[Osmaņu impērija]]s 623 gadu ilgajai pastāvēšanai. Ar 1923. gada [[Lozannas miera līgums|Lozannas miera līgumu]] tika starptautiski atzīta Turcijas Republikas suverenitāte un jaunizveidotā valsts tika atzīta par Osmaņu impērijas mantinieci. Oficiāli republika tika proklamēta jaunajā valsts galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]], 1923. gada 29. oktobrī.<ref name="Ottoman_Turkey" />

Par pirmo republikas prezidentu kļuva Mustafa Kemals pašā, kas sāka īstenot plašu [[Ataturka reformas|reformu]] programmu, kuru nolūks bija radīt jaunu sekulāru valsti uz bijušās Osmaņu impērijas palieku pamatiem.<ref name="Ottoman_Turkey" /> Saskaņā ar likumu par uzvārdiem, Turcijas parlaments 1934. gadā Mustafa Kemalam piešķīra goda nosaukumu ''Ataturks'' ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Atatürk'', turku tēvs).<ref name="Ataturk" />

{{dat|1945|2|23||bez}} [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija pievienojās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] pusē un kļuva par pilntiesīgu [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] locekli.<ref name="Turkey_UN">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/Overview/growth.htm |title=Growth in United Nations membership (1945–2005)|publisher=United Nations|accessdate=2006-10-30|date=2006-07-03}}</ref> 1947. gadā tika izsludināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta [[Trumena doktrīna]], jo [[Grieķija|Grieķijā]] bija sākusies komunistu sacelšanās un [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja Turcijai atbrīvot tās karaspēka vajadzībām [[Turcijas jūras šaurumi|Turcijas jūras šaurumus]], kas savieno [[Melnā jūra|Melno jūru]] ar [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. Ar šo doktrīnu ASV garantēja Turcijas un Grieķijas drošību, kas izvērtās par plašu finansiālo un materiālo atbalstu.<ref name="Truman Doctrine">{{Grāmatas atsauce|title=Outposts and Allies: U.S. Army Logistics in the Cold War, 1945–1953|first=James A.|last=Huston|publisher=Susquehanna University Press|location=|year=1988|id={{ISBN|0-941664-84-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0941664848&id=ID4E3Lm8TsgC&pg=PA198&lpg=PA198&ots=Yg9KqG871J&dq=turkey+cold+war&sig=d5Xry3n-9lmlUZTnM6tpFBBtxOQ#PPA177,M1}}</ref>

Pēc tam, kad Turcija kopā ar ANO drošības spēkiem bija līdzdarbojusies [[Korejas karš|Korejas karā]], tā pievienojās [[NATO]] (1952) un kļuva par galveno šķērsli PSRS ekspansijai Vidusjūras reģionā. Pēc grieķu nacionālistu sarīkotā apvērsuma [[Kipra|Kiprā]], Turcija iebruka salā (1974), lai aizstāvētu tur dzīvojošo [[turki|turku]] tiesības. Pēc deviņiem gadiem tika izveidota [[Ziemeļkipras Turku Republika]], kuru starptautiski atzīst tikai Turcija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1021835.stm |title=Timeline: Cyprus|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-25|date=2006-12-12}}</ref>

Kad 1945. gadā bija beidzies [[vienpartijas sistēma]]s periods, daudzpartiju sistēma ienesa politiskajā dzīvē neskaitāmas nesaskaņas vairāku desmitu gadu garumā un tādēļ periods no 1960. gadiem līdz 1980. gadiem ievērojams ar vairākām bruņotām sadursmēm starp labējā un kreisā spārna politiskajiem grupējumiem. Nesaskaņas izraisīja vairākus militārus valsts apvērsumus: 1960., 1971., 1980. un 1997. g.<ref name="TRPoliticsandMilitary">{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Politics and the Military|url=https://archive.org/details/turkishpoliticsm00hale|first=William Mathew|last=Hale|publisher=Routledge, UK|year=1994|isbn= 0-4150-2455-2}}</ref> 1980. gados sāktā Turcijas ekonomikas liberalizācija ievērojami izmainīja valsts tēlu un radīja ievērojamus [[Ekonomikas izaugsme|izaugsmju]] un krīžu periodus.<ref name="80sLiberalization">{{Grāmatas atsauce|title=Economics and Politics of Turkish Liberalization|first=Tevfik F.|last=Nas|publisher=Lehigh University Press|location=|year=1992|id={{ISBN|0-934223-19-X}}}}</ref>

{{dat|1999|08|17}} 3:02 pēc vietējā laika Turcijas ziemeļrietumos bija aptuveni 7,4 [[Rihtera skala|balles]] stipra [[zemestrīce]]. Zinātnieki šo zemestrīci sauc par [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīci]]. Tās ilgums sasniedza 48 [[sekunde]]s, rezultātā nogalinot aptuveni 45 000 [[iedzīvotāji|iedzīvotājus]] un atstājot vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju bez mājām. Šī postošā zemestrīce visvairāk skāra [[Izmita]]s pilsētu.

== Valsts pārvalde un politika ==
{{Pamatraksts|Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas valsts iekārta|Turcijas konstitūcija|Turcijas tiesību sistēma}}
Turcija ir [[Prezidentāla republika|prezidentāla]], [[Demokrātija|demokrātiska]] [[republika]]. Kopš valsts dibināšanas [[1923]]. gadā, Turcijā ir nostiprinājušās spēcīgas [[Sekulārisms Turcijā|sekulārisma]] tradīcijas.<ref name="TR_Secularism">{{grāmatas atsauce|author=Ali Çarkoğlu|title=Religion and Politics in Turkey|url=http://books.google.com/books?id=t5G_zw9exMQC&pg=PP1|year=2006|publisher=Psychology Press|isbn=978-0-415-34831-7|page=}}</ref> [[Turcijas konstitūcija]] ir pamats visas valsts tiesību sistēmai un nosaka pamata principus valsts pārvaldei, kā arī ir pamats Turcijas centralizētajai un unitārajai valsts iekārtai.

Valsts galva ir [[Turcijas prezidenti|valsts prezidents]], kas līdz 2017. gadam pildīja lielā mērā reprezentatīvas funkcijas. Līdz 2007. gadam Valsts prezidentu uz septiņiem gadiem ievēlēja parlaments tikai uz vienu reizi, pēc tam - tautas balsojums uz pieciem gadiem ar tiesībām pārvēlēt to pašu cilvēku atkārtoti otrreiz. Pakāpeniski prezidenta loma pieauga, un pēc 2017. gada referenduma Turcija kļuva par prezidentālu republiku. Pašreizējais prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] amatā stājies {{dat|2014|8|28||bez}}. Viņam izdevās apiet Konstitūciju, lai 2023. gadā trešoreiz kandidētu uz prezidenta amatu, ko opozīcija uzskata par nelikumīgu.<ref>[https://bianet.org/english/politics/273383-table-of-six-legally-erdogan-cannot-run-for-a-third-term-on-may-14 Bianet. Table of Six: Legally Erdoğan cannot run for a third term on May 14]</ref> Turcijā līdz 2017. gadam varu īstenoja [[Turcijas premjeri|premjers]] un [[Turcijas Ministru kabinets|ministru kabinets]] (valdība), bet likumdevēja vara pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielajai nacionālajai asamblejai]]. Ar 2017. gadu premjerministra amats tika likvidēts un tā funkcijas nodotas prezidentam. Tiesu vara ir neatkarīga no likumdevējas un izpildu varas, bet likumu un valdības rīkojumu atbilstību konstitūcijai izvērtē Konstitucionālā tiesa. Augstākā administratīvo tiesību iestāde ir [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]], bet augstākā tiesu iestāde ir [[Turcijas Augstākā apelācijas tiesa|Augstākā apelācijas tiesa]].<ref name="TR_Constit">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|title=Turkish Constitution|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-16|date=2001-10-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070203170110/http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|archivedate=2007-02-03}}</ref>

