Apskatīt Varšavas hercogiste izejas kodu

{{infokaste+}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = ''Księstwo Warszawskie''
|nosaukums_latv_val     = Varšavas hercogiste
|sugasvārds             = Varšavas hercogistes
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Polija
|laikmets               = [[Napoleona kari]]
|statuss                = [[Francijas Pirmā impērija|Francijas Pirmās impērijas]] [[Satelītvalsts]], [[Personālūnija]] ar [[Saksijas Karaliste|Saksijas Karalisti]]
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Parlamentārisms|parlamentārā]] [[Konstitucionālā monarhija]]
|
|gads_sākums            = 1807. gads
|gads_beigas            = 1815. gads
|
|event_start            = Tilzītes miers
|date_start             = 1807. gada 9. jūnijs
|event_end              = [[Vīnes kongress]]
|date_end               = 1815. gada 9. jūnijs
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             =  
|date_post              = 
|
|p1                     = Jaunā Austrumprūsija
|flag_p1                = Flag of Prussia (1892-1918).svg
|p2                     = Rietumgalīcija
|flag_p2                =
|p3                     = Dienvidprūsija
|flag_p3                =
|s1                     = [[Krakovas brīvpilsēta]]
|flag_s1                = Flag of Kraków.svg
|s2                     = [[Rietumprūsija]]
|flag_s2                = Flagge Preußen - Provinz Westpreußen.svg
|s3                     = Polijas Karaliste (1815—1915)
|flag_s3                = Royal Standard of the Tsar of Poland (1815–1830).svg
|image_flag             = Banner of the Duchy of Warsaw.svg
|flag                   = Varšavas hercogistes karogs 
|flag_type              = Karogs
|
|image_coat             = Grand Coat of Arms of Duchy of Warsaw.svg
|symbol                 = Varšavas hercogistes ģerbonis
|symbol_type            = Ģerbonis
|
|image_map              = Duchy of Warsaw 1807-1809.PNG
|image_map_caption      = Hercogistes teritorija 1807-1809
|
|galvaspilsēta          = [[Varšava]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = [[Poļu valoda]], [[Franču valoda]], [[Vācu valoda]]
|reliģija               = [[Romas katoļu baznīca]]
|nauda                  = [[Zlots]]
|
|leader1                = [[Frīdrihs Augusts I Vetīns]]
|leader2                = 
|leader3                =  
|leader4                =  
|year_leader1           = 1807–1815
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = [[Hercogs]]
|stat_year1             = 1809
|stat_platība1          = 157194
|stat_pop1              = 4334000
|footnotes              = 
}}

[[Attēls:Duchy of Warsaw 1809-1815.PNG|thumb|right|Hercogistes teritorija pēc 1809. gada]]
'''Varšavas hercogiste''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[Satelītvalsts|satelītvalsts]], pastāvēja no 1807. līdz 1813. gadam (formāli līdz 1815.) Sākotnējā hercogistes teritorija bija 103 000 km<sup>2</sup> ar 2,6 miljoniem iedzīvotāju. Pēc 1809. gada franču-austriešu kara no [[Austrijas Impērija]]s tika iegūta rietumu [[Galīcija]] un [[Krakova]], palielinot hercogistes teritoriju līdz 155 000 km<sup>2</sup> ar 4,3 miljoniem iedzīvotāju. 1810. gadā 79% iedzīvotāju bija poļi, 7% ebreji, 6% vācieši, 4% lietuvieši un 4% ukraiņi.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=d48dBQAAQBAJ&pg=PA176&dq=duchy+of+warsaw&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=duchy%20of%20warsaw&f=false Napoleon and the Transformation of Europe]{{Novecojusi saite}}</ref>

==Alianse ar Napoleonu==
Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā neatkarīgā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] tika galīgi sadalīta starp Krievijas Impēriju, [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] un Austrijas Impēriju. Bijušās Poļu-lietuviešu valsts teritorijā dzīvojošajiem augstmaņiem bija divas izejas, censties ignorēt jauno varu un saglabāt savu poliskumu, vai arī demonstrēt savu pilnīgo lojalitāti jaunajai varai.

[[Tadeušs Koscjuško]] un daļa poļu augstmaņu, kam svešzemju vara nebija pieņemama, rada patvērumu revolucionārajā Francijā. 1797. gadā poļu emigranti Lombardijā izveidoja poļu leģionu, kas karoja Napoleona pusē. Šeit tika sarakstīta tagadējā [[Polijas himna]]. Sākotnēji 6000 kareivju lielais leģions 1801. gadā pieauga līdz 12 000. Taču miera līgums starp Franciju un Austrijas Impēriju nozīmēja, ka poļu leģions kļuva traucējošs, daudzi tā kareivji tika nosūtīti uz [[Haiti]], apspiest vergu sacelšanos, vai atstāti Itālijā.

