Apskatīt Vanema izejas kodu

{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = 
|nosaukums_latv_val     = Vanema
|sugasvārds             = zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|Terra de Wanneman sive Vredecuronia}}
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra aristokrātija
|
|gads_sākums            = 11. gadsimts
|gads_beigas            = 1253
|
|event_start            =    
|date_start             = 
|event_end              = Sadalīja [[Livonijas ordenis]] un [[Kurzemes bīskapija]]
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = Vanema ap 1200.jpg|50px
|image_map_caption      = Vanema ap 1200. gadu (pēc [[Vitrams|Vitrama]])
|
|galvaspilsēta          = Kopējas galvaspilsētas nebija, kā galvenie centri minami [[Tukums]], [[Kandava]], [[Talsi]], [[Dundaga]], [[Rinda (ciems)|Rinda]], [[Puze]], [[Sabile]] 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]] 
|nauda                  = 
|
|leader1                =  
|leader2                = 
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 4000
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
[[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|280px|Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma ([[Švābe]]s, 1938).]]
'''Vanema''' (arī '''Vanemana''') bija zeme ({{val|la|terra}}) Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar [[Ventava]]s un [[Bandava]]s zemēm rietumos un [[zemgaļi]]em piederošajām zemēm dienvidos. Vanema bija daļa no 13. gadsimta sākumā pieminētās '''[[Miera Kursa]]s''' ({{val|la|Vredecuronia}}, [[senvācu valoda|senvācu]]: ''dat Vredecuren land''), kuras iedzīvotāji bija [[kurši]] un [[baltijas somi|baltijas somu]] ciltis, iespējams, tagadējo Kurzemes [[līvi|līvu]] priekšteči.

Tagad tās teritorijā atrodas [[Talsu novads]], kā arī [[Ventspils novads|Ventspils novada]] rietumu daļas un [[Tukuma novads|Tukuma novada]] ziemeļu daļa. Tagadējā [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] austrumu daļa un, iespējams, [[Talsu novads|Talsu novada]] rietumu daļa atradās kuršu [[Bandava]]s zemē.

== Nosaukums ==
Vanemas nosaukums pirmo reizi pieminēts 1231. gada 17. janvāra līgumā starp [[kurši]]em un [[Romas pāvesti|Romas pāvesta]] vietvaldi [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]]. Līguma slēdzēju sarakstu ievadīja Kursas zemju nosaukumi — [[Bandava]] un '''Vanemane''' (''pagani de Curonia, scilicet de Bandowe, de '''Wanneman''', de citra Winda''). Šajās zemēs atradās 11 vārdā nosauktie un daudzi citi ciemi: [[Renda]], [[Valgale]], [[Matkule]], [[Vāne]], [[Pūre]], [[Iģene]], [[Kandava]], [[Ansiņi]], [[Talsi]], [[Ārlava]], [[Pope]] (''Rende, Walegalle, Matichule, Wanne, Pyrre, Ugenesse, Candowe, Anzes, Talse, Arowelle, Pope et pluribus aliis.'')

A. Vestrēns-Dolls (''A. Westrén-Doll'') uzskatīja ''Wanneman'' par somugru vārdu ar saglabātu ģenitīva galotni -n, kas nozīmējot "vecaine, vecā zeme" pretstatā Usmai, kas nozīmējot "līdums, jaunā zeme", no līvu ''ūsmān'' (avotos ''Husman''). [[Augusts Bīlenšteins]] izteica domu, ka Vanemanes vecais nosaukums saglabājies Vānes pagasta vārdā, kam agrāk būšot bijusi latviska galotne -ene, tātad Vānene. “Vāņu” vārdu vēl tagad sastop dažos Ventspils rajona māju nosaukumos: "Vāņi" un "Vānieki" Sarkanmuižas pagastā, "Vāņi" Zūru pagastā, kā arī “Vāņi” Ezeres pagastā. 1231. gada līgums liecina, ka vēlākā Miera Kursa nebūt nav identiska ar Vanemani, bet aptver arī daļu Bandavas, proti, tos Bandavas novadus, kas atradās uz austrumiem no Ventas. Diemžēl, šī līguma teksts tā rediģēts, ka nav skaidri redzams, kuri no dokumentā minētiem 11 ciemiem pieder pie Bandavas un kuri pie Vanemanes.

== Robežas ==
Vanemas austrumu, ziemeļu un ziemeļrietumu robežu veidoja jūra. Rietumu robeža ar [[Ventava]]s zemi gāja no zvejnieku ciema Ovīšiem līdz [[Usmas ezers|Usmas ezeram]], tālāk pa [[Abava]]s upi, ietverot [[Amula]]s baseinu līdz Abavas augštecei, tad līdz [[Slocene]]s upes ietekai jūrā.