Kopš [[1933]]. gada tiesības vēlēt ir abu dzimumu Turcijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. No [[2004. gads|2004]]. gada Turcijā bija 50 [[Turcijas politiskās partijas|reģistrētas politiskās partijas]], kas pārstāv gan galēji kreisus, gan galēji labējus uzskatus.<ref name="BYEGM_TrPolSys">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|title=Political Structure of Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-14|date=2004-08-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061005085413/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|archivedate=2006-10-05}}</ref> Konstitucionālajai tiesai ir tiesības atņemt partijai finansējumu vai izbeigt tās darbību, ja tā, pēc tiesas ieskatiem, pauž uzskatus, kas ir separātiski vai pretēji sekulārismam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1466160.stm|title=Euro court backs Turkey Islamist ban|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2001-07-31}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2850601.stm |title=Turkey's Kurd party ban criticised|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2003-03-14}}</ref>

Parlamentā 600 deputātus ievēl uz pieciem gadiem, vispārējās, proporcionālās vēlēšanās no partiju sarakstiem. Vēlēšanas notiek 88 vēlēšanu apgabalos. Lai nepieļautu sīkpartejismu un sašķeltību, partijām, lai iekļūtu parlamentā ir jāpārvar vēlēšanās 7% vēlētāju atbalsta barjera, kā dēļ mazākas partijas veido apvienības.

== Starptautiskās attiecības ==
{{Pamatraksts|Turcijas starptautiskās attiecības|Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā}}
[[Attēls:Roosevelt Inonu Churchill.jpg|thumb|[[Franklins Rūzvelts|Rūzvelts]], [[Ismets Ineni|Ineni]] un [[Vinstons Čērčils|Čērčils]] [[Otrā Kairas konference|Otrajā Kairas konferencē]] 1943. gadā.]]
Turcija ir dibinātāja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (1945), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|OSCE]] (1973) un [[G-20]] (1999).

Saskaņā ar Turcijas rietumniecisko ievirzi, tās starptautisko attiecību centrālā tēma ir attiecības ar [[Eiropa|Eiropu]]. 1949. gadā Turcija kļuva par [[Eiropas Padome]]s locekli un 1959. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Ekonomiskā Kopiena|EEK]] ([[Eiropas Savienība|ES]] priekštece) un 1963. gadā kļuva par tās asociatīvo locekli. Pēc vairāku desmitu gadu ilgām pārrunām Turcija 1987. gadā pieteicās par pilntiesīgu EEK biedru un 1992. gadā kļuva par [[Rietumu Eiropas Savienība]]s asociatīvo biedru. 1995. gadā tika panākta [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība]]s līguma parakstīšana un {{Dat|2005|10|3}} oficiāli sākās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES.<ref name="TR_EUChrono">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|title=Chronology of Turkey-EU relations|publisher=Turkish Secretariat of European Union Affairs|accessdate=2006-10-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224121529/http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|archivedate=2007-02-24}}</ref>

Tiek uzskatīts, ka ES iestāšanās process ilgs vismaz 15 gadus sakarā ar Turcijas apjomīgajiem izmēriem un viedokļu nesakritību vairākos jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[European Commission]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=2006-10-15}}</ref> Nesaskaņu starpā ir strīds ar ES dalībvalsti [[Kipra|Kipras Republiku]] sakarā ar Turcijas 1974. gada iebrukumu, kad tādā veidā Turcija vēlējās nepieļaut [[Grieķija]]s iecerēto salas aneksiju. Kopš iebrukuma Turcija neatzīst Kipras Republiku kā vienīgo suverēno varu visā salā, bet salas ziemeļos atzīst arī [[Ziemeļkipras Turku Republika|Ziemeļkipras Turku Republiku]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6170749.stm |title=Turkey's EU membership bid stalls|first=Mark|last=Mardell|authorlink=Mark Mardell|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2006-12-11}}</ref>

Svarīgs Turcijas ārpolitikas faktors ir arī vēsturiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abas valstis, baidoties no iespējamās [[Padomju Savienība|PSRS]] ekspansijas ir cieši sadarbojušās, lai to nepieļautu un Turcija 1952. gadā pievienojās [[NATO]]. Tagad, kad ir beidzies [[Aukstais karš]], Turcija, pateicoties tās ģeopolitiskajam novietojumam, ir nozīmīga attiecībās ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Turcijas teritorijā ir nozīmīgas ASV karabāzes netālu no robežas ar [[Sīrija|Sīriju]] un [[Irāka|Irāku]]. Turklāt Turcijas labās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir to padarījusi par galveno ASV partneri miera sarunās šajā reģionā. Kā atbildi uz šādu atbalstu ASV politikai Turcija ir saņēmusi spēcīgu atbalstu gan politiski, gan ekonomiski un diplomātiski. Tomēr karš Irākā šīs attiecības ir nedaudz atvēsinājis, jo Turcijā vairākums nepieļāva Turcijas līdzdalību Irākas karā un tagad Turcija cenšas nepieļaut neatkarīgas [[Kurdistāna]]s izveidošanu Irākas ziemeļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2887893.stm |title=Turkey's fears of Kurdish resurgence|first=Pam |last=O'Toole|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2003-03-26}}</ref> ASV nespēja apturēt kurdu teroristu darbību Irākas ziemeļos izraisīja Turcijas parlamenta balsojumu, ar kuru [[2007. gads|2007]]. gadā tika atļauta Turcijas karaspēka karadarbība Irākas ziemeļos.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7049348.stm BBC: Turkish MPs back attacks in Iraq]</ref>

Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma vairākas [[turki]]em radniecīgo [[tjurki|tjurku]] valstis atguva neatkarību un tas dod iespēju Turcijai nostiprināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Centrālāzijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Foreign Policy In Post Cold War Era|first=Idris|last=Bal|publisher=Universal Publishers|location=|year=2004|isbn= 1-5811-2423-6|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1581124236&id=vDzjkrTDKjYC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=5PdqmRoyEn&dq=turkey+cold+war&sig=XoCrRT0pN70sZn6zvtnpdBF0HWw#PRA1-PA291,M1}}</ref> Labo attiecību rezultātā ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] tika īstenots vairāku miljardu vērts naftas un gāzes vada projekts Baku–Tbilisi–Džejhana. Tomēr robeža starp Turciju un [[Armēnija|Armēniju]] joprojām palikusi slēgta, kopš tā okupēja azeru apdzīvoto teritoriju [[Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas karā]].<ref>[http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2006/78799.htm U.S. Department of State: Country Report on Human Rights Practices in Armenia: Respect for Human Rights. Section 1, a.]</ref> Ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka Turcija neatzīst armēņu genocīdu 20. gadsimta sākumā. Šāds pats vēsturisks konflikts Turcijas traucē arī attiecībās ar Grieķiju, jo arī Turcijas grieķu iedzīvotāji tolaik tika pakļauti slepkavošanām un deportācijām, īpaši Turcijas neatkarības kara laikā.

=== Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības ===
Turcijas un [[Latvija]]s attiecības sākās 1925. gadā un Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref name="LR_ĀM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija/ |title=Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija: Latvijas un Turcijas attiecības |access-date={{dat|2008|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090615024714/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija }}</ref> Diplomātiskās attiecības pēc Latvijas okupācijas tika atjaunotas {{Dat|1991|9|3}} un Turcijas vēstniecība [[Rīga|Rīgā]] tika atklāta {{Dat|2005|9|25}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |title=Turcijas vēstniecība: Par vēstniecību |access-date={{dat|2009|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110727024432/http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |archivedate={{dat|2011|07|27||bez}} }}</ref> Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu [[NATO]] un pēc Latvijas iestāšanās Turcijas gaisa spēki no 2006. gada [[1. aprīlis|1. aprīļa]] līdz [[1. augusts|1. augustam]] veica Latvijas gaisa telpas patrulēšanu. 2005. gadā valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja Latvijas vēstniecību [[Ankara|Ankarā]].<ref name="LR_ĀM" /> Latviju oficiālās vizītēs ir apmeklējuši no Turcijas vairāki valsts iestāžu darbinieki, vadītāji, parlamenta locekļi un ministri.<ref name="LR_ĀM" />

== Bruņotie spēki ==
{{Pamatraksts|Turcijas bruņotie spēki}}
[[Turcijas bruņotie spēki]] sastāv no [[Turcijas Sauszemes spēki|sauszemes spēkiem]], [[Turcijas jūras spēki|jūras spēkiem]] un no [[Turcijas gaisa spēki|gaisa spēkiem]]. [[Turcijas žandarmērija]] un [[Turcijas krasta apsardze]] miera laikā ir pakļautas Iekšlietu ministrijai, bet kara apstākļos to komandē sauszemes un gaisa spēku komandieri.<ref name="TSK_Organisation">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|title=Turkish Armed Forces Defense Organization|author=Turkish General Staff|authorlink=Turkish Armed Forces|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-15|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071002051620/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|archivedate=2007-10-02}}</ref>

Turcijas bruņotie spēki ir otra lielākā [[NATO]] armija (pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ar 1.043.550 kareivjiem.<ref name="Economist Intelligence Unit p.23">Economist Intelligence Unit:Turkey, p.23 (2005)</ref> Katram veselam heteroseksuālam vīriešu dzimuma pilsonim jāpilda obligātais militārais dienests, kura ilgums ir atkarīgs no iesauktā izglītības un dienesta vietas. Homoseksuāli vīrieši var atteikties pildīt obligāto militāro dienestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unhcr.org/home/RSDCOI/3c1622484.pdf |title=Turkey/Military service|author=United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR), Directorate for Movements of Persons, Migration and Consular Affairs - Asylum and Migration Division|authorlink=United Nations High Commissioner for Refugees|publisher=UNHCR|format=PDF|accessdate=2006-12-27|date=jūlijā 2001}}</ref>

[[Attēls:TCG Gazi’antep.jpg|thumb|left|Turcijas G klases fregate ''TCG Gazi`antep'' (F 490).]]

1998. gadā Turcija sāka ieviest bruņoto spēku modernizācijas programmu uz desmit gadiem par aptuveni 31 miljardu ASV dolāru, iepērkot jaunus [[tanks|tankus]], [[reaktīvā lidmašīna|reaktīvās lidmašīnas]], [[helikopters|helikopterus]], [[zemūdene]]s, [[kara kuģis|kara kuģus]] un [[šaujamierocis|šaujamieročus]].<ref>Economist Intelligence Unit:Turkey, p.22 (2005)</ref> Turcija ir 3. līmeņa dalībniece [[F-35 Lightning II|Joint Strike Fighter]] (JSF) programmā, piedaloties jaunas paaudzes cīņas vienības radīšanā, kuras iniciatore ir ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417 |title=DoD, Turkey sign Joint Strike Fighter Agreement|author=US Department of Defense|authorlink=US Department of Defense|publisher=US Department of Defense|accessdate=2006-12-27|date=2002-07-11}}</ref>

Kopš [[1950]]. gada Turcija piedalās ANO un NATO starptautiskajās misijās, ieskaitot miera uzturēšanas misijas [[Somālija|Somālijā]] un bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīs, kā arī sniedza atbalstu koalīcijas spēkiem [[Pirmais līča karš|Pirmajā līča karā]]. Turcijai ir 36.000 liels karaspēks [[Ziemeļkipras Turku Republika|Ziemeļkipras Turku Republikā]] un atsevišķas vienības [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref name="Economist Intelligence Unit p.23"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|title=Brief History of ISAF|author=Turkish General Staff|authorlink=Turkish Armed Forces|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-16|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061007040912/http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|archivedate=2006-10-07}}</ref> Sākoties [[Izraēlas-Libānas konflikts (2006)|Izraēlas-Libānas konfliktam]], Turcija piedalās ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā ar 700 kareivju lielu sauszemes spēku vienību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/6069126.stm |title=Turkish troops arrive in Lebanon|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-14|date=2006-10-20}}</ref>

[[Turcijas bruņoto spēku ģenerālštāba komandieris|Turcijas ģenerālštāba komandieri]] ieceļ valsts prezidents, bet par savu darbību viņš atskaitās premjeram. Parlamenta priekšā par valsts drošību ir atbildīga Ministru padome. Tiesības pasludināt karu vai sūtīt bruņotos spēkus uz citām valstīm ir vienīgi parlamentam.<ref name="TSK_Organisation" /> Pašreizējais ģenerālštāba komandieris ir ģenerālis Jašars Bujukanits, kas amatu pārņēma no ģenerāļa Hilmi Ēzkēka 2006. gada [[26. augusts|26. augustā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5294438.stm |title=Turkish general vows to rout PKK|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-08|date=2006-08-26}}</ref>

Turcijas bruņotiem spēkiem ir ļoti liela nozīme arī valsts iekšpolitikā, jo armiju vēsturiski uzskata par valsts sekulārās demokrātijas garantu.<ref name="YAHOOTURKEY"/> Pēdējo desmitgažu laikā bruņotie spēki ir ar varu pārtraukuši vairāku valdību darbību, jo ir bijužas pamatotas aizdomas, ka valdība neievēro konstitūcijā noteiktos [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] principus.<ref name="YAHOOTURKEY">''[http://news.yahoo.com/s/nm/turkey_military_secularism_dc Turkey's army defends secularism ahead of elections]{{Novecojusi saite}}''- [[Yahoo! News]], Monday 27 augustā 2007</ref>

== Administratīvais iedalījums ==
{{Pamatraksts|Turcijas administratīvais iedalījums|Turcijas pilsētu uzskaitījums}}
{{Turcijas provinču karte|float=right}}
Turcijas galvaspilsēta ir [[Ankara]]. Turcijas teritorija administratīvi ir iedalīta 81 ilā ([[turku valoda|turku valodā]]: ''iller'', vsk. ''il''), un tie katrs atrodas kādā no septiņiem reģioniem (turku valodā: ''bölgeler'', vsk. ''bölge''). Reģions nav administratīva teritorija, jo tiek lietots tikai statistikas nolūkos. Katrs ils ir iedalīts rajonos (turku valodā: ''ilçeler'', vsk. ''ilçe'') un pavisam ir 923 rajoni.

