Apskatīt Vaskulārā demence izejas kodu

'''Vaskulārā demence''' ('''VaD''') ir [[Plānprātība|demence]], ko izraisa asins piegādes traucējumi smadzenēs, parasti virkne mazu [[Smadzeņu insults|insultu]], kas izraisa kognitīvo spēju pasliktināšanos, un periodisku samazināšanos. Šis termins attiecas uz sindromu, kas sastāv no sarežģītas smadzeņu asinsvadu slimību un riska faktoru mijiedarbības, kas izraisa [[Smadzenes|smadzeņu]] struktūru izmaiņas insultu un bojājumu dēļ, kā rezultātā mainās [[Izzināšana|izziņa]].<ref name="dementia cunningham">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Cunningham EL, McGuinness B, Herron B, Passmore AP|date=May 2015|title=Dementia|journal=The Ulster Medical Journal|volume=84|issue=2|pages=79–87|pmc=4488926|pmid=26170481}}</ref>

[[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|ICD-11]] klasifikatorā vaskulārā demence ir norādīta kā '''demence, ko izraisa cerebrovaskulāra slimība'''.<ref name="ICD11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://icd.who.int/browse11/l-m/en#/http://id.who.int/icd/entity/1365258270?data=%7B%22dataType%22%3A%22pc%22%2C%22postcoordinationCodeSet%22%3A%7B%22stemId%22%3A%22http%3A%2F%2Fid.who.int%2Ficd%2Fentity%2F1365258270%22%2C%22axisToValueIds%22%3A%7B%22associatedWith%22%3A%5B%7B%22stemId%22%3A%22http%3A%2F%2Fid.who.int%2Ficd%2Fentity%2F688029844%22%7D%5D%7D%7D%7D|title=ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics|website=icd.who.int|access-date=9 December 2022}}</ref> DSM-5 asinsvadu demenci uzskaita kā '''lielu vai vieglu asinsvadu neirokognitīvu traucējumu'''.<ref name="DSM5">{{Grāmatas atsauce|last=American Psychiatric Association|url=https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/621|title=Diagnostic and statistical manual of mental disorders : DSM-5|date=2013|publisher=American Psychiatric Association|isbn=978-0-89042-554-1|edition=5th|location=Washington, DC|pages=[https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/591 591–603]}}</ref>

== Pazīmes un simptomi ==
Demences sindromu diferencēšana var būt sarežģīta, jo bieži pārklājas klīniskās pazīmes un ar to saistīta pamata patoloģija. Var rasties [[Plānprātība|jaukta demence]], kas ietver divu veidu demenci, jo īpaši [[Alcheimera slimība]] bieži notiek vienlaikus ar asinsvadu demenci.<ref name="DementiaUK">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dementiauk.org/understanding-dementia/types-and-symptoms/mixed-dementia/|title=What is mixed dementia|website=Dementia UK|access-date=2020-12-13|language=en-US|archive-date=2020-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20201101110234/https://www.dementiauk.org/understanding-dementia/types-and-symptoms/mixed-dementia/}}</ref>

Cilvēkiem ar vaskulāro demenci pēc vairākiem cerebrovaskulāriem notikumiem (insultiem) ir progresējoši kognitīvi traucējumi, akūti vai subakūti, piemēram, viegli kognitīvi traucējumi, bieži vien pakāpeniski. Var šķist, ka daži cilvēki uzlabojas starp notikumiem un pasliktinās pēc turpmākiem klusiem insultiem. Stāvoklis, kas strauji pasliktinās var izraisīt nāvi no insulta, sirds slimības vai infekcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ninds.nih.gov/Disorders/All-Disorders/Multi-Infarct-Dementia-Information-Page|title=NINDS Multi-Infarct Dementia Information Page|last=Office of Communications and Public Liaison|website=www.ninds.nih.gov|access-date=19 September 2017}}</ref>