==Izveidošana==
Polijas jautājums atkal kļuva aktuāls 1806. gadā, kad [[Ceturtās koalīcijas karš (1806–1807)|Ceturtās koalīcijas kara]] (1806–1807) gaitā Napoleona armija sagrāva Prūsiju un iebruka poļu apgabalos. Frančiem pretī virzījās prūšu sabiedrotās Krievijas Impērijas armija. 1806. gada 3. novembrī tika izplatīts poļu patriotu aicinājums Prūsijas pakļautībā esošajiem poļiem pārnākt Napoleona pusē. Poļi sāka sacelšanos, padzenot prūšu administrāciju un pasludinot savu lojalitāti Napoleonam. Poļu leģiona vadītājam [[Jans Henriks Dombrovskis|Janam Henrikam Dombrovskim]] ātri izdevās izveidot 36 000 kareivju lielu armiju.

27. novembrī franču maršals [[Joahims Mirats|Mirats]] iegāja [[Varšava|Varšavā]], 28. novembrī Napoleons ieradās [[Poznaņa|Poznaņā]]. Turpmākajos mēnešos franču diplomāti izmantoja Polijas jautājumu sarunās ar Prūsiju un Austrijas Impēriju, lai panāktu to novēršanos no alianses ar Krieviju. Napoleona un Krievijas ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] sarunu laikā [[Tilzīte|Tilzītē]] Napoleons piedāvāja Polijas kroni savam jaunajam sabiedrotajam, taču sarunu rezultātā Aleksandrs I atbalstīja Varšavas hercogistes izveidošanu, kurā valdītu [[Saksijas Karaliste|Saksijas karalis]] [[Frīdrihs Augusts I Vetīns|Frīdrihs Augusts I]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieka [[Augusts III Saksis|Augusta III]] mazdēls. Kompensācijai Krievijas Impērijai tika piešķirts [[Bjalistoka]]s apgabals un Prūsijai atdota [[Austrumprūsija]].

Pēdējās lielās poļu sacelšanās vadītājs Koscjuško dzīvoja Parīzē, taču bija Napoleona politiskais pretinieks un neiesaistījās hercogistes veidošanā. Franču atbalstītā poļu leģiona komandiera un radikālā neatkarības aizstāvja Dombrovska vietā par poļu interešu galveno pārstāvi aristokrātija izvirzīja pēdējā Polijas-Lietuvas valdnieka brāļadēlu [[Juzefs Poņatovskis|Juzefu Poņatovski]].<ref name="ReferenceA">[https://books.google.lv/books?id=IXJYCwAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=duchy+of+warsaw&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false The Duchy of Warsaw, 1807-1815: A Napoleonic Outpost in Central Europe]{{Novecojusi saite}}</ref>

Lielo poļu aristokrātu zemes īpašumi bija izkaisīti pa Austriju un Krieviju, neatkarīgas poļu valsts atjaunošana nozīmētu konfliktu ar šīm senajām ienaidniecēm un iespējamu īpašumu zaudēšanu. Revolucionārā Napoleona reformu vietā daudziem aristokrātiem pieņemamāka šķita poļu valsts izveidošana Krievijas Impērijas pakļautībā, taču Poņatovskis izlēma par labu sadarbībai ar Napoleonu, kurš teritorijas pārvaldei izveidoja pagaidu padomi.

Nelielās hercogistes izveidošana neapmierināja poļu cerības par starptautiski atzītas valsts atjaunošanu senajās robežās.

== Administrācija ==
Prūsijai atņemtās teritorijas pārvaldei 1807. gada 14. janvārī Napoleons izveidoja Valdības komisiju ar pieciem direktoriem, kurā Poņatovskis vadīja kara direktorātu. Tika izveidota jauna poļu armija kas piedalījās karadarbībā pret Prūsijas Karalisti, piedaloties [[Danciga]]s aplenkumā un [[Frīdlandes kauja|Frīdlandes kaujā]].<ref>[https://books.google.lv/books?id=As43AAAAIAAJ&pg=PA236&dq=duchy+of+warsaw&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=duchy%20of%20warsaw&f=true The Cambridge History of Poland, Volume 2]{{Novecojusi saite}}</ref>

Pēdējās Polijas-Lietuvas konstitūcijas vietā 1807. gada jūlijā Napoleons pasludināja jaunu, kurā pēc Francijas parauga parlamenta vara bija pakļauta spēcīgai karaļa izpildvarai. Polijas hercogistē tika aizliegta dzimtbūšana un atbilstoši [[Napoleona kodekss|Napoleona kodeksam]], visi iedzīvotāji pasludināti par vienlīdzīgiem likuma priekšā. Atzīstot katolicismu par valsts reliģiju, vienlaikus tika atzīta visu reliģiju brīvība. Divkameru Sejmu veidoja vēlētā deputātu palāta un uz mūžu iecelto senatoru palāta. Deputātu palātu sākumā veidoja 100 uz deviņiem gadiem ievēlēti deputāti (pēc 1809. gada 166 deputāti). Administratīvā pārvalde kopēja franču departamentu un prefektūru modeli.<ref name="books.google.lv"/>

Hercogisti no Saksijas atdalīja Prūsijas [[Silēzija]], un Frīdrihs Augusts I reti apmeklējot hercogisti, kurā vadīja septiņu poļu augstmaņu padome.