== Iedzīvotāji ==
Vanemas iedzīvotāju sastāvs bija neviendabīgs. Tās piekrastes rajonus gar Rīgas jūras līci un Irbes šaurumu apdzīvoja [[līvi]] un [[sāmsalieši]]. Tālāk iekšzemē mitinājās [[kurši]], kuri pārsvarā bija apmetušies pilskalnu tuvumā. Vanemane bij senā somugru zeme Ziemeļaustrumu Kursā, ko pamazām jaunākajā dzelzs laikmetā pēc 10. gadsimta bija iekarojuši kurši.
Vanemas lielākā daļa bija reti apdzīvota, blīvāk apdzīvotie novadi ar pilskalniem, ciemiem un kapsētām līdz pat 15. gadsimtam saglabājās kā ordeņa pilsnovadi. Viens šāds apdzīvotības puduris bija gar Rindas upi, kur atrodami 5 pilskalni un 13. gadsimta dokumentos pieminēti šādi ciemi: ''Anse, Popen, Puse (Pussen), Topen (Copen), Vietsede, Matre, Moden, Cersangere, Ugale''. Otrs apdzīvotības puduris bija gar Abavas upi, kur atrasti vairāk kā 10 pilskalni un pieminēti šādi ciemi: ''dorp Husman, Rende (Rennen), Pedewale, Zabele, Mattecul (Mateculen), Wane, Cabele (Kabilwen), Candowe, Pure''. Trešais apdzīvotības puduris bija gar Slocenes upi, kuras galvenais centrs bija [[Tukums]] (''Tuckemen''), kam garām gāja senais tirdzniecības ceļš gar Sloceni un Abavu uz Ventas baseinu. Pašlaik labi izpētīti ir vienīgi [[Matkule]]s un [[Sabile]]s pilsnovadu kompleksi (Asaris, 1998). Nozīmīgs pilsnovada centrs bija [[Talsi]] ar 3300 m<sup>2</sup> lielu pilskalnu un [[Mežītes pilskalns]] (2400 m<sup>2</sup>) ar kapulauku, kulta vai sanāksmju laukumu Elkukalnā. Ziemeļu daļā jāmin [[Dundaga]]s (''Dondagen'') pilsnovads, kura centrs bija [[Dundagas pilskalns|Dundagas Kalnadārza pilskalnā]] (Asaris, 1999).

== Pārvaldes iekārta ==
[[Attēls:Rīgas miera līgums ar kuršiem (1230).JPG|thumb|200px|Vanemas Vecāko padomes līgums ar [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitulu]], [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas rāte|Rīgas rāti]] (1230).]]
Vanemanes zeme bija sadalīta pilsnovados, kuros savukārt atradās ciemi, kurus vadīja ciemu vecākie. Politiskus lēmumus, par kara un miera jautājumiem izlēma Vecāko padome, kas sūtīja savus sūtņus uz sarunām un piedalījās līgumu slēgšanā. Piemēram, 1230. gadā Vanemas iedzīvotāju vecākie svinīgā ceremonijā Rīgā slēdza miera līgumu, ko no krustnešu puses parakstīja Rīgas domkapituls, Zobenbrāļu ordenis un Rīgas rāte, bet no kuršu puses Rendas, Valgales, Pedvāles, Matkules, Vānes, Pūres, Iģenes, Kandavas un Ansiņu ciemu vecākie.

== Teritorija ==
1230. gada miera derībā teikts, ka šis izlīgums slēgts ar 9 ciemu kuršiem: ''cum Curonibus de locis, quorum hec sunt nomina: Rende, Walegalle, Pidewale, Matecule, Wane, Pure, Ugesse, Candowe, Anses''. [[Alnas Balduīns]] 1231. gada 17. janvārī savukārt noslēdza līgumu ar "Kurzemes pagāniem" no [[Bandava]]s un [[Vanemana]]s Ventas austrumkrasta ciemiem: ''pagani de Curonia, scilicet de Bandowe, de Wanneman, de citra Winda, de villis, quarum nomina sunt hec: Rende, Walegalle, Matichule, Wanne, Pyrre, Ugenesse, Candowe, Anzes, Talse, Arowelle, Pope et pluribus aliis''.

1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Vanemas zeme tika sadalīta divās daļās aptuveni pa līniju [[Usmas ezers]] — [[Roja]]. Ziemeļu daļa pienācās [[Kurzemes bīskapija]]i, bet dienvidu daļu turpmāk pārvaldīja [[Livonijas ordenis]]. Kurzemes pašos ziemeļos esošo līvu apdzīvoto [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas]] un [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastus]] pakļāva [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa domkapitulam]].