ICD-11 šī slimība ir aprakstīta gan kā [[Psihiski traucējumi|psihisks]], gan uzvedības traucējums.<ref name="ICD11A">{{Tīmekļa atsauce|url=https://icd.who.int/browse11/l-m/en#/http://id.who.int/icd/entity/334423054|title=ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics|website=icd.who.int|access-date=9 December 2022}}</ref> Pazīmes un simptomi ir kognitīvi, motori, uzvedības un ievērojamai daļai pacientu arī afektīvi. Šīs izmaiņas parasti notiek 5–10 gadu laikā. Pazīmes parasti ir tādas pašas kā citām [[Plānprātība|demencēm]], bet galvenokārt ietver izziņas pasliktināšanos un pietiekami smagus atmiņas traucējumus, lai traucētu ikdienas aktivitātēm, dažkārt ar fokālu neiroloģisku pazīmju klātbūtni un smadzeņu diagnostikas pazīmēm, kas atbilst cerebrovaskulārajai slimībai (uz [[Datortomogrāfija|CT]] vai [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija|MRI]]).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of the Human Brain - Dementia Associated with Depression|date=2002|publisher=Elsevier Science and Technology|location=Oxford|url=http://www.credoreference.com/entry/esthumanbrain/vi_dementia_associated_with_depression}}</ref> Novērojamās neiroloģiskas pazīmes, kas lokalizējas atsevišķos smadzeņu apgabalos, ir hemiparēze, bradikinēzija, hiperrefleksija, ekstensora plantāra refleksi, ataksija, pseidobulbārā trieka, kā arī gaitas un rīšanas grūtības. Cilvēkiem ir nevienmērīgs deficīts kognitīvajās pārbaudēs. Bet salīdzinot ar [[Alcheimera slimība]]s pacientiem, viņiem ir labāka brīvā atsaukšana un retāka atsaukšanas intrūzija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emedicine.medscape.com/article/292105-clinical#b4|title=Vascular Dementia Clinical Presentation: History, Physical, Causes|last=Alagiakrishnan|first=Kannayiram|website=emedicine.medscape.com|access-date=19 March 2021}}</ref> Smagāk skartajiem pacientiem vai pacientiem, kurus skāruši infarkti Vernikas vai Brokas apvidū, var būt specifiskas runas problēmas, ko sauc par dizartriju un [[Afāzija|afāziju]]. 

Mazo asinsvadu slimību gadījumā bieži tiek ietekmētas priekšējās daivas. Līdz ar to pacienti ar vaskulāro demenci mēdz iegūt sliktākus rezultātus nekā Alcheimera slimības pacienti, veicot uzdevumus iesaistot priekšējo daivu, piemēram, verbālo veiklību, un viņiem var būt frontālās daivas problēmas: [[apātija]], abulija (gribas vai iniciatīvas trūkums), uzmanības, orientācijas problēmas, un urīna nesaturēšana. Viņiem ir tendence izrādīt neatlaidīgāku uzvedību. VaD pacientiem var būt arī vispārēja apstrādes spēju palēnināšanās, grūtības mainīt uzdevumus un abstraktās domāšanas traucējumi. Apātija slimības sākumā vairāk liecina par asinsvadu demenci. 

Retiem ģenētiskiem traucējumiem, kas izraisa asinsvadu bojājumus smadzenēs, ir citi izpausmes modeļi. Kā likums, tie mēdz rasties agrāk dzīvē un ir agresīvāki. Turklāt infekcijas traucējumi, piemēram, [[sifiliss]], var izraisīt artēriju bojājumus, insultu un baktēriju izraisītu smadzeņu iekaisumu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cannistraro|first=Rocco J.|last2=Badi|first2=Mohammed|last3=Eidelman|first3=Benjamin H.|last4=Dickson|first4=Dennis W.|last5=Middlebrooks|first5=Erik H.|last6=Meschia|first6=James F.|date=2019-06-11|title=CNS small vessel disease: A clinical review|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31142635|journal=Neurology|volume=92|issue=24|pages=1146–1156|doi=10.1212/WNL.0000000000007654|issn=1526-632X|pmc=6598791|pmid=31142635}}</ref>

