Apskatīt Ungārijas Karaliste (1920—1946) izejas kodu

{{cita nozīme|Ungārijas Karalisti no 1920. līdz 1946. gadam|vispārīgo karalisti|Ungārijas Karaliste}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Magyar Királyság''
|nosaukums_latv_val  = Ungārijas Karaliste
|sugasvārds          = Karaliste
|
|kontinents          = Eirāzija
|reģions             = Centrāleiropa
|valsts              = Ungārija
|laikmets            = 
|statuss             = 
|statusa_teksts      =
|impērija            = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga ->
|valdības_veids      = 	[[Autoritārisms|Autoritāra]] [[Reģents|reģentūra]]<br /><small>(1920—1944)</small><br />[[Totalitārisms|Totalitāra]] [[Diktatūra|vienpartijas diktatūra]] <small>(1944—1945)</small><br />[[Pagaidu valdība|Pārejas valdība]]<br /><small>(1945—1946)</small>
|<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi ->
|<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" ->
|
|gads_sākums         = 1920
|gads_beigas         = 1946
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = Atjaunota monarhija
|date_start          = {{dat|1920|2|29||bez}}
|event_end           = Pasludināta otrā republika
|date_end            = {{dat|1946|2|1||bez}}
|
|event1              = Trianonas līgums
|date_event1         = {{dat|1920|6|4||bez}}
|event2              = 
|date_event2         = 
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = 
|date_post           = 
|
|<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 --->
|p1                     = Ungārijas Republika (1919—1920)
|flag_p1                = Flag_of_Hungary_(1915-1918,_1919-1946).svg
|s1                   = Otrā Ungārijas Republika
|flag_s1              = Flag_of_Hungary_(1946-1949,_1956-1957).svg
|s2                   = 
|flag_s2              = 
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_Hungary_(1915-1918,_1919-1946).svg
|flag                = Ungārijas karogs
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Coat_of_arms_of_Hungary_(1915-1918,_1919-1946;_angels).svg
|symbol              = Ungārijas ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Kingdom_of_Hungary_(1942).svg
|image_map_caption   = Ungārijas Karaliste 1942. gadā
|
|galvaspilsēta       = [[Budapešta]]
|galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" -->
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = ''Regnum Mariae Patrona Hungariae''
|national_anthem     = ''[[Ungārijas himna|Himnusz]]''
|kopīgas_valodas     = [[Ungāru valoda|ungāru]]
|reliģija            = [[katolicisms]], [[kalvinisms]], [[luterānisms]]
|nauda               = [[krona]] <small>(1920—1927)</small><br />penge <small>(1927—1946)</small>
|
|<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies --->
|leader1             = ''amats vakants''
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1920—1946
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Karalis]]
|representative1     = Miklošs Horti
|representative2     = Ferencs Sālaši
|representative3     = [[Augstākā Nacionālā padome (Ungārija)|Augstākā Nacionālā padome]]
|representative4     = 
|year_representative1 = 1920—1944
|year_representative2 = 1944—1945
|year_representative3 = 1945—1946
|year_representative4 = 
|title_representative = [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Valsts vadītājs]]
|deputy1             = [[Kāroli Husārs]] <small>(pirmais)</small>
|deputy2             = [[Zoltāns Tildi]] <small>(pēdējais)</small>
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 1920
|year_deputy2        = 1945—1946
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = [[Premjerministrs]]
|
|<!--- Legislature --->
|legislature         = Parlaments
|house1              = Magnātu palāta <small>(1926–1945)</small>
|type_house1         = augšpalāta
|house2              = Pārstāvju palāta <small>(1927–1945)</small>
|type_house2         = apakšpalāta
|
|<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados ->
|stat_year1          = 1941
|stat_platība1       =  172149
|stat_pop1           = 14669100
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = <!--- Accepts wikilinks --->
}}
'''Ungārijas Karaliste''' ([[Ungāru valoda|ungāru]]: ''Magyar Királyság'') bija ungāru valsts no 1920. līdz 1946. gadam. Lielāko daļu no valsts pastāvēšanas laika, ''de facto'' valsts vadītājs bija [[Miklošs Horti]]. [[Kārlis I Hābsburgs|Kārļa IV]] mēģinājumus atgriezties tronī novērsa kara draudi ar kaimiņvalstīm, kā arī Horti atbalsta trūkums. Ungārijas Karaliste [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija [[Ass valstis|Ass valstu]] pusē, un tā bija vērsta uz [[Trianonas līgums|Trianonas līgumā]] zaudēto teritoriju atgūšanu, daļēji sasniedzot šo mērķi 1941. gada sākumā. 1944. gadā pēc smagajām Ass valstu militārajām neveiksmēm, Horti valdība veda slepenas sarunas ar sabiedrotajiem un apsvēra iespēju izstāties no kara. Lai to nepieļautu, karalisti okupēja [[nacistiskā Vācija]] un Horti tika gāzts.

== Vēsture ==
1919. gada novembrī [[Budapešta|Budapeštā]] ienāca rumāņu atbalstītā admirāļa [[Miklošs Horti|Mikloša Horti]] vadītā Nacionālā armija, kas pārņēma varu valstī. Līdz 1922. gada janvārim valstī turpinājās baltais terors pret revolucionāriem un [[ebreji]]em, kurā tika nogalināti 5000, ieslodzīti 75 000 cilvēku, bet 100 000 devās trimdā.