Līgumā minētie Miera Kursas novadi bīskapa daļā (viena trešdaļa no Vanemas):
* ''Anse'' — [[Ance]] ([[Ances pagasts]])
* ''Popen'' — [[Pope]] ([[Popes pagasts]])
* ''Topen'' vai ''Lopen'' — Topciems ([[Popes pagasts]])
* ''Vede'' — Vēde ([[Popes pagasts]])
* ''Pusen'' — [[Puze]] ([[Puzes pagasts]])
* ''Darsethen'' jeb ''Donsveten'' ([[Puzes pagasts]])
* ''Veseden'' vai ''Vietseden'' — Viecīši ([[Puzes pagasts]])
* ''Amulen'' — Amele ([[Puzes pagasts]])
* ''Ugalen'' — [[Ugāle]] ([[Ugāles pagasts]])
* ''Matre'' — [[Māteri]] ([[Ugāles pagasts]])
* ''Moden'' — Modes ([[Ugāles pagasts]])
* ''Cersangere'' — Ciesengure jeb Vecmatīši ([[Ugāles pagasts]])
* ''Arwale'' — [[Ārlava]] (pie [[Valdemārpils]])

Līgumā minētie Miera Kursas novadi ordeņa daļā (divas trešdaļas no Vanemas):
* ''Talzen'' vai ''Dalsen'' — [[Talsi]]
* ''Ugen'' — Iģene vai Uguņciems ([[Vandzenes pagasts]])
* ''Ladze'' — Ladza ([[Lībagu pagasts]])
* ''Walgale'' — [[Valgale]]
* ''villa Husman'' — [[Usma]]
* ''Rende'' vai ''Rennen'' — [[Renda]]
* ''Kabilwen'' — [[Kabile]]
* ''Wane'' — [[Vāne]]
* ''Mattecul'' vai ''Sactekul'' — [[Matkule]]
* ''Zabele'' — [[Sabile]]
* ''Pedewale'' — [[Pedvāle]]
* ''Candow'' — [[Kandava]]
* ''Anze'' vai ''Anses'' — Ansiņi ([[Cēres pagasts]])
* ''Pune'' vai ''Pure'' — [[Pūre]]
* ''Tuckemen'' — [[Tukums]]

Salīdzinot 1230. gada rīdzinieku miera derību ar 1231. gada Alnas Balduīna līgumu, A.Švābe secināja, ka rīdzinieki derēja mieru tikai ar Bandavas austrumu kuršiem, kamēr Alnas Balduīns savu līgumu slēdza ar visiem kuršiem “šaipus Ventas”, tā tad kā ar Bandavas, tā arī Vanemanes kuršiem. Ja šī [[hipotēze]] ir pareiza, tad pie Austrumu Bandavas piederēja viss Abavas baseins ar abos līgumos minētiem kuršu ciemiem: Rendu, Valgāli, Pidoli, Matkuli, Vāni, Pūri, Kandavu un Ansiņiem; varbūt, pie Bandavas piederēja arī Talsi un Iģene. Turpretim Vanemanē atradās Ārlava, Pope un “daudzi citi” vārdā nenosaukti ciemi “šaipus Ventas”. Starp pēdējiem laikam gan bija domāti vēlākos dokumentos sastopamie Miera Kursas novadi vēlākajā [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķī]] — Dundaga, Puze, Ugāle, Usma un citi.

== Literatūra ==
* A.Westrén-Doll. Urkundliche livische und kurische Ortsnamen. (vāciski)
* A.Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes. Petersburg, 1892. (vāciski)
* [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm#097 A.Švābe. Senā Kursa. Straumes un avoti. I sējums. Rīga, A.Gulbis, 1938.] (latviski)
* [http://www.vostlit.narod.ru/Texts/Dokumenty/Livonia/Dogovory1230_1284/topon.htm Договоры немецкого Ордена и его союзников с куршами. земгалами и сааремаасцами 1230—1284 гг. // Пути развития феодализма. М. 1972] (krieviski)
* [https://web.archive.org/web/20160304125437/http://vddb.library.lt/fedora/get/LT-eLABa-0001:J.04~2006~ISSN_1392-5520.N_6.PG_88-103/DS.002.2.01.ARTIC Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8. – 13. Jahrhundert (2002).] (vāciski, kopsavilkums lietuviski)

== Skatīt arī ==
* [[Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)]]
* [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)]]

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Kurši]]
[[Kategorija:Lībieši]]