== Cēloņi ==
Asinsvadu demenci var izraisīt išēmisks vai hemorāģisks [[infarkts]], kas ietekmē vairākus smadzeņu apgabalus, tostarp priekšējās [[smadzeņu artērijas]] teritoriju, parietālās daivas vai cigulālo zaru. Retos gadījumos demences cēlonis ir infarkti hipokampā vai [[Talāms|talāmā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Love S|date=December 2005|title=Neuropathological investigation of dementia: a guide for neurologists|journal=Journal of Neurology, Neurosurgery, and Psychiatry|volume=76 Suppl 5|issue=supplement 5|pages=v8-14|doi=10.1136/jnnp.2005.080754|pmc=1765714|pmid=16291923}}</ref> Insults anamnēzē palielina demences attīstības risku par aptuveni 70%, un nesens insults palielina risku par aptuveni 120%.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kuźma|first=Elżbieta|last2=Lourida|first2=Ilianna|last3=Moore|first3=Sarah F.|last4=Levine|first4=Deborah A.|last5=Ukoumunne|first5=Obioha C.|last6=Llewellyn|first6=David J.|date=2018-11|title=Stroke and dementia risk: A systematic review and meta‐analysis|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1016/j.jalz.2018.06.3061|journal=Alzheimer's & Dementia|language=en|volume=14|issue=11|pages=1416–1426|doi=10.1016/j.jalz.2018.06.3061|issn=1552-5260|pmc=PMC6231970|pmid=30177276}}</ref> Smadzeņu asinsvadu bojājumus var izraisīt arī izkliedēta cerebrovaskulāra slimība, piemēram, mazo asinsvadu slimība.

Asinsvadu demences riska faktori ir vecums, [[Arteriālā hipertensija|hipertensija]], smēķēšana, [[Holesterīns|hiperholesterinēmija]], [[cukura diabēts]], [[Sirds slimības|sirds un asinsvadu slimības]] un cerebrovaskulāras slimības. Citi riska faktori ir ģeogrāfiskā izcelsme, ģenētiskā predispozīcija un iepriekšējie insulti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dcmsonline.org/jax-medicine/2000journals/February2000/vascdement.htm|title=Dementia And Vascular Disease|last=Arvanitakis|first=Zoe}}</ref>

Asinsvadu demenci dažkārt var izraisīt cerebrālā amiloidā angiopātija, kas ietver beta amiloido plāksnīšu uzkrāšanos smadzeņu artēriju sieniņās, izraisot asinsvadu sabrukšanu un plīsumus. Tā kā amiloīdās plāksnes ir raksturīga [[Alcheimera slimība]]i, var rasties vaskulārā demence. Tomēr smadzeņu amiloidā angiopātija var parādīties cilvēkiem bez iepriekšējas demences stāvokļa. Beta amiloīda uzkrāšanās bieži ir kognitīvi normāliem gados vecākiem cilvēkiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Vlassenko AG, Mintun MA, Xiong C, Sheline YI, Goate AM, Benzinger TL, Morris JC|date=November 2011|title=Amyloid-beta plaque growth in cognitively normal adults: longitudinal [11C]Pittsburgh compound B data|url=https://archive.org/details/sim_annals-of-neurology_2011-11_70_5/page/857|journal=Annals of Neurology|volume=70|issue=5|pages=857–61|doi=10.1002/ana.22608|pmc=3243969|pmid=22162065}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Sojkova J, Zhou Y, An Y, Kraut MA, Ferrucci L, Wong DF, Resnick SM|date=May 2011|title=Longitudinal patterns of β-amyloid deposition in nondemented older adults|journal=Archives of Neurology|volume=68|issue=5|pages=644–9|doi=10.1001/archneurol.2011.77|pmc=3136195|pmid=21555640}}</ref>