1920. gada 1. martā Horti tika pasludināts par atjaunotās Ungārijas karalistes reģentu. 1921. gada laikā bijušais Austrijas imperators un Ungārijas karalis [[Kārlis I Hābsburgs|Kārlis IV]] divreiz aktīvi mēģina atgūt troni, taču Horti to nepieļāva, jo [[Hābsburgi|Hābsburgu]] restaurācija bija nepieņemama [[Antante]]i un Ungārijas kaimiņvalstīm, kas draudēja ar karu. Reģentam Horti bija visas karaļa pilnvaras, izņemot iespēju piešķirt muižnieku titulus un kontrolēt baznīcu. Viņš varēja iecelt un atlaist premjerministru, parlamentu un komandēt bruņotos spēkus.

Pirmā varas desmitgade premjera [[Ištvāns Betlēns|Ištvāna Betlēna]] vadībā tika pavadīta atjaunojot Ungāriju, kā arī veidojot alianses ar kaimiņvalstīm, kā galveno mērķi izvirzot zaudēto teritoriju atgūšanu. 1932. gadā (līdz nāvei 1936. gadā) pie varas bija labējais un antisemītiskais premjerministrs [[Gjula Gembešs|Ģula Gembešs]], kurš valstī plānoja izveidot [[Fašistiskā Itālija|fašistu Itālijai]] un [[Trešais reihs|nacistu Vācijai]] līdzīgu vienpartijas dikatūru. Gembešs nostiprināja ekonomiskās saites ar Vāciju, kas kļuva par lielāko Ungārijas tirdzniecības partneri.
[[Attēls:TeritorialGainsHungary1920-41.svg|thumbnail|right|Ungārijas teritorijas paplašināšanās no 1938. līdz 1941. gadam.]]
Pēc [[Minhenes vienošanās]] 1938. gada 2. novembrī Ungārijai tika piešķirti apmēram 25% Slovākijas teritorijas ar 869 300 iedzīvotāju, no kuriem 86% bija ungāri. 1939. gada martā Vācija okupēja [[Čehija|Čehiju]], un [[Slovākijas Pirmā republika|Slovākija]] pasludināja neatkarību. Ungārija izmantoja jukas, lai ieņemtu visu [[Aizkarpatu apgabals|Karpatu Rutēniju]] un pēc īsa [[Slovāku—ungāru karš|Slovāku—ungāru kara]] marta beigās, vēl nedaudz Slovākijas teritorijas. 1940. gada augustā pēc Vācijas spiediena Rumānija Ungārijai atdeva ziemeļu [[Transilvānija|Transilvāniju]] ar 2,57 miljoniem iedzīvotāju, no kuriem 53% bija ungāri.

1939. gada 24. februārī Ungārija parakstīja aliansi ar [[Trešais reihs|Vāciju]], [[Fašistiskā Itālija|Itāliju]] un [[Japānas Impērija|Japānu]], 11. aprīlī izstājās no [[Tautu savienība]]s.

Nacistu spiediena rezultātā sākot ar 1938. gadu tika pieņemti vairāki [[Antisemītisms|antisemītiski]] Ebreju likumi, kas samazināja ebreju klātbūtni noteiktās profesijās līdz 5%, aizliedza ebreju un neebreju laulības.

1941. gada aprīlī Ungārija ļāva vācu armijai šķērsot valsti, lai uzbruktu [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijai]], un vēlāk ungāri okupēja daļu [[Vojevodina]]s. Premjerministrs Teleki, nespējot pieņemt šo nodevību pret kaimiņvalsti, izdarīja pašnāvību.

1941. gada 27. jūnijā Ungārija pieteica karu [[Padomju Savienība|PSRS]] un nosūtīja 200 000 kareivju lielu Otro armiju uz austrumu fronti. [[Staļingradas kauja]]s laikā Padomju armija pilnībā sagrāva ungāru karaspēku, bojā gāja arī ebreji un politiskie cietumnieki, kas uz fronti bija nosūtīti pildīt piespiedu darbus un veikt atmīnēšanu.

1944. gada 19. martā [[Vērmahts]] okupēja Ungāriju, lai nepieļautu tās izstāšanos no kara vai pāriešanu [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] pusē. Sākās masīva Ungārijā palikušo 437 000 ebreju nosūtīšana uz [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas nāves nometni]].

1944. gada augustā, kad Padomju armija tuvojās Ungārijai, Horti iecēla liberālāku premjerministru, apturēja ebreju deportācijas un uzsāka sarunas ar PSRS. 15. oktobrī Horti radio uzrunā pasludināja pamieru ar PSRS, taču vācieši reaģēja, saņemot ķīlniekos viņa dēlu, un piespieda Horti doties uz [[Bavārija|Bavāriju]], kur viņš tika turēts mājas arestā līdz kara beigām. 1944. gada decembrī [[Padomju armija]] sāka Budapeštas aplenkumu, kas turpinājās līdz 1945. gada 13. februārim.

No 1945. gada 26. janvāra līdz 1946. gada 2. februārim valsts galvas funkcijas pildīja kolektīvā Augstākā Nacionālā Padome, sākotnēji piecu, vēlāk četru cilvēku sastāvā.

1945. gada novembra vēlēšanās 57% balsu ieguva Neatkarīgā sīkzemnieku partija. Komunisti saņēma 17%. Taču padomju karaspēka komandieris [[Kliments Vorošilovs]] neļāva sīkzemniekiem izveidot valdību un uzstāja, lai tiek veidota koalīcija, kurā komunistu partija saņemtu Iekšlietu ministriju, kas turpmākajos mēnešos tika izmantota, lai arestētu, spīdzinātu un iebiedētu komunistu pretiniekus. 1946. gada 1. februāri formāli tika izbeigta monarhijas pastāvēšana un pasludināta demokrātiska republika, kas 1949. gada 20. augustā kļuva par [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas Tautas Republiku]].

[[Kategorija:Ungārijas vēsture]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās Eiropas monarhijas]]