Parasti ila nosaukums ir tāds pats kā ila galvaspilsētai un šis nosaukums ir arī ap galvaspilsētu esošajam rajonam, izņemot [[Hatajas ils|Hatajas ilu]] (galvaspilsēta [[Antakja]]), [[Kodžaeli ils|Kodžaeli ilu]] ([[Izmita]]) un [[Sakarjas ils|Sakarjas ilu]] ([[Adapazari]]). Pēc iedzīvotāju skaita lielākie ili ir: [[Stambula]] (vairāk kā 12 milj.), [[Ankaras ils|Ankara]] (vairāk kā 4,4 milj.), [[Izmiras ils|Izmira]] (vairāk kā 3,7 milj.), [[Bursas ils|Bursa]] (vairāk kā 2,4 milj.), [[Adanas ils|Adana]] (varāk kā 2 milj.) un [[Konjas ils|Konja]] (vairāk kā 1,9 milj.).

Lielākā pilsēta ir pirms republikas proklamēšanas bijusī galvaspilsēta [[Stambula]] un tā ir arī valsts finanšu, saimnieciskās darbības un kultūras centrs. Citas ievērojamākās pilsētas ir [[Izmira]], [[Bursa]], [[Adana]], [[Trabzona]], [[Malatja]], [[Gaziantepa]], [[Erzuruma]], [[Kajseri]], [[Kodžaeli]], [[Konja]], [[Mersina]], [[Eskišehira]], [[Dijarbakira]], [[Antalja]] un [[Samsuna]]. Lielākā daļa Turcijas iedzīvotāju (70,5%) dzīvo pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population living in cities|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}</ref> Valstī 18 pilsētās iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu miljonu un 21 pilsētā — 1 milj. līdz 500 tūkstoši. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus 70 Turcijas pilsētās.

== Tautsaimniecība ==
{{Pamatraksts|Turcijas ekonomika}}

Turciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj attīstīto valstu sarakstā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html |title=CIA World Factbook: Developed Countries (DCs) |access-date={{dat|2008|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170121034019/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html }}</ref> un tā ir [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] un [[G-20]] dibinātāja.

Kopš Turcija ir republika, tās ekonomika ir bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un tiešās ārvalstu investīcijas. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers [[Turguts Ezals]]. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku.<ref name="80sLiberalization"/> Reformu rezultātā notika strauja izaugsme, kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/422653.stm |title=Turkish quake hits shaky economy|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=1999-08-17}}</ref> un 2001. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/1800869.stm |title='Worst over' for Turkey|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2002-02-04}}</ref> Tā rezultātā IKP pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTTURKEY/Resources/361616-1144320150009/Labor_C2.pdf |title=Turkey Labor Market Study|author=World Bank|authorlink=World Bank|publisher=World Bank|format=PDF|accessdate=2006-12-10|date=2005}}</ref> Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=OECD Reviews of Regulatory Reform - Turkey: crucial support for economic recovery : 2002|publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development|location=|year=2002|id={{ISBN|92-64-19808-3}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN9264198083&id=ufYU_fR7mLgC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=xxhe4iYB7B&dq=Turkey&sig=5WqjRxHbjn4ObFDJc_sQKuIB2sg#PPP1,M1}}</ref>

Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra [[Kemals Dervišs|Kemala Derviša]] reformām, tika samazināta inflācija līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija ir padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.<ref name="TR_Eco">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/6103008.stm |title=Robust economy raises Turkey's hopes|author=Jorn Madslien|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-11-02}}</ref>

[[Attēls:Esenboga terminal.jpg|thumb|left|400px|[[Esenboas starptautiskā lidosta]] [[Ankara|Ankarā]]]]
2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5%<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/english/SONIST/GSMH/111206.doc |title=GNP and GDP as of septembrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|format=DOC|accessdate=2006-12-11|date=2006-12-11}}</ref> un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Turcijas ekonomikā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad ekonomikā lielāko lomu spēlē industrializētie rajoni ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%.<ref name="WorldBank_TRStat" /> Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts ekonomikas sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja 24.124.501 cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=3852067 |title=Tourism statistics for 2005|author=Anadolu Agency (AA)|authorlink=Anadolu Agency|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-10|date=2006-01-27}}</ref> Citi svarīgākie Turcijas ekonomikas virzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība.

Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. {{Dat|2005|1|1}} vecās [[turku lira]]s (TL) tika aizstātas ar [[Jaunā turku lira|jaunajām turku lirām]] (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = 1.000.000 TL).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4137469.stm |title=Turkey knocks six zeros off lira|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-12-31}}</ref> Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%.<ref name="WorldBank_TRStat">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|title=Data and Statistics for Turkey|author=World Bank|authorlink=World Bank|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-10|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061130105806/http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|archivedate=2006-11-30}}</ref> Ar IKP 5.062 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē.

[[Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg|thumb|Pazemes funikulieris [[Stambula|Stambulā]]]]
Turcijas galvenie tirdzniecības partneri:
* [[Eiropas Savienība]] (eksports 59%; imports 52%);<ref name="TSI_ForeignTrade2006">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc|title=Foreign Trade Statistics as of oktobrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2006-11-30|archive-date=2008-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080910034313/http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc}}</ref>
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]];
* [[Krievija]];
* [[Japāna]].

Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība|muitas savienība ar ES]], kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www-wds.worldbank.org/external/default/WDSContentServer/WDSP/IB/2006/05/03/000016406_20060503112446/Rendered/PDF/wps3908.pdf |title=Turkey's evolving trade integration into Pan-European markets|author=Bartolomiej Kaminski|author2=Francis Ng|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-27|date=2006-05-01}}</ref> 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus.<ref name="TSI_ForeignTrade2006" /> 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/5706676.asp?m=1&gid=112&srid=3429&oid=5 |title=Exports for 2006 stand at 85.8 billion USD|author=Turkish Exporters Assembly|authorlink=|work=Hürriyet|accessdate=2007-01-01|date=2007-01-01}}</ref> Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://english.peopledaily.com.cn/90001/90778/90858/90863/6331298.html |title=Turkey puts 2008 export target at 125 bln dollars|author= Xinhua |authorlink=peopledaily |work=peopledaily |accessdate=2008-01-02|date=2008-01-02}}</ref>

Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamām ārvalstu investīcijām, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt investīcijas 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|title=Foreign Direct Investments in Turkey by sectors|author=Central Bank of the Republic of Turkey|authorlink=Central Bank of the Republic of Turkey|publisher=Central Bank of Turkey|accessdate=2008-01-15|date=2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216013331/http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telekomunikācijās ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu investīciju apjomīgāku pieplūdumu.<ref name="TR_Eco" />