Divi pārskati par 2018. un 2019. gadu atklāja potenciālu saistību starp [[Celiakija|celiakiju]] un asinsvadu demenci.<ref name="MakhloufMesselmani2018">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Makhlouf S, Messelmani M, Zaouali J, Mrissa R|year=2018|title=Cognitive impairment in celiac disease and non-celiac gluten sensitivity: review of literature on the main cognitive impairments, the imaging and the effect of gluten free diet.|journal=Acta Neurol Belg|type=Review|volume=118|issue=1|pages=21–27|doi=10.1007/s13760-017-0870-z|pmid=29247390}}</ref><ref name="ZisHadjivassiliou2019">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Zis P, Hadjivassiliou M|date=26 February 2019|title=Treatment of Neurological Manifestations of Gluten Sensitivity and Coeliac Disease.|journal=Curr Treat Options Neurol|type=Review|volume=21|issue=3|pages=10|doi=10.1007/s11940-019-0552-7|pmid=30806821|doi-access=free}}</ref>

== Diagnoze ==
Lai diagnosticētu asinsvadu demenci, var izmantot vairākus specifiskus diagnostikas kritērijus, tostarp Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas ceturtā izdevuma (DSM-IV) kritērijus, [[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|Starptautiskās slimību klasifikācijas]] desmitā izdevuma (ICD-10) kritērijus, Nacionālā neiroloģisko traucējumu un insulta institūta kritērijus, asociācijas Internationale pour la Recherche et l'Enseignement en Neurosciences (NINDS-AIREN) kritēriji,<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Tang WK, Chan SS, Chiu HF, Ungvari GS, Wong KS, Kwok TC, Mok V, Wong KT, Richards PS, Ahuja AT|year=2004|title=Impact of applying NINDS-AIREN criteria of probable vascular dementia to clinical and radiological characteristics of a stroke cohort with dementia|journal=Cerebrovascular Diseases|volume=18|issue=2|pages=98–103|doi=10.1159/000079256|pmid=15218273}}</ref> Alcheimera slimības diagnostikas un ārstēšanas centra kritēriji un Hačinska išēmiskais rādītājs (nosaukts pēc Vladimira Hačinska).<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Pantoni L, Inzitari D|date=October 1993|title=Hachinski's ischemic score and the diagnosis of vascular dementia: a review|journal=Italian Journal of Neurological Sciences|volume=14|issue=7|pages=539–46|doi=10.1007/BF02339212|pmid=8282525}}</ref>

Ieteicamie kognitīvo traucējumu izmeklējumi ietver: asins analīzes (anēmijas, vitamīnu deficīta, tirotoksikozes, infekcijas utt.), krūškurvja rentgenstaru, [[Elektrokardiogrāfija|EKG]] un neiroattēlu, vēlams skenēšanu ar funkcionālu vai vielmaiņas jutīgumu, kas pārsniedz vienkāršu CT vai MRI. Ja ir pieejams kā diagnostikas rīks, viena fotona emisijas datortomogrāfiju (SPECT) un [[pozitronu emisijas tomogrāfija]]s (PET) neiroattēlu var izmantot, lai apstiprinātu multi-infarktu demences diagnozi kopā ar novērtējumiem, kas ietver garīgā stāvokļa pārbaudi.<ref name="pmid16785801">{{Publikācijas atsauce|last=Bonte FJ, Harris TS, Hynan LS, Bigio EH, White CL|date=July 2006|title=Tc-99m HMPAO SPECT in the Differential Diagnosis of the Dementias with Histopathologic Confirmation|url=https://archive.org/details/sim_clinical-nuclear-medicine_2006-07_31_7/page/376|journal=Clinical Nuclear Medicine|volume=31|issue=7|pages=376–378|doi=10.1097/01.rlu.0000222736.81365.63|pmid=16785801}}</ref> Cilvēkam, kuram jau ir demence, SPECT varētu būt labāks, lai atšķirtu multi-infarktu demenci no Alcheimera slimības, salīdzinot ar parasto garīgo testēšanu un slimības vēstures analīzi.<ref name="pmid15545324">{{Publikācijas atsauce|last=Dougall NJ, Bruggink S, Ebmeier KP|year=2004|title=Systematic Review of the Diagnostic Accuracy of 99mTc-HMPAO-SPECT in Dementia|journal=American Journal of Geriatric Psychiatry|volume=12|issue=6|pages=554–570|doi=10.1176/appi.ajgp.12.6.554|pmid=15545324}}</ref> Sasniegumi ir ļāvuši ierosināt jaunus diagnostikas kritērijus.<ref name="pmid17222085">{{Publikācijas atsauce|last=Waldemar G.|last2=Dubois B.|last3=Emre M.|last4=Georges|first4=J.|last5=McKeith|first5=I.G.|last6=Rossor|first6=M.|author-link6=Martin Rossor|last7=Scheltens|first7=P.|last8=Tariska|first8=P.|last9=Winblad|first9=B.|displayauthors=3|date=January 2007|title=Recommendations for the Diagnosis and Management of Alzheimer's Disease and Other Disorders Associated with Dementia: EFNS guideline|journal=European Journal of Neurology|volume=14|issue=1|pages=e1–26|doi=10.1111/j.1468-1331.2006.01605.x|pmid=17222085|doi-access=free}}</ref>