Reālā vara hercogistē jau no paša sākuma piederēja franču diplomātiskajiem pārstāvjiem un franču garnizona komandierim, maršalam [[Luijs Nikolā Davū|Davū]]. Franču garnizona un jaunās 30 000 kareivju lielās poļu armijas uzturēšana ļoti ātri izraisīja budžeta deficītu un ārējo parādu. Daļa poļu armijas pēc 1808. gada tika nosūtīta uz Spāniju, pret frančiem vērstās sacelšanās apspiešanai.<ref name="ReferenceA"/>

==1809. gada karš==
Sākoties [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās Koalīcijas karam]], austriešu armija iebruka hercogistē un erchercoga Ferdinanda armija ieņēma [[Varšava|Varšavu]]. Poļu armija atbildēja ar veiksmīgu uzbrukumu Galīcijā, maijā ieņemot [[Ļubļina|Ļubļinu]] un [[Ļviva|Ļvivu]]. Pēc Napoleona uzvaras [[Vagramas kauja|Vagramas kaujā]] austrieši 2. jūnijā pameta Varšavu un Poņatovska vadītā armija ieņēma [[Krakova|Krakovu]].
 
Pēc Napoleona uzvaras karā pret Austrijas Impēriju, 1809. gada 14. oktobrī tika noslēgts [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas]] miera līgums ar kuru hercogiste ieguva lielu daļu Galīcijas, sasniedzot 155 000 km<sup>2</sup> teritoriju ar 4,3 miljoniem iedzīvotāju. Krievijai tika piešķirts [[Ternopiļas apgabals]] austrumu Galīcijā.

==1812. gada karš==
{{main|1812. gada karš}}
Polijas valsts atjaunošanas bieds bija viens no Napoleona un Aleksandra I alianses sabrukuma iemesliem. Aleksandrs I nevēlējās zaudēt poļiem atņemtās zemes. Krievijas Impērijas ārlietu ministrs Ādams Jerži Čartoriskis poļiem slepeni piedāvāja atjaunot Polijas valsti, kas būtu personālūnijā ar Krievijas Impērijas ķeizaru.

Hercogistes teritorija kalpoja par placdarmu Napoleona karagājienam pret Krieviju. 1812. gadā hercogistes teritorijā atradās 200 000 kareivju, kuru uzturēšana un apgāde par pārtiku hercogisti iedzina bankrotā. Poļu armija ar 83 000 kareivju bija otra lielākā aiz franču armijas. Pēc iebrukuma sākuma to papildināja vairāki desmiti tūkstošu kareivju no Krievijas Impērijas valdījumā esošajām poļu un lietuviešu zemēm. Gandrīz 100 000 lielās poļu karaspēka vienības piedalījās [[Smoļenskas kauja (1812)|Smoļenskas]] un [[Borodinas kauja|Borodinas]] kaujās, iegāja Maskavā un cieta lielus zaudējumus atkāpšanās laikā. Kopumā kauju un slimību dēļ tika zaudēti ap 90 000 kareivju. Poņatovska vadītās poļu vienības saglabāja uzticību Napoleonam līdz galam, piedaloties [[Leipcigas kauja|Leipcigas]] un [[Vaterlo kauja|Vaterlo]] kaujās. Ievainotais Poņatovskis noslīka Leipcigas kaujas laikā.<ref name="books.google.lv"/>

Pēc Napoleona iebrukuma sākuma 1812. gada 26. jūnijā Varšavā sapulcējās Sejms, kas 28. jūnijā pasludināja [[Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija]]s izveidošanu Ādama Kazimira Čartoriska vadībā.

==Pastāvēšanas beigas==
Līdz ar Napoleona sakāvi un Krievijas karaspēka ienākšanu Eiropā, 1813. gada februārī Varšavas hercogiste beidza savu faktisko pastāvēšanu un līdz [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] lēmumam par [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] izveidošanai 1815. gadā atradās Krievijas okupācijā. Pretēji angļu un austriešu vēlmēm, Krievija paturēja lielāko hercogistes daļu, kurā tika izveidota Polijas Karaliste, kompensācijai atdodot Poznaņas apgabalu, kurā tika izveidota [[Poznaņas lielhercogiste]]. Krakovā lielvaru kontrolē tika izveidota brīvpilsētas republika, kuru 1846. gadā ieņēma Austrija.

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://dlibra.umcs.lublin.pl/Content/21971/czas4057_62_2007_1.pdf ''Powstanie i ustrój Księstwa Warszawskiego (1807-1815)''] {{pl ikona}}
* [http://www.grocjusz.edu.pl/Materials/_archiwum/archiwum2014/js_sem_2802.pdf ''Księstwo Warszawskie i Królestwo Polskie z punktu widzenia prawa międzynarodowego''] {{pl ikona}}

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]