21. gadsimta 20. gadu sākumā Turcijas finanses un ekonomika izrādījās krīzē, kuru radīja vairāki faktori - [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmijas]] dēļ noteiktie ierobežojumi, Turcijas atkarība no ārējām izejvielām un nestandarta finansu politika.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm|title=Почему валюта Турции рухнула после переизбрания Эрдогана|website=© TURAN NEWS AGENCY|access-date=2023-06-10|language=ru}}</ref> Turcijas Centrālā banka un prezidents Erdogans bažījās, ka augstas procentu likmes Turcijas apstākļos, pretēji parastajai praksei, paaugstinās inflāciju, un no 2021. līdz 2023. gadam likmes tika samazinātas no 19 uz 8,5%.<ref name=":0" /> Plāns nenostrādāja, un 2022. gadā inflācija sasniedza 85%. Līdz rekordzemam līmenim kritās arī [[Jaunā Turcijas lira|Turcijas liras]] kurss pret dolāru, kas no izejvielu importa atkarīgajā valstī pasteidzināja cenu kāpumu uz visu. 2023. gadā finansu stāvokli pasliktināja postošā [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]], kuras postījumus lielā mērā pastiprināja valdības pirms tam pieņemtie celtniecības drošības normu atvieglojumi. Šā paša gada pavasarī notika prezidenta vēlēšanas, kurās Erdoganam, lai gūtu uzvaru, nācās iztērēt lielu daļu valūtas rezervju liras kursa noturēšanai.<ref name=":0" /> Pēc vēlēšanām atsākās liras kursa lejupslīde, tomēr tika nomainīts finansu ministrs un Centrālās bankas vadītājs, un jaunie vadītāji, atšķirībā no iepriekšējiem, pazīstami kā tradicionālās finansu politikas piekritēji.<ref name=":0" />

== Ģeogrāfija un klimats ==
{{Pamatraksts|Turcijas ģeogrāfija}}
[[Attēls:Oludeniz.jpg|thumb|left|[[Ēlīdeniza]] (turku: ''Ölüdeniz'') netālu no [[Fethijes]] [[Turcijas rivjēra|Turcijas rivjērā]] (Vidusjūras piekraste, kas tiek izmantota kūrortiem)]] 
Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600&nbsp;km gara un 800&nbsp;km plata un tā ir līdzīga taisnstūrim.<ref name="USLC_TRGeo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://countrystudies.us/turkey/18.htm |title=Geography of Turkey|author=US Library of Congress|authorlink=US Library of Congress|publisher=US Library of Congress|accessdate=2006-12-13|date=}}</ref> Turcijas teritorija, ieskaitot ūdenskrātuves, aizņem 783 562 kvadrātkilometrus,<ref>[http://unstats.un.org/unsd/demographic/products/dyb/DYB2004/Table03.pdf UN Demographic Yearbook, accessed April 16, 2007]</ref> no kuriem 755 688 m² atrodas [[Āzija|Āzijā]] ([[Anatolija]]), bet 23 764 m² — [[Eiropa|Eiropā]].<ref name="USLC_TRGeo" /> Tādēļ Turciju uzskata par [[Starpkontinentāla valsts|starpkontinentālu valsti]]. Turcija pēc teritorijas platības ir 37. lielākā pasaulē un tās platība ir līdzīga [[Francija]]s un [[Lielbritānija]]s teritoriju summai. Turciju no trīs pusēm apskalo jūras: rietumos — [[Egejas jūra]], ziemeļos — [[Melnā jūra]] un dienvidos — [[Vidusjūra]]. Turcijas teritorijā — ziemeļrietumos atrodas [[Marmora jūra]].<ref name="TRGeo_TRMinistryTourism" />

Turcijas Eiropas daļa ziemeļrietumos ir [[Austrumu Trāķija]], kas robežojas ar [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]]. Valsts teritoriju Āzijā — Anatoliju (arī Mazāzijas pussala) starp Kēroglu (turku: ''Köroğlu'') un Melnās jūras austrumu piekrastes kalnu grēdas — [[Taura kalni]]em, veido augsta centrālā ieplaka ar šauriem piekrastes līdzenumiem. Līdzenumi ir iztekas vieta tādām upēm kā [[Eifrata]], [[Tigra]] un [[Araksa]]. Te atrodas [[Vanas ezers]] un Āgri kalns (turku: ''Ağrı'', arī [[Ararats]]), kas ir augstākā Turcijas virsotne — 5.165 m.<ref name="TRGeo_TRMinistryTourism" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://earthobservatory.nasa.gov/Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=4996|title=Mount Ararat (Ağrı Dağı), Turkey|author=NASA - Earth Observatory|authorlink=Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|publisher=NASA|accessdate=2006-12-27|date=2001|archive-date=2006-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20061010220340/http://earthobservatory.nasa.gov///Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=4996}}</ref>

Ģeogrāfiski Turcija ir iedalīta septiņos reģionos: [[Marmora jūras reģions]], [[Egejas jūras reģions]], [[Melnās jūras reģions]], [[Centrālās Anatolijas reģions]], [[Austrumu Anatolijas reģions]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģions]]. Anatolijas nelīdzenā ziemeļu daļa, kas stiepjas gar [[Melnā jūra|Melno jūru]], veido šauru un garu jostu. Tā sastāda aptuveni vienu sesto daļu no Turcijas sauszemes teritorijas. Tālāk uz dienvidiem un austrumiem teritorija veidojas arvien līdzenāka.<ref name="TRGeo_TRMinistryTourism">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turizm.net/turkey/info/geography.html |title=Geography of Turkey|author=Turkish Ministry of Tourism|authorlink=|publisher=Turkish Ministry of Tourism|accessdate=2006-12-13|date=2005}}</ref>

[[Attēls:MountArarat.jpg|thumb|Āgri kalns ([[Ararats]]) ir Turcijas augstākā virsotne — 5165 m]]
Turcijas daudzveidīgā teritorija ir sarežģītu zemes [[Plātņu tektonika|plātņu]] kustību rezultāts, kas radies tūkstošiem gadu gaitā. Tādēļ mūsdienās arī te ir raksturīgi nelieli pazemes grūdieni un [[vulkāns|vulkānu]] izvirdumi. Pateicoties zemes plātņu lūzuma vietām, ir izveidojušies [[Bosfors]] un [[Dardaneļi]], kā arī visa [[Melnā jūra]]. Turcijas ziemeļos visas valsts garumā ir plātņu [[lūzuma josla]], un 1999. gadā notika pēdējā lielākā zemestrīce, kuru dēvē par [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīci]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usc.edu/dept/civil_eng/structural_lab/eq-rp/seismicity.html|title=Brief Seismic History of Turkey|author=|authorlink=|publisher=University of South California, Department of Civil Engineering|accessdate=2006-12-26|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090312064813/http://www.usc.edu/dept/civil_eng/structural_lab/eq-rp/seismicity.html|archivedate=2009-03-12}}</ref>

Turcijā valda Vidusjūrai raksturīgs klimats, kam raksturīgas karstas un sausas vasaras, bet izteiktas un aukstas ziemas. Kalni, kas izvietojas tuvu krastam, aizkavē Vidusjūras ietekmes izplešanos tālāk iekšzemē un tādēļ nodrošina valsts vidienē kontinentālu klimatu ar izteiktiem gadalaikiem. Anatolijas vidienei ir raksturīgas krasas laikapstākļu pārmaiņas. Centrālajā līdzenumā ir vērojamas īpaši spēcīgas un izteiktas ziemas. Gaisa temperatūra šajos rajonos var sasniegt no -30&nbsp;°C līdz pat -40&nbsp;°C kalnu apvidos, kur zemi sniegs klāj 120 dienas gadā. Rietumu daļā ziemas temperatūra parasti ir nedaudz zemāka par 1&nbsp;°C. Vasaras ir karstas un sausas, bet gaisa temperatūra dienā ir virs 30&nbsp;°C.