Skrīninga asins analīzes parasti ietver pilnu asins analīzi, aknu darbības testus, vairogdziedzera funkcijas testus, lipīdu profilu, eritrocītu grimšanas ātrumu (EGA), [[C reaktīvais olbaltums|C reaktīvo olbaltumu]], [[Sifiliss|sifilisa]] seroloģiju, kalcija līmeni serumā, glikozes līmeni tukšā dūšā, [[Karbamīds|urīnvielu]], [[Elektrolīts|elektrolītus]], [[B12 vitamīns|vitamīnu B-12]] un [[Folijskābe|folātus]]. Atsevišķiem pacientiem var veikt HIV seroloģiju un noteiktu autoantivielu testu. 

Jaukta demence tiek diagnosticēta, ja cilvēkiem ir pierādījumi par [[Alcheimera slimība|Alcheimera slimību]] un cerebrovaskulāru slimību, vai nu klīniski, vai pamatojoties uz neiroattēlveidošanas pierādījumiem par išēmiskiem bojājumiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Custodio|first=Nilton|last2=Montesinos|first2=Rosa|last3=Lira|first3=David|last4=Herrera-Pérez|first4=Eder|last5=Bardales|first5=Yadira|last6=Valeriano-Lorenzo|first6=Lucía|date=2017|title=Mixed dementia: A review of the evidence|journal=Dementia & Neuropsychologia|volume=11|issue=4|pages=364–370|doi=10.1590/1980-57642016dn11-040005|issn=1980-5764|pmc=5769994|pmid=29354216}}</ref>

=== Patoloģija ===
Smadzeņu izmeklēšana var atklāt ievērojamus bojājumus un asinsvadu bojājumus. Mikroskopiskajos attēlos parādās dažādu vielu uzkrāšanās, piemēram, lipīdu nogulsnes un sarecējušas asinis. Visvairāk tiek ietekmēta baltā viela ar ievērojamu atrofiju (audu zudumu), papildus artēriju kalcifikācijai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hase|first=Yoshiki|last2=Horsburgh|first2=Karen|last3=Ihara|first3=Masafumi|last4=Kalaria|first4=Raj N.|year=2018|title=White matter degeneration in vascular and other ageing-related dementias|journal=Journal of Neurochemistry|volume=144|issue=5|pages=617–633|doi=10.1111/jnc.14271|pmid=29210074|doi-access=free}}</ref> Mikroinfarkti var būt arī pelēkajā vielā (smadzeņu garozā), dažreiz lielā skaitā. Lai gan asinsvadu demences gadījumā ir raksturīga galveno smadzeņu artēriju ateroma, galvenokārt tiek ietekmēti mazāki asinsvadi un arteriolas. 

== Profilakse ==
Agrīna atklāšana un precīza diagnostika ir svarīga,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=McVeigh|first=Catherine|last2=Passmore|first2=Peter|date=Sep 2006|title=Vascular dementia: prevention and treatment|journal=Clinical Interventions in Aging|volume=1|issue=3|pages=229–235|doi=10.2147/ciia.2006.1.3.229|issn=1176-9092|pmc=2695177|pmid=18046875}}</ref> jo asinsvadu demenci vismaz daļēji var novērst. Išēmiskas izmaiņas smadzenēs ir neatgriezeniskas, bet pacients ar vaskulāro demenci var demonstrēt stabilitātes vai pat vieglas uzlabošanās periodus.<ref name="VaD textbook">{{Grāmatas atsauce|last=Erkinjuntti|first=Timo|title=New Oxford Textbook of Psychiatry|date=Feb 2012|publisher=Oxford University Press|location=Oxford|isbn=9780199696758|edition=2|url=http://oxfordmedicine.com/view/10.1093/med/9780199696758.001.0001/med-9780199696758-chapter-48}}</ref> Tā kā insults ir būtiska asinsvadu demences sastāvdaļa,<ref name="Kuźma_2018">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Kuźma E, Lourida I, Moore SF, Levine DA, Ukoumunne OC, Llewellyn DJ|date=November 2018|title=Stroke and dementia risk: A systematic review and meta-analysis|journal=Alzheimer's & Dementia|language=English|volume=14|issue=11|pages=1416–1426|doi=10.1016/j.jalz.2018.06.3061|pmc=6231970|pmid=30177276}}</ref> mērķis ir novērst jaunus insultus. To cenšas panākt, samazinot insulta riska faktorus, piemēram, kontrolējot [[Arteriālā hipertensija|augstu asinsspiedienu]], augstu lipīdu līmeni asinīs, [[Priekškambaru mirdzēšana|priekškambaru mirdzēšanu]] vai [[Cukura diabēts|cukura diabētu]]. Metaanalīzes atklāja, ka augsta asinsspiediena zāles ir efektīvas pirmsinsulta demences profilaksē, kas nozīmē, ka augsta asinsspiediena ārstēšana jāsāk savlaicīgi.<ref name="pharm15">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Baskys A, Cheng JX|date=November 2012|title=Pharmacological prevention and treatment of vascular dementia: approaches and perspectives|journal=Experimental Gerontology|volume=47|issue=11|pages=887–91|doi=10.1016/j.exger.2012.07.002|pmid=22796225}}</ref> Šīs zāles ir angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, [[Diurētiķi|diurētiskie līdzekļi]], [[kalcija kanālu blokatori]], simpātisko nervu inhibitori, angiotenzīna II receptoru antagonisti vai adrenerģiskie antagonisti. Tika konstatēts, ka paaugstināts lipīdu līmenis, tostarp ABL, palielina asinsvadu demences risku. Tomēr seši lieli neseni pārskati parādīja, ka terapija ar statīnu zālēm bija neefektīva šīs demences ārstēšanā vai profilaksē.<ref name="pharm15" /><ref>{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Mijajlović MD, Pavlović A, Brainin M, Heiss WD, Quinn TJ, Ihle-Hansen HB, Hermann DM, Assayag EB, Richard E, Thiel A, Kliper E, Shin YI, Kim YH, Choi S, Jung S, Lee YB, Sinanović O, Levine DA, Schlesinger I, Mead G, Milošević V, Leys D, Hagberg G, Ursin MH, Teuschl Y, Prokopenko S, Mozheyko E, Bezdenezhnykh A, Matz K, Aleksić V, Muresanu D, Korczyn AD, Bornstein NM|date=January 2017|title=Post-stroke dementia - a comprehensive review|journal=BMC Medicine|volume=15|issue=1|pages=11|doi=10.1186/s12916-017-0779-7|pmc=5241961|pmid=28095900}}</ref> [[Acetilsalicilskābe|Aspirīns]] ir zāles, ko parasti izraksta insultu un sirdslēkmes profilaksei; to bieži lieto arī pacientiem ar demenci. Tomēr pētījumi nav apstiprinājuši tā efektivitāti demences progresēšanas palēnināšanā vai izziņas uzlabošanā.<ref name="pharm15" /><ref name="Cochrane">{{Publikācijas atsauce|last=Rands|first=Gianetta|last2=Orrell|first2=Martin|date=23 October 2000|title=Aspirin for vascular dementia|journal=Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=2012|issue=4|pages=CD001296|doi=10.1002/14651858.cd001296|pmc=4171457|pmid=11034710}}</ref> Nav konstatēts, ka smēķēšanas atmešana un Vidusjūras diēta palīdzētu pacientiem ar kognitīviem traucējumiem; fiziskās aktivitātes vienmēr bija visefektīvākā metode kognitīvās pasliktināšanās novēršanai.<ref name="pharm15" />