Gadā vidēji nokrišņu daudzums sasniedz 400&nbsp;mm. Sausākie reģioni ir Konjas līdzenums un Malatjas līdzenums, kur gada nokrišņu daudzums nepārsniedz 300&nbsp;mm. Mitrākais laiks ir decembrī, bet sausākais — jūlijā un augustā.

Ziemeļos ir mērens jūras klimats ar spēcīgiem nokrišņiem. Ziemā vidējā gaisa temperatūra ir apmēram 10&nbsp;°C, vasarā tā nepārsniedz 23&nbsp;°C. Laiks ir mākoņains un lietains. Vidējais nokrišņu daudzums gadā: 1.000 – 2.500&nbsp;mm.

Pēdējos gados nokrišņu daudzums un vēja stiprums ir palielinājies un ir izraisījis plūdus un zemes nogruvumus. Tiek apdraudētas neskaitāmās mājiņas, kas celtas stāvajās nogāzēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.meteor.gov.tr/2006/english/eng-climateofturkey.aspx|title=Climate of Turkey|author=Turkish State Meteorological Service|authorlink=Turkish State Meteorological Service|publisher=Turkish State Meteorological Service|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070110140758/http://www.meteor.gov.tr/2006/english/eng-climateofturkey.aspx|archivedate=2007-01-10}}</ref>

== Iedzīvotāji ==
{{Pamatraksts|Turki|Sekulārisms Turcijā}}

2007. gadā Turcijā bija 70,5 miljoni iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir 1,04%. Vidējā Turcijas apdzīvotība (iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru) ir 92; lauku rajonos viszemākā apdzīvotība ir 11 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet visapdzīvotākajā [[Stambulas ils|Stambulas ilā]] — 2.420 cilvēki uz kvadrātkilometru. Turcijas pilsētās dzīvo 70,5% no visiem iedzīvotājiem. Aptuveni puse iedzīvotāju ir jaunāki par 28 gadiem, bet cilvēki darbspējīgā vecumā, t.i. 15-64 gadus veci ir 66,5% no visiem iedzīvotājiem. Vecumā līdz 14 gadiem ir 26,4% iedzīvotāju, bet virs 65 gadiem — 7,1%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population statistics in 2007|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}</ref> Saskaņā ar Turcijas oficiālo statistiku, 2005. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68,9 gadi un sieviešu — 73,8 (vidējais — 71,3).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|title=Life expectancy has increased in 2005 in Turkey|author=Anadolu Agency (AA)|authorlink=Anadolu Agency|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-09|date=2006-12-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070828074958/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|archivedate=2007-08-28}}</ref>

Vecumā no 6 līdz 15 gadiem pamatizglītība ir bezmaksas un obligāta. Izglītotības īpatsvars pavisam ir 87,4% (vīriešiem 95,3%, sievietēm 79,6%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|title=Population and Development Indicators - Population and education|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061114092430/http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|archivedate=2006-11-14}}</ref> Izglītības zemais līmenis saistīts ar to, ka valsts dienvidaustrumos, kur pārsvarā dzīvo arābi un kurdi, joprojām ļoti svarīgas ir feodālās tradīcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/3753582.stm |title=Turkish girls in literacy battle|author=Jonny Dymond|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18}}</ref>

Turcijas konstitūcijas 66. pants nosaka, ka ''turks'' ir jebkurš, kas „saistīts ar Turcijas valsti pilsonībā.” Līdz ar to, vārdam ''turks'' ir divējāda nozīme — ar to var tikt apzīmēts Turcijas pilsonis, kā arī piederošais turku tautībai. Turcijā citas lielākās minoritātes ir [[kurdi]], [[adigi]], [[zazi]], [[čigāni]], [[arābi]] un trīs oficiāli atzītās minoritātes (saskaņā ar [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]) — [[grieķi]], [[armēņi]] un [[ebreji]]. Lielākā minoritāte ir [[kurdi]], kas ir atšķirīgas etniskās izcelsmes iedzīvotāji, galvenokārt Turcijas dienvidaustrumos. Turcijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka kurdi nav minoritāte, bet no turku nācijas neatdalāms elements.<ref>Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai: [http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 NATO valsti Turciju ceļā uz ES nebiedē latiņa, bet nenoteiktība 2008.03.03] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090630113252/http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 |date={{dat|2009|06|30||bez}} }}</ref> Minoritātes, izņemot oficiālās, nebauda kādas īpašas privilēģijas un, sakarā ar to, ka vārdam ''minoritāte'' Turcijā ir ļoti emocionāla pieskaņa, šo minoritāšu kultūra tiek iespējami sapludināta ar kopējo valsts kultūru. Neskatoties uz to, ka valsts kultūra ir diezgan vienveidīga, pastāv atšķirības, saskaņā ar dažādām turku senajām tradīcijām. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju iedalījumu, jo Turcijas statistikā netiek vākti un apkopoti dati par cilvēku tautību un reliģisko piederību.<ref name="Turkey_Ethnic_groups">{{Grāmatas atsauce|title=The other languages of Europe: Demographic, Sociolinguistic and Educational Perspectives|first=Guus|last=Extra|author2=Gorter, Durk|publisher=Multilingual Matters|location=|year=2001|id={{ISBN|1-85359-509-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1853595098&id=hvmy_skUPNYC&pg=RA1-PA422&lpg=RA1-PA422&ots=2bxjbJbuzM&dq=%22ethnic+groups+in+turkey%22&sig=gsODCAuvT1TRupKgZBsVDZf-oDE#PRA1-PA421,M1}}</ref>

Sakarā ar lielo darbaspēka trūkumu Eiropā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], ievērojams skaits turku devās strādāt uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Vāciju). Tā Eiropā izveidojās liels daudzums turku emigrantu un tika izveidotas lielas diasporas. Mūsdienās arī pati Turcija ir galamērķis daudziem emigrantiem. Uz Turciju pārceļas liels skaits iedzīvotāju no citām islāma valstīm, jo Turcija ir ES kandidātvalsts un tā viņi varēs iekļūt Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.migrationinformation.org/Feature/display.cfm?id=176 |title=Turkey: A Transformation from Emigration to Immigration|first=Kemal|last= Kirişçi|publisher=Center for European Studies, Bogaziçi University|accessdate=2006-12-26|date=novembrī 2003}}</ref>

Vienīgā oficiālā valsts valoda visā Turcijas teritorijā ir [[turku valoda]]. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju valodām tādu pašu iemeslu dēļ, kāds minēts augstāk par reliģiju un tautību.<ref name="Turkey_Ethnic_groups" /> Tomēr oficiālā valsts televīzija [[TRT]] raida arī dažos citos dialektos un [[arābu valoda|arābu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[zazu valoda|zazu]], [[čerkesu valoda|čerkesu]] un [[kurdu valoda|kurdu]] valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|title=Historical background of radio and television broadcasting in Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|authorlink=|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-08-10|date=2003|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060830170539/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|archivedate=2006-08-30}}</ref>

Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju uzskatāmi par [[musulmaņi]]em,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf |title=Social values, Science and Technology |date=jūnijā 2005 |language=English |format=PDF |accessdate=2006-12-19 |publisher=[[Eurobarometer]]}}</ref> no kuriem vairāk kā 75% pieder [[sunnīti]]em. Aptuveni 20% no musulmaņiem pieder [[šiīti|šiītu]] [[alevītu]] virzienam.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Alevis in Turkey: The Emergence of a Secular Islamic Tradition|first=David|last=Shankland|publisher=Routledge (UK)|location=|year=2003|id={{ISBN|0-7007-1606-8}}|url= http://books.google.com/books?vid=ISBN0700716068&id=lFFRzTqLp6AC&pg=PP1&lpg=PP1&dq=Religion+in+Turkey&sig=qrG576JrBxJ4LIBqD-41ALytcAI#PPP1,M1}}</ref> Populārā hanafītu sunnītu skola tiek atbalstīta arī no valsts puses ar Reliģisko lietu ministrijas palīdzību (turku: ''Diyanet İşleri Başkanlığı'') un tai pakļautas visas mošejas un reliģiskie darbinieki. Pārējie iedzīvotāji ir [[Kristietība|kristieši]] (galvenokārt grieķu pareizticīgie, armēņu apustuliskie un sīriešu pareizticīgie), [[Jūdaisms|jūdaisti]] un [[jezidisti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|title=Turkey - A Brief Profile|author=United Nations Population Fund|authorlink=United Nations Population Fund|publisher=United Nations Population Fund|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070719103604/http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|archivedate=2007-07-19}}</ref>

Turcijā ir ļoti spēcīga sekulārsima kustība un ideju aizstāvība. Neskatoties uz to, ka valsts neatbalsta kādu konkrētu reliģiju, tā pastāvīgi uzrauga reliģisko organizāciju darbību. Konstitūcija garantē valsts iedzīvotāju tiesības brīvi izvēlēties reliģiju un reliģiskās institūcijas aizsargā likums. Konstitūcija aizliedz reliģiskajām organizācijām iesaistīties valsts lietu risināšanā un politikā (piemēram organizējot partiju), kā arī ir aizliegta reliģisko skolu darbība. Nevienai partijai nav atļauts atbalstīt kādu konkrētu reliģiju vai paust kādas ticības uzskatus, bet atsevišķas konservatīvas partijas cenšas to darīt.<ref name="TR_Secularism" /> Turcijā ar likumu ir aizliegts ēkās, kurās atrodas valsts iestādes, skolas un universitātes, valkāt ''hidžabu'' (lakatu) un citus ticību apliecinošus vai reliģijai raksturīgus apģērbus vai to elementus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5414098.stm |title=The Islamic veil across Europe|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-13|date=2006-11-17}}</ref> Likuma atbilstību universālajām cilvēka tiesībām apstiprina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Lejlas Šahinas prasībā pret Turciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=3&portal=hbkm&action=html&highlight=Sahin%20%7C%20Turkey&sessionid=11294215&skin=hudoc-en |title=Leyla Şahin v. Turkey|author=European Court of Human Rights|authorlink=European Court of Human Rights|publisher=ECHR|accessdate=2006-11-30|date=2005-11-10}}</ref>

{{Turcijas lielākās pilsētas}}

== Kultūra ==
{{Pamatraksts|Turcijas kultūra|Turcijas mediji}}
[[Attēls:Orhan Pamuk 2009 Shankbone.jpg|thumb|upright|[[Orhans Pamuks]], 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvējs]]
[[Attēls:Whirlingdervishes.JPG|thumb|left|[[Sūfiji|Sūfiju]] [[Mevlevī|derviši]]]]
Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir [[tjurki|tjurku]], [[Anatolija]]s, [[Osmaņu impērijas kultūra|osmaņu]] ([[grieķi|grieķu]]-[[romieši|romiešu]] un [[islāms|islāma]] kultūras sajaukums) un [[Rietumu kultūra|Rietumu]] kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar [[Osmaņu impērija]]s rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās. Šāds kultūru sajaukums veidojies turku migrācijas laikā no Centrālāzijas uz Rietumiem, turkiem sastopoties ar citām kultūrām.<ref name="TR_culture" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|title=Turks - A Journey of a Thousand Years: 600–1600|author=Royal Academy of Arts|authorlink=Royal Academy of Arts|publisher=Royal Academy of Arts|accessdate=2006-12-12|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070218095819/http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|archivedate=2007-02-18}}</ref> Tā kā Turcija ir veiksmīgi pārtapusi no agrākās reliģiskās [[Osmaņu impērija]]s par modernu nācijas valsti, kurā strikti nodalīta valsts un reliģija, radušās izteiktas mākslas izpausmes metodes. Republikas pirmajos gados valdība ievērojamus līdzekļus ieguldīja lietišķajā mākslā, muzejos, teātros un arhitektūrā. Sakarā ar to, ka jaunās turku identitātes noteikšanā ievērojamu lomu spēlēja vairāki vēsturiski apstākļi, turku kultūra ir „modernizācijas” un rietumnieciskuma centienu produkts, kas tiek kombinēts ar nepieciešamību saglabāt tradicionālās reliģiskās un vēsturiskās vērtības.<ref name="TR_culture">{{Grāmatas atsauce|title=Social Theory and Later Modernities: The Turkish Experience|first=İbrahim|last=Kaya|publisher=Liverpool University Press|location=|year=2003|id={{ISBN|0-85323-898-7}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0853238987&id=0Iy7pJBRgjYC&pg=PA58&lpg=PA58&dq=Turkish+culture&sig=vfMN32AjbkM6idjKsbT7JR4zfWg#PPA49,M1}}</ref>

[[Turcijas mūzika]] un [[Turcijas literatūra|literatūra]] ir izcils paraugs dažādu kultūru sajaukumam. Turcijā ir populāri dažādi mūzikas žanru veidi: no [[arabeskas mūzika|arabeskas]] līdz [[turku hip-hops|hip-hopam]], un mūsdienu Turcijas mūzikas žanru veidošanās pamatā ir Centrālāzijas turku, islāma un eiropiešu tradīciju apvienojums, kas radās [[Osmaņu impērija]]s un islāma saskarē ar [[Eiropa|Eiropu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|title=The Ottoman music|author=Cinuçen Tanrıkorur|authorlink=Cinuçen Tanrıkorur|publisher=www.turkmusikisi.com|accessdate=2006-12-12|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215165158/http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|archivedate=2006-12-15}}</ref> Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā turku literatūru ietekmēja [[persiešu literatūra|persiešu]] un [[arābu literatūra]], bet impērijas pastāvēšanas pēdējos gados izteiktāka kļuva turku tautiskā un rietumu literatūras ietekme. Kultūru sajaukums dažkārt tiek arī īpaši dramatizēts, piemēram, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvēja [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] darbā minētajā „kultūru sadursmes un saplūšanas jaunie simboli”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6044192.stm |title=Pamuk wins Nobel Literature prize|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-10-12}}</ref>