== Epidemioloģija ==
Asinsvadu demence ir otra visizplatītākā demences forma pēc [[Alcheimera slimība]]s (AD) gados vecākiem pieaugušajiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Battistin L, Cagnin A|date=December 2010|title=Vascular cognitive disorder. A biological and clinical overview|journal=Neurochemical Research|volume=35|issue=12|pages=1933–8|doi=10.1007/s11064-010-0346-5|pmid=21127967}}</ref> Šīs slimības izplatība ir 1,5% Rietumvalstīs un aptuveni 2,2% Japānā. Tas veido 50% no visām demences slimībām Japānā, 20% līdz 40% Eiropā un 15% Latīņamerikā. 25% insulta pacientu viena gada laikā pēc insulta attīstās jauna demence. Vienā pētījumā konstatēts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs vaskulārās demences izplatība visiem cilvēkiem, kas vecāki par 71 gadu, ir 2,43%, bet citā pētījumā konstatēts, ka demences izplatība dubultojas ar katru 5,1 gadu vecumu.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Plassman BL, Langa KM, Fisher GG, Heeringa SG, Weir DR, Ofstedal MB, Burke JR, Hurd MD, Potter GG, Rodgers WL, Steffens DC, Willis RJ, Wallace RB|year=2007|title=Prevalence of dementia in the United States: the aging, demographics, and memory study|journal=Neuroepidemiology|volume=29|issue=1–2|pages=125–32|doi=10.1159/000109998|pmc=2705925|pmid=17975326}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Jorm AF, Korten AE, Henderson AS|date=November 1987|title=The prevalence of dementia: a quantitative integration of the literature|journal=Acta Psychiatrica Scandinavica|volume=76|issue=5|pages=465–79|doi=10.1111/j.1600-0447.1987.tb02906.x|pmid=3324647}}</ref> Saslimstības maksimums ir starp ceturto un septīto dzīves gadu desmitu, un 80% pacientu anamnēzē ir [[arteriālā hipertensija]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Sova|first=Maria-Roxana|last2=Dobrin|first2=R P|last3=Chiriţă|first3=V|year=2009|title=Aspects regarding the incidence and prevalence of vascular dementia forms|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21495296/|journal=Revista Medico-Chirurgicala a Societatii de Medici Si Naturalisti Din Iasi|language=Romanian|publisher=Rev Med Chir Soc Med Nat Iasi|volume=113|issue=1|pages=53–58|pmid=21495296|access-date=31 March 2021}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wolters|first=Frank J.|last2=Ikram|first2=M Arfan|year=2019|title=Epidemiology of Vascular Dementia|journal=Arteriosclerosis, Thrombosis, and Vascular Biology|publisher=Arterioscler Thromb Vasc Biol|volume=39|issue=8|pages=1542–1549|doi=10.1161/ATVBAHA.119.311908|pmid=31294622|doi-access=free}}</ref>

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Kognitīvā zinātne]]
[[Kategorija:Medicīna]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]