[[Attēls:Dolmabahçe Palace (cropped).JPG|left|thumb|[[Dolmabahčes pils]] Stambulā]]

Vairāku gadsimtu ilgo unikālo tradīciju sajaukumu apliecina arī Turcijā esošie arhitektūras elementi. Papildus tradicionālajiem [[bizantiešu arhitektūra]]s elementiem, kas atrodami visā Turcijas teritorijā, ir saglabājušies daudzi [[osmaņu arhitektūra]]s paraugi, kas attēlo vietējo un islāma tradīciju sajaukumu visās bijušās Osmaņu impērijas teritorijās. Turcijas arhitektūru kopš 18. gadsimta stipri ietekmējusi rietumu kultūra un tas redzams vairākos paraugos: [[Sultāna Ahmeda mošeja]] un [[Dolmabahčes pils]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A History of Ottoman Architecture|first=Godfrey|last=Goodwin|publisher=Thames & Hudson|location=|year=2003|id={{ISBN|0-500-27429-0}}|url=}}</ref>

== Sports ==
{{jāuzlabo|Neveiklas teikumu konstrukcijas. Brīžam nevar saprast pat domu, piemēram, šajā teikumā "Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā EuroBasket 2001"}}

Turcijā populārākais sporta veids ir [[Futbols Turcijā|futbols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/sports.htm |title=Sports in Turkey|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}</ref> Slaveni Turcijas futbola klubi ir [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Stambulas "Fenerbahçe"]] un [[Stambulas "Beşiktaş"]]. 2000. gadā "Galatasaray" klubs, izcīnot UEFA kausu un [[UEFA Superkauss|Superkausu]], nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā [[Turcijas futbola izlase]] ieguva trešo vietu, savukārt [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] izlase iekļuva pusfinālā, kur piekāpās [[Vācijas futbola izlase]]i. [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] Stambulā notika 2005. gada [[UEFA Čempionu līga]]s fināls, bet [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]] Stambulā notika 2009. gada [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] fināls.

Citi ļoti populāri sporta veidi ir [[basketbols]] un [[volejbols]]. Turcijā notika [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]. Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā 2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā un sasniedza ceturdaļfinālu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]; turpretim [[Stambulas "Anadolu Efes"]] ieguva [[Korača kausa|Korača kausu]] 1996. gadā, ierindojās otrajā vietā [[Saportas kauss|Saportas kausa]] izcīņā 1993. gadā un aizkļuva līdz ''Final Four'' [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] un [[Suprolīga|Suprolīgā]] 2000. un 2001. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |title=Historic achievements of the Efes Pilsen Basketball Team |access-date={{dat|2013|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080503203721/http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |archivedate={{dat|2008|05|03||bez}} }}</ref> Turku basketbolisti tādi kā [[Mehmets Okurs]] un [[Hidajets Turkoglu]] ir arī bijuši sekmīgi [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Sieviešu volejbola komandas, proti [[Stambulas "Eczacıbaşı Zentiva"]] un [[Stambulas "VakıfBank Güneş Sigorta"]], ir ieguvušas vairākus Eiropas čempionātu titulus un medaļas.

Kopš osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir [[cīņa eļļā]] ([[turku valoda|turku]]: ''Yağlı güreş'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/yagligures.htm |title=Oiled Wrestling|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|year=2006}}</ref> [[Edirne|Edirnē]] notiek gadskārtējais "[[Kirkpinar]]" cīņas eļļā turnīrs kopš 1361. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&dil=en |title=Kırkpınar Oiled Wrestling Tournament: History |access-date={{dat|2009|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801224941/http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&dil=en |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}</ref> Starptautiskie cīkstēšanās stili, ko reglamentē [[Staurptautiskā cīņas sporta asociāciju federācija|FILA]], piemēram, [[brīvā stila cīņa]] un [[klasiskā cīņa]] arī ir populāri, ar daudziem Eiropas, Pasaules un Olimpisko spēļu čempionātu tituliem, kurus ieguvuši turku cīkstoņi gan individuāli, gan kā valsts komanda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |title=FILA Wrestling Database |access-date={{dat|2009|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313024550/http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |archivedate={{dat|2009|03|13||bez}} }}</ref> Vēl viens nozīmīgs sporta veids, kurā turki ir starptautiski veiksmīgi ir [[svarcelšana]]; kā turku svarcēlāji, gan vīrieši, gan sievietes, ir lauzuši daudzus pasaules rekordus un ieguvuši vairākus Eiropas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of European (Avrupa) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053145/http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}</ref> Pasaules un Olimpisko spēļu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of World (Dünya) and Olympic (Olimpiyat) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2020|04|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053152/http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}</ref> čempionāta titulus. [[Naims Sulejmanoglu]] un [[Halils Mutlu]] ir sasniegušas leģendāro statusu kā vieni no nedaudzajiem svarcēlājiem, kuri ir ieguvuši trīs zelta medaļas trīs Olimpiskajās spēlēs.

Motoru sports ir kļuvis populārs pēdējā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka [[Turcijas rallijs]] tika iekļauts [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] kalendārā 2003. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |title=WRC Rally of Turkey: Brief event history |access-date={{dat|2008|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080531003804/http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |archivedate={{dat|2008|05|31||bez}} }}</ref> un [[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']] iekļaušana [[Formula 1]] sacīkšu kalendārā 2005. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |title=BBC Sport: Formula 1 circuit guide: Istanbul, Turkey |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217022323/http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |archivedate={{dat|2008|12|17||bez}} }}</ref> Citi svarīgi gadskārtēji motoru sporta pasākumi, kas notiek Stambulas trasē ir [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] [[Turcijas Grand Prix (MotoGP)|Turcijas ''Grand Prix'']], FIA [[Pasaules salonautomobiļu čempionāts]], [[GP2 sēriāls]] un [[Lemānas sēriāls]]. Laiku pa laikam [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]] arī notiek [[F1 motorkuteru sacīkstes]] čempionāta Turcijas posms; savukārt [[Red Bull gaisa sacīkšu pasaules seriāls|Red Bull gaisa sacīkšu pasaules seriāla]] Turcijas posms, gaisa sacīkšu turnīrs, kas notiek [[Zelta rags|Zelta ragā]] Stambulā. Sērfošana, snovbords, skeitbords, planēšana un citi ekstrēmi sporta veidi ar katru gadu kļūst aizvien populārāki.

== Skatīt arī ==
{{Portāls2|Turcija}}
* [[Turcijas ievērojamāko vietu uzskaitījums]]
* [[Turcijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Turki]]
* [[Ankara]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081011143954/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Turkey Turkey] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition {{en}}
* [https://web.archive.org/web/20100328230828/http://riga.emb.mfa.gov.tr/default.aspx Turcijas Vēstniecība Rīgā] (oficiālā vietne) {{en}}
* [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/country_profiles/1022222.stm Country Profile: Turkey] no BBC News {{en}}
* [http://www.economist.com/countries/Turkey/ Country Briefings: Turkey] no The Economist {{en}}
* {{wikiatlas|Turkey}}

{{Eiropa}}
{{Āzija}}
{{NATO}}
{{Mūsdienu tjurku valstis}}
{{Turcijas tēmas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Turcija| ]]
[[Kategorija:Eirāzija]]